Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), IgorsTerehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumulikuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), Igors Terehovs(tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Plašu rezonansi izraisījušajai ziņai, ka valsts a/s Latvijas pasts slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, sekojis uzņēmuma vadītājas Beātes Krauzes-Čebotares secinājums, ka "šobrīd "Latvijas pasta" finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga".

To Latvijas pasta vadītāja atzina otrdien intervijā Latvijas Radio. Viņa skaidroja, ka samazinās "Latvijas pasta" ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem "Latvijas pasta" ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.

Dienas Biznesa galvenais redaktors un izdevniecības līdzīpašnieks Gatis Madžiņš aizvadītajā nedēļā vērsa uzmanību, ka "pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

Patlaban VAS "Latvijas pasts" ar Satiksmes ministriju (SM) apsver trīs stratēģiskos virzienus, kas iezīmētu turpmāko pasta nodaļu tīklu, skaidroja pasta pārstāvji.

Pastā informē, ka pirmais virziens nozīmētu turpināt darbu ar esošajām pasta nodaļām, saņemot valsts subsīdijas līdz četru miljonu eiro apmērā 2024.gadā.

Savukārt otrais variants paredz turpināt sākto pasta nodaļu tīkla optimizāciju, nodrošinot pasta un finanšu pakalpojumus pēc klienta pieprasījuma jeb "Pastnieks mājās". Šāds variants paredz gadu noslēgt ar 71 pasta nodaļu.

Trešajā variantā tiktu pārskatīts esošais pasta nodaļu skaits, kā arī īstenots gan pakalpojums "Pastnieks mājās", gan ieviesti citi alternatīvi risinājumi. Šis variants paredz "Latvijas pasta" un pašvaldību sadarbību, pakalpojumus daļēji nodrošinot, piemēram, ar valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru starpniecību. Pastā papildina, ka šis piedāvājums varētu būt optimālākais visām ieinteresētajām pusēm.

VAS "Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai.

Tostarp "Latvijas pasts" pārdos nekustamo īpašumu "Pildas pasta nodaļa" un "Vecslabadas pasta nodaļa" Ludzas novadā, "Pūres pasta māju" un "Pasta māju" Tukuma novadā, "Pasta nodaļu" Vainovā, Rēzeknes novadā, kā arī nekustamo īpašumu "Pasta Atvari" Dienvidkurzemes novadā.

Vienlaikus kompānija atsavinās nekustamo īpašumu "Mazbrūveri" Ventspils novadā, "Pasta māju" Rendā, Kuldīgas novadā, "Rotas-2" Dobeles novadā, nekustamo īpašumu Klēts ielā 1, Gulbenē, un īpašumu Kosmonautu ielā 14, Varakļānu novadā.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) izsolīs kopumā divdesmit ER2 un ER2T sērijas elektrovilcienu vagonus, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsoles noteikumos norādīts, ka tiks izsolīti ER2 un ER2T sērijas elektrovilcienu vagoni - motorvagoni, galvas vagoni un piekabes vagoni (pavisam 20 vienības), kuriem ir izbeigta ekspluatācija.

Izsoles otrajā pielikumā norādīts, ka tiek izsolīti pieci ER2 sērijas elektrovilcienu piekabes vagoni, kur mazākā izsoles sākumcena piekabes vagonam ir 15 510 eiro, bet lielāka - 24 446 eiro.

Tāpat tiek izsolīti 11 ER2 sērijas elektrovilcienu motorvagoni, kur mazākā izsoles sākumcena motorvagonam ir 15 406 eiro, bet lielākā - 51 997.

Papildus tiek izsolīti arī divi ER2 sērijas elektrovilcienu galvas vagoni, kur mazākā izsoles sākumcena galvas vagonam ir 37 896 eiro, bet lielākā - 49 739 eiro.

VAS Latvijas Pasts padomes locekļi paziņojuši par atkāpšanos, jo sadarbība un komunikācija ar LR Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību, liecina paziņojums medijiem.

"Sūtījumu pakalpojumu nozare pasaulē un arī Latvijā strauji attīstās. Konkurence rosina mainīties arī Latvijas Pastu, tāpēc vairāk nekā gadu noritēja darbs pie jaunās stratēģijas projekta izstrādes. Nospraustais kurss paredz mainīt esošo biznesa modeli un ievērojami uzlabot uzņēmuma procesus, lai tie atbilstu mūsdienu nozares specifikai un sabiedrības aktuālajām vajadzībām, kā arī veicināt Latvijas Pasta izaugsmi un uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus. Stratēģijas projekta izstrādes procesā bija iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat kā ministrijas pārstāvji bija informēti par Latvijas Pasta tīkla reorganizāciju.

VAS "Latvijas pasts" slēgs 12 pasta nodaļas, Latvijā saglabājot kopumā 155 pasta nodaļas, informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Vienlaikus kompānija plāno celt tarifus, tostarp vienkāršās iekšzemes vēstules līdz 20 gramiem nosūtīšanas cenu palielinot par 36,4% - no 1,65 eiro līdz 2,25 eiro, kā arī preses izdevējiem tiks palielināts preses piegādes tarifs.

Kompānijā norāda, ka kopējo pasta nodaļu skaitu samazinās par 12 pasta nodaļām, kas atrodas Cēsīs, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Valmierā, kur pasta nodaļu ir vairāk, nekā nosaka universālā pasta pakalpojuma (UPP) prasības.

Attiecīgo pasta nodaļu slēgšana notiks pakāpeniski līdz šā gada beigām, informējot iedzīvotājus par turpmākajām iespējām saņemt pasta un finanšu pakalpojumus, kā arī par tuvāko pasta nodaļu.

VAS "Latvijas pasts" līdz 2026.gada beigām apņemas ieviest jaunu un ilgtspējīgu pasta nodaļu konceptu, lai tās būtu ērti un droši pieejamas ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Pasta pārstāvji informē, ka koncepts paredz, ka visās pasta nodaļās būs iespēja pārvietoties un saņemt pasta pakalpojumus ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, lai viņi tos varētu saņemt bez citu palīdzības vai ar iespējami mazāku atbalstu.

Tāpat stratēģiskās pārmaiņas ietver gan efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu ieviešanu, gan uzlabojumus sūtījumu piegādēs un klientu apkalpošanā.

Lai situāciju uzlabotu, "Latvijas pasts" konsultēsies ar nevalstiskajām organizācijām, kuru prioritāte ir vides pieejamība. Saskaņā ar vides pieejamības prasībām un vadlīnijām, uzklausot nevalstisko organizāciju ieteikumos, tiks sagatavots rīcības un ieviešanas plāns, lai 2026.gada beigās pieejamības ierobežojumi pasta nodaļās vairs nepastāvētu, vēsta "Latvijas pasta" pārstāvji.

VAS Latvijas Pasts ir uzsācis sadarbību ar Ukrainas loģistikas uzņēmumu Nova Poshta Global par sūtījumu piegādes pakalpojumiem Baltijā.

Sadarbība paredz, ka Latvijas Pasts piegādās Nova Poshta sūtījumus klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Patlaban abu uzņēmumu sadarbība galvenokārt ir saistīta ar e-komercijas sūtījumu plūsmām.

Tas nozīmē, ka Ukrainas uzņēmumam ir pieejams Latvijas Pasta piegādes tīkls un loģistikas pakalpojumi. Proti, Latvijas Pasts pakas un cita veida e-komercijas sūtījumus nogādā gan pakomātos, gan ar kurjera starpniecību līdz adresātiem – privātpersonām un biznesa klientiem Baltijā.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens akcentē, ka Ukraina ir nozīmīgs partneris: “Latvijai un Ukrainai ir ciešas savstarpējās attiecībās. Uzņēmēju dialogs ir īpaši būtisks laikā, kad varam palīdzēt savienot cilvēkus un robežas, ko ir šķīris karš. Tāpēc esam atvērti plašai sadarbībai, meklējot efektīvus risinājumus loģistikas procesu organizēšanai.”

VAS "Latvijas pasts" šogad kopā plāno investēt gandrīz trīs miljonus eiro pakomātu tīkla attīstībā, aģentūrai LETA sacīja pasta pārstāvji.

Pastā norādīja, ka četros mēnešos šogad "Latvijas pasts" jaunajos pakomātos ir ieguldījis vairāk nekā 350 000 eiro, bet līdz gada beigām paredzēts investēt vēl vairāk nekā 2,5 miljonus eiro.

Tādējādi šogad kopējās investīcijas pakomātu tīkla attīstībā sasniegs 2,963 miljonus eiro.

Pastā norādīja, ka patlaban Latvijā ir 252 uzņēmuma pakomātu, tostarp no gada sākuma līdz šim ir uzstādīti 34 jaunie pakomāti, bet līdz gada beigām "Latvijas pasts" plāno uzstādīt vēl 200 jaunus pakomātus.

Jaunie pakomāti atrodas Aknīstē, Berģos, Dagdā, Dundagā, Elejā, Inčukalnā, Jaunjelgavā, Jaunpiebalgā, Jelgavā, Kraujā, Lapmežciemā, Liepā, Liepājā, Limbažos, Mazsalacā, Mērsragā, Nākotnē, Nīcā, Ogresgalā, Pāvilostā, Priekulē, Priekuļos, Raganā, Raunā, Rīgā, Skrīveros, Skrundā, Stendē, Strenčos un Varakļānos.

Lielākais izaicinājums nozarei šobrīd ir pieaugušās enerģijas projektu izmaksas un kapitāla lielā cena, tādēļ daudzu projektu īstenošana ir aizkavējusies un daži pat ir atcelti, jo vairs nav ekonomiski izdevīgi, intervijā sacīja Eiropas energouzņēmumu asociācijas "Eurelectric" ģenerālsekretārs Kristians Rubijs.

Viņš norādīja, ka šī situācija ne tikai palēnina darbu tur, kur vajadzētu to paātrināt, bet arī rada spiedienu uz elektrības cenām nākotnē, jo projektu izmaksas galu galā nonāks pie patērētājiem.

"Pašlaik mēs no laikmeta, kad tīra enerģija bija ārkārtīgi lēta un kad kapitāls bija gandrīz par brīvu, esam nonākuši laikā, kad vairāki faktori ir palielinājuši tīras enerģijas projektu izmaksas. Tas attiecas uz transporta izmaksām, izejvielu, tērauda izmaksām, ir redzams pusvadītāju, elektronisko iekārtu trūkums. Visi šie faktori ir paaugstinājuši tīras enerģijas ražošanas izmaksas," uzsvēra "Eurelectric" ģenerālsekretārs.

Tāpat Rubijs atzīmēja, ka papildus tam ir palielinājušās kapitāla izmaksas. Līdz ar to iepriekšējā laikmetā ieviestie konkursu un izsoļu modeļi vairs nedarbojas, un projektu īstenotāji nevar pamatot iepriekš izveidoto biznesa modeļu dzīvotspēju saviem akcionāriem vai investoriem.

VAS "Latvijas pasts" ir nolēmis apturēt plašo pasta nodaļu slēgšanas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām, apstiprināja pasta pārstāvji.

Kompānijā arī informēja, ka uzņēmums turpinās strādāt pie stratēģijas, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības, kā arī strādās pie izvērtēšanas procesa, lai vienotos par optimālāko risinājumu - saglabāt visas pasta nodaļas vai saglabāt nodaļas tikai pilsētu centros un citiem variantiem.

Vienlaikus pasta pārstāvji uzsvēra, ka, apstādinot plānu par pasta nodaļu slēgšanu, šogad būs nepieciešams papildu finansējums apmēram 2,1 miljona eiro apmērā.

Savukārt lēmums par to, kuras pasta nodaļas tiks saglabātas un kādā daudzumā, vēl nav pieņemts, jo "Latvijas pastam" būs jāvienojas arī ar pašvaldībām, norādīja kompānijā.

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem 

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk...

Vienlaikus SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs tviterī vēsta, ka pasta nodaļu pārsteidzīgā slēgšana ir apturēta. ""Latvijas Pastam" ir jāmodernizējas, bet tas nedrīkst vadīties tikai pēc peļņas un bez skaidras stratēģijas par alternatīvām," norāda SM pārstāvis.

Jau vēstīts ka "Latvijas pasts" šogad plānoja slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Tas tika pamatots ar pasta pakalpojumu sarūkošu pieprasījumu. Šādā situācijā uzturēt tik daudz pasta nodaļu neesot finansiāli izdevīgi.

Iepriekš kompānijā arī skaidroja, ka pasta nodaļu pastāvēšanai līdzšinējā formātā 2024.gadā nepieciešamais papildu finansējums būtu aptuveni 2,1 miljons eiro.

Tādējādi papildu 2,1 miljona eiro finansējuma aprēķins ietver darba samaksu darbiniekiem, komunālos maksājumus, telpu un zemes nomas maksu, informācijas tehnoloģiju (IT) un sakaru izmaksas, pārējās saimnieciskās izmaksas un citas tiešās pasta pakalpojumu sniegšanas vietas izmaksas, norādīja kompānijā.

Savukārt šajā summā nav ietvertas transporta, modernizācijas, remontdarbu un citas netiešās izmaksas, kas kopējo summu vēl būtiski palielinātu, iepriekš uzsvēra pasta pārstāvji.

Tāpat ziņots, ka Satiksmes ministrija uzdevusi "Latvijas pasta" padomei steidzamības kārtā iesniegt izvērtējumu par katras pasta nodaļas slēgšanas pamatotību. Uzdots apkopot iedzīvotāju un iesaistīto valsts, pašvaldību, nevaldības sektora un nozares darbiniekus pārstāvošo institūciju redzējumu par piedāvāto pasta nozares reformu. Tāpat prasīts apkopojums par katras pasta nodaļas pakalpojumu klāstu, katra pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un plānoto rīcību, lai nodrošinātu pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

"Latvijas pasts" līdz 2026.gada beigām apņēmies ieviest jaunu un ilgtspējīgu pasta nodaļu konceptu, lai tās būtu ērti un droši pieejamas ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tostarp atsevišķas pasta nodaļas paredzēts slēgt, kas vietējos iedzīvotājos izraisījis satraukumu.

"Latvijas pasta" apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.

VAS "Latvijas pasts" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir iesniedzis universālā pasta pakalpojumu (UPP) tarifu projektu, kas tostarp no 2025.gada 1.janvāra paredz palielināt iekšzemes pasta paku sūtījumu tarifus, kā arī mainīt pārrobežu pasta pakalpojumu tarifus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Tarifu izmaiņas saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apmēra samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu, norādīts paziņojumā.

Iekšzemes vienkāršās pakas sūtījuma (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) cena palielināsies par 7,3% - no 4,76 eiro līdz 5,11 eiro, iekšzemes ierakstītas pakas sūtījums (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) maksās 7,05 eiro līdzšinējā 6,21 eiro vietā, kas ir par 13,5% vairāk, bet iekšzemes apdrošinātās pakas (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) sūtījuma cena samazināsies par 8,4% - no 6,93 eiro līdz 6,35 eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka pie apdrošinātajiem pasta paku sūtījumiem papildus ir jāmaksā arī 2% no apdrošināšanas summas.

Ar pozitīviem rezultātiem noslēgušās divas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīkotās nekustamo īpašumu izsoles.

Nosolīta Ērgļu arodvidusskolas ēka un zemesgabali Rīgas Eksportostā - Uriekstes ielā 9a un Rankas ielā 9. Kopējā nosolītā summa - 1134800 eiro, ziņo VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Atkārtotā izsolē nosolīti zemes īpašumi rūpnieciskās apbūves teritorijā R6, Rīgā, Ziemeļu rajonā, Vējzaķsalā, blakus Rīgas Eksportostai, konkrēti - Uriekstes ielā un Rankas ielā. Kopējā nekustamā īpašuma platība nedaudz pārsniedz 11 hektārus. Uriekstes ielas zemesgabala platība ir 1,4581 hektārs, bet Rankas ielas zemesgabala platība - 9,5427 hektāri. Šī teritorija ir paredzēta rūpniecības un ostas darbībā iesaistītiem uzņēmumiem, nodrošinot piemērotu infrastruktūru un attīstības iespējas. Netālu no izsolē pārdotajiem zemesgabaliem atrodas noliktavas, ražošanas un biroju ēkas.

VAS "Latvijas pasts" padome izsludinājusi konkursu uz "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu, liecina informācija "Latvijas pasta" mājaslapā.

Mēneša atalgojums valdes priekšsēdētājam paredzēts 10 225 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet valdes loceklim 9202 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pretendenti aicināti pieteikties konkursam līdz 2024.gada 5.jūlijam ieskaitot.

Atlases konkursā tiek meklēts valdes priekšsēdētājs (CEO), kura pārraudzībā būs uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu, informācijas tehnoloģiju (IT) un operacionālā vadība, un valdes loceklis ar atbildību biznesa attīstības jomā (CCO), kura pārraudzībā būs kapitālsabiedrības ieņēmumi, produktu un pakalpojumu pārdošanas rādītāji.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka pasta un loģistikas nozare gan Latvijā, gan pasaulē pēdējo gadu laikā piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina gan sīvā konkurence, gan ģeopolitiskie faktori. "Latvijas pasts" ir sācis vairākus projektus digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības jomā, kas būs jāturpina, koncentrējoties uz klientu pieredzi, ilgtermiņa perspektīvu un ilgtspēju.

VAS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare atstās amatu, jo ir pieņēmusi darba piedāvājumu citā uzņēmumā ārpus publiskā sektora, aģentūru LETA informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Krauzes-Čebotares pēdējā pilnvaru diena uzņēmumā būs trešdiena, 31.jūlijs.

Turpmāk valdes priekšsēdētāja pienākumus uz laiku uzņemsies pildīt "Latvijas pasta" valdes loceklis Andris Puriņš, un viņa pilnvaras būs spēkā līdz brīdim, kad "Latvijas pasta" padome apstiprinās valdes priekšsēdētāju, pamatojoties uz rezultātiem atklātajā konkursā, kas šobrīd ir norises procesā.

"Latvijas pasta" valdē turpina darbu arī valdes locekļi Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka Krauzes-Čebotares vadībā "Latvijas pastā" ir veikta virkne uzlabojumu darbības procesos, klientu apkalpošanā un pakalpojumu vadībā.

VAS "Latvijas pasta" klienti šogad rudenī varētu sākt izmantot Lietuvas valsts pasta kompānijas "Lietuvos paštas" pakomātus, informē "Latvijas pasta" pārstāvji.

Abi uzņēmumi ir parakstījuši memorandu par savstarpēju ilgtermiņa sadarbību, kas paredz, ka abas puses varēs izmantot otra uzņēmuma pakomātu tīklu, nodrošinot sūtījumu pakalpojumus Baltijā.

Attiecīgi "Latvijas pasta" klienti varēs nosūtīt un saņemt pakas "Lietuvos paštas" pakomātos, kas darbojas ar zīmolu "Unisend". Kopumā Lietuvas uzņēmumam ir gandrīz 750 "Unisend" pakomātu punktu, tostarp 300 atrodas Latvijā vai Igaunijā.

Savukārt "Unisend" klienti, veicot sūtījumus uz Latviju, varēs izmantot "Latvijas pasta" pakomātu tīkla pārklājumu.

Paredzēts, ka abu uzņēmumu sadarbības modelis praktiski sāks darboties 2024.gada rudenī.

Patlaban notiek aktīvs darbs pie pakomātu tīklu savietojamības un funkcionalitātes salāgošanas.

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ar augšupejošu soli, rīko nekustamā īpašuma nomas tiesību izsoli īpašumam, kas atrodas Ērgļu ielā 10 un Ērgļu ielā 14, Rīgā.

Nekustamā īpašuma nomas tiesību periods ir 3 (trīs) gadi no līguma abpusējās parakstīšanas dienas.

Iznomājamo īpašumu veido biroja telpas 877.2 m2 un 888.2 m2 platībā, darbnīcas, noliktavas, garāžas 710 m2 platībā, nojume 92.1 m2 un 70 autostāvvietas.

Nekustamā īpašuma nomas tiesību periods ir trīs gadi no līguma abpusējās parakstīšanas dienas. Izsoles sākumcena ir viena mēneša nomas maksas apmērs – 14 700 eiro mēnesī, kas apliekams ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsoles nodrošinājuma maksa ir 1500 eiro, soļa apmērs 300 eiro. Izsoles sākums – 2023. gada 10. novembris plkst. 13.00. Izsoles noslēgums – 2023. gada 11. decembris plkst. 13.00.

Pieteikties izsolei var līdz 2023. gada 30. novembrim plkst. 23.59 elektronisko izsoļu vietnē.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Dailes teātra telpās šodien plkst.14 notiks teātra kafejnīcu telpu mutiskā izsole ar augšupejošu soli, liecina informācija Dailes teātra tīmekļvietnē.

Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu kā nomas maksas zemāko robežu, izsoles nosacītā nomas maksa un izsoles sākumcena par izsoles objekta nomu mēnesī ir 6 eiro par kvadrātmetru bez pievienotās vērtības nodokļa. Minimālais izsoles solis ir 50 centi.

Kā liecina informācija izsoles nolikumā, iznomāšanas termiņš ir pieci gadi no līguma parakstīšanas brīža. Līgums jāparaksta ne vēlāk kā līdz 2024.gada 12.augustam, un tas būs spēkā līdz 2029.gada 11.augustam.

Izsoles nolikumā skaidrots, ka pretendentam būs jāsniedz ēdināšanas pakalpojumi teātra apmeklētājiem, piedāvājot demokrātisku cenu līmeni un izvēles iespējas. Tāpat pretendentam būs jāveic telpu vizuālā noformēšana, un pielāgošana kafejnīcas darba vajadzībām kafejnīcas telpās, gan citur teātra telpās pasākumu norises laikā, kā arī āra pasākumos.

Zvērinātās tiesu izpildītājas Rigmontas Grīgas rīkotajā otrajā izsolē dārzeņu audzētāja "Rītausma" nekustamie īpašumi Jēkabpils novada Salas pagastā nosolīti par 511 900 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Grīga.

Izsolē vienotā pārdošanas objekta novērtējums bija 673 200 eiro, izsoles sākumcena - 504 900 eiro, bet izsoles solis - 7000 eiro.

Pārdošanas objekts iekļauj četrus zemesgabalus ar kopējo platību 11,4 hektāri, administratīvās ēkas ar kopējo platību 1257,8 kvadrātmetri, siltumnīcas ēkas 10 603,2 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēkas 10 575 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēkas 1213,7 kvadrātmetru platībā un siltumnīcas ēkas 3419,1 kvadrātmetru platībā.

Tāpat pārdošanas objektā ietilpst siltumnīcas ēka 4683,1 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēka 9100,9 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēkas jaunbūve 19 912,6 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēkas jaunbūve 542,6 kvadrātmetru platībā, šķūņa ēka 144,4 kvadrātmetru platībā un šķūņa ēka 36,8 kvadrātmetru platībā.

No šodienas plkst.13 līdz 7.marta plkst.13 piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga" izsolīs savu pienotavu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Dundagas" maksātnespējas procesa administrators Sergejs Kravčuks kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto nekustamo īpašumu un neieķīlāto kustamo mantu.

Tostarp izsolē piedāvā iegādāties divus funkcionāli saistītus nekustamos īpašumus, kuru novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena ir 64 000 eiro.

Abi īpašumi atrodas Talsu novada Dundagas pagasta Dundagā, Ernesta Dinsberga iela 1. Viena īpašuma sastāvā ir būves, bet otra - zemesgabals 0,3935 hektāru platībā.

Hipotekārais kreditors ir Valsts ieņēmumu dienests, bet piedzinēji - "Dundagas" kreditori.

Tāpat kā lietu kopību piedāvāts iegādāties kustamo mantu, kas nepieciešami piena pārstrādei un dažādu veidu piena produkcijas ražošanai - mēbeles, palīgiekārtas un palīgierīces, mantas ražošanas un pārdošanas procesa nodrošināšanai un organizēšanai, kā arī transportlīdzekļus piena savākšanai un saražoto preču piegādāšanai.

Rīgā plāno uz 30 gadiem iznomāt Vidzemes tirgu, 15.oktobrī Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteju informēja uzņēmuma "Rīgas nami" pārstāvji.

Kopumā nekustamo īpašums Brīvības ielā 90A veido zemes gabals 20 028 kvadrātmetru platībā un uz tā esošās būves, tostarp divi vēsturiskie tirdzniecības paviljoni.

Komitejas sēdē izskanēja, ka divi potenciālie investori ir izrādījuši interesi par teritorijas nomu.

Nomniekam būs jānodrošina Vidzemes tirgus statusa saglabāšanu.

Pašlaik plānots, ka tirgus teritorijas nomas tiesību izsoles pretendentam tiks izvirzītas vairākas prasības, piemēram, trīs gadu pieredze nekustamo īpašumu attīstīšanā.

Pretendentiem būs jāiesniedz kredītiestādes vai finanšu iestādes izziņu, kas apliecina izsoles pretendenta brīvo līdzekļu esamību vai kredītresursu pieejamību vismaz 15 miljonu eiro apmērā.