Par iespējamu Zolitūdes traģēdijā mirušo cilvēku datu nodošanu trešajām personām uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādināts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks Mārtiņš Šics.

Šics apstiprināja, ka ir atstādināts un ir sniedzis NMPD rīcībā esošo informāciju par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tīmekļa vietnes nekropole.info vadībai, lai tā varētu salīdzināt savā rīcībā esošos datus, kas iegūti no notikuma vietā esošajiem cilvēkiem, un informēt sabiedrību par bojāgājušajiem.

Šics savā rīcībā pārkāpumus nesaskata.

Vaicāts, cik detalizēta informācija tika nodota tīmekļa vietnes veidotājiem, Šics teica, ka nekādu slepenu informāciju neesot nodevis, bet tikai tik daudz, lai cilvēki varētu pārliecināties, vai viņu tuvinieki ir vai nav gājuši bojā traģēdijā.

Tāpat viņš uzsvēra, ka informācija nodota profesionāliem juristiem.

Maksa par nepamatotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumu tiks palielināta par 40%, trešdien lēma valdība.

Līdz šim par nepamatotu izsaukumu maksa bija 40,14 eiro, bet turpmāk par šādu «pakalpojumu» būs jāmaksā 56,56 eiro, kas ir vidēji par 40% vairāk. Tāpat no 93,91 eiro līdz 133,39 eiro palielināta cena par brigādes izsaukumu pie ārzemnieka, kurš nesaņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī palielinātas pārējo NMPD maksas pakalpojumu cenas.

Veselības ministrija (VM) piebilda, ka izmaiņas attiecas uz nelielu daļu NMPD sniegto pakalpojumu. Piemēram, patlaban vidēji dienā tiek izrakstīti 12 rēķini par gadījumiem, kad mediķu brigādes izsauktas situācijās, kurās nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem pie ģimenes ārsta. «Vēršam uzmanību - šādos gadījumos dispečers par samaksu informē zvanītāju jau pa tālruni izsaukuma pieteikšanas laikā. Izņēmums var būt situācijas, kad zvanītājs ir maldinājis dispečercentru un mediķi notikuma vietā konstatē nepatiesas informācijas sniegšanu,» atzīmēja VM.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) nepiekrīt Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumiem, norādot, ka revīzijas laikā nav ņemta vērā informācija, kas pamato finansējuma izlietojumu operatīvo transportlīdzekļu un šoferu nodrošinājumam Rīgas reģionā, norāda NMPD Komunikācijas nodaļā.

NMPD uzsver, ka nav pamatots izteikums par «gandrīz 12 miljonu eiro izmaksu palielinājumu» 5 gadu periodā pakalpojuma sniedzējam a/s/ Rīgas sanitārā transporta autobāze (RSTA). NMPD skaidro, ka VK minētā starpība veidojas, ņemot vērā līguma slēgšanas laikā prognozēto mazāko darba apjomu, nodrošinot ar transportlīdzekļiem un šoferiem mazāku brigāžu skaitu Rīgas reģionā, un rezultātā 5 gadu laikā faktiski sniegtā pakalpojuma apjomu, objektīvas nepieciešamības dēļ nodrošinot lielāku brigāžu skaitu (pakalpojuma sniedzējam jānodrošina ar operatīvo transportu un šoferu pakalpojumiem Rīgas reģiona 76 brigādes, tostarp paredzot arī rezerves auto nodrošinājumu).

Papildus samaksāti vairāk nekā 700 tūkstošu eiro ir bijuši tikai viena no «veltēm», ko aizvadītajos gados Armanda Ploriņa vadītais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pasniedzis uzņēmēja Adigjozala Mamedova a/s Rīgas Sanitārā transporta autobāze. Turklāt Valsts kontroles revidenti pieļauj, ka, iespējams, līdzīgas «dāvanas» jau iekļautas jaunajā iepirkumā par ātrās palīdzības nodrošināšanu Rīgas reģionā, piektdien vēsta laikraksts Diena.

2010. gada 29. aprīlī NMPD un a/s Rīgas Sanitārā transporta autobāze noslēgtais līgums Par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāju pakalpojuma nodrošināšanu NMPD Rīgas reģionālajam centram, kas ir spēkā līdz nākamā gada aprīlim, visu šo laiku privātuzņēmumam ir nodrošinājis labu peļņu un laiku pa laikam arī licis uzdot jautājumu - kāpēc tā vietā, lai ātrās palīdzības pakalpojumus nodrošinātu pats, valsts dienests tos dārgi iegādājas no privātuzņēmuma. Taču, lai gan skaidra atbilde uz šo jautājumu tā arī nav sniegta, šā gada 9. septembrī Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu, ar kuru NMPD nu jau uz septiņiem gadiem tiek atļauts slēgt līdzīgu pakalpojumu līgumu. Dokumentā minētā kopējā ilgtermiņa saistību summa ir 52,5 miljoni eiro. Summa, kas tikusi minēta valsts sekretāru sanāksmē, bijusi pat līdz 59,9 miljoniem eiro.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) sācis dienesta pārbaudi par iespējamu informācijas noplūdi saistībā ar Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem.

Kā aģentūru LETA informēja NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša, piektdien, 22.novembrī, no dienesta darbinieka e-pasta, kurš nebija iesaistīts Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanā un palīdzības koordinēšanā, trešajām pusēm ir nosūtītas ziņas par it kā bojāgājušajiem.

Iepriekš LETA ziņoja, ka 22.novembrī nepilnīgs bojāgājušo personu saraksts ar atsauci uz NMPD tika publicēts tīmekļa vietnē «nekropole.info».

NMPD pārstāvji uzsvēra, ka nav snieguši un nesniegs informāciju masu medijiem par traģēdijā bojāgājušajiem. Tomēr, pārbaudot publicēto informāciju, dienests novērojis sakritību starp publicēto sarakstu un NMPD rīcībā esošo sarakstu, norāda Bukša.

Jaunās ātrās palīdzības mašīnas darbam Rīgas reģionā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) izmaksās par 17 389 eiro mazāk nekā iepriekš iepirktie spēkrati citu reģionu vajadzībām, šodien žurnālistiem pastāstīja NMPD vadītāja Sarmīte Villere.

Kopumā vienas mašīnas cena ar vienas ass piedziņu ir aptuveni 76 000 eiro, kas ir par 17 389 eiro mazāk nekā tad, kad vienas ass mašīnas tika iepirktas reģioniem.

Kopumā NMPD dienests līdz nākamā gada februāra vidum saņems 52 jaunas mašīnas darbam Rīgas reģionā. Kā atzīmēja Villere, 30 mašīnas dienests saņems līdz 3.novembrim, savukārt pārējās mašīnas pakāpeniski tiks piegādātas līdz februārim. Kopumā 52 jaunas ātrās palīdzības mašīnas NMPD izmaksās 4,2 miljonus eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Uz jaunās automašīnas prezentāciju ieradās arī veselības ministre Anda Čakša. Kā atzīmēja ministre, lai pacientiem sniegtu kvalitatīvu palīdzību, mediķiem ir nepieciešamas kvalitatīvas un labi aprīkotas ātrās palīdzības automašīnas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic kratīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA ne apstiprina, ne noliedz minētās darbības.

Kā ziņots, KNAB maijā apmeklēja NMPD, lai iepazītos ar dienesta pirms pieciem gadiem noslēgto līgumu ar Rīgas Sanitāro transporta autobāzi.

Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja NMPD pārstāve Ilze Bukša, KNAB dienestam iepriekš nosūtījis vēstuli ar lūgumu sagatavot noslēgto līgumu, lai biroja darbinieki ar to varētu iepazīties. Bukša skaidroja, ka vizīte nebija negaidīta.

NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājs Semjons Štrihs aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB šodien bija ieradies dienestā un pieprasīja dokumentus par noslēgto līgumu ar AS Rīgas sanitārā transporta autobāze par neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu ārpakalpojumā.

AS Liepājas autobusu parks ir viens no dalībniekiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) rīkotajā iepirkumā par neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta un to vadītāju nodrošināšanu turpmākajiem septiņiem gadiem.

Šībrīža situācija, kurā notiek diskusijas par ārpakalpojuma lietderību, ir absurda. NMPD primārā un galvenā funkcija ir glābt un saglabāt iedzīvotāju veselību un dzīvību ārkārtas situācijās. Tā funkcija nav autoparka uzturēšana un administrēšana. Ārpakalpojuma būtība un mērķis ir atbrīvot valsts iestādes un organizācijas no darbu un pienākumu veikšanas, kas neietilpst to pamatfunkcijās un traucē to efektīvu izpildi.

Darbs ar autoparku radīs NMPD lieku un nevajadzīgu birokrātijas un administratīvo slogu rūpēs par virkni jautājumu, kas būs saistīti ar autotransporta uzturēšanu, tostarp autotransporta atrašanās vieta, drošība jeb apsardze, remonts, riepu maiņa atbilstoši sezonai, tehniskā apkope, u.c. Tāpat būs jānodarbojas ar personāla administrēšanas jautājumiem un transporta vadītāju darbā iekārtošanas jautājumiem - ar virkni funkciju, kas nav šīs iestādes tiešie pienākumi. Turklāt, lai šīs funkcijas spētu veikt kvalitatīvi, ir nepieciešama pieredze un spēja operatīvi reaģēt.

Ārkārtas situācijai, kuru Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir izsludinājis Rīgas reģionā saistībā ar speciālistu trūkumu, navajadzēja būt pārsteigumam Veselības ministrijai.

Jau šā gada februārī intervijā DB NMPD direktore Liene Cipule norāda: «Ja visi strādātu tikai vienu slodzi, mums būtu 240 vakances. Pašlaik darbinieki vēl joprojām strādā normālo pagarināto darba laiku.» Tajā pašā intervijā arī direktore uzsver, ka Rīgā ir lielas problēmas ar brigāžu nokomplektēšanu. Līdz ar to veselības ministres Andas Čakšas skepsei par ārkārtas situācijas izsludināšanu nav pamata. Protams, tādas lietas nevar patikt nevienam ministram, taču, ja kāda problēma ilgstoši nav risināta, tā vienā brīdī samilst tiktāl, ka vienkārši pārsprāgst. NMPD tieši tā notika, un Rīgas reģionā šī masveida uzsprāgšana rezultējās ar vairāku darbinieku atlūgumiem. L. Cipule arī paudusi, ka mediķu atalgojuma jautājums joprojām nav atrisināts, jo, šīs valdības skatījumā, tas jārisina jaunajai valdībai.

Jaunās ātrās palīdzības mašīnas, kas tiks pirktas līzingā no valsts līdzekļiem, pavasarī vēl netiks piegādātas, otrdien Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā, kurā tika runāts par transporta līdzekļu iepirkumu, sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa informēja, ka iepirkums šobrīd ir izsludināts un VM atbild uz interesentu jautājumiem, lai no 29.aprīļa sāktu nodrošināt pakalpojumu, jo beigsies līgums par mašīnu izmantošanu ārpakalpojumā. Tomēr automašīnas vēl netiks piegādātas, tādēļ līdz rudenim tiks izmantotas 14 automašīnas, kas šobrīd atrodas rezervē, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) transporta līdzekļi no reģioniem.

Dienests darīs visu, lai pakalpojuma kvalitāte neciestu, pārliecināta VM pārstāve.

NMPD Transporta nodrošinājuma departamenta vadītājs Egīls Lapiņš apstiprināja, ka dienests mobilizēs mašīnu rezerves, kā arī atjaunos transporta līdzekļus. kas šobrīd nedarbojas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Sarmīte Villere uzteikusi darba tiesiskās attiecības, aģentūru LETA informēja NMPD pārstāve Inga Vītola.

Viņa norādīja, ka Villeres pēdējā darba diena dienestā būs 25.augusts.

Vītola sacīja, ka pagaidām gan plašākus komentārus NMPD direktore nesniegšot.

Kā aģentūrai LETA norādīja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders, ministrija ir saņēmusi Villeres darba tiesisko attiecību uzteikumu. Vienošanās par darba tiesību pārtraukšanu notikusi pēc abpusējas vienošanās, pamatojoties uz Villeres iesnieguma.

Patlaban VM nav skaidrs, kādā veidā tiks meklēts jauns NMPD direktors, taču klasiski to darot divos veidos - rīkojot amata konkursu vai pārceļot kādu citu ierēdni ar atbilstošu kompetenci.

Villere NMPD direktores amatā strādā no pagājušā gada 5.februāra. Pirms direktores amata ieņemšanas viņa bija NMPD direktora pienākumu izpildītāja un Katastrofu medicīnas centra vadītāja.

Pašlaik 70% ātrās palīdzības izsaukumu ir nepamatoti, intervijā DB uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule

NMPD ir viens no veselības aprūpes balstiem, kas ir dārgākais, taču tā sniegtie pakalpojumi pieder pie neatņemamām cilvēktiesībām un tos visā pasaulē valstis saviem iedzīvotājiem nodrošina bez maksas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir sekundāro jeb nepamatoto izsaukumu īpatsvars?

Gandrīz 70%, kas ir ļoti liela sadaļa mūsu izmaksās, turklāt tie demotivē personālu un pazemina viņu kvalifikāciju. Mūsu profesijā sekundārie izsaukumi ir analogi tam, ja ģimenes ārstam lielāko daļu darba laika vajadzētu uzkopt telpas.

Kādi ir biežākie to iemesli?

Paaugstināta temperatūra, mūs mēdz saukt pat tad, ja termometra stabiņš rāda 37,5 līdz pat 40 grādiem, kas ir drudzis, taču nav dzīvību apdraudoši, paaugstināts asinsspiediens, dažāda veida sīkās traumās, veģetatīvā distonija un, protams, muguras sāpes. Jāuzsver, ka muguras sāpes nevar atrisināt NMPD mediķi. Ļoti liels izsaukumu īpatsvars ir no sociālā riska grupu pacientiem. Sekundārie izsaukumi ir arī no veco ļaužu aprūpes iestādēm, kur cilvēkiem ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, taču ne neatliekamā. Reizēm ģimenes ārsti mūs izmanto, lai pārvestu pacientu uz stacionāru, kas nu nekādi nav NMPD pienākums.

Lai slimnīcā droši varētu nogādāt "Covid-19" pacientus ar ļoti smagiem saslimšanas simptomiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) iegādājies īpašu aprīkojumu - kapsulai līdzīgu mobilu izolācijas sistēmu, kurā transportēšanas laikā tiek ievietots pacients, informē NMPD.

Kapsulas iekārta tiks izmantota tajos gadījumos, kad "Covid-19" slimnieka veselības stāvoklis ir smags un, nodrošinot mākslīgo plaušu ventilāciju, steidzami nepieciešama pacienta pārvešana uz augstāka līmeņa slimnīcu specializētas medicīniskās palīdzības saņemšanai.

Pacienta transportēšanu šādos gadījumos veiks gan NMPD Specializētās medicīnas centra reanimācijas brigāde, kuras mediķi ikdienā sniedz palīdzību jau slimnīcās esošiem pacientiem visā Latvijā, gan arī NMPD Rīgas reģionālā centra ārsta speciālista brigāde, kas savukārt parasti dodas palīgā citām brigādēm uz viskritiskākajiem izsaukumiem, piemēram, smagiem ceļu satiksmes negadījumiem un situācijām, kad cilvēka dzīvības glābšanai jāveic atdzīvināšanas pasākumi vai citas sarežģītas manipulācijas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) beidzot noslēdzis 3,5 miljonus eiro vērto līgumu ar SIA Auto Blitz par 52 ātrās palīdzības mašīnu piegādi, pastāstīja dienesta pārstāve Ilze Bukša.

Līgums noslēgts pagājušajā nedēļā. LETA jau 20.janvārī ziņoja, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atļāvis NMPD slēgt 3,5 miljonus eiro vērto līgumu par 52 automašīnu piegādi ar Auto Blitz. Iepriekš cits iepirkuma pretendents SIA Norde pārsūdzēja iepirkuma rezultātus, kā vienu no argumentiem minot Auto Blitz nodokļa parādu, kas liedz pretendēt uz iepirkumu. Taču IUB lēmumā secina, ka Auto Blitz 2015.gada 8.septembrī nav bijis nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu.

Kopumā IUB iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatēja iepirkuma procedūras pārkāpumus, kas būtu varējuši ietekmēt pieņemto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Auto Blitz. Pēc tam Norde paziņoja, ka IUB lēmumu pārsūdzēs Administratīvajā tiesā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) nepiekrīt Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumiem, norādot, ka revīzijas laikā nav ņemta vērā informācija, kas pamato finansējuma izlietojumu operatīvo transportlīdzekļu un šoferu nodrošinājumam Rīgas reģionā, aģentūru LETA informēja NMPD pārstāve Ilze Bukša.

Dienests uzsver, ka nav pamatots izteikums par gandrīz 12 miljonu eiro izmaksu palielinājumu piecu gadu periodā pakalpojuma sniedzējam Rīgas sanitārā transporta autobāze.

Bukša uzsvēra, ka VK minētā starpība veidojas, ņemot vērā līguma slēgšanas laikā prognozēto mazāko darba apjomu, nodrošinot ar transportlīdzekļiem un šoferiem mazāku brigāžu skaitu Rīgas reģionā. Viņa stāstīja, ka piecu gadu laikā faktiski sniegts pakalpojuma apjoms, nodrošinot lielāku brigāžu skaitu.

Bukša stāstīja, ka 2010.gadā Sanitārā autobāze konkursa rezultātā pilnam pakalpojuma apjomam iesniedza finanšu piedāvājumu 45,05 miljonu eiro apmērā. Savukārt NMPD un autobāzes 2010.gada aprīļa līgumā tika iekļauta VK norādītā summa 30,7 miljonu eiro apmērā, kas būtu nepieciešama, ja 2010.gadā NMPD veidošanas gaitā Pierīgā nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu izdotos nodrošināt, pārņemot vairāku pašvaldību un ārstniecības iestāžu rīcībā esošo autoparku.

Ministru kabinetā otrdien tika apstiprināts atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām aktualizētais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādis, kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus, informē NMPD.

NMPD uzsver, ka cenrādis nav attiecināms uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Papildus savai pamatfunkcijai NMPD ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus, piemēram, nodrošinot medicīnisko palīdzību masu pasākumos, plānveida medicīnisko transportēšanu, veicot pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību u.c.

Viens no maksas pakalpojumiem ir arī mediķu brigādes izsaukums situācijās, kad nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem ambulatori, vēršoties pie ģimenes ārsta, pie dežūrārsta vai speciālista poliklīnikā. Šādos gadījumos dienests zvanītāju novirza konsultācijas saņemšanai un informē par alternatīviem palīdzības saņemšanas veidiem. Ja zvanītājs tomēr uzstāj uz brigādes nosūtīšanu, tad dienests izsaukumu var veikt tikai kā maksas pakalpojumu ar nosacījumu, ka to pieļauj operatīvā situācija. Attiecīgi zvanītājs tiek informēts par samaksu jau izsaukuma pieteikšanas laikā, bet izrakstītais rēķins vēlāk tiek nosūtīts pa pastu. Saskaņā ar nupat apstiprināto NMPD maksas pakalpojumu cenrādi, par šādu pakalpojumu no 1.septembra būs jāmaksā 62,20 eiro (šobrīd pakalpojuma maksa ir 56,56 eiro).

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā, Sergeja Eizenšteina ielā 16.

Līdz šim šāds mobilais punkts darbojās jau pie Latvijas Infektoloģijas centra, kur bija viena medicīniskā telts. Ņemot vērā 12.martā paplašināto COVID-19 uzliesmojuma skarto valstu sarakstu un līdz ar to būtiski pieaugušo pacientu skaitu, kam nepieciešams veikt analīzes, kopš 16.marta šajā punktā atvērta arī otra medicīniskā telts.

Atgādinām, ka analīzes šajos mobilajos punktos var nodot tikai tad, ja pacients iepriekš ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur dispečeri izvērtē pacienta stāvokli un pieņem lēmumu par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktiem doties nedrīkst! Lai vienuviet neveidotos pacientu drūzma, laboratorisko izmeklējumu veikšana notiek rindas kartībā katram pacientam noteiktā laikā, par ko viņš tiek informēts telefoniski. Pēc reģistrēšanas brīža gaidīšanas laiks analīžu nodošanai ir orientējoši diennakts, tomēr var būt atsevišķi gadījumi, kad gaidīšanas laiks ir ilgāks.

Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

Rīgā, Duntes ielā 8 otrdien tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģiona brigāžu centra Centrs operatīvo transportlīdzekļu apkopei nepieciešamās jaunceļamās ēkas pamatos, informē NMPD.

Šis ir jau trešais NMPD infrastruktūras attīstībai nepieciešamais objekts, kuru Civilās sadarbības programmas ietvaros finansē ASV Bruņoto spēku virspavēlniecība Eiropā un koordinē ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs Latvijā. ASV puse šajā objektā iegulda 235 831 ASV dolāru.

NMPD Rīgas reģiona brigāžu atbalsta centra Centrs rīcībā ir 19 brigādes, kuru nepārtrauktu darbu diennakts režīmā nodrošina gandrīz 300 darbinieku. Centra brigādes pamatā dodas uz izsaukumiem Rīgas centrā un pilsētas ziemeļu daļā, Ādažu, Carnikavas, Saulkrastu un Sējas novados, aptverot gandrīz 130 000 iedzīvotāju. Pērn Centra 19 mediķu brigādes izbraukušas uz vairāk nekā 60 000 izsaukumu.

Ņemot vērā prognozējamos sastrēgumus pēc satiksmes plūsmas pārorganizēšanas Rīgā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aicina iedzīvotājus vienkāršākās situācijās pēc medicīniskās palīdzības vērsties pie sava ģimenes ārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē.

Palielināta satiksmes intensitāte un sastrēgumi var būtiski ietekmēt NMPD spēju operatīvi reaģēt uz izsaukumiem – nepieciešams ilgāks laiks, kurā brigāde var ierasties notikuma vietā un pacientu nogādāt slimnīcā. NMPD direktore Liene Cipule uzsver: «Lai nodrošinātu operatīvu ierašanos uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem, esam pārplānojuši atsevišķu brigāžu izvietojumu Rīgā un situāciju nepārtraukti uzraugām, šobrīd ar to tiekam galā. Taču, lai mazinātu riskus, turpmāk stingrāk šķirosim saņemtos zvanus uz ārkārtas tālruni 113.»

Rīgā diennaktī NMPD brigādes saņem ap 400 izsaukumu, taču pusē no tiem konstatē, ka pacientiem medicīniskā palīdzība bija jāsaņem, pašiem vēršoties pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē. Visbiežāk šādas situācijas saistītas ar vīrusu saslimšanu, kas norit ar paaugstinātu temperatūru, iesnām un klepu, tāpat arī hronisku slimību norisi vai veģetatīvo distoniju gados jaunākiem cilvēkiem, kā arī sīkākas traumu (roku traumas, sasitumi, mežģījumi, nelielas brūces).

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

Valdībai otrdien atbalstīja ātrās palīdzības automašīnu iepirkumu, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu Rīgas reģionā, par valsts līdzekļiem, nevis ārpakalpojumā no privātā uzņēmēja, kā līdz šim, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabinetā.

Plānotais valsts budžeta ietaupījums septiņu gadu periodā varētu būt aptuveni 7,4 miljoni eiro. Šādus aprēķinus veikusi Veselības ministrija, pie nosacījuma, ja ārpakalpojuma izmaksas palieks pēdējo divu gadu apmērā.

Valdības lēmums nozīmē atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) uzņemties ilgtermiņa saistības no 2015.-2022.gadam par NMPD Rīgas reģionālajam centram nepieciešamā operatīvā medicīniskā transporta iegādi līzingā Veselības ministrijas pamatbudžeta ietvaros. Finansējuma nodrošināšanai paredzēts veikt līdzekļu pārdali neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšprogrammas ietvaros, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem, attiecīgi palielinot izdevumus atlīdzībai, tai skaitā atalgojumam, līzinga procentu izdevumiem un pamatkapitāla veidošanai.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu maksas izsaukums turpmāk izmaksās 71,62 eiro līdzšinējo 62,20 eiro vietā.

To nosaka valdībā atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām apstiprinātais jaunais NMPD maksas pakalpojumu cenrādis.

kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus.

NMPD uzsver - cenrādis neattiecas uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Maksas pakalpojumu cenrādis pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus. Maksas pakalpojumi, ko NMPD sniedz iestādēm un uzņēmumiem, ir, piemēram, mediķu dežūras publiskajos pasākumos (koncertos, sporta sacensībās u.c.), plānveida medicīniskā transportēšana, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības u.c.

Piektdien, 3. janvārī, liepājniekiem bija iespēja aplūkot jaunās Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas. Jaunais mediķu autotransports bija apskatāms pie latviešu biedrības nama, raksta liepajniekiem.lv.

No pulksten 10.30 Rožu laukumā pretī Liepājas Latviešu biedrības namam bija iespēja aplūkot četrus jaunos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Kurzemes reģiona operatīvos medicīniskos Volkswagen un Mercedes-Benz markas transportlīdzekļus, ar kādiem drīzumā mediķi dosies izsaukumos pie pacientiem.

Jaunā autotransporta prezentācijā arī veselības ministre Ingrīda Circene, NMPD direktors Armands Ploriņš un NMPD darbinieki, kā arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš.

NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša portālam liepajniekiem.lv norāda, ka, piesaistot ERAF finansējumu un pateicoties Veselības ministrijas atbalstam, 2013.gada sākumā NMP dienesta mediķu brigādes Latvijas reģionos jau saņēma pirmos 45 jaunos operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus.

Divus mēnešus kopš Zolitūdes traģēdijas joprojām nav skaidrības par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieka katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņa Šica atbildību par patvaļīgu informācijas noplūdināšanu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

NMPD direktors Armands Ploriņš 25. novembrī izdeva rīkojumu par sava vietnieka M. Šica atstādināšanu no amata un vienlaikus ar to viņam pasniegts parakstīt atlūgumu. Tas palicis bez paraksta, informē laikraksts.

Pret M. Šicu tika ierosināta dienesta pārbaude par iespējamu patvaļīgu informācijas noplūdināšanu trešajām personām. Interneta portālos un laikrakstos parādījās ziņa, ka tā saistīta ar Zolitūdes traģēdijā mirušo datiem, bet Veselības ministrija (VM) norādīja, ka pārbaudes iemesls ir cits – cietušo personu (nevis mirušo) neizpaužamas informācijas (personu kodi un diagnozes) publiskošana. Šics to noliedz.