2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc sardīnēm līdzīgu zivju konservu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju. Pēc ienākumiem no sardīnēm līdzīgu zivju konservu eksporta 2022. gadā Latvija ( 52,4 miljoni eiro) bija 6. vietā pasaulē.
Draudi par to, ka Eiropas Komisija pieprasīs Latvijai likvidēt vienu no nozīmīgām Latvijas tautsaimniecības nozarēm ar ļoti augstu eksporta potenciālu - šprotu un citu ar reņģēm un brētliņām saistu zivju konservu ražošanu - ir nedaudz mazinājušies. Kā zināms, tad Eiropas Komisijas sākotnējais plāns paredzēja Baltijas jūras valstīm, tai skaitā Latvijai, 2024. gadā (salīdzinot ar 2023. gadu) samazināt reņģu nozvejas apjomus Baltijas jūrā par 60%, reņģu nozvejas apjomus Rīgas jūras līcī par 20%, bet brētliņu nozvejas apjomus Rīgas jūras līcī bija iecerēts samazināt par 23%.
Pret šādu Latvijas ekonomikai destruktīvu ieceri izteicās Latvijas zvejnieki un zivju pārstrādātāji, kuru sašutumu izteica Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Latvija nevar piekrist Eiropas Komisijas priekšlikumam par 2024. gada nozvejas iespējām Baltijas jūrā. It īpaši par reņģu zveju Baltijas jūras centrālajā daļā un Botnijas līcī un arī par nepamatoti un kritiski samazinātajām brētliņu zvejas iespējām. Zinātnieku rekomendācijas neparedz tik radikālus zvejas ierobežojumus un pilnīgi noteikti nerekomendē zvejas slēgšanu. Uzskatām, ka Eiropas Komisija nav izsvērusi šādu iespējamo lēmumu ietekmi uz zvejniecību, un tas izraisa dziļu zivsaimnieku sašutumu. Tikai kopīga un pārdomāta rīcība var sniegt apmierinošus rezultātus visiem zvejniecības procesā iesaistītajiem un virzīt mūs uz ilgtspējīgu ekonomiku.”
Latvijai izdevās mīkstināt zaļo ekstrēmistu ieceres
24. oktobrī Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā tika panākta politiska vienošanās par nozvejas limitiem. Tika pieņemts kompromisa priekšlikums, ka nozvejas limiti 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, reņģēm un brētliņām Rīgas jūras līci tiks samazināti attiecīgi par 17 % un 10 %. Savukārt reņģu nozvejas apjomi Latvijai piegulošās Baltijas jūras centrālajā daļā (28.2. zvejas apakšrajons) tiks samazināti par 43%. Pēc lēmuma pieņemšanas Spānijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministra pienākumu izpildītājs Luiss Planass Pučadess uzsvēra: “Šodien panāktā vienošanās liecina, ka esam apņēmušies rīkoties, lai risinātu vides problēmas un palīdzētu atjaunot un saglabāt Baltijas jūras zivju krājumus, taču tā liecina arī par mūsu apņemšanos attiecībā uz Baltijas zvejas kopienu. Turpmākā zvejnieku iztika šajā reģionā ir atkarīga no zvejas krājumu ilgtspējas ilgtermiņā, tāpēc mēs nodrošinājām smalku līdzsvaru starp šiem diviem sensitīviem jautājumiem.” Vienā no nākamajām ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmēm tiks oficiāli apstiprināts galīgais lēmums par komerciāli nozīmīgāko zivju krājumu nozvejas limitiem Baltijas jūrā 2024. gadam.
Visu rakstu lasiet 14.novembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
