Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

Ikvienam līderim ir jābūt saviem principiem un sarkanajām līnijām, ko viņš nedrīkst pārkāpt, domā Moller Auto Baltija vadītāja Izīda Gerkena.

Uzņēmuma vadītājs pirmkārt ir cilvēks, un darbinieki galvenokārt seko nevis amatam, bet konkrētai personai ar konkrētām rakstura īpašībām un principiem, pauž I. Gerkena, piebilstot, ka vadītājam nekad nevajadzētu atteikties no sava viedokļa, pat ja tas nav populārs. Darbiniekiem ir jāzina, kāds cilvēks tu esi, tikai tad viņi būs gatavi tev sekot un sasniegt kopīgus mērķus, atzīmē I. Gerkena.

Būvē karjeru no nulles

Pusaudžu gados būtisku lomu manā dzīvē ieņēma sports, atminas I. Gerkena. “Spēlēju Latvijas rokasbumbas izlasē, kā arī nodarbojos ar citiem sporta veidiem, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas pieņēmu lēmumu turpināt mācības Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA). Ieguvu bakalaura grādu sporta pedagoģijā un divus gadus strādāju skolā, taču ātri sapratu, ka šī profesija nav domāta man. Tolaik LSPA izglītībai bija ironiska pieskaņa, jo daudzi uzskatīja, ka šīs skolas absolventi māk tikai vingrot, lai gan tā nebūt nebija taisnība. Mācības nebija vieglas, jo mēs apguvām arī anatomijas pamatus un citus sarežģītus studiju kursus, taču, neraugoties uz to, manī bija sava veida komplekss, ka mana izglītība nav pietiekami laba. Šī iemesla dēļ es skaidri zināju – ja vēlos mainīt profesiju, nākotnē man noteikti būs nepieciešama vēl kāda izglītība. Pēc aiziešanas no skolas vasarā palīdzēju brālim viņam piederošajā daiļamatniecības veikaliņā. Tur es darīju visu – gan pārdevu preces un veicu pasūtījumus, gan mazgāju grīdas. Tas gan nebija ilgstošs posms manā dzīvē, jo drīz pēc tam es apprecējos un man piedzima pirmais dēls,” stāsta I. Gerkena, piebilstot, ka pilnas slodzes mammas darbs gan nekad nav bijis viņas sapnis, tāpēc jau bērna kopšanas atvaļinājuma laikā viņa pieņēma lēmumu atsākt strādāt.

Labam vadītājam vienmēr ir jābūt gatavam paveikt to, ko viņš prasa no pārējiem, tādā veidā iedvesmojot komandu sasniegt arvien augstākus mērķus, domā SIA Tet galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Lielākais vadītāja izaicinājums ir koordinēt visu darbinieku efektīvu sadarbību, jo tikai kopā ar komandu uzņēmums var veiksmīgi, ātri un efektīvi virzīties uz priekšu, uzskata U. Tatarčuks.

Viņš uzsver, ka vienmēr ir svarīgi atrast balansu, lai vienlaicīgi spētu attīstīt gan jaunus pakalpojumus un noturētu esošo kvalitāti, gan nodrošinātu veiksmīgu sadarbību ar darbiniekiem un klientiem. Mērķi mainās Bērnībā es sapņoju kļūt par profesionālu sportistu, atminas U. Tatarčuks.

“Īpaši trenējos 100 metru distancē sprintā un aktīvi spēlēju basketbolu, taču ātri vien sapratu, ka nekļūšu par pasaules čempionu, tāpēc pievērsos uzņēmējdarbībai, joprojām saglabājot tuvas attiecības ar aktīvu dzīvesveidu. Arī mana pirmā izglītība saistās tieši ar sportu – 1999. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) ieguvu sporta skolotāja un basketbola trenera diplomu, kas man deva plašu ieskatu visos sporta veidos. Arī tagad sports ir svarīga manas dzīves sastāvdaļa, jo uzskatu, ka jebkuram vadītājam ir jāatrod laiks sev, piemēram, šobrīd aktīvi spēlēju hokeju,” atklāj U. Tatarčuks.

Tā kā pandēmijas laikā individuālais elektrotransports ir labs risinājums sociālās distances ievērošanai, šī pārvietošanās veida entuziasti Pāvels Brečs un Pāvels Udodovs nolēma uzsākt elektrisko skrejriteņu un vienriteņa skūteru jeb monoriteņu biznesu. Aprīlī Kr. Barona ielā durvis vēra elektroriteņu veikals – klubs "Viensrats.lv".

Ņemot vērā, ka cilvēki cenšas izvairīties no braukšanas sabiedriskajā transportā, izvēloties drošākus pārvietošanās veidus, jau pirmajā darbības mēnesī pārdoti aptuveni 40 elektriskie braucamrīki – vairāk nekā 20 skrejriteņi un teju 20 monoriteņi, stāsta SIA "Viensrats.lv" līdzīpašnieks P. Brečs. Tāpat veikals piedāvā ilgtermiņa elektroriteņu nomu un braukšanas apmācības.

"Veikalu izveidoju kopā ar P. Udodovu, kurš ir profesionāls futbola treneris, strādājis par pasniedzēju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet tagad viņam ir savs futbola klubs "Varonis". Tiklīdz viņš izmēģināja elektrisko monoriteni, viņam tas tā iepatikās, ka man nevajadzēja viņu ilgi aicināt pievienoties šim projektam," stāsta P. Brečs.

Pēdējā laikā darba devēju pieprasījums ir daudz lielāks nekā tirgus piedāvājums, tāpēc atrast labus darbiniekus kļūst arvien grūtāk, norāda SIA Rolling vadītāja Ginta Biseniece.

Atbilstoša komanda ir viens no galvenajiem veiksmīga biznesa priekšnoteikumiem, tāpēc tās veidošana vienmēr ir ļoti izaicinoša, teic G. Biseniece. Viņa stāsta, ka mūsdienās ar darbinieku trūkumu saskaras ne tikai latviešu uzņēmēji, bet arī kolēģi no Lietuvas un Igaunijas, tāpēc šī problēma ir aktuāla visā Baltijas reģionā.

Jāļauj noticēt

Es esmu cilvēku cilvēks, tāpēc vienmēr esmu uzskatījusi, ka biznesa veiksmes pamatā ir cilvēki, kas uzņēmumam notic, pauž G. Biseniece. “Ar darbiniekiem un klientiem ir nemitīgi jārunā un jāskaidro, kāpēc kaut kādas lietas notiek tieši tā un ne citādi. Es saprotu, ka uzņēmēji ne vienmēr grib publiski stāstīt par finanšu rezultātiem, mērķiem vai citiem sensitīviem jautājumiem, taču tas ir jādara, jo tad cilvēki zina, kā mums iet, – viņi seko mūsu izaugsmei un mums notic,” secina Rolling vadītāja.