Ceļojums, kas veda cauri trim Centrālāzijas valstīm – Kirgizstānai, Tadžikistānai un Uzbekistānai – sākās interesanta, nejauša iegansta dēļ.

Man piezvanīja paziņa no Lielbritānijas un teica, ka Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā mums ir pieejama mašīna. To tur atstājis kāds cits ceļotājs, kurš no Londonas bija aizbraucis ar auto līdz Biškekai un pēc ceļojuma to novietojis ielas malā, un tuvējā viesnīcā atstājis atslēgas. Tas nozīmēja, ka jebkurš no paziņu loka varēja šo mašīnu izmantot. Nodomāju, ka šis ir labs iegansts, lai apceļotu Centrālāziju pašu spēkiem, jo izīrēt mašīnu šajā reģionā nav tik vienkārši. Tā sākās trīs nedēļu ceļojums, kurā devos kopā ar vēl vienu latvieti un diviem britiem.

Kad turp labāk braukt?

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas uzņēmumiem aviodispečerus sagatavos Somijā, aģentūrai LETA pavēstīja VAS «Latvijas gaisa satiksme» (LGS) pārstāvis Arnis Lapiņš.

Viņš norādīja, ka LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja «Lennuliiklusteeninduse» («Estonian Air Navigation Service», EANS) valdes priekšsēdētājs Tanels Rautits un Somijas aeronavigācijas uzņēmuma «Air Navigation Services Finland Oy» («ANS Finland») vadītājs Raine Luojuss piedalījās ceremonijā par godu līgumu parakstīšanai par gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem.

«Gaisa satiksmes vadības dispečeri ir ļoti prestiža, taču reta profesija. Šie dispečeri Latvijā strādā tikai LGS, tāpēc viņu sagatavošana notiek tikai tad, kad mūsu uzņēmumā rodas vajadzība pēc jauniem darbiniekiem. Aviācijas nozarei attīstoties, pašlaik ir nepieciešami jauni speciālisti, un viņus sagatavos mūsu somu kolēģi,» skaidroja Tauriņš.

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka projekta realizācijai varētu nepietikt laika un tas tā arī var palikt tikai «uz papīra», intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Rail Baltica« projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra,» teica Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ietilpstošais būvuzņēmums «Skonto Būve» ar piesaistītajiem ārvalstu partneriem - Spānijas kompāniju «Acciona Construccion S.A.» un Polijas kompāniju «Mostostal Warszawa S.A.» - ir viens no sešiem Rīgas stacijas mezgla pārbūves iepirkuma pretendentiem, tāpēc, redzot iepirkuma dokumentus, ir pamats izteikt šādas bažas.

«Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams,» norādīja Rāvis.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Līdz brīdim, kad Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR oficiāli stāsies spēkā, ir atlikušas mazāk nekā desmit dienas. Laika nav daudz, taču ir dažas pamata lietas, ko vēl var pagūt sakārtot šajā laikā. Jāpiebilst, ka tas nebūt nenozīmēs, ka uzņēmums būs pilnībā gatavs GDPR.

Uzņēmuma gatavība un atbilstība GDPR nav vienā reizē sasniedzams gala mērķis. Tehnoloģijas attīstās, līdz ar to mainās kibergarnadžu iespējas piekļūt datiem, tāpēc gan IT, gan juridiskie procesi un to atbilstība GDPR būs laiku pa laikam jāpārskata arī pēc 25.maija. Savukārt tiem, kas tikai tagad ir sākuši šo ceļu, visticamāk, iekšējo sakārtošanu nāksies turpināt pēc minētā datuma.

Pāris lietas, ko uzņēmumi var pagūt līdz brīdim, kad stājas spēkā regula:

Mini audits pašu spēkiem – departamentu jeb darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kādus personas datus un, svarīgākais, kāpēc tie vāc un apstrādā. Tas ļaus vismaz elementārā līmenī uzzināt datu vākšanas mērķi un tiesisko pamatu.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Sabiedrisko attiecību aģentūra Repute uzvarējusi lielākajā Austrumeiropas komunikācijas nozares konkursā Eventiada IPRA GWA 2018, saņemot divas prestižas godalgas, informē uzņēmumā.

1. vieta piešķirta kategorijā Starptautiskās tendences komunikācijā (International trends in communication), savukārt augsto 2. vietu saņēmis uz AB Dambja uzstādītais Latvijas karogs projekts kategorijā Labākā publiskā kampaņa.

1.vietas apbalvojums piešķirts par Valsts izglītības attīstības aģentūrai organizēto integrētās komunikācijas kampaņu Nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss SkillsLatvia 2018. Konkursa mērķis bija demonstrēt profesionālo izglītības iestāžu un darba tirgus sadarbību, celt profesionālās izglītības prestižu un cildināt jauno profesionāļu prasmes.

«Esam patiesi gandarīti saņemt tik prestižu nozares apbalvojumu par kampaņu, kas iezīmē profesionālās izglītības nozīmīgumu ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Kampaņas laikā, īstenojot daudzveidīgus un globālus komunikācijas risinājumus, spējām radīt plašāku rezonansi un rosināt diskusijas sabiedrībā par profesionālās izglītības nozīmi un tās sniegtajām iespējām, kas bija projekta galvenais mērķis,» teic Repute partnere, projektu direktore Sabīne Dzene.

Pārdodot vairāku valstu vērtspapīrus, atgūti vairāk nekā 38 milj. eiro, aptuveni tikpat daudz ir izmaksāts bankas noguldītājiem (līdz 100 000 eiro), maijā sāksies arī pirmās nekustamo īpašumu izsoles

To intervijā Dienas Biznesam stāsta likvidējamās a/s Trasta komercbanka likvidators Ilmārs Krūms.

Viņš norāda, ka visiem noguldītājiem, kuri pieteikuši savas prasības un kuriem ir tiesības uz garantētās atlīdzības saņemšanu, ir izmaksāta nauda, neizmantojot valstij piederošos Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus. Tas, cik daudz naudas kreditoriem varēs atgūt, būs atkarīgs ne tikai no bankai piederošo nekustamo īpašumu izsoļu rezultātiem, bet arī no kredītportfeļa, kura daļa atrodas ārzemēs, atgūšanas rezultātiem.

Fragments no intervijas:

Kāda ir pašreizējā situācija?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai nodevusi kriminālprocesu pret personu, kura mēģināja ievest Latvijā lielu skaidras naudas summu, to nedeklarējot uz robežas.

2019.gada jūlijā VID amatpersonas lidostā "Rīga" veica reisa Taškenta-Rīga pasažieru un to bagāžas pārbaudi, kuras laikā tika nolemts pastiprināti pārbaudīt kādu 1980.gadā dzimušu Tadžikistānas Republikas pilsoni, kurš Latvijas Republikas robežu šķērsoja pa "zaļo" koridoru, tādējādi apliecinot, ka pie personas vai bagāžā neatrodas preces vai skaidra nauda, kas būtu jādeklarē vai kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta vai ierobežota.

Veicot padziļināto muitas pārbaudi, personas bagāžā tika konstatēta nedeklarēta skaidra nauda vairākās valūtās - 6 230 eiro, 30 080 USD, 500 RUB un 200 TJS, kas ir ekvivalents 33 304,07 eiro. Persona tika aizturēta, un ar tiesas lēmumu izņemtā nauda arestēta.

Uzbrukumā Tadžikistānā svētdien nogalināti četri tūristi, tostarp divi amerikāņi, paziņojis iekšlietu ministrs Ramazons Hamro Rahimzoda.

Sākotnēji tika ziņots, ka tūristus notriekusi automašīna, kas pēc tam nozudusi. Taču ministrs atklāja, ka noticis uzbrukums, kurā piedalījušies bruņoti cilvēki.

«Aizdomās turamajiem bija naži un šaujamieroči,» paziņoja Rahimzoda. Viņš atklāja, ka nogalinātie ir tūristi no ASV, Šveices un Nīderlandes.

Tūristi bija devušies braucienā ar velosipēdiem kopā ar vēl trīs cilvēkiem no Šveices, Nīderlandes un Francijas.

Francijas pilsonis izdzīvoja bez ievainojumiem, bet pārējie divi ir ievainoti un atrodas slimnīcā.

Divi aizdomās turamie tika nogalināti pēc tam, kad pretojās aizturēšanai, un četri aizdomās turamie ir aizturēti, atklāja Rahimzoda.

Policija meklē vēl citus aizdomās turamos.

No šodienas līdz 19.septembrim Krievijas Rietumu kara apgabalā, Ņižņijnovgorodas apgabala Muļino poligonā, notiks apvienotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Ščit Sojuza 2019», aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Pēc oficiālās informācijas, mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 karavīru, tostarp aptuveni 8 000 Krievijas karavīru un vairāk nekā 4 000 Baltkrievijas karavīru.

Militārajās mācībās tiks iesaistītas aptuveni 950 kaujas tehnikas vienības, tai skaitā vairāk nekā 230 tanki, 240 artilērijas sistēmas un aptuveni 70 militārie lidaparāti. Minētajā militārās tehnikas apjomā ieskaitītas arī Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas tehnikas vienības - vairāk nekā 30 tanki, 80 kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri, aptuveni 50 daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas, artilērijas ieroči un mīnmetēji, kā arī aptuveni 15 lidaparāti.

Savukārt no 16.septembra līdz 21.septembrim Centrālā kara apgabala poligonos notiks Krievijas bruņoto spēku stratēģiskās militārās mācības «Centr 2019».

Bojāgājušo skaits pirmdien Sanktpēterburgas metro notikušajā sprādzienā pieaudzis līdz 14, otrdien pavēstīja Krievijas veselības aizsardzības ministre Veronika Skvorcova.

«Šodien var konstatēt 14 cilvēku nāvi - 11 notikuma vietā un trīs nomiruši agonijas stāvoklī no traumām, kas nav savietojamas ar dzīvību,» žurnālistiem Sanktpēterburgā sacīja ministre.

Pilsētas stacionāros atrodas 49 cietušie, bet 13 cilvēki, kas saņēmuši mediķu palīdzību, jau ir atlaisti mājās, viņa piebilda.

Iepriekš tika ziņots par 11 bojāgājušajiem.

Atbildību par sprādzienu metro, kas atbilstoši izmeklētāju galvenajai versijai bijis terorakts, pagaidām neviens nav uzņēmies.

Krievijas tūrisma operatoru asociācijas izpilddirektore Maija Lomidze paziņojusi, ka starp sprādzienā bojāgājušajiem un cietušajiem nav tūristu. Viņa norādīja, ka šobrīd vairums Sanktpēterburgā esošo tūristu ir Krievijas pilsoņi, ārvalstu tūristi sāk pilsētā ierasties aprīļa beigās.

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā ekspertu grupa ir veikusi Eiropas Savienības (ES) jaunā budžeta instrumenta - Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna novērtējumu.

Lai arī ANM plāns ietver daudz labu, ekonomikai un sabiedrības attīstībai lietderīgu pasākumu, pētījuma eksperti atzīst – programmas izstrādē ir jūtama resoriska jeb birokrātiska pieeja; plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju, kas ievērojami ietekmētu ilgtspējīgu ekonomikas un valsts sociālo attīstību.

16 Latvijas vadošo ekonomikas un finanšu ekspertu darba grupa apzinājusi gan ANM plāna makroekonomisko un fiskālo ietekmi, gan novērtējusi iekļauto reformu un projektu atbilstību plānā noteiktajiem uzdevumiem un prioritātēm.

Pēc ekspertu domām, ir nepieciešama ANM plāna ciešāka saite ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, īpaši Nacionālo attīstības plānu. Tāpat jāpanāk, lai ANM plāns papildinātu citus valsts mēroga projektus prioritāro mērķu sasniegšanai.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Lai arī pērn uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu skaits Baltijas valstīs samazinājās par 13%, ko ietekmēja investoru piesardzība dēļ ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām, tomēr uzņēmēji aizvien ir gatavi pārdot savu biznesu.

Paredzams, ka līdz ar procentu likmju kritumu, pieaugs arī investoru interese. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem ir jāapzinās savas iespējas un arī mājas darbi, kas veicami pirms biznesa pārdošanas. Latvija arī šajā jomā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kur pārdošanas un apvienošanas darījumu skaits ir teju trīs reizes lielāks. Ar ko tad sākt?

Pašam vai ar konsultantu?

Uzņēmuma pārdošanas process ir diezgan specifisks un prasa arī nozīmīgus laika resursus. Tāpēc ir vērts apdomāt par pieredzējuša konsultanta (brokera) piesaisti, kurš var gan ne tikai nozīmīgi ietaupīt uzņēmuma vadītāja laiku, pārvaldot biznesa pārdošanas darījumu, bet ar saviem padomiem un kontaktiem nozīmīgi uzlabot uzņēmuma pārdošanas cenu, vairākkārtīgi atpelnot savu komisiju. Biznesa pārdošanas konsultantu atlīdzība parasti sastāv no divām komponentēm: fiksēta mēneša vai pārdošanas posmu atlīdzība un veiksmes komisija, kas mēdz būt 3-6% apmērā no biznesa pārdošanas cenas. Te gan jāatzīmē, ka biznesa pārdošanas konsultanti ir gatavi uzņemties darījumus, ja sagaidāmā biznesa pārdošanas vērtība pārsniedz 1 miljonu eiro. Mazākiem darījumiem uzņēmuma vadītājam ir diemžēl jātiek galā pašam.

Gaļas lopkopībā šis gads Latvijā ir smags, jo sausuma dēļ bija grūtības sagatavot lopbarību, kuras joprojām daudzās saimniecībās trūkst, aģentūrai LETA atzina Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vāgners.

Viņš teica, ka lopbarības sagatavošanas ziņā situācija dažādos Latvijas reģionos atšķiras, tāpēc ir grūti viennozīmīgi novērtēt situāciju visā valstī kopumā, taču gaļas lopkopībā gads ir smags, jo lopbarība ziemai joprojām trūkst un nav zināms, vai nepieciešamo apmēru izdosies sagādāt.

«Ziemai sagatavot barību bija problēmas. Īpaši Kurzemē, kur šogad bija sausāks, bija problēmas. Vidzemē situācija ir citādāka - neraugoties uz lietaināku laiku, bija vairāk iespējas sagatavot lopbarību,» sacīja Vāgners.

Viņa atzina, ka grūti bija sagādāt ne tikai skābbarību, bet sliktās graudu ražas dēļ arī spēkbarību, tādēļ jau novembrī vai decembrī piena lopkopības saimniecības var izjust spēkbarības cenu kāpumu.

Sadarbība ar čaulu kompānijām būs jāpārtrauc apmēram 20 000 Latvijas uzņēmumu, otrdien intervijā Latvijas Radio teica SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmēja, ka šobrīd sabiedrībā ir radies maldīgs priekšstats, ka jaunie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, attieksies tikai uz Latvijas banku sektoru. «Tas neskars tikai banku sektoru, bet arī attieksies uz tādiem uzņēmumiem kā nodokļu konsultanti, advokātu biroji, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji un citi. Tie ir apmēram 20 000 uzņēmumu,» teica Kiopa, uzsverot, ka šiem uzņēmumiem nāksies atšķetināt savu klientu loku un izbeigt sadarbību ar čaulu kompānijām.

Lursoft valdes locekle atgādināja, ka likumā ir noteiktas trīs pazīmes čaulu kompānijām. Atbilstoši NILLTFNL juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo. Otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību. Treškārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Pēc Kiopas skaidrotā, visgrūtāk ir konstatēt pirmo pazīmi - vai uzņēmums veic reālo saimniecisko darbību.

Ministru kabinets (MK) otrdien, 7. augustā izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Kases operāciju uzskaites noteikumos. Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu kases operāciju uzskaites noteikumus attiecībā uz iestādes, kura tiek finansēta no pašvaldības budžeta, administrēto nodokļu un nodevu vai maksas pakalpojumu iekasēšanas kārtību.

Pašvaldības nodokļa iekasēšanu lielākoties organizē, piedāvājot iedzīvotājiem iespēju tā samaksu veikt gan ar bezskaidras naudas līdzekļu pārskaitījumu, gan skaidrā naudā pašvaldību kasēs, kā apliecinājumu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu izsniedzot elektroniskā kases aparāta čeku. Vienlaikus pašvaldībām ir nepieciešams nodrošināt nodokļa iekasēšanu no iedzīvotājiem arī pagastu pārvaldēs, kurās nav pieejama pašvaldības kase.

Ņemot vērā Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumus un, lai samazinātu administratīvo slogu pašvaldībām, noteikumu projekts paredz, ka iestāde, kura tiek finansēta no pašvaldības budžeta, saņemot no fiziskās personas skaidras naudas maksājumus par iestādes administrēto nodokli, nodevu vai par maksas pakalpojumu, drīkst atkāpties no prasības sagatavot atsevišķu kases ieņēmumu orderi par katru maksājumu. Tā vietā jāsagatavo iestādes noteiktu skaidras naudas maksājumu apliecinošu dokumentu un maksātājam jāizsniedz šī cita dokumenta kopiju, norakstu vai kvīti. Attaisnojuma dokumentu varēs sagatavot papīra vai elektroniska dokumenta formā.

Latvijā arvien vairāk tiek izmantotas virtuālo asistentu un čatbota tehnoloģijas, turklāt tas notiek gan privātajā, gan valsts sektorā. Šobrīd lielākais izaicinājums tālākai mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās attīstībai Latvijā ir latviešu valoda, kas ir būtisks jautājums arī par mūsu valsts izaugsmi šajā jomā.

Šobrīd globālā situācija virtuālo asistentu jomā ir vienkārša – ASV, Ķīna un tad seko pārējā pasaule. Kamēr runājam par astoņām lielākajām pasaules valodām, viss ir kārtībā – pieejams plašs klāsts ar attīstītām un uztrenētām tehnoloģijām, taču ar pārējām valodām, tostarp latviešu, statuss nav tik labs. No citām valstīm noteikti varam aizgūt tehnoloģijas. Ja agrāk bija nepieciešami mēneši vai pat gadi, šobrīd priekš ārzemju valodām viss jau ir gatavs un pieejams.

Svarīgi panākt, lai tehnoloģiju attīstība mijiedarbotos ar valodu, tādējādi ne tikai angļu, bet arī latviešu valodā būtu iespējams kvalitatīvi izmantot un veidot virtuālo asistentu funkcijas. Šajā gadījumā ir būtiski tādi aspekti kā mākslīgais intelekts, balss sintēze, runas atpazīšana, mašīntulkošana u.c. Uzskatu, ka valstij sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm būtu jāizveido latviešu valodas tehnoloģiskais atbalsts virtuālajiem asistentiem, ko varētu izmantot gan valsts iestādes, gan arī uzņēmēji.

Piemērojot 85% tirgus vērtību kadastrālo vērtību bāzes izstrādē, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums augs strauji daudzviet Latvijā. Tāpēc Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina izvērtēt NĪN nodokļa piemērošanu kopsakarībā ar valsts un pašvaldību attīstības mērķiem un ieviest tādu NĪN sistēmu, kas nerada riskus mājsaimniecību finansiālās situācijas pasliktināšanai, izveidojot visiem saprotamu, samaksājamu un prognozējamu NĪN.

Kā zināms, atbilstoši grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (spēkā no 2014.g. 30.oktobra) nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, apstiprina reizi divos gados visām nekustamo īpašumu grupām (lauku, dzīvojamās, rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskā apbūve), un tai ir jāatbilst tirgus cenām 85% apmērā 1,5 gadus pirms bāzes piemērošanas. Pēc asi paustajiem viedokļiem par krasu NĪN maksājuma pieaugumu, pagaidām valdība kadastrālo vērtību un ar to saistāmā NĪN maksas izmaiņas ir «nolikusi uz bremzēm», paredzot, ka kadastrālo vērtību bāze 2017. gadā paliks tāda pati kā šogad.

Latvija tuvāko triju gadu laikā varētu pilnībā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Šobrīd mēs esam salikuši kopā scenāriju, kas ļauj triju gadu laikā pilnībā atteikties no OIK maksājumiem. Mēs 1.augustā publiskosim šo scenāriju. Viegli nebūs. Es jau redzu, ka šobrīd ir ļoti asa pretreakcija,» teica Ašeradens.

Vienlaikus ministrs atzina, ka Latvija no OIK varētu atteikties arī nākamajā gadā, bet šādā gadījumā valsts tiktu ierauta apjomīgās tiesvedībās. «Es nespekulēšu, bet šīs summas varētu būt simtos miljonu eiro. Mūsu uzdevums ir atrast tiesiskus risinājumus, kādā veidā mēs varam tikt no šīs situācijas ārā,» teica Ašeradens, piebilstot, ka tostarp labus instumentus attiecīgā jautājuma risināšanai piedāvā Eiropas Komisija.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība šogad 17.aprīlī nolēma izveidot darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Darba grupas vadītājs ir Ašeradens, bet darba grupas vadītāja vietnieks ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis. Darba grupā ir iekļauti atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Valdība uzdevusi diviem valsts uzņēmumiem - AS "Latvijas valsts meži" (LVM) un AS "Latvenergo" - kopīgi strādāt pie vēja parku izveides, otrdien pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš pauda, ka pieņemtais lēmums paredz abu kapitālsabiedrību kopuzņēmuma izveidi un vēja parku attīstību līdz 2027.gadam, kas palīdzēs Latvijai veicināt enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes.

"Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu izpildei un Latvijas virzībai uz klimatneitrālu enerģētiku ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus," uzsver Vitenbergs, piebilstot, ka atjaunīgo energoresursu plašāka izmantošana ir viens no centrālajiem pīlāriem klimatneitralitātes sasniegšanā.

Kā pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM), šis ir tikai pirmais solis stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parku attīstībā, ministrijām vēl ir uzdots pilnveidot tiesību aktus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 1.aprīlim, lai mazinātu šķēršus un veicinātu vēja enerģijas parku attīstību Latvijā.