Izmaksas par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartās saimniecības Rukas cūku likvidēšanas un dzīvnieku līķu utilizācijas procesā, un kuras tiks izmaksātas no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, varētu pārsniegt 800 000 eiro.

Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā, rīkojuma projekts par faktiski iztērētajiem līdzekļiem, kas tiek virzīts skatīšanai valdības sēdē 14.februārī paredz, ka SIA "Grow Energy" par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu plānots samaksāt 100 099 eiro.

PVD par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu PVD Dienvidlatgales pārvaldes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas īpašajā iekārtā Hurican PRO 1000 plānots izmaksāt 5827 eiro. Savukārt par izdevumiem dzīvnieku nogalināšanai Krimuldas pagasta novietnē Rukas PVD varētu saņemt 21 977 eiro.

Tiek arī lēsts, ka saimniecības Rukas apsaimniekotājs SIA Ancers saistībā ar 5023 cūku likvidēšanu no valsts varētu saņemt kompensāciju 695 304 eiro apmērā, ko papildinās kompensācijas par iznīcināto lopbarību, fermas inventāru un dezinfekcijas līdzekļiem. Šīs summas apjoms vēl tiek aprēķināts.

Pamatojoties uz kārtību, kādā dzīvnieku īpašniekam piešķir kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā, valdība otrdien, 28.martā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, informē Zemkopības ministrijā.

Rīkojums paredz dzīvnieku īpašniekiem SIA Ancers un SIA Gestum segt materiālos zaudējumus, apkarojot Āfrikas cūku mēri kopīgajā ganāmpulkā novietnē Rukas 2017.gada sākumā.

Rīkojums paredz arī segt zaudējumus SIA Ancers par novietnes Bunči ganāmpulku, 2017.gada sākumā apkarojot Āfrikas cūku mēri.

SIA Ancers saņems 1 451 316,40 eiro kompensāciju par nokauto 8521 dzīvnieku. Novietnē Rukas tika iznīcināti 2390 sivēni, 131 cūka svarā no 31 līdz 80 kg, 572 cūkas svarā virs 81 kg, 29 kuiļi un 1417 sivēnmātes. Savukārt novietnē Bunči uzņēmums zaudēja 654 sivēnus, 4360 cūkas svarā līdz 80 kg un 3507 cūkas svarā virs 81 kilograma.

SIA Gestum tiks kompensēti 93 225,96 eiro par novietnē Rukas nokautajiem 484 cūku dzimtas dzīvniekiem - 184 sivēniem un 300 sivēnmātēm.

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Patlaban Latvijas apdrošināšanas kompānijas atturīgi vērtē iespēju slēgt polises par cūku apdrošināšanu pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM), līdz ar to audzētāji sākuši attiecīgas sarunas ar vienu no Eiropas lielākajām apdrošināšanas kompānijām, aģentūru LETA informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Apdrošinātāji līdz šim bijuši ļoti uzmanīgi tiklīdz runa ir par tā dēvētajām A klases slimībām, tostarp ĀCM un Klasisko cūku mēri. Polises tiek piedāvātas par samērā augstu cenu un nav izdevīgas. Tādēļ audzētāji paļaujas tikai uz kompensācijām, kuras slimības uzliesmojuma gadījumā pienākas par reģistrētajām cūkām pēc to likvidēšanas, sacīja Lejniece.

Vienlaikus viņa norādīja, ka interesi par sadarbību cūku fermu apdrošināšanā izrādījis kāds no lielākajiem apdrošinātājiem Eiropā.

Esam saņēmuši signālus, ka viena no lielākajām starptautiskajām kompānijām būtu ar mieru mūsu fermas apdrošināt. Patlaban izskatām piedāvājumu un tuvākajā laikā sāksim sarunas, sacīja Lejniece.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) otrdien saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra vīrusu SIA Ancers cūku novietnē Bunči Salaspils novada Salaspils pagastā ar aptuveni 10 000 cūku lielu ganāmpulku.

Jau vēstīts, ka Āfrikas cūku mēra dēļ SIA Ancers Krimuldas novietnē pirms trim nedēļām nācās likvidēt 5023 cūkas, savukārt Salaspils novietnē notika pastiprinātas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka mēris nav ievazāts arī tajā.

PVD Āfrikas cūku mēra skartajā novietnē veic slimības apkarošanas pasākumus.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap Āfrikas cūku mēra skarto novietni. Šajā teritorijā tiks kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.

Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Cilvēka faktors – tādu iemeslu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumam Krimuldas novadā min vairāki uzņēmēji, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bīstamā cūku slimība atklāta pagājušās nedēļas nogalē Krimuldas pagasta saimniecībā Rukas, kur atradās 5023 dzīvnieku ganāmpulks. Šī ir lielākā saimniecība, kuru līdz šim skāris ĀCM. Pagaidām nav zināmi slimības izplatības iemesli. Sarunā ar Dienas Biznesu saimniecības apsaimniekotāja SIA Ancers valdes priekšsēdētājs Raimonds Kalvāns neslēpa šoku par notikušo, sakot, ka tas ir 20 gadu darbs šajā jomā. «Tie ir miljonos mērāmi zaudējumi – dzīvnieku svars ir izmērāms, bet lielākais ir selekcijas darbs, kas deva iespēju atražot pēcnācējus. Ģenētiskā materiāla nav un nebūs vairs,» teica R.Kalvāns.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas kampaņa ir apkarojusi cūkaudzētājus, bet mēri – tikpat kā nemaz

Tā iepriekš DB sacīja cūkkopības uzņēmuma Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš, un tas bija laikā, kad cūku mēris vēl nebija ielavījies nevienā lielsaimniecībā. Tagad līdz ar vīrusa ievazāšanu centīgi apsargātajā SIA Ancers saimniecībā Rukas Krimuldas pusē dīvainās sērgas kaulainais pirksts ir savilcies līkumā vēl ciešāk, turot arī ikvienu lielo nozares dalībnieku uz grauda. Ar pilnu atveri šis «bioloģiskais ierocis» nu ir gatavs bliezt pa jebkura lieluma mērķi. Tādējādi vietējās cūkgaļas pastardienas vēstneši pieņemas spēkā, cūku mērim pārzveļoties pāri lielsaimniecību biodrošības augstajam slieksnim. Kura būs nākamā? Neskatoties uz visiem valdības pūliņiem, mēra fronte virzās uz priekšu, un neviens aizliegums vai ierobežojums to nav spējis aizkavēt, toties tiek lauztas rokas biznesam. Ja tā, jājautā, kam ir izdevīgi cūku sārti Latvijā? Tikmēr valdība, izdarot lāča pakalpojumu pašmāju cūkkopjiem un pamudinot importētājus, tērē miljonus tam, lai it kā kavētu ĀCM vīrusa gaitas Latvijas teritorijā. Valdības lielo bažu dēļ konsekventi tiek likti sprunguļi riteņos tradicionālajai tautsaimniecības nozarei. Valsts ir naska uz ierobežošanu, bet – kas tiek darīts, lai apturētu šo vīrusu mūsdienīgākām metodēm par cūku dedzināšanu, piemēram, lai izstrādātu vakcīnu? Kā redzams, dezinficējot kūts brienamos zābakus, vīruss nepazūd.

Biodrošības pasākumi putnkopībā, putnu gripu gaidot, pagaidām uzkrauti vienīgi uz lauku uzņēmēju pleciem

Šonedēļ DB rakstīja par draudošajām nepatikšanām saistībā ar siltumnīcas gāzu emisijām un topošo direktīvu, kas solās pamatīgi izpliķēt kā lauksaimniekus, tā mežsaimniekus. Sāpīgākais, ka Latvijai var nākties piekāpties importa piedāvājumam, kam mūsu ražotāju ierobežošana paver iespējas kā vērtējot vienas, tā otras tautsaimniecības lielās nozares nākotni. Tomēr tas nav vienīgais sitiens. Āfrikas cūku mēris, kas šo gadu sācis ar pamatīgām «dzīrēm», arī darbojas kā divi vienā – vienlaikus tukšo fermas un pamudina importētājus. Skat, Latvijas vietējie ražotāji cūkas nobeidz ar gāzi un sadedzina, tātad veikalu plauktos ir prāva šķirba. Apkarojot cūku mēri, visvairāk dabūjuši ciest mūsu cūkaudzētāji, nevis slimība, kas turpina savu gaitu, līdz ar mēra konstatēšanu Ancers fermā Salaspils novadā iztukšojot nu jau otro šī uzņēmuma lielfermu. Kamēr cūkkopji dzīvo trauksmes režīmā, gaidot, kas būs nākamā novietne, kur kā īlens no maisa izlīdīs kāda biodrošības nepilnība, nelaime skārusi arī mūsu putnkopjus. Tāpat kā iepriekš cūku mēris mazpamazām tukšojis sākumā nelielās, bet tagad arī lielās cūkkūtis, arī putnu gripas draudi, pašai slimībai nemaz neesot Latvijā, sola līdzīgu efektu. Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktais trīs mēnešu aizliegums turēt mājputnus laukā ne tikai lielā mērā izskaudīs piemājas putnkopību, bet arī ievērojami iedragās bioloģiskās putnkopības attīstību, kas tieši šogad grasījās uzņemt apgriezienus (plašāk DB 16.01.2017.). Putnu kaitei attīstoties pēc cūku mēra scenārija, neomulīgi jūtas arī lielās putnu fermas, bet ne importa produkcijas ražotāji, kuriem Latvijas piesardzība tikai paver iespējas ienākt mūsu tirgū. Velkot analoģijas ar globālo populistu iecerēm, no šādām sērgām Latviju varētu pasargāt vienīgi augsts mūris pa valsts perimetru un kupols visam pāri.

Saldus novada SIA «Druvas Unguri» ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) slimo cūku likvidēšanai plāno atvēlēt 367 000 eiro, paredz valdības ārkārtas sēdē iesniegtais Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojuma projekts.

ZM informēja, ka ceturtdien valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdeva rīkojumu par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Saldus novada Saldus pagastā, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» testēšanas pārskatu, kurā ir oficiāli apstiprināts, ka «Druvas Unguros» dzīvniekiem ir konstatēts ĀCM.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju, inficētajā novietnē šā gada 1.augustā bija reģistrētas 15 570 cūkas. Visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jālikvidē, lai nodrošinātu slimības uzliesmojuma likvidēšanu.

Tā kā patlaban Latvijā ir ļoti silti laikapstākļi, kas pēc cūku nogalināšanas sekmē līķu ātru sadalīšanos, ir pieņemts lēmums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdībai būs jālemj piešķirt uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

2019. gads cūkaudzētājiem sākas ar smagu ekonomisku pārbaudījumu – par katru izaudzēto un pārstrādei nodoto dzīvnieku audzētājiem, ievērojot visas izmaksas, jāpiemaksā vismaz 15 eiro.

«Ar nepacietību gaidām jauno valdību, lai runātu par nozari. Cūkkopība ir viena no tām, kuru Eiropas Savienībā atbalsta tikai nacionālās valdības,» Dienas Biznesam uzsvēra Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Pagājušā gada neražas dēļ lopbarības graudu cenas sasniegušas 200 eiro par tonnu, savukārt cūkas dzīvsvarā nemaksā vairāk par 900 eiro tonnā. Papildus ekonomiskajām grūtībām Āfrikas cūku mēris(ĀCM) turpina uzvaras gājienu Latvijā, pārņemot pēdējās no sērgas brīvās teritorijas Lejaskurzemē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Noslēdzies cūkkopības uzņēmuma SIA Ancers izsludinātais konkurss par ražošanas būvju atjaunošanu un jaunbūvi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīta SIA Goldingen Invest, kura piedāvātā līgumcena ir 1,3 miljoni eiro bez PVN. Kā liecina uzņēmuma sniegtā informācija, fermā Bunči-1, kas atrodas Salaspils novadā, plānots atjaunot kūtsmēslu krātuves un būvēt graudu glabāšanas bunkuru, kā arī atjaunot kūtsmēslu krātuvi un būvēt jaunu kūtsmēslu krātuvi fermā Rukas, kas atrodas Krimuldas novadā.

DB jau rakstīja, ka 2017.gadā uzņēmumu skāra Āfrikas cūku mēris.