VAS Latvijas Pasts padomes locekļi paziņojuši par atkāpšanos, jo sadarbība un komunikācija ar LR Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību, liecina paziņojums medijiem.
"Sūtījumu pakalpojumu nozare pasaulē un arī Latvijā strauji attīstās. Konkurence rosina mainīties arī Latvijas Pastu, tāpēc vairāk nekā gadu noritēja darbs pie jaunās stratēģijas projekta izstrādes. Nospraustais kurss paredz mainīt esošo biznesa modeli un ievērojami uzlabot uzņēmuma procesus, lai tie atbilstu mūsdienu nozares specifikai un sabiedrības aktuālajām vajadzībām, kā arī veicināt Latvijas Pasta izaugsmi un uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus. Stratēģijas projekta izstrādes procesā bija iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat kā ministrijas pārstāvji bija informēti par Latvijas Pasta tīkla reorganizāciju.
Tāpēc pārsteidzošs un neizprotams ir komunikācijas veids, stils un kanāli, ko pēdējās nedēļās izvēlējās Satiksmes ministra birojs, būtiskus jautājumus nevis risinot tieši ar uzņēmumu, bet publiskojot sociālajos tīklos. Tikpat negaidīts bija ministra biroja sociālajos tīklos paustais sašutums un publiskais pieprasījums – skaidrot uzņēmuma labāko darbinieku apbalvošanas pasākuma izmaksas, kuras Satiksmes ministrija bija iepriekš redzējusi un akceptējusi," pausts paziņojumā.
"Nākot no biznesa vides un pieņemot izaicinājumu kļūt par Latvijas Pasta padomes locekļiem, redzējām iespēju attīstīt un veidot to par mūsdienīgu un veiksmīgu uzņēmumu, kas spēj dot pienesumu Latvijas ekonomikai. Bija skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo visi pārmaiņu procesi sastopas ar pretestību," norāda VAS Latvijas Pasts līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un VAS Latvijas Pasts līdzšinējais padomes loceklis Ivars Blumbergs.
Viņuprāt, "sabiedriskajā telpā daudz tiek diskutēts par Latvijas tautsaimniecības atpalicību no citām Baltijas valstīm, par zemo Latvijas darba ražīgumu un produktivitāti. Lai sasniegtu rezultātu ir jāmainās un jāpilnveidojas katram, arī Latvijas Pastam un sabiedrībai kopumā. Neviens cits mūsu vietā to nedarīs. Pasta nodaļu, kurās ir ļoti neliels klientu apmeklējums, transformācija un pasta pakalpojuma nodrošināšana racionālā veidā vistiešākā mērā ir solis, lai mazinātu Latvijas tautsaimniecības atpalicību".
"Ja politiskā skatuve ir būtiskāka un nav drosmes realizēt nepopulārus, bet uzņēmuma nākotnei un Latvijas ekonomikai būtiskus lēmumus, tad neredzam iespēju turpināt pildīt savus Latvijas Pasta padomes locekļu pienākumus. Atstājam Latvijas Pastu ar radītu labu pamatu turpmākai attīstībai – kopš uzsākām darbu padomē, uzņēmums pat ļoti sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos sācis strādāt ar peļņu. Izskaustas iepriekšējās vadības laikā radītas nopietnas izsaimniekošanas shēmas, par kurām esam informējuši arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes. Izveidota spēcīga valdes un vadības komanda, radīts ilgtspējīgs un konkurētspējīgs stratēģijas projekts. Ir radīti visi priekšnosacījumi, lai Latvijas Pasts varētu kļūt par līderi kvalitatīvu iekšzemes un pārrobežu pasta un loģistikas pakalpojumu jomā Baltijas valstīs," skaidro R. Dūda un I.Blumbergs.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens sociālās saziņas vietnē Twitter vēsta: "Uzsākot dienesta pārbaudi, esam atklājuši, ka laikā, kad pasts ir “smagā finanšu stāvoklī”, slēdz nodaļas un atlaiž darbiniekus, LP padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda mācību komandējumos iztērējis gandrīz 25 tūkstošus eiro. Kamēr uzņēmums skaitījis katru ietaupīto eiro, padomes priekšsēdētājs laika posmā no pagājušā gada septembra līdz decembrim 5 reizes devies izglītoties Šveicē. Kad sākām uzdot padziļinātus jautājumus, padome izlēma atkāpties. Padomes ekstravagantie tēriņi un nerēķināšanās ar uzņēmuma darbiniekiem un pasta klientiem ir īstais iemesls, kāpēc dialogs ar ministriju ir nonācis strupceļā. Gan no nozares arodbiedrības, gan satrauktiem iedzīvotāju zvaniem un trauksmes signāliem no pašvaldībām, gan arī mediju izdevējiem dzirdējām vienu un to pašu - straujā nodaļu slēgšana notiek bez pilnvērtīgām konsultācijām ar iesaistītajām pusēm un nopietni apdraud kritisku pasta pakalpojumu nepārtrauktību. Jau janvārī tieši no padomes prasījām skaidru plānu, kā tiks nodrošināta pakalpojumu nepārtrauktība. Joprojām neesam šādu plānu saņēmuši. Pastam ir jāmodernizējas, bet tas jādara gudri un cilvēcīgi, nevis brutāli un nepārdomāti. Esmu pārliecināts, ka ar esošo valdi un jauno padomi veidosies konstruktīvs dialogs".
