Citas ziņas

Latvijas miljonāru publicitātes Top 100

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen,18.09.2007

Jaunākais izdevums

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Tiesa, šo divu miljonāru vidū ir arī saraksta līderis Aivars Lembergs, kam tieši ar arestu un kriminālām apsūdzībām saistītā publicitāte nodrošinājusi lielu daļu no iespaidīgā publikāciju skaita - gada laikā kopā 3869 publikācijas, kurās pieminēts Ventspils mērs. No viņa būtiski atpalicis pagājušā gada līderis, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kā arī jaunpienācējs - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Savukārt "administratīvā resursa" priekšā ir atkāpušies sporta pārstāvji - pirmo desmitnieku šogad līdz ar karjeras norieta sākumu pametuši ne tikai hokejisti Sandis Ozoliņš un Kārlis Skrastiņš, bet arī Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans, kuram aizvadītā gada laikā proporcionāli aizvien vairāk publicitātes atkal sākusi nodrošināt uzņēmējdarbība.

Tiesu darbi, apsūdzības liela mēroga korupcijā, atbrīvošanas no cietuma peripetijas - tas viss un paša Ventspils mēra daudzpusīgā personība nodrošinājusi, ka aizvadītajā gadā viņš ir visbiežāk presē pieminētais miljonārs, apsteidzot pērnā gada līderi.

Publicitātes pamatfaktors:

1 - Valsts/pašvaldības darbs vai politika

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

Enerģiskā satiksmes ministra pārziņā ir tādas pašreiz īpaši aktuālas institūcijas kā Latvijas pasts ar draudošo pastnieku streiku, Rīgas lidosta ar grandiozajiem paplašināšanās plāniem, kā arī telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom, kurš iziet privatizācijas pēdējo etapu.

Publicitātes pamatfaktors:

1 - Valsts/pašvaldības darbs vai politika

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, Latvijas miljonāru saraksta jaunpienācējs lielākoties mediju uzmanības lokā nonācis, pateicoties savam amatam valdībā, taču vienlaikus - arī pēc daudzkārtējām domu pārmaiņām ar "Tautas partijas ierindas biedru" Andri Šķēli.

Publicitātes pamatfaktors:

1 - Valsts/pašvaldības darbs vai politika

4. (9.) Jānis Birks (2442 publikācijas)

Rīgas mēra krēsls spēj nodrošināt gana augstu publicitāti, pat tad, ja īpašu skandālu pēdējā gada laikā nav bijis, ja neskaita pastiprināto interesi par Dienvidu tilta celtniecības nesaskaņām, kolīzijas ap nodegušo Hāmaņa muižu un dažas diskusijas ap teritorijas plānošanas niansēm.

Publicitātes pamatfaktors:

1 - Valsts/pašvaldības darbs vai politika

5. (7.) Andris Šķēle (1714 publikācijas)

Tautas partijas dibinātājs un trīskārtējais premjers lauvas tiesu savas publicitātes savācis saistībā ar Jūrmalas domes kukuļošanas tiesas prāvu, kā arī vairākkārt paudis savu viedokli par procesiem valstī. Mediju interesi izraisījuši arī ar viņa vārdu saistītie biznesa darījumi un politikas aizkulišu spēles.

Publicitātes pamatfaktors:

1 - Valsts/pašvaldības darbs vai politika

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

6. (3.) Gundars Bērziņš (1288 publikācijas)

Aiziešana no aktīvās politikas un veselības ministra amata atstāšana nopietni samazinājusi cita Tautas partijas aktīvista publicitātes reitingu.

Publicitātes pamatfaktors:

1 - Valsts/pašvaldības darbs vai politika

7. (10.) Andris Biedriņš (1205 publikācijas)

Topa latviešu basketbolists, kurš ne tikai aktīvi piedalās Latvijas basketbola izlases spēlēs, bet arī ar panākumiem startē Nacionālajā basketbola līgā komandas Warriors sastāvā, sev uzmanību piesaistījis ne arī ar notikumiem privātajā dzīvē.

Publicitātes pamatfaktors:

5 - Sports

8. (J) Roberts Zīle (757 publikācijas)

Eiroparlamentārietis vislielāko ievērību izpelnījies kā apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK vadības pārstāvis, ka arī skaidrojot Eiropas parlamenta pieņemtos lēmumus.

Publicitātes pamatfaktors:

1 - Valsts/pašvaldības darbs vai politika

9. (J) Guntis Ulmanis (714 publikācijas)

Eksprezidenta vārds pēdējā laikā gana bieži locīts, salīdzinot viņa dienaskārtību ar Valsts prezidenta amatu atstājušo Vairu Vīķi-Freibergu. Savu artavu viņa popularitātē devusi arī pasaules čempionāta hokejā sarīkošana Latvijā.

Publicitātes pamatfaktors:

6 - Sabiedriskā darbība

10. (8.) Kirovs Lipmans (648 publikācijas)

Arī Latvijas Hokeja federācijas prezidenta vārds medijos bieži locīts saistībā ar Pasaules hokeja čempionātu, taču tikpat nozīmīgas publicitātē ir arī novitātes viņam daļēji piederošajā zāļu ražotnē Grindeks.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

5 - Sports

11. (J) Andris Ameriks (641 publikācija)

Rīgas domes Pilsētas īpašumu un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs sev publicitāti nodrošinājis ar administratīvo resursu, it īpaši, ja viņa vadītās komitejas kompetencē ir lemšana par park & ride autostāvvietu ierīkošanu, Rīgas pilsētbūvnieka pamatkapitāla palielināšanu, zemes privatizēšanu zem Arēnas Rīga un citi sabiedrību interesējoši jautājumi.

Publicitātes pamatfaktors:

1 - Valsts/pašvaldības darbs vai politika

12. (20.) Marians Pahars (495 publikācijas)

Futbolists lielākoties preses slejās nonāk saistībā ar saviem panākumiem futbola laukumā, kuru gan pēdējā laikā nav kļuvis vairāk.

Publicitātes pamatfaktors:

5 - Sports

13. (24.) Vitālijs Gavrilovs (434 publikācijas)

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents vienmēr bijis aktīvs, risinot dažādus uzņēmējiem aktuālus jautājumus ar valsts pārstāvjiem, taču nozīmīgu papildu artavu publicitātes kausā deva arī uzdrīkstēšanās piedalīties populārajā televīzijas šovā Dejo ar zvaigzni.

Publicitātes pamatfaktors:

3 - Dzīvesstils/hobiji

4 - Uzņēmējdarbība

14. (6.) Kārlis Skrastiņš (424 publikācijas)

Vēl viens panākumiem bagāts Latvijas sportists, kura panākumus un neveiksmes kāri ķer vietējie mediji, pamazām tuvojas karjeras finišam.

Publicitātes pamatfaktors:

5 - Sports

15. (4.) Sandis Ozoliņš (423 publikācijas)

Līdz ar hokejista karjeras norietu samazinās arī mediju interese par kādreiz slaveno aizsargu. Tomēr publicitātes reitings joprojām ir gana augsts, jo žurnālisti kāri seko katram viņa mēģinājumam atgriezties lielajā hokejā.

Publicitātes pamatfaktors:

5 - Sports

16. (26.) Andris Dambis (418 publikācijas)

Dakāras rallija popularitātei augot, arvien lielāku uzmanību piesaista arī mūsu automašīnu konstruktors un OsCar spēkrata radītājs, kurš aizvadītajā gadā aktīvi piedalījies drošas autobraukšanas popularizēšanā akcijā Nāvīgs ieradums, kā arī aicinājis nemest atkritumus ceļmalās akcijas Nemēslo mežā ietvaros.

Publicitātes pamatfaktors:

5 - Sports

17. (18.) Edgars Šīns (382 publikācijas)

Nekustamā īpašuma bums un burbuļa plīšanas gaidīšana bijuši galvenie temati, par kuriem medijos izteicies nekustamā īpašuma kompānijas Latio īpašnieks. Papildus ievērību viņš izpelnījies, atbalstot nu jau par tradīciju kļuvušo Latvijas foto gada balvu.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

6 - Sabiedriskā darbība

18. (36.) Oļegs Stepanovs (379 publikācijas)

Nesaskaņas Latvijas tranzītbiznesā, varas pārņemšana Latvijas Naftas tranzītā un vēlme mainīt spēku sadalījumu LSF Holdingā ir bijuši gana pamatoti iemesli, lai ievērojami kāpinātu samērā noslēgtā tranzīta biznesmeņa publicitāti.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

4 - Uzņēmējdarbība

19. (12.) Kaspars Kambala (355 publikācijas)

Populārais basketbolists aizvadītajā gadā sev galveno uzmanību piesaistīja ar kokaīna lietošanu un tam sekojošo diskvalifikāciju.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

5 - Sports

20. (63.) Mamerts Vaivads (344 publikācijas)

Vēl viens Ventspils tranzīta biznesa pārstāvis, kuru visiem par lielu pārsteigumu februārī uz brīdi aizturēja saistībā ar iespējamām nelikumībām Ventspils tranzīta biznesā, - un tas kopā ar Ventspils tranzīta "karu" tad arī ir strauji pieaugušās publicitātes pamatā.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

4 - Uzņēmējdarbība

21. (11.) Māris Verpakovskis (334 publikācijas)

Futbolists tagad spēlē Horvātijā un ar īpašiem panākumiem nevar lepoties, taču dzelteno presi interesē joprojām.

Publicitātes pamatfaktors:

5 - Sports

22. (23.) Māris Gailis (329 publikācijas)

Aktīva pozīcija saistībā ar uzņēmēju vēlmi veikt daudzstāvu apbūvi Pārdaugavas zaļajā teritorijā, pasauli apceļojušās jahtas Milda pārdošana, Ģipša fabrikas otrās kārtas būvniecības sākšana - tas viss radis atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos līdztekus ar ekspremjera Māra Gaiļa vārdu. Skaistu akcentu tam visam piedod piedalīšanās kāršu spēles zoles turnīros, kā arī citas visnotaļ atraktīvajam uzņēmējam raksturīgas aktivitātes.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

3 - Dzīvesstils/hobiji

23. (17.) Valērijs Kargins (323 publikācijas)

Līderpozīciju zaudējums Latvijas bagātāko cilvēku topā nedaudz ietekmējis arī pozīcijas popularitātes sarakstā, lai gan iemeslu pieminēšanai medijos bijis gana - gan saistībā ar ieilgušo mantas dalīšanas prāvu ar bijušo dzīvesbiedri, gan sakarā ar veiksmīgi vadītās Parex bankas novitātēm.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

4 - Uzņēmējdarbība

24. (22.) Pēteris Skudra (312 publikācijas)

Latvijas hokeja vārtsargs vienmēr palicis Artura Irbes ēnā, un domājams, ka pēc paziņošanas par hokejista karjeras beigšanu presē viņa vārds tiks pieminēts vēl retāk. Nav izslēgts, ka viņš šajā sarakstā atrodams pēdējo reizi.

Publicitātes pamatfaktors:

5 - Sports

25. (30.) Olafs Berķis (304 publikācijas)

Atzīšanās, ka Ventspils uzņēmēji slēguši līgumus ar politiskajām partijām, un nemitīgā varas pārdale Ventspils tranzīta uzņēmumos ir tie temati, saistībā ar kuriem visbiežāk presē bijis minēts Ventbunkera un citu Ventspils tranzīta uzņēmumu akcionārs.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

4 - Uzņēmējdarbība

26. (34.) Andrejs Ēķis (281 publikācija)

Latvijas Neatkarīgās televīzijas pārdošana mediju magnāta Rūperta Merdoka koncernam, bijušā Andra Šķēles sabiedrotā Jurģa Liepnieka paziņojums, ka aiz digitālgeitā iesaistītā uzņēmuma Kempmayer stāvēja Andris Šķēle un Andrejs Ēķis, un prokuratūras uzrādītā apsūdzība - šie bija galvenie notikumi, kurus aizvadītā gada laikā minēja saistībā ar televīzijas kompānijas vadītāja vārdu.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

4 - Uzņēmējdarbība

27. (16.) Viesturs Koziols (273 publikācijas)

Uzņēmējs ilgus gadus centies iegūt pirmo vijoli Latvijas hokeja pasaulē, taču aizvadītajā gadā galīgi atteicies no šīs iniciatīvas. Tomēr viņš joprojām medijiem šķitis interesants gan saistībā ar aktīvo finansiālo pozīciju Latvijas Pirmās partijas popularizēšanā pirmsvēlēšanu periodā, gan pretrunīgi vērtētā žurnāla Republika.lv īslaicīgo atbalstīšanu.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

6 - Sabiedriskā darbība

28. (5.) Artūrs Irbe (265 publikācijas)

Savulaik tik populārais un tautā iemīļotais Latvijas hokeja vārtsargs vēl pērn bija popularitātes zenītā, taču fakts, ka veiksme uz ledus viņu aplaimo arvien retāk un ir arvien mazāk klubu, kas vēlas uzticēt viņam vārtu sargāšanu, ievērojami mazina ar mediju interesi par sportistu.

Publicitātes pamatfaktors:

5 - Sports

29. (13.) Guntis Indriksons (222 publikācijas)

Savulaik aktīvais uzņēmējs pēdējā laikā gan vairāk uzstājas kā Latvijas Futbola federācijas prezidents, un šajā saistībā iespaidīgākā publicitāte bijusi saistīta ar aizdomām par spēļu rezultātu uzpirkšanu.

Publicitātes pamatfaktors:

5 - Sports

30. (74.) Uldis Pumpurs (212 publikācijas)

Lielāko publicitāti Ventspils uzņēmējam nodrošinājusi nevis atrašanās Latvijas kuģniecības vadošajā postenī, bet gan skaļā atcelšana no Latvijas naftas tranzīta padomes priekšsēdētāja amata un biznesmeņa reakcija, prasot atcelt, viņaprāt, nelikumīgo Uzņēmuma reģistra lēmumu.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

4 - Uzņēmējdarbība

31. (14.) Pēteris Šmidre (208 publikācijas)

Kādreizējais mobilo telekomunikāciju operatora Baltcom (tagad Tele2) dibinātājs aizvadītajā gadā mediju uzmanības lokā nonācis ievērojami retāk nekā iepriekšējos gados, un lielāko publicitātes daļu viņam līdz ar dzelteno presi nodrošinājušas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja Baltkom novitātes.

Publicitātes pamatfaktors:

3 - Dzīvesstils/hobiji

4 - Uzņēmējdarbība

32. (21.) Germans Milušs (207 publikācijas)

Tiesas prāva, pazušana tieši sprieduma nolasīšanas dienā, aiziešana no BMW auto tirdzniecības bija galvenie temati, kuru dēļ Germana Miluša vārds pēdējā gadā daudzināts plašsaziņas līdzekļos.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

33. (67.-69.) Jānis Āzis (204 publikācijas)

Vēl viens Dakāras rallija dalībnieks, kura straujais publicitātes reitinga kāpums skaidri apliecina, cik pie mums aktuāla ir Latvijas ekipāžu piedalīšanās ekstrēmajās sacensībās. Citādi bijušais televīzijas kompānijas Latvijas neatkarīgā televīzija akcionārs medijos pieminēts reti.

Publicitātes pamatfaktors:

5 - Sports

34. (15.) Andris Grūtups (202 publikācijas)

Advokāts ievērību guvis, iestājoties pret likuma pieņemšanu, kas paredzētu milzu kompensāciju izmaksas ebrejiem, kā arī ar Bankas Baltija tiesas prāvu pret Latvijas Banku. Mediju nepamanīta aizvadītajā gadā nav palikusi arī advokāta aizraušanās ar rakstniecību.

Publicitātes pamatfaktors:

6 - Sabiedriskā darbība

35. (41.) Igors Skoks (198 publikācijas)

Vēl viens Ventspils uzņēmējs, kurš ieskaitāms tā dēvētajā Aivara Lemberga oponentu nometnē. Tiesa, tā kā viņš aktīvi nav iestājies par savu interešu aizstāvību Ventspils tranzīta uzņēmumos, arī publicitātes reitings attiecīgi zemāks nekā kompanjoniem.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

4 - Uzņēmējdarbība

36. (67.-69.) Vladimirs Solomatins (173 publikācijas)

Ventspils naftas padomes priekšsēdētājam arī gana labu publicitāti nodrošina nesaskaņas Ventspils tranzīta uzņēmēju starpā un savstarpējie apvainojumi.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

4 - Uzņēmējdarbība

37. (65.-66.) Guntis Rāvis (170 publikācijas)

Vadot kompāniju, kura nodarbojas ar tāda stratēģiska objekta kā Dienvidu tilts celtniecību, grūti palikt ēnā. Papildus tam pamatīgu publicitāti Guntim Rāvim nodrošinājusi a/s Attīstības aģentūra vadīšana, organizējot Latvijas pasta centrālās ēkas rekonstrukciju.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

38. (71.-72.) Juris Biķis (153 publikācijas)

Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis mediju uzmanību galvenokārt piesaistījis ar biznesa aktivitātēm kokapstrādes uzņēmumā un firmas plāniem attīstīt biznesu ārpus Latvijas Krievijā un Lietuvā.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

39. (89.-90.) Jānis Lasmanis (149 publikācijas)

Nekustamo īpašumu un skaistumkopšanas koncerna Kolonna līdzīpašnieks aizvadītajā gadā finanšu jomā bijis atklātāks nekā iepriekš, bet citādi tāpat kā līdz šim medijiem pārsvarā bija iespēja aprakstīt viņa piedalīšanos dažādos smalko aprindu pasākumos.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

40. (43.) Valdis Kalnozols (140 publikācijas)

Paša dibinātā būvniecības uzņēmuma Kalnozols celtniecība pārdošana Lietuvas koncernam MG Baltic, izmaiņas uzņēmuma pārvaldē, kompanjonu pārmetumi blēdīgā rīcīb�� un pievēršanās lauksaimniecības biznesam bija svarīgākie temati, kuros pieminēts Valda Kalnozola vārds.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

4 - Uzņēmējdarbība

41. (50.) Gatis Saknītis (138 publikācijas)

Ekscentriskais kādreizējais lielākais Latvijas zemes īpašnieks savu spožāko iznācienu aizvadītājā gadā piedzīvoja, nonākot aiz restēm pēc kukuļa piedāvāšanas ceļu policistiem - oficiālā versija - par ātruma pārsniegšanu. Tikmēr no dzeltenās preses lappusēm uzņēmējs sāk pazust.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

3 - Dzīvesstils/hobiji

42. (56.) Juris Savickis (137 publikācijas)

Itera Latvija prezidents lielāko ievērību pērn guvis, pārdodot sev piederošās skandālos ar netīrās naudas atmazgāšanu iesaistītās VEF bankas akcijas Ukrainas baņķieriem.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

43.-44. (J) Ziedonis Čevers (133 publik��cijas)

Miljonāru saraksta jaunpienācējs Ziedonis Čevers joprojām medijus galvenokārt interesē kā spilgta barikāžu un Latvijas brīvvalsts atjaunošanas laiku personība.

Publicitātes pamatfaktors:

6 - Sabiedriskā darbība

43.-44. (55.) Jānis Loze (133 publikācijas)

Advokāts gan lielāko daļu publicitātes savācis nevis ar savu profesionālo darbību, bet gan apsūdzību tā dēvētajā digitālgeitā, kas viņam uzrādīta par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā. Tikpat interesanti medijiem šķituši viņa virzītie nekustamā īpašuma projekti.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

4 - Uzņēmējdarbība

45. (89.-90.) Jānis Blaževičs (129 publikācijas)

Vēl viens skandalozā Ventspils tranzītbiznesa pārstāvis, kurš tiek uzskatīts par pilsētas mēra Aivara Lemberga "nometnes" pārstāvi.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

4 - Uzņēmējdarbība

46. (28.) Māris Saukāns (128 publikācijas)

Būvniecības kompānijas RBSSkals vadītājs pēc aiziešanas no aktīvā autosporta krietnu daļu popularitātes nodrošinājis tieši ar biznesa darbību.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

47. (44.) Uldis Pīlēns (127 publikācijas)

Liepājas arhitekts un pilsētas domnieks joprojām visbiežāk tiek minēts saistībā ar savu UPB holdingu - uzņēmums no arhitektu biroja izaudzēts līdz starptautiska mēroga holdingam.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

48. (40.) Jūlijs Krūmiņš (124 publikācijas)

Ekscentriskais un dzeltenās preses iemīļotais naftas biznesa pārstāvis gan nav tiešā veidā iesaistīts Ventspils uzņēmēju strīdos, taču šīs kolīzijas tādā vai citādā veidā ietekmējušas arī Jūlija Krūmiņa darbošanos Rīgas ostā. Tiesa, vēl joprojām viņš ir arī iecienīts dzeltenās preses personāžs.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

3 - Dzīvesstils/hobiji

49. (70.) Ģirts Rungainis (123 publikācijas)

Laikā, kad Latvijas kompānijas kļūst par pievilcīgu investīciju objektu, investīciju baņķieru pakalpojumi kļūst arvien pieprasītāki, līdz ar to arī ieguldījumu brokeru sabiedrības IBS Prudentia partnera vārds arvien biežāk parādās medijos saistībā ar konsultācijām par pārdošanas darījumu.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

50. (37.) Viktors Krasovickis (120 publikācijas)

Otrs Parex bankas lielakcionārs šogad pirmo reizi kļuvis par Latvijas bagātāko cilvēku, tomēr tas nekādā veidā nav ietekmējis viņa publicitātes faktoru. Joprojām finansista vārds tiek pieminēts gandrīz tikai saistībā ar bankas novitātēm.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

51. (53.) Jānis Kols (114 publikācijas)

Pārdodot sev piederošo būvniecības kompāniju Latvijas energoceltnieks, Jānis Kols bijis medijiem pietiekami interesants, taču presē, lai cik tas nebūtu dīvaini, ļoti bieži pieminēts arī kā Latvijas Bobsleja federācijas prezidents.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

52. (81.-82.) Ieva Plaude (110 publikācijas)

Nekustamo īpašumu un skaistumkopšanas impērijas Kolonna otra īpašniece biežāk startējusi smalko aprindu rubrikās, taču vienlaikus arī bieži komentējusi ar kompānijas novitātēm saistītos jautājumus.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

4 - Uzņēmējdarbība

53. (35.) Valērijs Belokoņs (106 publikācijas)

Baltic International Bank īpašnieks par savu publicitātes reitingu lielā mērā var pateikties Jaunā laika līdera Einara Repšes personībai, jo vislielākā uzmanība pievērsta viņa dažādajai sadarbībai ar ekspremjeru.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

54.-55. (45.-46.) Oļegs Fiļs (104 publikācijas)

Lai gan Aizkraukles bankas līdzīpašnieks šogad ievērojami uzlabojis savas pozīcijas Latvijas bagātāko cilvēku topā, tajā ierindojoties otrajā vietā, šis fakts nav ietekmējis viņa pieminēšanas biežumu presē. Joprojām baņķiera vārds medijos visbiežāk parādās saistībā ar viņa vadītās kredītiestādes sponsorēšanas projektiem.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

54.-55. (38.) Gunārs Ķirsons (104 publikācijas)

Ēdināšanas un kulinārijas impērijas Lido saimnieks pēdējā gada laikā pievērsis uzmanību ar paziņojumiem par ideju būvēt darbiniekiem dzīvojamās mājas Salaspilī un citiem projektiem, kā arī ar savu hobiju - makšķerēšanu.

Publicitātes pamatfaktors:

3 - Dzīvesstils/hobiji

4 - Uzņēmējdarbība

56. (25.) Guntis Bērziņš (103 publikācijas)

Vēl viens miljonārs un politiķis vienā personā - Jaunā laika pārstāvis, kura vārds presē biežāk parādās saistībā ar nu jau faktiski pagātnē palikušo politisko darbību.

Publicitātes pamatfaktors:

1 - Valsts/pašvaldības darbs vai politika

57.-58. (51.) Ainārs Pauniņš (102 publikācijas)

Restaurācijas un būvniecības kompānijas Re&Re valdes priekšsēdētāja aizvadītā gada publicitāte saistīta ar pieprasījuma bumu būvniecības nozarē, darbaspēka problēmām, kā arī kompānijas iesaistīšanos Tango projekta būvniecībā.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

57.-58. (81.-82) Raimonds Kisiels (102 publikācijas)

Strīds starp Rīgas ostas naftas produktu pārkraušanas termināļa Naftimpeks īpašniekiem un ar to saistītie tiesu darbi, kā arī tiesāšanās ap Latvijas Naftas tranzīts akcijām, kuras viņam pieder pastarpināti caur uzņēmumu Skonto nafta, ir bijuši pietiekams iemesls, lai uzņēmuma valdes locekļa Raimonda Kisiela vārds gana bieži tiktu daudzināts plašsaziņas līdzekļos. Bez ievērības nav palikuši arī Raimonda Kisiela iepriekšējie panākumi autorallijos.

Publicitātes pamatfaktors:

3 - Dzīvesstils/hobiji

4 - Uzņēmējdarbība

59. (60.-62.) Valērijs Barjers (97 publikācijas)

Rīgas pasažieru termināļa rīkotājdirektors un nekustamo īpašumu uzņēmējs bijis iesaistīts arī Jūrmalas nerimstošajos skandālos.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

60. (48.) Ernests Bernis (96 publikācijas)

Otrs lielākais Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kurš kā kredītiestādes valdes priekšsēdētājs biežāk medijos parādījies, komentējot bankas finanšu aktivitātes.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

61. (58.-59) Arvīds Ušča (94 publikācijas)

Piena cenu kāpums un tā pamatojums licis piena pārstrādes uzņēmuma Rīgas piensaimnieks nu jau bijušajam līdzīpašniekam un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājam bieži paust viedokli un uzstāties kā nozares ekspertam.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

62. (91.) Genādijs Ševcovs (93 publikācijas)

Vēl viens Ventspils tranzītbiznesa uzņēmējs, kura vārds visbiežāk medijos parādās saistībā ar nesaskaņām uzņēmumu līdzīpašnieku starpā.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

4 - Uzņēmējdarbība

63. (42.) Atis Sausnītis (92 publikācijas)

Minhauzena tēla daudzināšana, Latvijas Volejbola federācijas vadīšana, kā arī piena cenu izmaiņas bijuši galvenie temati, kādēļ medijos aizvadītajā gadā parādījies Rīgas piena kombināta līdzīpašnieka vārds.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

64. (39.) Gints Lazdiņš (91 publikācija)

Tiesāšanās ar, iespējams, apkrāptiem darījumu partneriem ir galvenais temats, saistībā ar kuru tiek pieminēts uzņēmējs.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

65. (67.-69.) Normunds Bergs (89 publikācijas)

Telekomunikāciju aparatūras izstrādāšanas un ražošanas uzņēmuma SAF Tehnika radītājs un vadītājs bieži ir spiests skaidrot uzņēmuma biznesa panākumus un neveiksmes - pēdējā laikā īpaši jau pēdējās.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

66. (31.) Edvīns Inkēns (88 publikācijas)

Ekspolitiķis gan aizvadītajā gadā nav izcēlies ar kādām īpašām aktivitātēm, tomēr viņa kā televīzijas cilvēka imidžs bijis pietiekams, lai nepazustu no publiskās telpas.

Publicitātes pamatfaktors:

6 - Sabiedriskā darbība

67. (J) Anrijs Lembergs (87 publikācijas)

Ventspils mēra dēls masu mediju uzmanības lokā galvenokārt nonācis, pateicoties savam tēvam un viņa dāsnajām dāvanām uzņēmumu kapitāldaļu, akciju un nekustamo īpašumu formā.

Publicitātes pamatfaktors:

2 - Krimināls/skandāls/privātā dzīve

68. (J) Māris Bensons (86 publikācijas)

Hondas markas automašīnu tirgotāja Bensons auto īpašnieks aizvadītajā gadā pamanījies arī pietiekami plaši iesaistīties dažādās atbalsta akcijās.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

69. (J) Jānis Zuzāns (85 publikācijas)

Azartspēļu zāļu Fēnikss saimnieks arvien plašāk pievēršas labdarībai un sponsorēšanai, taču papildus tam bez mediju ievērības nav palikuši arī uzņēmuma iespaidīgie peļņas rādītāji.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

70. (80.) Valērijs Maligins (83 publikācijas)

Zāļu ražošanas uzņēmuma Olainfarm vadītājs pēc laulībām ar kādreizējā hokejista Helmūta Baldera meitu jau atkal tiek pieminēts gandrīz tikai saistībā ar biznesu.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

71. (60.-62.) Grigorijs Krupņikovs (82 publikācijas)

Kādreizējais Jaunā laika ģenerālsekretārs presē tiek pieminēts saistībā ar savām daudzpusējām biznesa aktivitātēm, kas jau pārsniedz Latvijas robežas.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

72. (65.-66.) Ivo Zonne (79 publikācijas)

Nekustamo īpašumu uzņēmējs un namu apsaimniekotājs papildu uzmanību jau tradicionāli gūst saistībā ar viņa vadītā basketbola kluba Barons aktivitātēm.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

5 - Sports

73. (33.) Leonīds Loginovs (78 publikācijas)

Rīgas brīvostas pārvaldnieka publicitāte pamatā saistīta ar notikumiem viņa vadītajā struktūrā.

Publicitātes pamatfaktors:

1 - Valsts/pašvaldības darbs vai politika

74. (52.) Ivars Strautiņš (77 publikācijas)

Centrālās savienības Turība vadītājs ir vēl viens Minhauzena tēla atdzīvinātājs, kurš bieži uzstājies arī kā uzņēmēju pārstāvis sarunās ar valdību un ārvalstu partneriem Latvijas Darba devēju konfederācijas sastāvā. Kā Rīgas piena kombināta līdzīpašniekam viņam bijis jākomentē arī piena cenu izmaiņas.

Publicitātes pamatfaktors:

4 - Uzņēmējdarbība

75. (49.) Sergejs Zaharjins (74 publikācijas)

Liepājas metalurga lielākais īpašnieks mīl publiski izausties tikai saistībā ar uzņēmuma atbalstītajām sporta aktivitātēm, īpaši hokeja un futbola komandām. Saistībā ar viņa vadītā uzņēmuma aktivitātēm aizvadītajā gadā publicitātes b

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes sniegto informāciju biznesa portālam Db.lv pagājušajā gadā kopumā par iebraukšanu Jūrmalā tika iekasēti 1,5 miljoni latu, bet šā gada septiņos mēnešos - 1 miljons latu. Krietni samazinājies autovadītāju skaits, kas pa Jūrmalu pārvietojušies bez caurlaidēm, tādējādi katrs šķiroties no 50 latiem.

Jūrmalas pilsētas domes sniegtā informācija liecina, ka pagājušajā gadā kopumā par iebraukšanu pilsētā iekasētā summa sasniedza 1549743 latus, bet šā gada septiņos mēnešos - 1031958 latus. Vislielākā summa šogad, tāpat kā pagājušajā gadā, iekasēta jūlijā (230104 lati šogad, 233590 - 2006.gadā).

Par caurlaižu režīma neievērošanu Jūrmalas pilsētā transportlīdzekļa vadītājam tiek uzlikts naudas sods līdz 50 latiem. (Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada Saistošie noteikumi Nr.20.)

2006.gada astoņos mēnešos - laika posmā no janvāra līdz augustam - par caurlaižu režīma neievērošanu Jūrmalā tika sodīti 1185 autovadītāji, gada laikā - 1312. Savukārt šogad šis skaits ir krietni mazāks - 2007.gada attiecīgā laika periodā (astoņos mēnešos) sodīti 228 autovadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozona: krīze beigusies, aizmirstiet?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., ABLV Bank, AS galvenais analītiķis,26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pirmā ceturkšnā jauno auto reģistrācijas datiem Latvija ieņem pirmo vietu ar vismazāko jauno auto reģistrācijas skaitu, proti, šī gada trijos mēnešos pie mums tika reģistrēti tikai 821 jauni auto.

Procentuāli samazinājums pret 2009. gadu gan vairs nav tik graujošs, kā 2009. gada dati pret 2008. gadu. Tomēr šī gada pirmā ceturkšņa dati liecina, ka tie no 2009. gada rādītājiem atpaliek par 37,3 %. Salīdzinājumā ar mums daudz labāk ir viecies mūsu kaimiņiem, piemēram, Igaunijā pirmajā ceturksnī tika reģistrēti 1599, bet Lietuvā 1375 jauni auto.

Valsts Martas '10 Marts '09 Izmaiņas (%) Jan - Mar '10 Jan - Mar '09 Izmaiņas (%) Austrija 33,270 26,477 +25.7 75,938 64,296 +18.1 Beļģija 64,330 50,258 +28.0 161,297 143,852 +12.1 Bulgārija 1,250 2,202 -43.2 3,356 6,100 -45.0 Čehijas Republika 17,446 12,410 +40.6 39,339 31,075 +26.6 Dānija 11,282 9,858 +14.4 30,564 25,095 +21.8 Igaunija 653 824 -20.8 1,599 2,572 -37.8 Somija 9,108 10,741 -15.2 29,084 29,493 -1.4 Francija 242,707 205,823 +17.9 594,720 508,559 +16.9 Vācija 294,375 400,965 -26.6 670,410 868,090 -22.8 Grieķija 19,053 13,372 +42.5 59,365 49,211 +20.6 Ungārija 4,371 9,356 -53.3 10,181 22,650 -55.1 Īrija 13,813 7,764 +77.9 42,554 32,447 +31.1 Itālija 257,694 215,443 +19.6 666,231 540,223 +23.3 Latvija 290 372 -22.0 821 1,309 -37.3 Lietuva 501 629 -20.3 1,375 1,899 -27.6 Luksemburga 5,806 4,768 +21.8 13,423 12,090 +11.0 Nīderlande 45,216 34,532 +30.9 145,535 124,634 +16.8 Polija 29,343 31,098 -5.6 79,083 87,963 -10.1 Portugāle 23,860 12,758 +87.0 53,777 31,783 +69.2 Rumānija 4,027 8,124 -50.4 8,819 29,126 -69.7 Slovākija 5,397 6,488 -16.8 11,790 12,696 -7.1 Slovēnija 5,895 5,360 +10.0 15,748 14,648 +7.5 Spānija 124,756 76,501 +63.1 286,167 197,993 +44.5 Zviedrija 25,652 18,035 +42.2 59,147 43,937 +34.6 Lielbritānija 397 383 313 912 +26 26.6 611 548 480 358 +27 27.3 ES 27 1,637,478 1,478,070 +10.8 3,671,871 3,362,099 +9.2

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zivsaimniecībai minimālais atbalsts - 5 miljoni

,26.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija ceturtdien pieņēma Komisijas regulu, ar ko palielina tā dēvētā minimālā (de minimis) atbalsta maksimālo apjomu zivsaimniecības nozarē, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. De minimis atbalsta maksimālais trim gadiem paredzētais apjoms zivsaimniecībā Latvijai noteikts 5 233 000 eiro.

De minimis atbalsts uzskatāms par atbalstu, kas nekropļo konkurenci. Saskaņā ar jauno regulu maksimālais apjoms ir noteikts 30 000 euro uz trim gadiem ar nosacījumu, ka šāda atbalsta kopējais apjoms ir mazāks nekā 2,5 % no valsts zivsaimniecības gada produkcijas.

Šo atbalstu nedrīkst izlietot nedz jaunu kuģu iegādei vai būvei, nedz arī esošās flotes kapacitātes palielināšanai. Dalībvalstīm jādokumentē visa vajadzīgā informācija, lai apliecinātu, ka šie nosacījumi ir ievēroti.

Atbrīvojumu no iepriekšēja paziņojuma sniegšanas Komisijai par valsts atbalstu patlaban nosaka ar regulu, kurā maksimālais apjoms katrai dalībvalstij trīs gadu laikposmā noteikts 3000 euro. Šis līmenis tika noteikts tik zems, jo ieviešanas laikā 2004. gadā Komisijai nebija iepriekšējas pieredzes par šāda atbalsta piemērošanu zivsaimniecības nozarē. Ņemot vērā gūto pieredzi, Komisija uzskata, ka var atļaut piešķirt augstāku atbalsta līmeni, nekropļojot konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Testos, kuros tika imitēta automašīnu sadursme, braucot ar nelielu ātrumu, vairāku luksus automašīnu bamperi nav spējuši novērst dārgus bojājumus automašīnām, vēsta CNN. Piemēram, Mercedes-Benz C - klases modelim tika radīti bojājumi 5,500 ASV dolāru vērtībā, kad tā priekšējais bamperis saņēma triecienu, automašīnai pārvietojoties tikai ar 6 jūdzēm stundā (1 jūdze=1,6 km).

Insurance Institute for Highway Safety ASV veicis vairākus maza ātruma bojājumu testus ar 11 populārām luksus automašīnām.

Automašīnas tika ietriektas barjerā, kas atdarināja citas automašīnas bamperi. Tika veikti sekojoši testi: trieciens taisni priekšā un no aizmugures ar ātrumu 6 jūdzes stundā, kā arī pa diognāli priekšējos un aizmugurējos stūros ar ātrumu 3 jūdzes stundā. Rezultātā aprēķinātas šādu bojājumu remonta izmaksas.

Mercedes-Benz C - klases automašīnai bijuši slikti rezultāti lielākajā daļā testu. Taču Mercedes-Benz to komentējis, norādot, ka šie testi neatspoguļo kompānijas ieguldītos centienus pasažieru drošībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta Rīga aizvadītajā gadā strādājusi ar 16 257 000 latu apgrozījumu, kas ir par 21% vairāk salīdzinot ar 2005. gadu, liecina 2006. gada darbības pārskats, Db.lv informēja VAS Starptautiskā lidosta Rīga sabiedrisko attiecību un reklāmas nodaļas vadītājs Mārtiņš Langrāts.

2006. gadā lidostas Rīga peļņa sasniedza 961 tūkst. latu, kas ir 4,7 reizes vairāk nekā 2005. gadā, kad lidosta nopelnīja 202 tūkst. latu.

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters: "Aizvadītajā gadā esam stabili nostiprinājušies lielākās Baltijas reģiona lidostas statusā, sekmīgi īstenojuši strauju tiešās gaisa satiksmes pieaugumu un ievērojamu neaviācijas pakalpojumu ieņēmumu pieaugumu. Apkalpoto pasažieru pieaugums par 33% un pozitīvie finanšu rādītāji liecina, ka lidostas īstenotā atlaižu politika, kas tika ieviesta 2004. gada nogalē ir pareizais ceļš lidostas attīstībai."

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ford atsauc 3,6 miljonus automašīnu

,04.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ford Motor Co. atsaukšot 3,6 miljonus automašīnu, jo tām ir jānoņem kruīza kontroles slēdzis, kas tiek saistīts ar ugunsgrēka risku, ziņo CNN.

Tikšot atsaukti vairāki 1992. līdz 2004.gada modeļi, ieskaitot Ford Bronco, Lincoln Town Car, Ford Explorer, Ford Ranger, Mercury Grand Marquis un citus.

Šāds kompānijas solis esot saistīts ar klientu bažām par šo automašīnu drošību, bet paaugstināts ugunsgrēku skaits šajās automašīnās neesot novērots.

2005. un 2006. gadā kompānija jau atsauca aptuveni 6 miljonus automašīnu saistībā ar kruīza kontroles problēmām.

Šā gada atsaukums sākšoties 13.augustā. Automašīnām tikšot deaktivizēts kruīza kontroles slēdzis, bet oktobrī, kad būšot pieejamas jaunās detaļas, Ford dīleri bīstamo vietā uzstādīšot jaunus. Jaunās detaļas varētu būt pieejamas oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ES valstu eksports un imports 2008. gadā

,23.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ValstsEksportsImports2007. gads2008. gadsIzmaiņas (%)2007. gads2008. gadsIzmaiņas (%)Beļģija315.3323.33%301.4319.26%Bulgārija13.515.313%21.925.316%Čehijas Repub.89.499.411%86.296.212%Dānija74.979.56%71.975.65%Vācija964.0993.93%769.8818.56%Igaunija8.08.45%11.410.9-5%Īrija88.784.5-5%61.256.4-8%Grieķija17.217.20%55.652.9-5%Spānija184.8182.4-1%284.1272.9-4%Francija402.7411.72%452.0479.66%Itālija358.6365.82%368.1377.33%Kipra1.01.17%6.37.215%Latvija6.16.913%11.210.9-3%Lietuva12.516.128%17.821.018%Luksemburga16.417.35%20.121.57%Ungārija69.673.25%69.773.45%Malta2.21.915%3.53.1-10%Nīderlande401.9430.47%359.4389.88%Austrija119.4

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izmaksas stundā gada laikā līdz šī gada otrajam ceturksnim Eiropas Savienības (ES) valstīs palielinājās par 3.4%. Vislielākais darbaspēka izmaksu pieaugums reģistrēts Latvijā, kur darbaspēka izmaksas stundā gada laikā palielinājušās par 24.8%, liecina Eurostat dati.

Vismazākais darbaspēka izmaksu pieaugums gada laikā reģistrs Vācijā (0.7%), Maltā (1.8%) un Zviedrijā (2.2%), savukārt vislielākais - Latvijā (24.8%), Rumānijā (23.0%) un Bulgārijā (21.9%).

Lietuvā un Igaunijā darbaspēka izmaksu pieaugums pēdējā gada laikā bija attiecīgi 18.2% un 16.9%.

Tabula. Darbaspēka izmaksu izmaiņas salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada.

2007. gada 2. ceturksnis (%)2008. gada 2. ceturksnis (%)
KopāAlgaCitas izmaksasKopāAlgaCitas izmaksas
ES 273.53.63.13.43.62.6
Beļģija4.73.38.5: : :
Bulgārija15.618.19.121.924.19.5
Čehijas Republika8.68.67.67.77.97.3
Dānija3.83.45.83.22.94.9
Vācija1.52.0-0.10.71.2-1.4
Igaunija18.818.818.416.916.117.4
Īrija5.95.95.4:: :
Grieķija5.15.73.2:: :
Spānija3.63.44.14.74.45.6
Francija3.33.43.0ccc
Itālija2.11.92.52.42.91.4
Kipra7.48.05.66.76.86.8
Latvija28.629.027.124.824.326.4
Lietuva21.421.521.118.218.218.1
Luksemburga2.03.23.23.73.92.5
Ungārija11.411.510.97.610.57.5
Malta4.14.13.71.8

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā otrs lielākais nodarbināto skaita pieaugums ES (tabula)

,12.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, nodarbināto skaits Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs palielinājās par 0.2%. Savukārt, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, nodarbināto skaits ES palielinājies par 1.3%, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat dati.

Salīdzinot šī gada otro ceturksni ar attiecīgo laika periodu pērn, nodarbināto skaits visvairāk palielinājies Maltā (3.7%), Latvijā (3.4%), Kiprā (3.2%).

Savukārt, salīdzinot šī gada otro ceturksni ar pirmo ceturksni, visvairāk nodarbināto skaits palielinājies Slovēnijā (0.7%), Latvijā (0.6%) un Somijā (0.6%).

Jāpiemin, ka dati par 7 ES dalībvalstīm nebija pieejami.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksniSalīdzinot ar attiecīgo pirms gada
2007. gads2008. gads2007. gads2008. gads
IIIIVIIIIIIIVIII
ES 270.40.30.30.21.91.81.51.3
Beļģija0.40.50.50.31.71.81.91.8
Bulgārija::::2.92.74.8:
Čehijas Republika0.50.40.60.21.61.62.31.7
Dānija0.40.20.6-0.11.81.41.61.0
Vācija0.30.40.50.21.61.71.61.4
Igaunija0.5-0.31.3:1.40.22.0:
Īrija0.90.80.5:3.53.53.1:
Grieķija::::::::
Spānija0.20.10.10.02.92.31.60.3
Francija0.30.30.30.11.31.41.41.1
Itālija0.80.1-0.2:1.91.71.2:
Kipra::::3.52.82.93.2
Latvija2.21.7

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā aplūkot Eiropas Autoražotāju asociācijas (ECEA) datus par jaunu automašīnu reģistrāciju šī gada septembrī un šī gada pirmajos deviņos mēnešos. Dati par Maltu un Kipru dati nebija pieejami.

Septembris 2008Septembris 2007Izmaiņas (%)Jan.-Sept. 2008Jan.-Sept. 2007Izmaiņas (%)
Austrija22 50922 016+2.2232 157231 541+0.3
Beļģija37 83836 611+3.4440 731418 602+5.3
Dānija11 90813 478-11.6121 749119 111+2.2
Somija9 8619 820+0.4118 542108 688+9.1
Francija160 565148 164+8.41 575 7641 523 361+3.4
Vācija261 384265 473-1.52 371 4732 340 492+1.3
Grieķija18 82519 369-2.8226 236228 290-0.9
Īrija**3 3885 712-40.7145 643180 578-19.3
Itālija176 112186 381-5.51 709 3771 927 707-11.3
Luksemburga**3 8423 483+10.341 47339 895+4.0
Nīderlande41 52840 625+2.2421 340416 174+1.2
Portugāle13 76312 994+5.9162 109154 872+4.7
Spānija65 59396 754-32.2947 9901 215 804-22.0
Zviedrija22 77723 806-4.3196 911219 500-10.3
Lielbritānija330 295419 290-21.21 794 4191 940 515-7.5
Īslande5841 115-47.68 73212 448-29.9
Norvēģija8 4539 340-9.587 45697 874-10.6
Šveice**22 08320 762+6.4218 770212 861+2.8
Bulgārija3 377

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģētiskās atkarības indekss 2006. gadam ir 65.7%. Tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm, pie kam Igaunijas enerģētiskās atkarības reitings ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina Eurostat dati.

Vislielākā enerģētiskā atkarība 2006. gadā bijusi Kiprā (102.5%) un Maltā (100.0%).

Vienīgā ES valsts, kurai šis rādītājs ir negatīvs, ir Dānija. Tā kā Dānija ir energoresursu eksporta valsts, tad tās enerģētiskais atkarības indekss ir -36.8%.

Igaunijai (33.5%) ir zemākais enerģētiskās atkarības indekss starp Baltijas valstīm un ceturtais zemākais ES, neskaitot Dāniju.

Lietuvas enerģētiskās atkarības indekss 2006. gadā bijis 64.0%.

Energoresursu patēriņš 2006.gadā (ekvivlents milj. tonnu naftas)Izmaiņas pret 2005.gadu (%)Energoresursu tīrais imports 2006.gadā (ekvibalents milj. tonnu naftas)Izmaiņas pret 2005.gadu (%)Enerģētiskā atkarība (%)
ES 271 825.20.01 010.12.453.8
Beļģija60.4-1.253.5-0.577.9
Bulgārija20.52.89.50.346.2
Čehijas Republika46.22.012.90.328.0
Dānija20.96.1-8.1-22.5-36.8
Vācija349.00.5215.50.161.3
Igaunija5.4-2.51.928.133.5
Īrija15.52.614.24.190.9
Grieķija31.50.524.96.071.9
Spānija143.9-0.5123.8-0.181.4
Francija273.1-1.2141.7-1.851.4
Itālija186.1-0.6164.62.286.8
Kipra2.65.83.05.5102.5
Latvija4.63.03.25.865.7
Lietuva8.4-2.25.57.164.0
Luksemburga4.70.04.70.998.9
Ungārija27.8-0.817.3-1.062.5
Malta0.9-6.40.9-6.4100.0
Nīderlande80.5-2.337.2-3.038.0
Austrija34.1-0.124.90.872.9
Polija98.34.719.616.2

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju mājokļi lielākajā daļā izvirzīto kritēriju ir sliktākie Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat jaunākā informācija.

Eurostat dati liecina, ka 22% Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos bez dušas vai vannas, kas uz kopējā fona ES valstu ir kritisks rādītājs, ņemot vērā faktu, ka ar divciparu skaitli šis rādītājs vēl rakstāms tikai Igaunijā un Lietuvā – abās 18%. Pārējās valstīs šis rādītājs nepārsniedz 7%. Par Rumāniju informācija nav pieejama.

Līdzīgi ir ar tualeti ar kanalizācijas sistēmu iekštelpās. Latvijas gadījumā šāda tualete nav 20% iedzīvotāju, kas arī ir sliktākais rādītājs ES. Arī Lietuvā šādas tualetes mājokļos nav 20% valsts iedzīvotāju.

Pētījumā norādīts, ka procentuāli iedzīvotāju Latvijā, kuri dzīvo reģionos ar paaugstinātu noziedzības un vandālisma līmeni, ir augstākais ES, proti, 30%. Vienīgā valsts, kas vēl varētu šajā kritērijā konkurēt ar Latviju, ir Lielbritānija ar 27% iedzīvotāju, kas dzīvo reģionos ar paaugstinātu noziedzības un vandālisma līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs gadus ilgas samazināšanās bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) valstīs ekonomiskās krīzes rezultātā 2008. gada pirmajā ceturksnī sācis pieaugt. Kopš tā laika bezdarbs, īpaši jauniešu vidū ES valstīs strauji palielinās.

Eurostat dati liecina, ka Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis ES iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem bija 18.3%, kas ir ievērojami augstāk nekā kopējais bezdarba līmenis, kas šajā laikā bija 8.2%.

Laika posmā no 2008. gada pirmā ceturkšņa līdz 2009. gada attiecīgajam laika periodam bezdarbs ES jauniešu vidū palielinājies par 3.7 procenta punktiem, kamēr kopējais bezdarba līmenis palielinājies par 1.5%.

Bezdarbs jauniešu palielinājies visās ES valstīs, izņemot Bulgāriju, kur tas samazinājies no 13.9% līdz 13.5%. Straujākais bezdarba pieaugums bijis Latvijā (no 11.0% līdz 28.2%), Igaunijā (no 7.6% līdz 24.1%) un Lietuvā (no 9.5% līdz 23.6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija eksporta vērtība šī gada pirmajos sešos mēnešos bijusi aptuveni 2.5 miljardi eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs aiz Kipras un Maltas, liecina Eurostat dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos Eiropas Savienības (ES) valstu tirdzniecības bilancē bijis pārpalikums 0.7 miljardu eiro apmērā. Attiecīgajā laika periodā pirms gada bilance uzrādīja 22.4 miljardu eiro deficītu.

Eirostat provizoriskie dati liecina, ka Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos eksporta apjomi sarukuši par 26% līdz 2.5 miljardiem eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs aiz Kipras (0.4 miljardi eiro) un Maltas (0.7 miljardi eiro).

Importa pieaugums šī gada pirmajā pusē nav novērots nevienā ES valstī. Lielākais kritums bijis Lietuvā (-44%) un Latvijā (-39%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos jau ir noslīdējusi zem 500 eiro par kvadrātmetru.

Nekustamā īpašuma kompānija Ober Haus Real Estate apkopotā informācija liecina, ka maijā vidējā cena ir noslīdējusi līdz 465 eiro/m2, un tas ir par 8.4 % mazāk nekā aprīlī.

Pēc uzņēmuma rīcībā esošajiem datiem, lētākie dzīvokļi Rīgā ir Bolderājā, kur dzīvokļu cenas jau ir noslīdējušas zem 400 eiro/m2, bet dārgākie — Teikā, kur atkarībā no ēkas sērijas, dzīvokļu cenas pārsniedz 500 un 600 eiro/m2.

Kompānija ziņo, ka plašākus tirgus apskatus turpmāk tā piedāvās reizi trijos mēnešos, taču mēneša griezumā tiks apkopoti dati par sērijveida dzīvokļu cenām.

Db.lv jau vēstīja, ka pēc citu kompāniju aprēķiniem, ņemot vērā atšķirīgu aprēķinu metodoloģiju, sērijveida dzīvokļu cena maijā sanākusi augstāka — virs 500 eiro/m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viesnīcās pavadīto nakšu ziņā Latvijai trešais straujākai pieaugums ES

,09.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gadā Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu viesnīcās un iestādēs ar līdzīgu darbības novirzienu tūristi pavadījuši kopumā 1 578 miljonus nakšu, kas ir par 0.5% mazāk nekā 2007. gadā, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Latvijas viesnīcās tūristi pērn pavadījuši kopumā naktis 2.9 miljonus nakšu, kas ir par 4.6% vairāk nekā 2007. gadā. Latvijā pērn bijis vērojams trešais straujākais viesnīcā pavadīto nakšu pieaugums.

No ES 27 dalībvalstīm viesnīcā pavadīto nakšu skaits palielinājies 14 valstīs un samazinājies 12 valstīs (par Luksemburgu dati nebija pieejami). Straujākais pieaugums bijis Slovākijā (+7.7%), Polijā (+4.7%) un Latvijā (+4.6%), savukārt lielākais kritums – Kiprā (-4.8%), Grieķijā (-4.6%) un Nīderlandē (-4.1%).

Vērtējot rezidentus un nerezidentus atsevišķi, tad nerezidentu īpatsvars viesnīcās pavadīto nakšu ziņā pērn, salīdzinot ar 2007. gadu, ir samazinājies par 1.1%, savukārt rezidentu skaits nav būtiski mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības līmenis Eiropas Savienības (ES) 27 valstīs 2008. gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, nav mainījies, taču Latvijā šajā laika periodā nodarbināto personu skaits samazinājies par 5.4%.

Eiropas statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka nodarbinātības līmenis, salīdzinot 2008. gada pēdējo ceturksni ar 2007. gada pēdējo ceturksni, palielinājies 11 ES valstīs, samazinājies 10 valstīs, palicis nemainīgs vienā valstī, savukārt par 5 valstīm dati nav bijuši pieejami.

Tabula. Nodarbinātības līmeņa izmaiņas ES.

ValstsSalīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada
2008. gada 1. ceturksnis2008. gada 2. ceturksnis2008. gada 3. ceturksnis2008. gada 4. ceturksnis
Beļģija1.91.71.71.2
Bulgārija4.83.43.02.1
Čehijas Republika2.01.61.00.2
Dānija1.91.70.4-0.5
Vācija1.71.51.41.0
Igaunija2.0-0.5-0.3-0.2
Īrija2.40.3-1.1:
Grieķija1.31.51.11.0
Spānija1.70.3-0.8-3.0
Francija1.20.80.4-0.1
Itālija0.90.8-0.2-0.2
Kipra2.42.73.5:
Latvija5.63.40.2-5.4
Lietuva0.9-0.6-1.0-1.2
Luksemburga5.25.04.5:
Ungārija-1.7-2.0-0.9-1.1
Malta2.82.92.41.9
Nīderlande1.91.71.2c
Austrija2.22.01.51.4
Polija7.05.43.73.0
Portugāle0.91.2-0.2-0.1
Rumānija::::
Slovēnija3.33.12.92.2
Slovākija2.82.93.22.1
Somija

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis ES valstīs (tabula)

,31.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā aplūkot Eiropas centrālā statistikas biroja Eurostat apkopoto informāciju par bezdarba līmeni Eiropas Savienības (ES) 27 valstīs. Augstākais inflācijas līmenis šī gada jūnijā reģistrēts Spānijā un Slovākijā, savukārt mazākais – Dānijā un Nīderlandē. Latvijā bezdarba līmenis jūnijā bija – 5.7%.

Jūnijs 2007Janvāris 2008 Maijs 2008Jūnijs 2008
Eiro zona7.47.27.37.3
ES 277.16.86.86.8
Beļģija7.67.06.86.8
Bulgārija7.06.35.75.7
Čehijas Republika5.44.64.44.3
Dānija3.73.22.72.6
Vācija8.47.77.47.3
Igaunija4.84.14.14.1
Īrija4.54.85.55.7
Grieķija8.47.8::
Spānija8.19.110.410.7
Francija8.47.67.57.5
Itālija6.16.5::
Kipra3.93.73.63.6
Latvija5.86.15.65.7
Lietuva3.94.64.44.3
Luksemburga4.14.04.14.1
Ungārija7.27.77.67.6
Malta6.55.95.85.8
Nīderlande3.22.92.92.8
Austrija4.44.24.14.1
Polija9.58.17.57.3
Portugāle8.17.57.57.4
Rumānija6.66.0::
Slovēnija4.74.84.3

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas ekonomikas izaugsmē otrs lielākais kritums ES (tabula)

,03.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsme samazinājusies par 0.1%. Latvijas ekonomikas attīstības tempu samazināšanās bijusi otra straujākā ES valstu vidū, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Latvijas un Vācijas ekonomikas attīstības tempi šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, samazinājušies par 0.5%. Tas ir otrs zemākais rādītājs aiz Dānijas, kur ekonomikas izaugsmes tempi samazinājušies par 0.9%.

IKP pieaugums salīdzinot ar iepriekšējo ceturksniIKP pieaugums salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada
2007. gads 2008.gads 2007. gads 2008. gads
I II I II I II I II
ES270.60.50.5-0.12.92.52.31.6
Beļģija0.70.50.50.32.82.42.22.0
Bulgārija::::4.96.97.0:
Čehijas Republika1.41.30.90.96.56.35.34.5
Dānija1.6-0.20.80.61.61.5-0.71.3
Vācija0.60.31.3-0.52.41.72.61.7
Igaunija1.00.10.5-0.96.44.80.1-1.4
Īrija0.60.10.2:3.95.6-1.5:
Grieķija0.90.71.10.83.93.63.63.5
Spānija0.60.60.30.13.63.32.61.8
Francija0.70.40.4-0.32.42.22.01.1
Itālija0.2-0.40.5-0.31.60.20.30.0
Kipra1.01.01.10.7

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas populācija pakāpeniski samazināsies no 2.27 miljoniem iedzīvotāju 2008. gadā līdz 1.68 miljoniem iedzīvotāju 2060. gadā, kas nozīmē, ka Latvijā 2060. gadā būs par 25% jeb ceturtdaļu mazāk iedzīvotāju nekā pašlaik, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat prognozes.

Neskatoties uz to, ka kopējā populācija 27 ES valstīs līdz 2035. gadam palielināsies par 26 miljoniem un tikai laika posmā no 2035. līdz 2060. gadam būs vērojama populācijas samazināšanās, Latvijas populācija jau līdz 2035. gadam būs samazinājusies par 13.2%.

Latvijā paredzēta lielākā populācijas samazināšanās pēc Bulgārijas, kuras iedzīvotāju skaits līdz 2060. gadam samazināsies par 28%.

Laika posmā no 2008. līdz 2060. gadam populācijas pieaugums prognozēts 13 ES valstīs, savukārt kritums 14 valstīs. Vislielākais populācijas pieaugums šajā laika periodā prognozēts Kiprā (+66%), Īrijā (+53%) un Luksemburgā (+52%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Latvijas eksports samazinājies par 28%, kas ir sestais lielākais eksporta kritums starp Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Eurostat dati liecina, ka straujāks eksporta kritums nekā Latvijā bijis Somijā (-37%), Zviedrijā (-32%), Bulgārijā (-31%), Lietuvā (-30%) un Igaunijā (-29%).

Vismazāk eksports minētajā laika periodā samazinājies Īrijā (-1%), Luksemburgā (-9%) un Grieķijā (-16%).

Tabula. ES valstu eksports un imports šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada.

ValstsKopējais eksports (%)Kopējais imports (%)Janvāris - Maijs 2008. gada bilance (mljrd. eiro)Janvāris - Maijs 2009. gada bilance (mljrd. eiro)
Beļģija-0,22-0,234.54.5
Bulgārija-0,31-0,34-3.9-2.4
Čehija-0,25-0,272.22.3
Dānija-0,18-0,181.71.3
Vācija-0,24-0,1883.346.3
Igaunija-0,29-0,37-1.1-0.4
Īrija-0,01-0,2110.715.6
Grieķija-0,16-0,2415.811.6
Spānija-0,22-0,3241.620.7
Francija-0,22-0,225.624.4
Itālija-0,25-0,26-6.2-3.5
Kipra-0,19-0,22-2.4-1.9
Latvija-0,28-0,39-1.8-0.8
Lietuva-0,3-0,44-2.5-0.6
Luksemburga-0,09-0,13-1.8-1.3
Ungārija-0,26-0,310.31.5
Malta-0,26-0,19-0.5-0.5
Nīderlande-0,22-0,2118.613.8
Austrija-0,24-0,20.3-1.9
Polija-0,24-0,31-9.3-3.4
Portugāle-0,27-0,27-9.5-6.8
Rumānija-0,21-0,36-9.1-3.7
Slovēnija-0,23-0,29-0.70.0
Slovākija-0,22-0,25-0.50.2
Somija-0,37

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kārtējo mēnesi uzrāda lielāko jauno auto reģistrācijas kritumu starp Eiropas Savienības valstīm. Aprīlī jauno auto reģistrācija pret 2008. gada attiecīgo periodu ir sarukusi par 85.4 % (!)

Kopumā aprīlī Latvijā tika reģistrētas tikai 327 jaunas automašīnas. No Eiropas valstīm vēl skaudrāka situācija tika konstatēta Īslandē, tur aprīlī tika reģistrēti tikai 72 jauni auto, kas ir par 88.4 % mazāk nekā 2008. gada aprīlī. Diez ko spīdoši nav veicies arī mūsu kaimiņiem:Lietuvā aprīlī jauno auto pārdošana samazinājās par 74.4 %, bet Igaunijā par 65.2 %.

Tabula. Jaunu auto reģistrācija Eiropā.

Aprīlis '09Aprīlis '08Izmaiņas (%)Jan.-Apr. '09Jan.-Apr. '08Izmaiņas (%)
Austrija35,89831,813+12.8100,194105,591-5.1
Beļģija47,64161,703-22.8191,493231,567-17.3
Dānija7,88616,117-51.132,97355,467-40.6
Somija7,43515,512-52.136,90761,652-40.1
Francija184,475198,558-7.1689,931724,679-4.8
Vācija379,626317,96+19.41,247,7161,053,874+18.4
Grieķija14,37628,031-48.763,588107,266-40.7
Īrija4,44813,363-66.736,997106,307-65.2
Itālija188,406203,75-7.5728,167870,472-16.3
Luksemburga5,8756,419-8.517,96519,908-9.8
Nīderlande30,46842,247-27.9155,166206,084-24.7
Portugāle12,19318,449-33.943,97673,678-40.3
Spānija67,215123,561-45.6265,21471,299-43.7
Zviedirija18,24927,478-33.662,18689,301-30.4
Lielbritānija133,475175,668-24.0613,833859,017-28.5
Īslande72622-88.43623,944-90.8
Norvēģija7,504 ,11,704 ,-35.926,745 ,41,678 ,-35.8

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības sezonālie izlīdzinošie apjomi maijā Eiropas Savienības (ES) valstīs palielinājušies par 0.3%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, liecina Eurostat dati.

Savukārt eiro zonas valstīs sezonālie izlīdzinošie būvniecības apjomi mēneša laikā palielinājušies vien par 0.2%.

Starp ES dalībvalstīm, kuru šā gada maija dati ir pieejami, būvniecības nozares ražošanas apjomi pieauguši sešās, bet nokritušies septiņās valstīs. Vislielākais pieaugums reģistrēts Lielbritānijā, kur tas pieaudzis par 3.4%, Spānijā un Rumānijā - katrā par 2.9%. Taču lielākie būvniecības izlaides apjomu samazinājums bijis Portugālē - 9%, Slovākijā 5.1% un Nīderlandē - 1.9%.

Maijā ēku celtniecības apjomi, salīdzinot ar aprīli, palika nemainīgi eiro zonas valstīs, bet par 0.2% palielinājās visā ES. Inženierbūvniecība maijā visā ES palielinājusies par 2.5%, bet eiro zonas valstīs par 1.5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Inflācija ES valstīs (tabula)

,16.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau iepriekšējos mēnešus inflācija līdere Eiropas Savienībā (ES) joprojām ir Latvija. No visām ES valstīm gada inflācijas līmenis jūnijā, salīdzinot ar jūniju, ir palielinājies 20, samazinājies 3 un palicis nemainīgs 2 valstīs.

Jūnijs2008 pret Jūniju2007Maijs2008 pret Maijs2007Jūnijs2007 pret Jūnijs200612 mēnešu vidējais rādītājs
ES 274.3p4.0r2.13.1
Beļģija5.85.11.30.7
Vācija3.43.12.00.4
Īrija3.93.72.80.5
Grieķija4.94.92.60.0
Spānija5.14.72.50.6
Francija:3.71.3:
Itālija4.03.71.90.5
Kipra5.24.61.70.5
Luksemburga5.34.82.30.7
Malta4.44.1-0.60.5
Nīderlande2.3p2.11.8-0.3p
Austrija4.0p3.7r1.90.3p
Portugāle3.42.82.40.5
Slovēnija6.86.23.80.9
Somija4.34.11.40.3
Bulgārija14.714.05.30.5
Čehijas Republika6.66.82.60.1
Dānija4.23.61.30.4
Igaunija11.511.46.00.7
Latvija17.517.78.90.7
Lietuva12.712.35.00.6
Ungārija6.66.98.50.1
Polija4.34.32.60.2
Rumānija

Komentāri

Pievienot komentāru