Arvien biežāk ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi tiek integrēti uzņēmumu attīstības stratēģijā un darba procesos, nosakot konkrētus darbības virzienus un mērķus. Ilgtspējas pamatprincipi paredz atbildīgu uzņēmējdarbību: rūpes par vidi, sociālo atbildību par darbiniekiem un sabiedrību kopumā, kā arī atbildīgu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību.

Ilgtspējas pamatprincipu ievērošana ikdienas darba procesos sekmē uzņēmuma reputāciju, tā ekonomisko izaugsmi un inovācijas sociālās atbildības un vides jautājumos.

Lai īstenotu ilgtspējīgu uzņēmuma stratēģisko virzību, VAS Latvijas Loto savā ikdienas darbībā ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas pamatprincipus, vienlaikus īstenojot aktivitātes trīs ilgtspējas virzienos – vides ilgtspējā, sociālajā labklājībā un uzņēmuma pārvaldībā.

Atbildīga pārvaldība Latvijas Loto paredz uzņēmuma darbības procesu vadību un finanšu plūsmas caurskatāmību. Latvijas Loto kā valsts kapitālsabiedrības peļņa ir finanšu resurss, kas nodrošina pievienoto vērtību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas Loto ir nacionālais loteriju uzņēmums, kas īsteno valsts mēroga izlozes sabiedrības labā un ir viens no nozīmīgiem valsts budžeta papildinātājiem. Pēc neauditētiem datiem Latvijas Loto aprēķināto nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu kopsumma 2023. gadā bija 20,4 miljoni eiro. Tādējādi lielākā Latvijas Loto ieņēmumu daļa atgriežas atpakaļ sabiedrībā un kalpo dažādu iniciatīvu īstenošanai. Latvijas Loto nodrošina atbildīgu korporatīvo pārvaldību un rūpes par sabiedrības labklājību, īstenojot dažādas iniciatīvas sabiedrības vajadzību piepildīšanā.

VAS Latvijas Loto nākamgad varētu iesaistīties interaktīvo azartspēļu tirgū, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Otrdien valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja FM informatīvo ziņojumu par Latvijas Loto darbības paplašināšanu.

Valdība lēma konceptuāli atbalstīt Latvijas Loto iesaistīšanos interaktīvo azartspēļu tirgū, tomēr pagaidām netiek atklātas detaļas, kādā veidā tas notiks.

FM atklāja vien to, ka Latvijas Loto interaktīvo azartspēļu tirgū plāno iesaistīties 2018.gadā, lai tādā veidā cīnītos ar nozarē pastāvošo ēnu ekonomiku. Tiesa, FM pagaidām neatklāja, cik lielas investīcijas nepieciešamas, lai Latvijas Loto varētu paplašināt savu darbību interaktīvā vidē.

Latvijas Loto pārstāve Aiga Roziņa apstiprināja, ka valdība šodien konceptuāli atbalstīja Latvijas Loto piedāvātā spēļu klāsta paplašināšanu, tādējādi, nodrošinot papildus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Izložu rīkotājs VAS "Latvijas loto" pagājušajā gadā strādāja ar 57,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 53,3% un bija 11,183 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pērn "Latvijas loto" EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas bija 15,628 miljoni eiro.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Latvijas loto" sasniedza augstākos darbības rezultātus kapitālsabiedrības vēsturē. "Izvirzītie finanšu un nefinanšu mērķi ir sasniegti un darba uzdevumi izpildīti, atbilstoši "Latvijas Loto" vidēja termiņa darbības stratēģijai," minēts vadības ziņojumā.

Tajā arī atzīmēts, ka "Latvijas loto" saimnieciskā darbība 2020.gadā tika balstīta uz ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību un ilgtspējīgu spēļu politiku, sniedzot pakalpojumus sociāli atbildīgā veidā, nodrošinot pircēju interešu aizsardzību. Pērn Covid-19 pandēmijas dēļ "Latvijas loto" ir veikusi izmaiņas uzņēmuma darbības procesos, lai nodrošinātu sekmīgu darbības turpināšanu, pakalpojumu nepārtrauktību un pieejamību klientiem, ievērojot normatīvos noteikto.

Latvijā nav redzama mērķtiecīga valsts iestāžu darbība, lai sabiedrībai kompensētu izložu un azartspēļu tirgus pieauguma izraisītās negatīvās sekas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Par nozari atbildīgā Finanšu ministrija (FM) rūpējas tikai par nodokļiem un nodevām no šīs nozares, nevērtējot, kādi un cik finansiāli ietilpīgi pasākumi būtu jāveic, lai valsts sociāli atbildīgā veidā kompensētu azartspēļu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Tādēļ VK aicina atbildīgās amatpersonas izstrādāt nozares politiku, kas apliecinātu, ka esošā nozares organizācija tiešām vislabāk atbilst sabiedrības interesēm.

2013.gadā apgrozījums no izlozēm un azartspēlēm pārsniedza 176 miljonus eiro, no kuriem 89% apgrozījuma nodrošināja azartspēles organizējoši, savstarpēji konkurējoši komersanti. 9% apgrozījuma (19,3 miljonus eiro) nodrošināja monopolstāvoklī esošā VAS Latvijas Loto, kurai vienīgajai ir tiesības organizēt valsts mēroga izlozes.

VAS "Latvijas loto" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 92,086 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 4% un bija 13,77 miljoni eiro, liecina "Latvijas loto" publiskotie finanšu dati.

"Latvijas loto" peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA pērn bija 21,575 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gadā "Latvijas loto" nodrošināja sešu valsts mēroga skaitļu izložu, divu skaitļu izložu papildspēļu, 38 valsts mēroga momentloteriju un 47 interaktīvo izložu organizēšanu. 2023.gada 31.decembrī izložu biļešu tirdzniecības tīklā darbojās 968 "Loto" termināļi.

Šogad kompānija plāno turpināt darbu atbilstoši "Latvijas loto" vidēja termiņa darbības stratēģijai 2022.-2024.gadam.

Jau vēstīts, ka 2022.gadā "Latvijas loto" strādāja ar 78,999 miljonu eiro apgrozījumu un 13,243 miljonu eiro peļņu.

Loterijā Latvijā iesaistās visu sociālo slāņu iedzīvotāji, vidēji šim mērķim gadā atvēlot ap pieciem latiem.

Nozari pieņemts raksturot ar neto apgrozījuma un laimestu attiecību, rēķinot uz vienu iedzīvotāju (GGR). VAS Latvijas loto 2012. gadā šis rādītājs bija 5,26 Ls uz vienu iedzīvotāju, DB informēja VAS Latvijas loto mārketinga vadītāja Aija Roziņa. Lai gan Latvijas loto savā interneta lapā uzsver, ka tā mērķis ir naudas līdzekļu novirzīšana izglītībai, veselībai, kultūrai un sportam, ieņēmumi no valsts organizētās spēļu industrijas nonāk kopīgā katlā valsts budžetā. Pērn tie bija gandrīz divi miljoni latu.

Valsts akciju sabiedrība Latvijas loto organizē piecas skaitļu loterijas – Viking Lotto, Eurojack- pot, Latloto 5no35, SuperBingo un Keno, kā arī divas papildspēles – Džokers un Džokers 7 un astoņas momentloterijas. Kopējais loteriju apgrozījums 2012. gadā bija 10,47 miljoni latu. Populārākās ir skaitļu loterijas, tajā skaitā arī SuperBingo – loterija ar TV šovu, stāsta A. Roziņa. Galvenais ietekmējošais faktors loteriju veida izvēlē to spēlētājiem ir laimesta lielums, liecina Latvijas loto novērojumi. SuperBingo izvēlas spēlēt izklaidējošā TV šova un atšķirīgo no citām loterijām laimestu (privātmāja, automašīnas, sadzīves tehnika un nauda) dēļ. Lielās starptautiskās loterijas Viking Lotto un Eurojackpot izvēlas pircēji, kas grib laimēt miljonos mērāmas summas.

Ņemot vērā iedzīvotāju lielo atsaucību un atzīmējot Latvijas valsts 99. dzimšanas dienu, Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto turpina Latvijas nacionālās momentloterijas projektu - Simtgades loterija, piedāvājot otro sēriju ar jaunu dizainu, kuras plānotais apgrozījums ir 5 miljoni eiro un laimestu fonds 3,2 miljoni eiro.

Simtgades loterijas pirmā sērija - teju miljons loterijas biļešu - tika realizēta septiņu mēnešu laikā. Arī Simtgades loterijas otrās sērijas plānotais apgrozījums ir 5 miljoni eiro un laimestu fonds 3,2 miljoni eiro, kas ir 65 % no loterijas kopējo ieņēmumu vērtības. Ar Simtgades loterijas otrā dizaina sēriju tiek turpināta vērienīgā atbalsta programma vidējo izglītības iestāžu absolventiem - divu gadu laikā plānots ziedot vairāk nekā 400 000 eiro.

«Īsā laikā Simtgades loterija ir kļuvusi ne tikai par nozīmīgāko nacionālās momentloterijas projektu Latvijas Loto vēsturē, bet arī par populārāko momentloteriju iedzīvotāju vidū. Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, mums ir izdevies īstenot arī Simtgades loterijas sociālo mērķi - apgūt līdzekļus jauniešu talantu attīstīšanai. Jau 2018. gada pavasarī atbalstu 500 eiro apmērā saņems labākie vidējo izglītības iestāžu absolventi, ar Simtgades loterijas otro sēriju mēs turpinām atbalsta programmu spožākajiem jaunajiem talantiem. Paldies ikvienam par līdzdalību, kopā mēs varam sasniegt vairāk - labas lietas notiek!» saka Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Latvijas izložu un loteriju rīkotājs Latvijas Loto atteicies izmaksāt laimestu par, iespējams, tipogrāfijā brāķētu biļeti.

Valmieras iedzīvotājs Ilvars stāstīja, ka viņš iegādājies Latvijas Loto momentloterijas biļeti Sapnis, kurā vinnējis laimestu četru tūkstošu eiro vērtībā, taču, dodoties uz Latvijas Loto saņemt laimestu, nācies vilties - Latvijas Loto laimestu atteicies izmaksāt, pamatojot lēmumu ar to, ka biļete esot brāķēta.

Latvijas Loto Mārketinga daļas vadītāja Aiga Roziņa apstiprināja šādu gadījumu, norādot, ka momentloterijas biļete, visticamāk, tikusi brāķēta tipogrāfijā un laimests par biļeti maksāts netiks.

Vienlaikus Roziņa piebilda, ka minētās loterijas biļetes īpašnieks neesot atstājis biļeti ekspertīzei, lai Latvijas Loto varētu izvērtēt šo gadījumu.

Pagājušajā nedēļā VAS "Latvijas loto" momentloterijā "Miljons" otro reizi laimēts viens miljons eiro, pavēstīja kompānijā.

Laimētāja ir rīdziniece, kura strādājusi finanšu un ražošanas nozarēs, taču tagad ir pensijā.

Kā norāda laimesta ieguvēja, laimesta lielāko daļu viņa plāno dāvināt bērniem un mazbērniem, bet ideju, kā tērēt savu laimesta daļu, patlaban vēl neesot.

"Latvijas loto" skaidro, ka viss laimests rīdziniecei tiks izmaksāts ne vairāk kā divos maksājumos 30 dienu laikā.

Kā atzīmē "Latvijas loto" pārstāvji, likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz, ka no loteriju laimestiem virs 3000 eiro laimētājam ir jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un kopumā, pēc nodokļu nomaksas, laimētāja saņems 697 178 eiro. Atlikusī summa nonāks gan valsts, gan Rīgas pašvaldības budžetā.

Mēneša laikā, kopš Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto atklāja lielo Simtgades loteriju, pārdotas jau 180 000 loterijas biļetes, kas ir 18% no kopējā biļešu skaita.

Tas ir lielākais pārdoto loterijas biļešu skaits viena mēneša laikā Latvijas Loto momentloteriju vēsturē. Kopumā Simtgades loterijas sērijā ir 1 miljons loterijas biļešu. Simtgades loterija ir unikāla ar to, ka ietver vērienīgu stipendiju programmu, bet Simtgades loterijas biļešu dizainu veido piecu Latvijas mākslinieku darbi — sēriju atklājot ar Džemmas Skulmes darbu no cikla Kariatīdes; tagad pārdošanā tiek piedāvāts jau nākamais dizains ar Kristīnes Luīzes Avotiņas darbu Dzīves pamats.

Tam sekos Daces Lielās jūras gleznojums, Frančeskas Kirkes trīs dažādu Latvijas novadu līgavu vainagu attēlojums, Vilipsōna Meitene-arfa. Simtgades loterijas biļetes tirdzniecībā tiek ieviestas pakāpeniski. Vienlaicīgi tirdzniecībā nebūs pieejami visi biļešu dizaini.

«Ar rezultātiem esam ļoti apmierināti. Varētu teikt, ka šī ir veiksmīgākā momentloterija Latvijas Loto vēsturē – pirmo miljonu biļešu mēs pārdevām septiņos mēnešos, šobrīd pārdošanā ir jau otrais miljons un tūlīt beigsim darbu arī pie trešā,» par Simtgades loteriju intervijā DB stāsta VAS Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Fragments no intervijas

Kā radās ideja par Simtgades loterijas nepieciešamību?

Izstrādājot simtgades svinību plānu, Finanšu ministrija deva Latvijas Loto uzdevumu radīt īpaši simtgadei veltītu loteriju. Biļetes rotā latviešu mākslinieku darbi, bet iegūtie līdzekļi nodrošinās stipendiju programmu Latvijas vidējo mācību iestāžu izcilāko absolventu atbalstam. Paredzams, ka Latvijas Loto programmas finansēšanai valsts budžetā novirzīs vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, tas nozīmē, ka ikviens cilvēks, kurš iegādājas loterijas biļeti, veido ne tikai balvu fondu, bet arī atbalsta mūsu jauniešus. Katra Latvijas skola šai stipendijai izvirzīs savu talantīgāko skolēnu, kas šo stipendiju arī saņems. Tā būs vienreizēja stipendija 500 eiro apmērā, ko absolvents varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Jāuzsver, ka projekta laikā tiks atbalstīti jaunieši katrā Latvijas vidējās izglītības iestādē. Šobrīd Izglītības ministrija ir aprēķinājusi, ka Latvijā šādas iestādes ir vairāk nekā 200. Finanšu ministrijas izmaksāto stipendiju izcilnieki saņems nākamā mācību gada nogalē.

Izlozes SuperBingo TV auditorijas spēles noteikumi nav apstiprināti atbilstoši likuma prasībām, jo izlozes pamatspēle un TV auditorijas spēle ir viena izloze, kuras noteikumi būtu jāapstiprina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, pārliecinoties par laimestu fonda sadalījumu pa laimestu grupām un kārtību, kādā dalībnieks var piedalīties izlozē, ziņojumā norāda Valsts kontrole.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir apstiprinājusi VAS Latvijas Loto organizētās skaitļu izlozes SuperBingo noteikumus, kuros ir noteikts, ka izloze sastāv no pamatspēles (skaitļu izlozes), kuras laikā laimējušie skaitļi tiek publiski izlozēti no 75 skaitļiem, un TV auditorijas spēles, kuras laikā tiek izspēlēti mantu un naudas laimesti un katras izlozes kopējais laimestu fonds ir 45% no biļešu realizācijas kopsummas, kurš tiek sadalīts proporcionāli pamatspēlei un TV auditorijas spēlei.

Tāpat noteikts, ka pamatspēles laimesta fonda sadalījums pa laimestu grupām un attiecībā uz TV auditorijas spēli ir noteikts, ka dalībnieku noteikšanas kārtību, tajā izspēlētos laimestus un laimestu izspēles kārtību nosaka un apstiprina atsevišķi ar

Finanšu ministrija (FM) un VAS «Latvijas Loto» turpina Latvijas nacionālās momentloterijas projektu Simtgades loterija, piedāvājot jau trešo biļešu sēriju, informē FM.

Uz Simtgades loterijas trešās sērijas biļetēm apskatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas jauno mākslinieku darbi – Annas Pabērzas darbs Zeme, Kristīnes Kutepovas darbs Dabas spēks, Dāvja Ozola darbs Pietura, Alises Bēržvades darbs Tilts pār Daugavu un Lauras Veļas darbs Iebridu Brikšņos.

«Simtgades loterija ir unikāls produkts, kas strauji guvis popularitāti iedzīvotāju vidū. Turklāt tā kalpo cēlam mērķim – līdzekļu vākšanai spožāko Latvijas jauniešu atbalstam, kuri jau šogad katrā vidējās izglītības iestādē Latvijā saņems pirmās stipendijas. Būšu lepna paviesoties kādā no svinīgajiem izlaiduma pasākumiem, lai sastaptu absolventus un pasniegtu Pateicības rakstus Simtgades izcilniekiem par viņu centību un aizrautību. Savukārt caur mākslas darbiem aicinu ieraudzīt, apzināt, un godināt Latvijas vērtības no paaudzes paaudzē. Uzskatu, ka Simtgades loterijas biļetes ir kā vēstnesis, kas kā mazs mākslas darbs – kā glezna, kā pastkarte – ienes mākslinieku izcilo veikumu un Latvijas vērtības teju katrā mājā,» pastāsta Finanšu ministre Dace Reizniece - Ozola.

Šobrīd sabiedrība un eksperti iedalījušies vairākās grupās – viena aktīvi atbalsta čeku loterijas ieviešanu, norādot uz tās pienesumu ēnu ekonomikas mazināšanai, kamēr citi pauž bažas, vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) tādejādi necentīsies izsekot līdzi iedzīvotāju tēriņiem, salīdzinot tos ar ieņēmumiem.

Čeku loterija kopumā ir atbalstāma ideja, taču par tās reālajiem rezultātiem varēsim spriest tikai rudenī. Visiem, kas vēlas piedalīties loterijā, ir būtiski atcerēties, ka rēķins, ko saņemam virknē ēdināšanas uzņēmumu jeb t.s. pirmčeks vēl nav čeks, ar ko var piedalīties loterijā.

Veidot apzinīgus un pilsoniski aktīvus pilsoņus

Vispirms vēlētos kliedēt bažas par to, ka VID ar šīs loterijas palīdzību plāno izvērtēt iedzīvotāju tēriņus. Loterijas organizatori jau vairākkārt ir uzsvēruši, ka mērķis ir godīgas konkurences veicināšana un ēnu ekonomikas mazināšana komersantu vidū. Turklāt, piedaloties loterijā, iedzīvotājiem nav jāiesniedz savi personas dati, tas tiek prasīts tikai laimesta saņemšanas gadījumā. Domāju, VID apzinās, ka situāciju ēnu ekonomikā iespējams uzlabot tikai caur sabiedrības izglītošanu un visu kopīgi iesaisti. Tieši tāpēc čeku loterijā var piedalīties arī bērni. Manuprāt, tas ir pareizi, jo no agrīna vecuma palīdz veidot apzinīgus un pilsoniski aktīvus pilsoņus.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā iedzīvotāji ik mēnesi reģistrē aptuveni 1 miljonu maksājuma dokumentu. Informācija no loterijā iesniegtajiem čekiem VID arvien ļauj atklāt un novērst dažādus uzņēmumu pārkāpumus. Izvērtējot un analizējot čekos norādīto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju, 17 mēnešu laikā budžeta ieņēmumi palielināti par 1,96 miljoniem eiro, informē VID.

Čeku loterijā katru mēnesi piedalās aptuveni 50 000 iedzīvotāji. Loterijas dalībniekiem diendienā reģistrējot darījumu apliecinošos dokumentus, ik mēnesi VID rīcībā tiek nodota informāciju par aptuveni 16 000 Latvijas uzņēmumiem. Joprojām visplašāk pārstāvētā nozare čeku loterijā ir mazumtirdzniecība, otra populārākā nozare, par kuru tiek iesniegti čeki, ir ēdināšanas pakalpojumu nozare, bet trešā - vairumtirdzniecības nozare.

Čeku loterijas ietvaros iegūto informāciju VID galvenokārt izmanto preventīvām darbībām, aicinot uzņēmumus precizēt nodokļu deklarācijas. Preventīvo pasākumu un tematisko pārbaužu laikā uzņēmēji pēc VID aicinājuma ir iesnieguši 1411 precizētas deklarācijas un papildus deklarējuši nodokļus 1 932 457 eiro apmērā, savukārt 51 VID veiktajā tematiskajā pārbaudē konstatēti pārkāpumi, par kuriem kopumā piemērots naudas sods 25 620 eiro apmērā. Tādējādi, čeku loterijai Latvijā norisinoties teju pusotru gadu, valsts budžeta ieņēmumi palielināti par 1 958 077 eiro.

Nodokļu paaugstināšana sarūkošiem azartspēļu segmentiem nav racionāla, intervijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš norādīja, ka Latvijā kopš 2019.gada ieņēmumi no spēļu automātiem ir samazinājušies par vairāk nekā 40%, bet ieņēmumi no kazino galdiem - par vairāk nekā 50%, kamēr ieņēmumi no interneta azartspēlēm ir pieauguši par vismaz 100%, un paaugstināt nodokli visiem šiem spēļu segmentiem vienādi par 20% nav pareizi.

"Ar nodokļu paaugstināšanu vēl vairāk bremzēt segmentu, kas samazinās, nav racionāli," atzīmēja Spēļu biznesa asociācijas prezidents.

Vērzemnieks norādīja, ka pērn interaktīvo azartspēļu segments sasniedza gandrīz pusi no kopējā azartspēļu patēriņa Latvijā, kamēr vēl 2019.gadā lielāko daļu veidoja klasiskās azartspēles, to īpatsvaram esot 70% apmērā. Šāda tendence nav tikai Latvijā, bet notiek visā Eiropā un arī pasaulē.

Izložu un loteriju rīkotājs VAS «Latvijas Loto» 2016. gadā ir audzējis gan apgrozījumu, gan peļņu. Uzņēmums ziņo, ka ir izpildījis nostādītos uzdevumus un mērķus 2016. gadam.

Rādītājs, EUR 2016.gada 12 mēnešu rezultāts 2015. gada 12 mēnešu rezultāts Bilances kopsumma 14'202'671,00 11'645'410,00 Neto apgrozījums 29'317'833,00 24'685'943,00 Neto peļņa 5'000'878,00 4'027'224,00

Kompānijas vadība savā neauditētajā pārskatā arī informē, ka gada nogalē noslēgts jauns līgums ar Maxima Latvija par sadarbības paplašināšanu loteriju produktu tirdzniecības jomā, 2016.gada martā tika ieviests mājas lapas responsīvais dizains, kas piemērots ērtai lietošanai no mobilajām ierīcēm, uzsākti Swedbank Gateway pakalpojuma ieviešanas darbi un turpināti digitālā mārketinga darbi meklētājprogrammu optimizācijas, e-pastu mārketinga, kā arī Latvijas Loto interneta vietnes satura, dizaina un funkcionalitātes uzlabošanas jomā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā iedzīvotāji gada laikā reģistrējuši 16,6 miljonus maksājuma dokumentu. Informācija no loterijā iesniegtajiem čekiem ļāvusi VID atklāt un novērst uzņēmēju pārkāpumus un tādējādi, VID un iedzīvotājiem līdzdarbojoties, čeku loterija gada laikā palielinājusi budžeta ieņēmumus par 1,2 miljoniem eiro, liecina dienesta sniegtā informācija.

Tas norāda, ka informācija, ko VID ik mēnesi saņem no loterijā iesniegtajiem čekiem un kvītīm, palīdz atklāt būtiskus pārkāpumus nodokļu ieņēmumu jomā, piemēram, VID nereģistrēto vai no uzskaites noņemto un tehniskajām prasībām neatbilstošu kases aparātu lietošanu, ieņēmumu neuzrādīšanu deklarācijās vai, nereģistrēšanos pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

Loterija ļauj ieraudzīt arī "aplokšņu" algu riskus - visu darbinieku nedeklarēšanu un visu darbinieku faktiski nostrādātā laika neuzskaitīšanu. Tāpat Čeku loterija esot sevi pierādījusi kā efektīvs kontroles rīks COVID-19 krīzes apstākļos, jo iesniegtie čeki ir izgaismojuši gadījumus, kad čekus turpina izsniegt tādi uzņēmumi, kuri it kā atrodas pilnīgā dīkstāvē, ir pieteikušies un, visticamāk, nepamatoti saņēmuši dīkstāves pabalstus.

Čeku loterijā līdz otrdienas plkst.10 jau ir reģistrēti 23 tūkstoši čeku, biļešu vai kvīšu, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Dienestā norādīja, ka loterijai pieteiktie darījumu apliecinošie dokumenti tiks pārbaudīti parastajā kārtībā, pagaidām gan neviens loterijai iesniegtais dokuments vēl nav pārbaudīts.

VID norādīja, ka čeku loterija ir preventīvs pasākums, lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu. Prasot čeku vienmēr, jebkurā tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā, ikviens cilvēks rosina uzņēmēju būt godprātīgam un atbildīgam pret klientiem.

«Bez šaubām, informāciju no loterijai reģistrētajiem darījumu apliecinošajiem dokumentiem VID izmantos savā datu analīzē apkopotā veidā, analizējot kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju. Aizdomu gadījumā tiks veikti atbilstošākie nodokļu administrēšanas un/vai kontroles pasākumi, ievērojot «Konsultē vispirms» principu,» skaidroja VID.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz čeku loterijas ieviešanu.

Iedzīvotāji loterijā varēs piedalīties neierobežotu reižu skaitu, īpašā vietnē «cekuloterija.lv» reģistrējot pirkumu čekus, kuru vērtība ir vismaz pieci eiro. Loterijā ar čeku par tabakas, alkohola un enerģijas dzērienu iegādi nevarēs piedalīties nepilngadīgas personas.

Loterijai paredzēta mēneša un gada izloze. Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro apmērā, trīs balvas 5000 eiro un 50 naudas balvas 100 eiro apmērā.

Gada izlozē būs iespēja laimēt vienu balvu 20 000 eiro apmērā, četras balvas 10 000 un piecas balvas 2000 eiro apmērā. Tajā piedalīsies ikmēneša loterijās īpaši izlozētie desmit nelaimējušie čeki.

Līdzās naudas balvām iedzīvotājiem loterijā būs iespēja saņemt arī papildu balvas, kuras varētu sarūpēt atsevišķu nozaru uzņēmumi, kas ir padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki.

Pielāgojoties apstākļiem, kad arvien biežāk preces un pakalpojumus pērkam internetā, no 2021.gada 1.aprīļa čeku loterijā varēs reģistrēt ne tikai čekus, kvītis un biļetes, bet arī rēķinus, kas apmaksāti ar internetbankas starpniecību. Savukārt otrs izlozes jauninājums ļaus iedzīvotājiem piedalīties tematiskajās nozaru čeku izlozēs, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pašlaik loterijā var reģistrēt čekus, kvītis un biļetes, taču no nākamā gada 1.aprīļa čeku loterijas tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv varēs reģistrēt arī rēķinus. Dalībniekam būs jānorāda nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, rēķina numurs, datums, summa un jāveic atzīme, ka rēķins ir apmaksāts ar bankas pārskaitījumu. Tātad, piemēram, rēķinu, kas saņemts par auto remontu vai pārtikas piegādi uz mājām, varēs reģistrēt loterijā, pretendējot uz čeku loterijas laimestiem. Lai laimestu saņemtu, būs jāuzrāda ne vien laimīgais rēķins, bet arī dokuments, kas apliecina rēķina samaksu ar bankas pārskaitījumu.

Jaunie loterijas noteikumi paredz, ka VID, ņemot vērā valsts nodokļu nomaksas veicināšanas prioritātes, ik ceturksni definēs vienu nozari, ar kuras čekiem būs iespēja piedalīties īpašā "nozaru čeku izlozē" un laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā. VID izraudzītās nozares tiks publicētas čeku loterijas tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv vienu mēnesi pirms tematiskā ceturkšņa sākuma.

Atzīmējot Latvijas simtgadi, Finanšu ministrija (FM) īsteno līdz šim nozīmīgākā Latvijas nacionālās momentloterijas projekta «Simtgades loterija» tālejošo mērķi – atbalstīt Latvijas izcilākos vidējās izglītības iestāžu absolventus un no šī gada 2. jūlija tiks uzsākta stipendiju 500 eiro apmērā izmaksa 346 šī gada labākajiem absolventiem, informē FM.

«Mūsu cilvēki ir Latvijas lielākā vērtība, tāpēc man ir liels prieks, ka sadarbībā ar »Latvijas Loto« un ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu varam īstenot skolēnu skaita ziņā līdz šim vērienīgāko stipendiju projektu Latvijā. Tas ir unikāls projekts, kas veido mākslas un cēlu mērķu sinerģiju. Lai tas kalpo kā papildu motivācija tiem jauniešiem, kas tikai uzsāks jauno mācību gadu izlaiduma klasēs, ar degsmi, neatlaidību un neizsīkstošu enerģiju tiekties pēc augstiem rezultātiem gan mācībās, gan ārpusskolas aktivitātēs,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Jāatzīmē, ka Simtgades stipendijas projekts turpināsies arī nākamajā gadā, kad izglītības iestādēm būs iespēja izvirzīt vienu 2018./2019. mācību gada labāko absolventu Latvijas Simtgades stipendijas saņemšanai. Finanšu ministrija pateicas visām Latvijas vidējās izglītības iestādēm, kas izvirzīja un pieteica vienu 2017./2018. mācību gada absolventu, kurš pelnījis saņemt atbalstu sava prasmju un talantu pilnveidošanai.

No šā gada 1. jūlija Latvijā pirmo reizi tiks uzsākta Čeku loterija, kurā piedalīties varēs ikviens nodokļu maksātājs ar čeku par jebkuru pirkumu vērtībā virs 5 eiro.

Čeku loterija notiks interneta vietnē cekuloterija.lv. Pēc uzvaras Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsludinātajā iepirkumā čeku loterijas tehnisko risinājumu īstenos mobilo maksājumu uzņēmums Mobilly.

Plānots, ka izveidotā vietne cekuloterija.lv būs lietotājam draudzīga un ērta, kalpojot kā piemērs valsts un privāta biznesa veiksmīgai partnerībai. Lai piedalītos Čeku loterijā un pretendētu uz naudas laimestiem, kā arī uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētajām balvām, tīmekļa vietnē cekuloterija.lv jāreģistrē čeks, kvīts vai biļete par kopējo summu vismaz 5 eiro vērtībā. Darījumu apliecinošam dokumentam jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemts no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.

Ceturtdien, 18. augustā, Ministru kabinets (MK) iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2017. gadam un ietvaram 2017. – 2019.gadam, informē FM.

Apspriežoties ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, valdība atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas nodrošinās lielākus ieņēmumus nākamā gada budžetā. Kopējā fiskālā ietekme 2017. gadā no šiem priekšlikumiem ir 3,1 miljons eiro.

Ņemot vērā budžeta izdevumu pieprasījumu apmēru, MK noteica, ka valsts kapitālsabiedrības minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2017. gadā (par 2016. gadu) veic 85% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības peļņas un 2018. gadā 80% (par 2017. gadu). Savukārt 2019. gadā 70% (par 2018. gadu), vērtējot katras kapitālsabiedrības stratēģijā noteiktos mērķus.

Tāpat valdība vienojās par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) zaudējumu pārnešanas iespēju ierobežošanu. Priekšlikums paredz, ka, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2017. gadā, un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus (sākot ar zaudējumiem, kas radušies taksācijas periodā, sākot ar 2008. gadu un turpmākajos taksācijas periodos) ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma.

Piektdien, 23. decembrī, apstiprināta VAS Latvijas Loto padome, kuras galvenais uzdevums būs pārraudzīt akciju sabiedrības valdes darbu, apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt akcionāru sapulcei, informē Finanšu ministrija.

Latvijas Loto padome apstiprināta, ievērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, kā arī Ministru kabineta rīkojumu par nepieciešamību izveidot kapitālsabiedrības padomi. Tā apstiprināta uz 5 gadiem.

OECD rekomendācijās Latvijai tika ieteikts atjaunot valsts kapitālsabiedrību padomes vismaz ekonomiski nozīmīgajos uzņēmumos, pamatojot to ar faktu, ka Latvija ir vienīgā no pasaules attīstītajām tautsaimniecībām, kurā valsts uzņēmumiem nav izveidotas padomes. Šis aspekts bija arī priekšnosacījums, lai sekmīgi pabeigtu Latvijas iestāšanos OECD. Tādējādi atbilstoši MK rīkojumam Finanšu ministrijai tika dots uzdevums līdz 2016. gada beigām izveidot kapitālsabiedrības VAS Latvijas Loto padomi.