Eiropas Investīciju banka (EIB) piešķīrusi 39 miljonu eiro aizdevumu koncernam “Latvijas Finieris”, informē EIB.

Aizdevums palīdzēs koncernam “Latvijas Finieris” īstenot ieguldījumus ilgtspējīgā ražotņu modernizācijā un paplašināšanā, veicinot uzņēmuma izaugsmi un stiprinot konkurētspēju tirgū.

Aizdevuma līgums ir daļa no Eiropas Komisijas Investīciju plāna Eiropai, ar mērķi palīdzēt uzņēmumiem piekļūt inovāciju ieviešanai, izaugsmei un darba vietu radīšanai nepieciešamajam finansējumam.

EIB piešķirtais finansējums 39 miljonu eiro apmērā tiks izmantots “Latvijas Finiera” ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī bērza saplākšņa rūpnīcu “Lignums” un “Verems” modernizācijai un paplašināšanai.

Projekts tiek īstenots ir saskaņā ar ES politiku, kuras mērķis ir atbalstīt inovatīvus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu bioekonomikas veicināšanai. Noslēdzot savu pirmo aizdevuma līgumu ar EIB, uzņēmums “Latvijas Finieris” vēlas uzlabot dabas resursu efektīvu izmantošanu un samazināt savas darbības ietekmi uz vidi.

AS "Latvijas finieris" ieguldījis 3,3 miljonus eiro uzņēmuma rūpnīcas "Furniers" lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Rīgā, informē uzņēmumā.

Vairāk nekā 3750 kvadrātmetru lielās noliktavas būvniecība sākta 2021.gada pavasarī, un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. Noliktavas ēku projektēja SIA "REMM" arhitekte Inga Bērziņa, bet būvdarbus veica SIA "Castor Construction".

Lai turpinātu aktualizēt ar koka būvniecības veicināšanu saistītos jautājumus, "Latvijas finieris" sadarbībā ar biedrību "Zaļās mājas" jaunās noliktavas ēkas atklāšanas dienā 18.augustā rīkos semināru "Koka būvniecība Latvijā".

Latvijas Finieris uzsāk pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu Latgalē 

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems"...

Kopumā līmēto koka siju, CLT paneļu un citu koka konstrukciju veidā ēkā izmantoti gandrīz 400 kubikmetru koksnes. Noliktavas konstrukcijās no atmosfēras piesaistīts un noglabāts ogleklis vairāk nekā 350 tonnu CO2 ekvivalentā.

Apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, "Latvijas finieris" pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēma stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA "Verems" attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā "Kohila Vineer" Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā, kā arī koksnes produkti plaši izmantoti virknē apjoma ziņā mazāku būvniecības un renovācijas projektu.

2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 419 906 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana. "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijā "Verems", 100% kapitāldaļu SIA "Latvijas finieris mežs", kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un 50% - SIA "SELF loģistika".

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Latvijas kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris vienojies ar Swedbank par 20 miljonu eiro lielu finansējumu. Investīcijas tiks izmantotas ilgtspējīgu biznesa principu turpmākai ieviešanai, tostarp arī efektivitātes palielināšanai.

Latvijas Finieris ir pasaules līderis augstas veiktspējas risinājumos uz bērza saplākšņa produktu bāzes, kas aktīvi darbojas arī mežsaimniecībā, mašīnbūvē un ķīmiskajā rūpniecībā, attīstot inovatīvas saplākšņa līmēšanas tehnoloģijas. Tieši ieguldījumi koksnes ķīmisko produktu, bioekonomikas un meža nozares potenciāla palielināšanā, ierindo Latvijas Finieri ilgtspējīgas uzņēmējdarbības piemēru saraksta galvgalī.

“Sadarbībā ar partneriem augstu vērtējam uzticamas, abpusēji izdevīgas, uz attīstību vērstas ilgtermiņa attiecības. Ar Swedbank mēs tādas esam kopā veidojuši jau 30 gadus,” stāsta “Latvijas Finiera” valdes loceklis Pauls Ābele. “Periodā no 2020. līdz 2022. gadam bijām būtiski samazinājuši aizņēmumus no komercbankām, investējot vidēji nedaudz virs 20 miljoniem eiro gadā un galvenokārt koncentrējoties uz esošo aktīvu efektīvāku izmantošanu un rentabilitātes palielināšanu. Šie mērķi ir sasniegti un posmā līdz 2027. gadam plānojam veikt vērienīgas investīcijas ražošanas jaudu palielināšanā un inovatīvu produktu attīstībā kopumā 250 miljonu eiro apjomā. Swedbank 20 miljonu eiro aizdevums kalpos kā daļa no nepieciešamā finansējuma.”

Bērza saplākšņa produktu ražošanas a/s Latvijas Finieris valdē turpmāk strādās arī rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis, nolemts uzņēmuma akcionāru sapulcē.

M. Būmanis valdē būs atbildīgs par produktu attīstības padomi. A/s Latvijas Finieris valdē pašlaik bija pieci locekļi – valdes priekssēdētājs Jānis Ciems, valdes locekļi – Indulis Kovisārs, Mārtiņš Lācis, Pauls Ābele un Aigars Veitmans.

Padomes loceklim Andrim Pucēnam dodoties pensijā, no četriem līdz trim samazināts a/ Latvijas Finieris padomes locekļu skaits. Uzņēmuma padomē kā priekssēdētājs turpina strādāt Uldis Biķis, Juris Matvejs – priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis – Jānis Staris, liecina uzņēmuma informācija.

Koncerns Latvijas Finieris 2016. gadā sasniedza 213,4 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 9% vairāk, nekā 2015. gadā, savukārt pārdotais bērza saplākšņa apjoms pieauga līdz 260 000 m3. Tie ir līdz šim augstākie rādītāji uzņēmuma vēsturē. Pateicoties iepriekšējos gados veiktajām investīcijām ražošanas jaudu palielināšanā, arī šogad Latvijas Finieris apgrozījuma pieaugums tiek prognozēts aptuveni 10% apmērā.

Kuldīgas novada Domes deputāti lēmuši par vienreizēju materiālā pabalsta piešķiršanu SIA Kurzemes finieris darbiniekiem, liecina vietnē kuldiga.lv publicētā informācija.

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa par pieņemto lēmumu izteikusies: «Deputāti, izvērtējot situāciju, kas radusies SIA Kurzemes finieris, ir atzinuši to par ārkārtas. SIA Kurzemes finieris ir viens no lielākajiem Kuldīgas novada ražojošiem uzņēmumiem, tādēļ finansiālās grūtībās nokļuvušas daudzas Kuldīgas novadā dzīvojošās ģimenes. Darbinieki nespēj samaksāt komunālos maksājumus, apmaksāt bērniem pusdienas skolā vai pirmskolas izglītības iestādē, iegādāties ikdienai nepieciešamās preces vai pakalpojumus.»

Kuldīgas novada pašvaldība ir saņēmusi SIA Kurzemes finieris darbinieku iesniegumu par to, ka uzņēmums noteiktu periodu nav izmaksājis darba samaksu. Vienlaicīgi ir saņemts VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum iesniegums, kurā tiek norādīts, ka 2014. gada 15. oktobrī Altum pārņem valdījumā SIA Kurzemes finieris piederošos nekustamos īpašumus un kustamo mantu.

Kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris" paredz, ka šogad koncerna apgrozījums varētu pārsniegt 250 miljonus eiro, prognozēja "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Tādējādi koncerna apgrozījums pieaugs par aptuveni 25-30 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad tas bija 223,55 miljoni eiro.

Biķis uzsvēra, ka, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, ievērojami sadārdzinājušās teju visas "Latvijas finiera" ražošanas izmaksas, kuru sabalansēšana ir viens no kompānijas būtiskākajiem izaicinājumiem.

"Koncerna diversificētā tirgus gadījumā šis process nav ātrs, un noteikti šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem arī nākamgad," skaidroja Biķis.

Minēto iemeslu dēļ uzņēmuma padomes priekšsēdētājs no "Latvijas finiera" peļņas prognozēm atturējās. "Jāskatās, kā noslēgsies decembris," piebilda Biķis.

Vaicāts par investīcijām, padomes priekšsēdētājs pauda, ka šogad "Latvijas finiera" attīstībā ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro. Starp uzsāktajiem projektiem ir rūpnīcas "Furniers" telpu kompleksa paplašināšana, Rīgā būvējot jaunu lielizmēra koka konstrukciju industriālo ēku.

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

A/s Latvijas finieris, iegādājoties bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas uzņēmumu Sastamalā (Somijā), gadā varēs saražot par 9% vairāk.

Tādējādi līdzās trijām kokapstrādes ražotnēm Latvijā – a/s Latvijas finieris — Lignums un Furniers, RSEZ SIA Verems, pa vienai – Lietuvā – UAB Likmere (Ukmerģē) un Igaunijā – OU Kohila Vineer (Kohilā), pievienojusies sestā Somijā. Projektēšanas stadijā ir vēl viena kokapstrādes ražotne Kurzemē Kalvenē. Faktiski Latvijas kokapstrādes līderis īsteno to attīstības modeli, ko savulaik realizēja Somijas un Zviedrijas meža nozares uzņēmumi – vispirms izauga savās mājās, pēc tam ražotnes izvietoja (iegādājās) tuvākajās kaimiņvalstīs un vēlāk pat citos kontinentos. Darījuma summa netiek atklāta, jo tas ir komercnoslēpums.

DNB banka ir piešķīrusi 15 miljonu eiro kredītu vienam no lielākajiem un atpazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem - AS Latvijas Finieris. Uzņēmums piešķirto kredītu plāno investēt efektivitātes uzlabošanā un kapacitātes palielināšanā, informē DNB bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Teika Lapsa.

Latvijas Finieris līdz 2020. gadam plāno investēt 200 miljonus eiro efektivitātes uzlabošanā un ražošanas jaudu palielināšanā par 30%, daļu finansējuma piesaistot no saviem ilgtermiņa sadarbības partneriem. «Latvijas Finieris 7 gadu laikā plāno investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro lielākoties no pašu līdzekļiem, tomēr vienota izpratne un sadarbības partneru līdzdalība uzņēmuma attīstībā ir ļoti svarīga. Uzņēmums kredītu novirzīs ražošanas jaudu palielinājumam Rīgas un Kurzemes ražotnēs,» teic Latvijas Finieris valdes loceklis Pauls Ābele.

DNB bankas viceprezidents Lauris Macijevskis uzsver, ka kokapstrādes nozare ir būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, un lai Latvijas uzņēmumi būtu konkurētspējīgi Eiropas tirgū, īpaša uzmanība ir jāpievērš efektivitātes un kapacitātes veicināšanai.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas a/s "Latvijas Finieris" plānoti pārfinansējusi 20 milj. eiro kredītu uz garāku termiņu divās Latvijas komercbankās - "OP Bankā" 10 milj. eiro uz 5 gadiem un "SEB Bankā" 10 milj. eiro uz 7 gadiem.

A/s "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētāja vietnieks Pauls Ābele uzsver, ka uzņēmums turpina realizēt konservatīvu finanšu politiku, banku kredītu atlikumus uzturot nemainīgus un uzņēmuma attīstību šajā periodā finansējot no pašu nopelnītā. "20 milj. eiro pārfinasēšana bija ieplānota jau pirms vairākiem gadiem un, neskatoties un Eiropas meža bloka pēdējā pusotra gada izaicinājumiem un Covid-19 izraisītajām nesaidrībām šogad, esam noslēguši divus aizdevuma līgumus. Pateicos SEB un OP bankām par sadarbību, kura balstās savstarpējā uzticībā, cieņā un ilgtermiņa skatījumā uz "Latvijas Finiera" attīstību," uzsver P. Ābele.

LASI ARĪ: Apgrozījuma rekorda latiņa pacelta 3,34 miljardu eiro līmenī

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris triju gadu laikā plāno investēt 1,1 miljonu eiro bērza tāsī esošās organiskās vielas betulīna ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un šī produkta attīstībā, kā arī tā tirgus potenciāla izpētē, aģentūra LETA uzzināja kompānijā.

«Latvijas finiera» padomes loceklis Juris Matvejs pastāstīja, ka bērza miza ir viens no koksnes pārstrādes blakusproduktiem, kuru «Latvijas finieris» izmanto kā kurināmo siltuma ražošanā, taču bērza mizai ir plašs pielietojums, tostarp no tās var iegūt darvu ar izcilām antiseptiskām īpašībām, kuras nodrošina bērza mizā esošā aktīvā viela betulīns, kam kā dabiskai piedevai ir plašas izmantošanas iespējas kosmētikā, farmācijā un pārtikas industrijā.

«Meklējot iespējas Latvijas mežsaimniecības produktiem pievienot pēc iespējas augstāku vērtību, pirms vairākiem gadiem Meža nozares kompetences centra projekta ietvaros sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem esam uzsākuši betulīna ražošanas iespēju laboratoriskos pētījumus. Rezultāti ir labi, tāpēc tagad ejam soli tālāk, paplašinām mērogu un radām tehnoloģisko bāzi rūpniecisko pētījumu veikšanai,» teica Matvejs.

Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir saasinājusies vēl vairāk nekā pērn, atzina bērza saplākšņa produktu ražotāja AS «Latvijas finieris» padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

«Pirmos signālus par tautsaimniecības pieauguma tempa piebremzēšanos atsevišķos pasaules reģionos, it īpaši Rietumeiropā, «Latvijas finieris» sāka izjust jau pagājušā gada nogalē. Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir vēl vairāk saasinājusies un klientu pusē jūtama nogaidoša politika,» sacīja Biķis.

Pēc viņa teiktā, konkurences saasināšanos ietekmē daudzi faktori, tostarp pasaules politiskajā arēnā vērojamā tirdzniecības pozīciju maiņa vairāku lielo spēlētāju starpā, ieilgusī nenoteiktība par Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām pēc «Brexit», Itālijas nestabilā politiskā un ekonomiskā situācija un citi faktori. Biķis arī atzina, ka iepriekš minētā rezultātā 2019.gads «Latvijas finierim» ekonomiskā ziņā būs pieticīgāks par pagājušo.

Latvijas Finieris pērn investējis 20 milj. eiro, šogad ieguldīt plānots 29 milj. eiro, tai skaitā uzsākot darbus pie RSEZ SIA “Verems” paplašināšanas projekta Rēzeknē un jaunas ķīmisko produktu rūpnīcas projektēšanas “VIOBOND” konsorcija ietvaros Rīgā.

Tuvākajos gados šo abu investīcijas projektu kopējā vērtība pārsniegs 100 milj. eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

2021. gadā investīciju galvenais uzsvars bijis uz energoefektivitātes paaugstināšanu, procesu automatizāciju un produktu attīstību.

EBITDA – 36,1 miljoni eiro

Koncerna “Latvijas Finieris” apgrozījums 2021. gadā bija 257 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk, nekā gadu iepriekš. Kaut gan gads iezīmējās ar pandēmijas izraisīto nenoteiktību un nozīmīgu resursu cenu kāpumu, uzņēmums spējis elastīgi reaģēt un saglabāt pelnītspēju – 2021. gadā koncerna EBITDA sasniedza 36,1 miljonu eiro.

Šogad situāciju ir būtiski mainījis ģeopolitiskais pavērsiens, Krievijai un Baltkrievijai uzsākot karu Ukrainā. Nenoteiktība ir kļuvusi vēl lielāka un prasa vēl ātrāku reakciju īstermiņa lēmumos, tāpēc uzņēmuma vadība no nākotnes prognozēm šobrīd atturas. Galvenais, bet arī grūtākais uzdevums 2022. gadā būs augstās inflācijas apstākļos nodrošināt darba samaksu, kas sabalansētu darbinieku pieaugošās ikdienas izmaksas, norādīts uzņēmuma informācijā.

Bērza saplākšņa ražotājs AS "Latvijas finieris" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 58 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Ķīlas ņēmējs ir Eiropas Investīciju banka, bet kā parādnieks komercķīlas līgumā reģistrēts "Latvijas finiera" meitasuzņēmums SIA "Verems".

"Lursoft" vēsta, ka "Latvijas finieris" ir ieķīlājis rūpnīcā "Lignums" esošās izejvielas, pamatmateriālus un palīgmateriālus, kā arī gatavos ražojumus un preces pārdošanai. Ieķīlāti arī komercķīlas devējam piederošie ķermeniskie pamatlīdzekļi kā lietu kopība uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas, kas atrodas un turpmāk atradīsies "Lignums" rūpnīcā.

Šobrīd "Latvijas finierim" ir reģistrētas četras aktīvas komercķīlas.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un pasaulē vadošais bērza saplākšņa produktu ražotājs un piegādātājs Latvijas Finieris pilnveido sadarbību, lai kopā stiprinātu sabiedrības un tautsaimniecības gatavību globālām pārmaiņām, informē RTU.

Parakstot sadarbības līgumu, RTU un AS Latvijas Finieris vienojas veicināt zinātņietilpīgu risinājumus nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai, tai skaitā inovācijas no koksnes kā atjaunojama materiāla atbilstoši bioekonomikas principiem, jaunas metodes tradicionālo materiālu un dažāda veida resursu atbildīgai izmantošanai aprites ekonomikā un ekonomikā kopumā. Abām pusēm sadarbojoties, iecerēts arī panākt efektīvu zināšanu pārnesi modernā izglītības un darba vidē, mērķtiecīgu zinātnes un biznesa mijiedarbību, kā arī sinerģiju procesu digitalizācijā.

"RTU darbība vērsta uz proaktīvu sasaisti ar valsts tautsaimniecības vajadzībām. Stratēģiska sadarbība ar Latvijas Finieri, nozīmīgu ražošanas uzņēmumu ar augstu reputāciju un globālu ietekmi, RTU ir ļoti būtiska. Stiprinot jau līdzšinējo sadarbību, redzam iespēju sadarboties gan studentu prakšu un absolventu nodarbinātības jautājumos, gan arī pētniecībā un inovācijās, kur spēcīga partnerība ar industriju ir ļoti nozīmīga. Turklāt sadarbībā mēs varam attīstīt pētniecību ne vien kokrūpniecības, bet arī enerģētikas, digitalizācijas, IT, medicīnas un citos virzienos, kas sasaucas ar uzņēmuma izaugsmes filozofiju," pauž RTU rektors Tālis Juhna.

Koncerns Latvijas Finieris paplašinot darbību Igaunijā, attīsta pilna cikla saplākšņa un tā produktu ražošanu rūpnīcā Kohila Vineer, kas atrodas netālu no Tallinas. Rūpnīcas otro kārtu šodien atzīmēs simboliski ar pamatakmens ielikšanu projektā iesaistīto sadarbības partneru un vietējās pašvaldības vadītāju lokā, informē uzņēmumā.

Jaunā ražotne 17 700 kvadrātmetru platībā, tostarp arī biroja ēka, izcelsies ar Peetri Puit OÜ izgatavoto koka nesošo konstrukciju elementiem, kam pagaidām vēl nav daudz analogu tieši rūpniecisko objektu būvniecībā Baltijā. Ģenerāluzņēmēja, arī Igaunijas kompānijas, Maru Ehitus OÜ, pārziņā ir projektēšanas un celtniecības darbi. Projekta attīstība notiek sadarbībā ar SEB Pank.

«Rūpnīcas Kohila Vineer paplašināšanas otrā kārta ir Latvijas Finiera attīstības plāna īstenošana, lai piedāvātu klientiem plašāku produktu klāstu un pilnvērtīgāku servisu. Ir izpildīts liels sagatavošanās darbs, lai realizētu šo ieceri plānotajos termiņos un kvalitātē, un kopā ar sadarbības partneriem mēs to paveiksim,» norāda AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

AS "Latvijas finieris" tuvākajās dienās Turcijai plāno nosūtīt bērza saplākšņu produktu ziedojumu 50 000 eiro vērtībā, informē uzņēmums.

"Latvijas finieris" ziedos galvenokārt bērza saplāksni, ko var izmantot gan zemestrīces seku likvidēšanas darbos, gan pagaidu patvēruma vietu būvniecībā.

Palīdzība zemestrīces skartajiem reģioniem tiek organizēta un koordinēta sadarbībā ar uzņēmuma tirdzniecības un produktu attīstības uzņēmumu Turcijā "Riga Wood Orman Ürünleri" un tā vadītāju Beihanu Ačaru.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 419 906 eiro.

AS Swedbank un AS Latvijas Finieris ir parakstījuši aizdevuma līgumu 20 miljonu eiro apmērā, ar kuru tiek turpināta Latvijas Finiera ilgtermiņa attīstības plāna īstenošana, informē bankas pārstāvji.

Tā rezultātā ir plānots piedāvāt klientiem plašāku produktu klāstu, pilnvērtīgāku servisu un palielināt ražošanas jaudas. Projekta ietvaros ir plānots attīstīt ražotnes Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā.

Pauls Ābele, AS Latvijas Finieris valdes loceklis: «Mūsu uzņēmuma būtiska konkurētspējas priekšrocība ir unikālais un plašais saplākšņa produktu un ar tiem saistīto pakalpojumu grozs, kas ir attīstīts ciešā sadarbībā ar klientiem. Latvijas Finieris attīstības plāna pamatā ir arī turpmāka klientu apmierinātības celšana, turpinot būt pasaules līmeņa bērza saplākšņa ražotājam un attīstītājam.»

Lai a/s Latvijas Finieris rūpnīcā Lignums atjaunotu ražošanu pēc 2014. gada decembrī notikušā ugunsgrēka, bija nepieciešami divi gadi

«Nelaimes gadījums notika pirms diviem gadiem, un tas sakrita ar to brīdi, kad Latvijā mainījās būvniecības normatīvi, to prasības, kā rezultātā arī ražotnes atjaunošana prasīja tik ilgu laiku,» skaidro a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. Viņš atzīst, ka minēto iemeslu dēļ ražotnes atjaunošanas darbi sākti tikai 2015. gada vasarā. Uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvos, lai šādu ražotnes atjaunošanu varētu veikt īsākā laikā un neciestu uzņēmējdarbība.

«Divi gadi tas ir garš termiņš, kurā a/s Latvijas Finieris pat paguva uzbūvēt 60 milj. eiro vērtu jaunu saplākšņa ražotni Kohilā (Igaunijā), tomēr jārēķinās, ka rekonstruēt, renovēt un atjaunot ir daudz ķēpīgāka nodarbe, nekā jauna objekta uzbūvēšana vai izveidošana,» situāciju analizē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš pozitīvi vērtē to, ka, neraugoties uz ugunsgrēku rūpnīcā Lignums, a/s Latvijas Finieris tajā nepārtrauca ražošanu, izņemot tikai cietušo ražotnes daļu.

Latvijas Finieris investēs vēl aptuveni 180 milj. eiro saplākšņa ražošanā Latvijā un ārpus tās

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Viņš atzīst, ka uzņēmuma veiksmes stāsta pamatā ir tā vērtības un uz tām balstītie četri vaļi – investīcijas tehnoloģijās, produktu un pakalpojumu attīstība kopā ar klientu, pieeja koksnes resursiem, motivēts un prasmīgs darbinieku kolektīvs. Latvijas Finieris 25 gadu garumā 16 reizes paaugstinājis neto apgrozījumu, kaut arī saražotās produkcijas apjoms pieaudzis tikai sešas reizes, bet darbinieku vidējā alga palielinājusies pat 20 reizes, vienlaikus uzņēmums pierādījis spēju apsteigt notikumus noieta tirgos, tajā skaitā Latvijā.

Kokapstrādē radušās atliekas a/s Latvijas Finieris izmanto kā izejvielu ne tikai siltuma ražošanā, bet arī brikešu gatavošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No tām var ražot arīdzan apdares un siltumizolācijas materiālus.

Koksnes atlieku masveida izmantošana Latvijā aktualizējās pēc tam, kad beidzās padomju laiku lētā dabasgāze un mazuts. Izņēmums nav arī a/s Latvijas Finieris, kuras ražotnēs padomju laikos finiera žāvēšanai nepieciešamais siltums tika ražots kā izejviela, izmantojot fosilo kurināmo. «Pazūdot lētajai dabasgāzei un mazutam, kokapstrādes procesā radušās atliekas kļuva arvien vērtīgāks resurss, lēnām tuvojoties tam līmenim, kāda ir to izmantošana Skandināvijas valstīs, Vācijā, Francijā,» stāsta a/s Latvijas Finieris padomes loceklis Juris Matvejs. Viņš atceras, ka saplākšņa ražošanā nepieciešamais siltums 90. gadu nogalē tika ražots, izmantojot dabasgāzi, taču tās cenas pieaugums un iespējamais kāpums nākotnē licis nopietni pievērsties saplākšņa ražošanas procesā radušos atlieku un putekļu izmantošanai siltuma ražošanā. Pašlaik a/s Latvijas Finieris rūpnīcā Lignums ir divas katlumājas ar jaudu attiecīgi 18 MW un 11 MW, kas kopumā izmaksāja aptuveni 8 milj. eiro, taču ļāva ietaupīt naudu no dabasgāzes patēriņa samazināšanas. Pēc J. Matveja sacītā, pilnībā no dabasgāzes atteikušies Lignumā nav, taču krāns tiek atvērts tikai tad, kad gaisa temperatūra ārā pazeminās zem –20.

Atverot 60 milj. eiro vērto bērza saplākšņa ražotni Igaunijā, AS Latvijas Finieris palielinās kopējo ražošanas apjomu par 12%, vienlaikus paaugstinot konkurētspēju, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness

«Tās ir lielākās uzņēmuma investīcijas vienā projektā, kuru rezultātā Kohilā ir izveidota modernākā bērza saplākšņa rūpnīca, kuras jauda ļauj pārstrādāt 160 000 m3 finierkluču,» skaidro AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. Jaunā ražotne 17 000 m2 platībā ir paredzēta tieši saplākšņa ražošanai, jo līdz šim Kohilā tika ražots bērza finieris, kura tālākā pārstrāde notika Rīgā.

«Tādējādi daļa finiera tiks pārstrādāta saplāksnī turpat Kohilā, bet daļa tiks vesta uz Latviju,» skaidro J. Ciems. Viņš arī norāda, ka jaunā bērza saplākšņa ražotne ir jau piektā koncerna rūpnīca – divas Latvijas Finieris ražotnes Lignums un Furniers atrodas Rīgā, SIA RSEZ Verems Rēzeknē un Sastmalā Somijā.