SEO optimizācija ir nozīmīga digitālā mārketinga metode, kas sniedz iespēju paaugstināt mājaslapas pozīcijas meklētājprogrammās, tādā veidā sasniedzot plašāku mērķauditoriju un palielinot uzņēmuma klientu skaitu. Viens no galvenajiem SEO optimizācijas aspektiem ir uz atslēgvārdiem balstīta satura veidošana. ChatGPT, savukārt, ir mākslīgā intelekta tērzēšanas robots, kas sniedz iespēju ģenerēt tekstu gluži dabiskā valodā. Lai arī ne pilnībā, taču šis spēcīgais rīks var tikt izmantots arī SEO optimizācijā, taču jāņem vērā, ka tam ir gan savi plusi, gan mīnusi.

Plusi, ko sniedz ChatGPT SEO optimizācijā

Izmantojot ChatGPT ir iespējams rakstīt SEO optimizētu tekstu. Tērzēšanas lauciņā uzdodot jautājumu vai ievadot neitrālu vārdu frāzi, dažu sekunžu laikā iespējams iegūt mākslīgā intelekta ģenerētu tekstu. Šādā veidā ChatGPT var lūgt izveidot pat veselu rakstu par kādu konkrētu tēmu.

Šādā veidā iespējams būtiski ietaupīt laiku, kas tiek pavadīts SEO optimizēta teksta veidošanai. Ja SEO atbilstoša teksta veidošana parasti var aizņemt pat vairākas stundas, tad ChatGPT sniedz iespēju gūt rezultātu pat dažu sekunžu laikā.

ChatGPT ir guvis lielu popularitāti kopš tā atklāšanas pagājušajā gada beigās. Nav noslēpums, ka šis terzēšanas robots spēja aizstāt daudzas profesijas, un tā turpinot pilnveidoties, ChatGPT būs pašsaprotama ikdiena no mūsu dzīves.

ChatGPT terzēšanas robots izmanto dabiskās valodas apstrādi, lai izveidotu cilvēcisku sarunu dialogu. Tas var atbildēt uz jautājumiem un veidot dažādu rakstu saturu, tostarp ralstus, sociālo mediju ziņas, e-pastu un citus.

Daudzi investori lūdz AI tirdzniecības padomus, kā arī kriptovalūtu cenu prognozes.

Un jāņem vērā, ka Bitcoin neparedzamā un nepastāvīgā būtība padara tā cenu prognozēšanu sarežģītu arī tādiem rīkiem kā ChatGPT.

Kriptovalūtu tirgus ar katru dienu paplašinās arvien vairāk, piedāvājot dažādus kripto projektus, kuros investēt. Un izvēlēties paliek ar vien grūtāk, kuros un kāpēc labāk investēt.

Pašlaik tirgū ir tādi altkoini, kas tirgu pārņemuši un parādījuši spēcīgu potenciālu. Zemāk jūs variet iepazīties ar trīs populārām kriptovalūtām, kuras vērts izskatīt.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

Miljardieris Īlons Masks, kuram pieder sociālās saziņas vietne "Twitter", paziņojis par plāniem veidot savu mākslīgā intelekta sarunbotu, uzstājot, ka pašlaik populāram sarunbotam ir liberāli aizspriedumi.

Intervijā televīzijas kanāla "Fox News" raidījumu vadītājam Takeram Kārlsonam Masks stāstīja par plāniem veidot alternatīvu sarunbotam "ChatGPT", dodot tam nosaukumu "TruthGPT". Masks pauda apņēmību panākt, ka "TruthGPT" ir "maksimāli patiesību meklējošs mākslīgais intelekts, kas mēģina saprast visuma dabu".

Kā teica Masks, mākslīgajam intelektam, kas vēlas saprast cilvēci, būs mazākas iespējas to iznīcināt.

Tāpat "Tesla" un "SpaceX" dibinātājs pauda bažas, ka "ChatGPT" "tiek apmācīts būt politkorekts".

Neskatoties uz vēlmi iesaistīties šajā jomā, Masks izteica nepieciešamību vairāk regulēt mākslīgā intelekta attīstību, jo tas esot bīstamāks par mašīnām vai raķetēm un var iznīcināt cilvēci.

Kiberuzbrukumu jomā tiek novērotas jaunas tendences un viena no tām – kiberuzbrucēji aktīvi izmanto pasaulē aktuālo ažiotāžu ap mākslīgo intelektu, liecina starptautiskās IT drošības kompānijas “ESET” 2023. gada otrā pusgada “Draudu apskats”.

“ESET” ir identificējis kampaņas, kuru mērķauditorija ir “ChatGPT” rīku lietotāji, un bloķējis jau vairāk nekā 650 000 mēģinājumus piekļūt ļaunprātīgām interneta vietnēm, kuru nosaukumi satur “chatgpt” vai līdzīgu nosaukumu.

Kā atzīmē uzņēmums, ļaunprātīgās interneta vietnes ietver lietotnes, kas nedroši pārvalda unikālos kodus, ko izmanto, lai mākslīgā intelekta programmas autentificētu un autorizētu lietotāju, izstrādātāju vai programmu. Tāpat vietnes satur ļaunprātīgus “Google Chrome” pārlūka paplašinājumus, kas paredzēti “ChatGPT”.

“Mākslīgais intelekts ir vēl viens piemērs tam, cik ātri kibernoziedznieki savā labā sāk izmantot globālas aktualitātes un cilvēku pastiprināto interesi vai satraukumu. Līdzīgi tas bija arī ar Covid-19 un karu Ukrainā. Cilvēku interese par mākslīgo intelektu un tā lietotāju skaits šogad turpinās strauji pieaugt, tāpēc varam sagaidīt, ka kiberuzbrucēji dažādos veidos pastiprināti izmantos mākslīgo intelektu, lai cilvēkus uzķertu uz āķa. Ikvienam jāatceras, ka internetam nav robežu, tāpēc arī iedzīvotājiem Latvijā ir jābūt piesardzīgiem gan lietojot mākslīgā intelekta risinājumus un sargājot savus unikālos kodus, gan pievēršot uzmanībU jebkam, kas satur informāciju par mākslīgo intelektu un aicina uz kādu rīcību, piemēram, atvērt saites, e-pasta pielikumus, izmantot īpaši izdevīgus reklāmas piedāvājumus,” stāsta “ESET” pārstāvniecības Latvijā, drošības uzņēmuma “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits.

Radošā mākslīgā intelekta tehnoloģijas, piemēram, plašu popularitāti strauji iemantojušais "ChatGPT", varētu apdraudēt ap 300 miljoniem pilnas slodzes darbavietu visā pasaulē, liecina ASV bankas "Goldman Sachs" ziņojums.

Jaunākajā ziņojumā "Goldman Sachs" ekonomisti aplēsuši, ka 18% pasaules darba varētu automātiski veikt ar mākslīgo intelektu, bet automatizācija vairāk ietekmētu attīstītos tirgus, nevis attīstības tirgus. ASV tehnoloģija varētu aizstāt 7% darbavietu.

Vienlaikus analītiķi uzsver, ka lielākajā daļā darbavietu un sektoru mākslīgais intelekts papildinās cilvēka darbu, nevis to pilnībā aizstās.

Mākslīgā intelekta ieguldījuma rezultātā pasaules iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt par 7% gadā.

Tāpat analītiķi atgādina, ka vēsturiski jaunu tehnoloģiju attīstība ir novedusi arī pie jaunu profesiju un darbavietu rašanās, tādējādi darbaspēku izmaksu ietaupījuma, jaunu darbavietu radīšanas un augstāka ražīguma rezultātā iespējams ražīguma uzplaukums, kas būtiski palielina ekonomikas izaugsmi, tomēr nav iespējams paredzēt, kad tāds uzplaukums varētu būt.

ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft Corp." paziņojis par jaunu meklēšanas pakalpojuma "Bing" versiju, kurā iestrādāta jaunākā mākslīgā intelekta tehnoloģija.

"Bing" jaunajā versijā izmantota uzņēmuma "OpenAI" izstrādātā tehnoloģija "ChatGPT", kas kopš tās laišanas tirgū pērn strauji ieguvusi popularitāti pasauli.

"Microsoft" norāda, ka, pateicoties "ChatGPT", "Bing" tagad uz meklēšanas jautājumiem atbildēs ar krietni detalizētākām atbildēm, nevis tikai ar saitēm uz mājaslapām.

Tāpat lietotāji arī varēs tērzēt ar robotu, lai labāk pielāgotu savus meklējumus.

Šāda "Microsoft" inovācija rada līdz šim lielākos draudus interneta gigantam "Google" attiecībā uz tā dominēšanu meklēšanas pakalpojumu jomā.

"Microsoft" paziņojums publiskots dienu pēc tam, kad "Google" prezentēja savu jauno tērzēšanas robotu "Bard".

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" veic sarunas par iespējām investēt mākslīgā intelekta kompānijā "OpenAI", ceturtdien vēstīja laikraksts "Wall Street Journal".

Laikraksts norāda, ka "OpenAI" uzsācis investīciju kompānijas "Thrive Capital" vadītu finanšu līdzekļu piesaistīšanas kārtu, cenšoties panākt tirgus vērtību 100 miljardu dolāru apmērā.

Jau mēnešiem ilgi izskanējušas ziņas, ka "OpenAI" plāno piesaistīt kapitālu, kas padarītu to par vienu no vērtīgākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē. Jaunu finanšu līdzekļu piesaistīšana nepieciešama, lai palīdzētu kompānijai finansēt jaunu tehnoloģiju izstrādes izmaksas.

Arī ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft", kas ir lielākais "OpenAI" investors, piedalās jaunajā finanšu līdzekļu piesaistīšanas kārtā.

Ziņas par iespējamām "Apple" investīcijām mākslīgā intelekta kompānijā izskan laikā, kad uzņēmums gatavojas prezentēt jaunākos viedtelefonu "iPhone" modeļus, kuros, kā gaidāms, būs pieejamas mākslīgā intelekta tehnoloģiju nodrošinātās iespējas.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pirmdien prezentēja jaunos viedtālruņa "iPhone" modeļus, kas izstrādāti mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

"Mēs esam sajūsmināti tirgū laist pirmos "iPhone" modeļus, kas paredzēti "Apple Intelligence" un tā revolucionārajām iespējām," prezentācijas pasākumā sacīja "Apple" vadītājs Tims Kuks.

"Apple Intelligence" ir jauns programmatūras funkciju kopums visām ierīcēm, par kuru tika paziņots jūnijā uzņēmuma ikgadējā izstrādātāju konferencē, kurā uzņēmums paziņoja arī par sadarbību ar "ChatGPT" radītāju "OpenAI".

Šīs jaunākās funkcijas būs pieejamas kā programmatūras lejupielāde "iPhone 16" un citiem augstākā līmeņa modeļiem nākamajā mēnesī, taču tikai kā testa variants un angļu valodā. Citu valodu pieejamība sekos.

Īstermiņā starp jaunajām funkcijām būs mākslīgā intelekta atbalstīta attēlu rediģēšana, tulkošana un mazas, radošas ziņojumapmaiņas izmaiņas, bet ne vērienīgāki sasniegumi, kā to sola citi mākslīgā intelekta uzņēmumi, piemēram, "OpenAI" vai "Google".

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.maija numurā lasi:

Statistika

Latvija kiberuzbrukumu krustugunīs

Tēma

Latvija var globāli konkurēt ar chatGPT

Koka ēku būvniecība

Koka māju ražotāji globālo procesu vētrās

Ekomarķējums

Ekomāja Zviedrijā – vai latvieši var ražot?

Neskatoties uz to, ka mākslīgais intelekts (MI) ikdienā tiek bieži apspriests, reālos risinājumos tas pārtop vēl salīdzinoši reti. Īpaši mazie un vidējie uzņēmumi biežāk ieņem vērotāja pozīciju, jo mēdz būt grūti saskatīt reālu pievienoto vērtību MI izmantošanai savā biznesā.

Ja uzņēmums tomēr izvēlas MI izmantot, tad lielākoties tas ir ģeneratīvais mākslīgais intelekts (generative AI - angļu valodā). Ģeneratīvais MI spēj radīt tekstu, attēlus, video un citus materiālus, izmantojot jau uz esošiem datiem uztrenētus, gatavus modeļus un lietotāja pieprasījumu. Neskatoties uz šo funkciju potenciāli lielo pievienoto vērtību, šobrīd vien retais spēj ģeneratīvo MI izmantot pamata biznesa procesos. Lietošanas gadījumi aprobežojas ar eksperimentēšanu ar attēlu un teksta ģenerēšanu. Tomēr jau šobrīd pētījumos un aprakstītajos lietošanas gadījumos pierādīts – MI var izmantot jebkuru uzņēmuma procesu automatizācijai vai uzlabošanai (papildināšanai).

Valsts iestādēm, kas nodarbojas ar inovācijām, mēdz būt divas samērā atšķirīgas pozīcijas – tehnoprogresīvā un tehnoliberālā. Tehnoprogresīvā pieeja paredz, ka inovāciju sektoru ir nepieciešams regulēt un valstij ir jāiejaucas, lai jaunatklājumi kalpotu sabiedrības interesēm. Šī pieeja šobrīd izpaužas Itālijā, kur tikko aizliedza "ChatGPT".

Arī ASV Baltais nams nupat paziņoja par lielāku finansējumu un jaunām politikas vadlīnijām ar mākslīgā intelekta attīstību saistīto risku apkarošanai. Savukārt tehnoliberālā pieeja paredz, ka uzņēmumi paši tiks galā un tiek nojaukti dažādi birokrātiskie šķēršļi inovāciju ceļā.

Latvijas valdības deklarācijā ir daudz tehnoprogresīvu ideju, piemēram, tiek izcelta ilgtspēja, Eiropas zaļais kurss, klimatneitralitāte, aprites ekonomika. Tāpat tiek ieteiktas konkrētas lietas – nepieciešamība pēc t.s. zaļā publiskā iepirkuma regulējuma un zemes resursu apsaimniekošanas izmaiņām. Tāpat deklarācijā bieži uzsvērta sabiedrības iesaiste kā svarīgs aspekts, lai attīstītu reģionālos biznesa inkubatorus un iesaistītu sabiedrību uzņēmējdarbības veicināšanā. Valdības deklarācijā ir uzsvērta arī nepieciešamība palielināt sabiedrības uzticēšanos no ekonomiskā un politiskā viedokļa. Visas šīs iezīmes ir tehnoprogresīvas.

Mākslīgā intelekta piedāvātos resursus jau šobrīd darba interviju procesā izmanto gan darba meklētāji, gan darba devēji.

Vai tas nozīmē, ka jau drīzumā sagaidīsim pilnu atlases procesa automatizāciju, un kādu ietekmi jaunākās paaudzes tehnoloģijas varētu atstāt uz darba meklējumos iesaistītajām pusēm?

Motivācijas vēstules nozīme varētu sarukt vēl vairāk

Kopš 2022. gada novembra mākslīgā intelekta (MI) jeb angliski artificial intelligence (AI) rīks ChatGPT ir devis lielākas iespējas arī tiem potenciālajiem darba ņēmējiem, kuriem līdz šim ar savu domu formulēšanu rakstiski nav veicies tik labi, kā to vēlētos. Tas ļauj ikvienam izmantot mākslīgā intelekta resursus, lai prasmīgi formulētu motivācijas vēstules un arī strukturētu CV. Pareizi formulējot jautājumus un norādes, kā arī daloties ar informāciju par vakanci un uzņēmumu, mākslīgais intelekts var iejusties potenciālā darba ņēmēja lomā un veidot pieteikuma vēstules tekstu arī no kandidāta skatu punkta.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Sociālās saziņas vietnē "Twitter" ieviesti ierobežojumi tvītu skaitam, ko lietotāji var lasīt dienā, sestdien paziņojis "Twitter" īpašnieks Īlons Masks.

Masks pavēstīja, ka bezmaksas kontiem pieejami 1000 tvīti dienā, jauniem bezmaksas kontiem pieejami 500 tvīti dienā, bet maksas lietotājiem, kas ieguvuši statusu "verificēts", pieejami līdz 10 000 tvītu dienā.

Masks sākotnēji paziņoja par vēl stingrākiem ierobežojumiem, bet pāris stundas vēlāk tos atsauca.

Masks norādīja, ka pagaidu ierobežojumi ir noteikti, lai novērstu ārēju datu iegūšanu un manipulācijas ar sistēmu, bet nepaskaidroja, ko šajā kontekstā nozīmē manipulācijas ar sistēmu. Britu raidorganizācija BBC pieļauj, ka runa ir par mākslīgā intelekta uzņēmumu praksi iegūt liela apjoma informāciju, lai apmācītu valodu modeļus sarunbotiem, piemēram, "ChatGPT".

ASV mikroshēmu ražotājs "Nvidia" otrdien kļuva par visvērtīgāko biržā kotēto uzņēmumu pasaulē, pārspējot ASV tehnoloģiju kompāniju "Apple".

"Nvidia" akcijas cena otrdien pieauga par 2,9% līdz 139,93 ASV dolāriem, palielinot tā tirgus kapitalizāciju līdz 3,43 triljoniem dolāru. "Apple" tirgus kapitalizācija ir 3,38 triljoni dolāru.

"Nvidia" jūnijā bija kļuvis par vērtīgāko biržā kotēto uzņēmumu, bet saglabāja šo rekordista statusu tikai vienu dienu. Pašlaik tā vērtība ir lielāka nekā "Amazon" un "Meta" vērtība kopā.

Pasaules lielākās tehnoloģiju kompānijas ir investējušas desmitiem miljardu dolāru "Nvidia" izstrādātajā mākslīgā intelekta tehnoloģijā.

Uzņēmuma akcijas cena šogad pieaugusi par vairāk nekā 180%, pateicoties pieprasījumam pēc tā ražotajiem augstas veiktspējas procesoriem, kas atbalsta ģeneratīvā mākslīgā intelekta spējas.

Ir grūti iedomāties tehnoloģiju aktualitāti, kas šobrīd būtu pārņēmusi pasauli vairāk nekā mākslīgais intelekts (AI). Jo īpaši pēc ChatGPT izrāviena ir novērota vēl nebijusi investoru interese par AI nišu. Nav brīnums, ka arī kriptovalūtu tirgus seko tendencēm un arvien biežāk ietver AI jaunākajos blokķēdes projektos.

Šajā rakstā skaidrosim, kā AI ietekmē kriptovalūtu tirgū, kā arī izskatīsim, kuras šobrīd ir perspektīvākās AI kriptovalūtas izdevīgām investīcijām.

Kā AI ietekmē kriptovalūtu tirgu

AI izmaina un turpinās izmainīt ne vienu vien nišu, un kriptovalūtu tirgus nav izņēmums. AI kriptovalūta atšķiras no citām kriptovalūtām vairākos aspektos, bet galvenokārt ar tās uzlaboto lietderību. Šādām monētām ir iebūvēta AI platforma, kas var būt paredzēta dažādiem izmantošanas veidiem.

Ieguldot šāda veida kriptovalūtās, investori piekļūst ekskluzīvām AI darbināmām programmām. Piemēram, ir kriptovalūtu projekti, kas izstrādājuši savu tirgus izpētes platformu, kas investoram palīdz automatizēt tirdzniecību un pieņemt labākos iespējamos tirdzniecības lēmumus nākotnē.

Šogad stājās spēkā pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta (MI) regulējums – Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts, kas ir saistošs arī Latvijai.

Atsevišķos jautājumos dalībvalstīm būs tiesības vai pienākums veikt precizējumus, un akta ieviešana noritēs pakāpeniski, līdz 2027. gada vasarai. Precizējot akta prasības nacionālā līmenī, svarīgi neatkārtot kļūdas, ko pieļāvām ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu, nonākot pārlieku lielā birokrātijas slogā. Mākslīgā intelekta akta mērķis ir nodrošināt, ka MI sistēmas tiek izstrādātas un izmantotas godprātīgi, taču ir svarīgi savlaicīgi parūpēties, lai visa atbildība netiek pārlikta uz sistēmu izstrādātāju pleciem, ietekmējot konkurenci un digitalizācijas tempus.

Domājot par Mākslīgā intelekta akta ietekmi uz digitalizāciju kopumā, sistēmu izstrādes kvalitāti un izmaksām, svarīgi vispirms atcerēties, kāpēc šāds akts bija nepieciešams un kādi ir tā mērķi. Nepieciešamība pēc šāda regulējuma radās, jo, līdztekus daudziem pozitīviem ieguvumiem no MI, pastāv iespējas to izmantot arī ļaunprātīgi, piemēram, radot MI rīkus, ko var pielietot manipulācijā vai sociālajā kontrolē. Vienkārši sakot, jaunais akts radīts, lai sekmētu ētisku, drošu, caurspīdīgu un uzticamu MI izmantošanu.

Miljardierim Īlonam Maskam piederošais mākslīgā intelekta uzņēmums "X.AI" nedēļas nogalē laidis klajā savu sarunbotu "Grok", bet tas nav brīvi pieejams.

"Grok" sākotnēji pieejams ierobežotam skaitam lietotāju ASV, kuri ir platformas "X" abonenti. "X" lietotāji var pieteikties rindā uz iespēju izmēģināt jauno sarunbotu. Pēc izmēģinājuma fāzes to plānots iekļaut "X Premium+" pakā, kas maksās aptuveni 16 dolārus mēnesī.

"Grok" ir tieša pieeja jaunākajai informācijai no "X" un tas atbild uz daudz provokatīvākiem jautājumiem, kādus parasti noraida citas sistēmas, kad balstītas uz mākslīgo intelektu, skaidro "X.AI".

Tādi mākslīgā intelekta sarunboti kā "ChatGPT", ko izstrādājis uzņēmums "OpenAI", spēj veidot tekstus cilvēka lingvistiskajā līmenī. Modeļi tiek apmācīti, izmantojot milzīgu daudzumu tekstu, un to pamatā ir princips turpināt tekstu vārdu pa vārdam, lai tas šķistu loģisks.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Jau gadiem ilgi liela daļa lēmumu par aizdevumu izsniegšanu tiek pieņemti ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču tehnoloģiskais progress piedāvā arvien jaunas iespējas finanšu pakalpojumu uzlabošanai.

Tagad mākslīgais intelekts spēj vienpersoniski pieņemt lēmumus par aizdevumu apstiprināšanu, kas ir bijis nozīmīgs pavērsiens finanšu tehnoloģiju nozarē, bet tas ir tikai sākums finanšu pakalpojumu transformācijai. Kāds ir mākslīgā intelekta potenciāls finanšu pasaulē un kā tas mainīs nozari?

Esmu pārliecināts, ka mākslīgā intelekta risinājumi kļūs aizvien nozīmīgāki finanšu procesu automatizēšanā un pilnveidošanā, uzlabojot gan efektivitāti, gan darba precizitāti. Piemēram, DelfinGroup jau tagad 95% lēmumu par aizdevumiem pieņem mašīnmācīts algoritms, ņemot vērā gan likumā noteiktos ierobežojumus par personām, kas kvalificējas aizdevumu saņemšanai, gan vēsturisko informāciju, gan citus pieejamos datu avotus. Tādā veidā varam izslēgt cilvēciskās kļūdas, veikt pieteikumu apstrādi daudz ātrāk, precīzāk un kvalitatīvāk.

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Miljardieris Īlons Masks ASV Nevadas štatā izveidojis mākslīgā intelekta uzņēmumu "X.AI", liecina piektdien publiskoti oficiālie dokumenti.

Masks, kuram pieder sociālais tīkls "Twitter" un elektromobiļu ražotājs "Tesla", ir norādīts kā 9.martā dibinātās "X.AI Corporation" direktors.

Miljardieris nesen apvienoja "Twitter" ar jaunizveidotu pastkastītes uzņēmumu "X", saglabājot iepriekšējo nosaukumu platformai, bet atsakoties no tā pašam uzņēmumam.

"X.AI" varētu kļūt par mākslīgā intelekta kompāniju, piemēram, "ChatGPT" izveidotāja "OpenAI" konkurentu, lai gan nesen pats Masks aicināja uz laiku apturēt mākslīgā intelekta attīstīšanu. Masks piedalījās "OpenAI" izveidē, bet izstājās no kompānijas 2018.gadā.

"Twitter" paspārnē veidotā mākslīgā intelekta projektā viņš ir iegādājies tūkstošiem spēcīgu, dārgu datoru procesoru un pieņēmis darbā talantīgus inženieru, liecina vietnes "Insider" rīcībā esoša informācija. Vienlaikus Masks ir atlaidis daudzus "Twitter" darbiniekus.