Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Jūrmalā, Nometņu ielā 21a Kauguros, atklāta jaunuzbūvēta ar biomasu (šķeldu) kurināma katlumāja. Tas ir pēdējo gadu apjomīgākais SIA Jūrmalas siltums investīciju projekts, kas realizēts, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Jaunā šķeldas katlumāja ir viena no modernākajām Baltijas valstīs. Siltumenerģijas ražošanu nodrošinās divi Austrijas uzņēmumā Agro ražoti šķeldas apkures katli ar jaudu 5 MW katrs, kā arī dūmgāzu kondensators ar jaudu 2 MW, ar kura palīdzību atmosfērā tiks izvadīti jau attīrīti dūmi, turklāt attīrīšanas procesā papildus tiks iegūta siltumenerģija. Siltumenerģijas ražošanas process būs pilnībā automatizēts.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsver, ka galvenais ieguvums pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja samazināt maksājumus par siltumenerģiju.

Sākot no 2015. gada maija, gāzes cenas krituma dēļ Jūrmalas siltums siltumenerģijas tarifu jau ir samazinājis par 23 procentiem, un uzņēmuma veiktie aprēķini rāda, ka šķeldas kurināmais dos iespēju to samazināt visā pilsētā vēl vismaz par pieciem procentiem, skaidro G. Truksnis. Viņš arī piebilst, ka šķeldas izmantošana siltumenerģijas ražošanā ir videi draudzīgs kurināmais, rada mazāku piesārņojumu vidē, un tas Jūrmalai kā kūrortpilsētai ir ļoti nozīmīgi.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Absolūtos skaitļos Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī – 4,8 miljardi eiro, bet attiecībā uz lauksaimniecību – Latvijai un Baltijas valstīm kopumā finansējums pat palielināsies, atbildot uz DB jautājumu pirms semināra par ilgtspējas finansējumu («A global approach to sustainable finance»), teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka EK jau pagājušā gada maijā iesniedza priekšlikumu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, kur bija priekšlikumi arī par Kohēzijas politiku.

«Protams, jāsaprot arī Breksita konteksts, kas nozīmē, ka kopējais pieejamais līdzekļu apjoms Eiropas Savienības budžetā samazinās, jo viena no lielākajām neto maksātāju valstīm, kas ir Lielbritānija, aiziet no Eiropas Savienības. Līdz ar to faktiski Eiropas Komisijas priekšlikums bija to risināt divos veidos: viens – palielināt dalībvalstu iemaksas, palielināt Eiropas Savienības budžeta apjomu pret Eiropas Savienības kopējo nacionālo ienākumu – no 1,03% pašreizēja periodā uz 1,11% no dalībvalstis KNI nākošajā periodā un daļēji samazināt esošās budžeta programmas, kas sevī ietver arī Kohēziju un lauksaimniecību,» uzsvēra V.Dombrovskis.

Jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums ir par ļoti aktuālu tēmu, proti, Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijā. Īpaši vērtīgs ir vērtējums par situāciju pēc esošā ES fondu perioda beigām. Pozitīvi noskaņoti izskatās vien 13% no aptaujātajiem, un tikai katrs 33. uzskata, ka valstij ir skaidrs plāns, kā rīkoties pēc 2020. gada.

Tikmēr šis gads ir parādījis Latvijas ekonomikas atkarību no ES fondiem, par kuru pieejamību nākotnē nav skaidrības.

Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periods šobrīd ilgst 7 gadus (no 2014. līdz 2020. gadam). Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem palīdzību, ir ES struktūrfondi (4.4 miljardi eiro) - Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds –, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondi (kopā 1.2 miljardi). Tātad tie sildīs Latvijas ekonomiku vismaz līdz 2022. gadam, jo iesāktos projektus var turpināt īstenot vēl 2 gadus pēc kārtējā fondu apguves perioda beigām, dažkārt ilgāk.

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestāde (RI), kas veic neatkarīgu ES fondu finansējuma un citu ārējo investīciju kontroli Latvijā, trešdien, 15. februārī, iesniedza Eiropas Komisijai (EK) pirmo pilno 2014. – 2020. gada plānošanas perioda gada kontroles ziņojumu (GKZ) un atzinumu. Secinājums – esošais plānošanas periods ir uzsākts sekmīgi, informē FM.

«Šis mums ir būtisks gads. Mēs kā ES fondu revidenti un EK uzticības partneri Latvijā ne tikai aizveram iepriekšējā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda grāmatu, bet sākam arī jaunu pārbaužu nodaļu no pavisam tīras lapas jau 2014. – 2020. gada plānošanas periodā,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane. Viņa uzsver, ka šis periods ir iezīmējies ar veiksmīgu iestāžu savstarpējo sadarbību – šajā plānošanas periodā katra dalībvalsts EK vienlaicīgi iesniedz dažādu iestāžu saskaņotu dokumentu paketi.

«Kopumā varam teikt, ka šo periodu uzsākām ļoti labi. Kopējais kļūdas līmenis visos fondos nav lielāks par EK noteikto 2% slieksni, kas nozīmē, ka konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi,» komentē RI vecākā eksperte Agnese Abula. Viņa salīdzināja ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) datus ar iepriekšējā perioda sākuma rezultātiem un norādīja, ka šis periods ir sācies veiksmīgāk nekā iepriekšējais. Attiecībā pret citiem fondiem kā Eiropas atbalsta fonds (EAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (PMIF) un Iekšējās drošības fonds (IDF) kļūdas līmenis ir līdzīgs, tādējādi var secināt, ka kopumā Latvijā ir izveidojusies pieredze fondu atbilstošā ieviešanā, kas ir labs stabilitātes apstiprinājums. «Tas ļauj arī secināt, ka RI auditējamie fondi tiek ieviesti un kontrolēti atbilstoši un mēs kā dalībvalsts spējam būt uzticami partneri EK,» norāda A. Abula.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Lidostas "Rīga" tehnisko dienestu ēkas pamatos 10.novembrī ielikta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ēkā šobrīd uzsākti vērienīgi pārbūves darbi, kas paredz pilnībā rekonstruēt darba telpas 4000 m2 platībā lidostas atbalsta dienestu vajadzībām, kā arī siltināt ap 6000 m2 lielu platību.

Kopš darbu uzsākšanas ēkā tiek veikti nepieciešamie demontāžas darbi, atbrīvojot vietu jauni veidojamām būvkonstrukcijām. Tiek izbūvēti jauni pāļi, pamatu sijas un kolonnas, kā arī uzsākta pārsegumu būvniecība.

"Iemūrējot ēkas pamatos kapsulu ar vēstījumu nākotnei, mēs vispirms domājam par mūsu šīsdienas darbiniekiem, kuri līdz ar rekonstruēto ēku iegūs modernas un ērtas darbavietas. Tomēr tikpat svarīgas lidostai “Rīga” ir arī rūpes par nākamajām paaudzēm. Tāpēc šo ēku veidojam videi draudzīgu un ilgtspējīgu, izmantojot labākās prasmes un tehnoloģijas, kādas šodien ir pieejamas," norāda lidostas "Rīga" valdes loceklis Normunds Feierbergs.

"Šodien būvējam ar skatu uz nākotni – tā, lai ēka būtu ērta, funkcionāla un energoefektīva. Lai arī projekts ir ar saviem izaicinājumiem, jo būve celta pagājušajā gadsimtā, mēs to pārbūvējam atbilstoši mūsdienu prasībām, izbūvējot arī jaunu apjomu. Kapsulā liekam līmeņrādi kā kvalitātes apliecinājumu un simbolisku izlīmeņotāju starp veco un jauno apjomu," piebilst būvniecības uzņēmuma RERE Grupa valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume.

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

Piektdien, 7.augustā satiksmes ministrs Anrijs Matīss apmeklēja vairākus valsts autoceļu objektus Kurzemē – uz autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja posmā no 24,4 – 38,7 kilometram, kā arī autoceļa Līgas-Kandava-Veģi (P130) posmu pie Sabiles, kur pagājušajā gadā bija izveidojies Greiļu kalna nogruvums, un turpinās atbalsta sienas būvdarbi, informē Satiksmes ministrija.

«Vietējās nozīmes ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem, tajos liegts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Diemžēl uz doto brīdi finansējuma deficīts vietējās nozīmes ceļiem jau ir 690 miljoni eiro. Šos līdzekļus vajadzēja iegudlīt ceļu tīklā, lai saglabātu to labā stāvoklī, taču tas nenotika. Kā sekas mēs redzam, ka vietējie ceļi, tai skaitā grants ceļi, ir ļoti sliktā stāvoklī, šodien, tiekoties ar būvniecības nozares pārstāvjiem un apsekojot valsts autoceļu būvniecības objektus Kurzemē,» uzsvēra satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Kā norādīja Matīss, pateicoties ES fondu finansējumam, vērienīgi darbi notiek uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, arī turpmākajos gados šajā ES fondu periodā tie turpināsies, taču vietējo ceļu liktenis ir atkarīgs tikai un vienīgi no valsts budžeta programmām, kuru ietavros finansējums ceļiem pakāpeniski būtu jāpalielina.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti un ceļu būvnieki šodien izteica bažas par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pieejamību autoceļiem nākamajā finanšu periodā līdz pat 2020.gadam.

Īpašas bažas esot par 2019. un 2020.gadu, kad ES nauda būšot iztērēta un katliņš ceļu būvniecībai - tukšs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji šodien Saeimas komisijas sēdē iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par valsts budžetu 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, kurā nebija iezīmējuši detalizētu ES finansējuma sadali ministrijas budžetā nākamajam un tālākiem gadiem. SM parlamentārā sekretāre Karina Korna skaidroja, ka šis ir Finanšu ministrijas (FM) kompetences jautājums, cik ātri ES fondu iedalītā nauda tiek pārdalīta ministrijām. Patlaban iespējams iezīmēt līdzekļus 2016.gada pirmajam ceturksnim.

Lidosta “Rīga” un SIA “RERE Meistari” parakstījuši līgumu par lidostas tehnisko dienestu ēkas rekonstrukciju, kuras gaitā paredzēts siltināt ap 6000 m2 lielu platību, bet 4000 m2 platībā pilnībā pārbūvēs darba telpas lidostas atbalsta dienestu vajadzībām.

“Līdz ar rekonstrukciju mūsu darbinieki iegūs gan mūsdienīgas darba telpas un tiks atrisināti vides pieejamības jautājumi, gan arī tas ļaus optimālāk izmantot mūsu resursus, paaugstināt ēkas energoefektivitātes klasi, kas ir nozīmīgs solis pretim lidostas ilgtspējas stratēģijas mērķiem,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Ģenerāluzņēmēja pārstāvis, AS RERE Grupa valdes loceklis Edgars Vēveris norāda: "Būvniecības projekts ietver ne tikai tehnisko dienestu ēkas pārbūvi, bet arī inženiertīklu izbūvi, vides pieejamības risinājuma sakārtošanu, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Projekta ietvaros tiks uzlabota tehnisko dienestu ēkas energoefektivitāte un ergonomika, kas ilgtermiņā samazinās enerģijas patēriņu un sekmēs uzturēšanās izdevumu samazināšanos, kā arī ļaus tehniskajam personālam efektīvāk veikt savu darbu.”

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) gada nogalē pabeidzis apjomīgo Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu Pārmiju pārvedu nomaiņa – pārmiju piegāde, kura ietvaros visā Latvijas teritorijā Austrumu-Rietumu un Rail Baltica dzelzceļa koridorā nomainītas 213 pārmiju pārvedas, informē LDz.

Pie tik ievērojamas infrastruktūras noslodzes intensīvi pārvadājot smagus un garus vilcienu sastāvus kāda ir Latvijas dzelzceļā, ļoti nozīmīgi ir laicīgi atjaunot sliežu ceļus un ļoti būtisku to elementu – kustību regulējošās pārmijas, no kuru darbības un izturības atkarīga vilcienu kustības drošība un ātrums. Piesaistot ES līdzekļus LDz izdevās arī ievērojami samazināt pārmiju uzturēšanas izmaksas.

Šī projekta izmaksas veido 16,15 miljonus eiro, no kuriem 83,5% finansēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Pārmijas piegādāja uzņēmums SIA Voestalpine VAE Rīga, bet būvdarbus veica LDz meitasuzņēmums SIA LDz Infrastruktūra.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izveidojusi klientu apkalpošanas centru, kuru plānots atklāt piektdien, 27. martā, informē CFLA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Luste.

Tādējādi plānots dažādot iespējas saņemt informāciju par pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds) līdzfinansējumu projektu īstenošanai un sniegtu atbalstu projektu īstenošanas procesā.

Anita Krūmiņa, CFLA direktore, par centra izveidi ir gandarīta un skaidro, ka lai arī ES fondu vadībā par prioritāti CFLA izvirzījusi iespēju visu ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas apriti organizēt elektroniski, saruna «aci pret aci» joprojām ir vērtība un potenciālajiem finansējuma saņēmējiem nepieciešams pakalpojums.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies pārstāvji no Finanšu ministrijas, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un CFLA, centru atklās finanšu ministrs Jānis Reirs.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jaunajā plānošanas periodā paralēli grantiem, kas neparedz finansējuma atmaksu, būs arī citi jauni finanšu instrumenti ideju īstenošanai, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020. gadam finansējuma piešķiršana projektiem sāks mainīties, lielāku uzsvaru liekot uz apzināšanos, ka ES fondi ir nodokļu maksātāju nauda. Uzņēmēji uztraucas, ka jaunajā plānošanas periodā ES fondi būs galvenokārt pieejami kā finanšu instrumenti, nevis kā granti, kas paredz iegūtā finansējuma atmaksāšanu. Tomēr Finanšu ministrija bažas noraida – granti pastāvēs kā līdz šim, tomēr paralēli šim finansējuma avotam būs pieejami citi instrumenti.

«Iepriekšējā plānošanas periodā bija granti, un tie ir arī šajā plānošanas periodā. Bez grantiem, kas ir Kohēzijas fonds, ERAF un Sociālais fonds, ir vēl papildu finanšu instrumenti, kur finansējums tiek piesaistīts no citiem instrumentiem un bankām,» Dienas Biznesam uzsver Finanšu ministrijas preses sekretārs Aleksis Jarockis.

Palielinoties sniega daudzumam, rīdzinieki ignorējuši pašvaldības aizliegumu atrasties uz no atkritumiem izveidotā kalna Augusta Deglava ielā, novēroja aģentūra LETA.

Pēc projekta pabeigšanas piecus gadus ir aizliegts apbūvēt šo kalnu, un vismaz tuvāko gadu to nav ļauts izmantot arī ziemas priekiem. Teritorijā izvietotas attiecīgas aizlieguma zīmes, taču iedzīvotājus tas nav atturējis izmantot kalnu nobraucieniem ar kamaniņām.

Rīgas domē norāda, ka iedzīvotājiem tiek skaidrots, ka tas nav atļauts, un pašreiz darbinieki paļaujoties uz iedzīvotāju godaprātu. Ja situācija nemainīsies, pašvaldība meklēs risinājuma variantus, iespējams, piesaistot pašvaldības policiju, aģentūrai LETA sacīja domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

Sociālajā tīklā Facebook arī izveidots pasākums, kurā iedzīvotāji tiek aicināti šodien plkst.18 velt lielizmēra sniegavīru minētā kalna galā. Ierakstā komentāru pievienojis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), norādot, ka atrasties uz kalna ir aizliegts, un aicinot sniegavīru velt nogāzē, kalnam blakus. Publiskajā sarakstē pasākuma organizatori un Ušakovs vienojušies, ka sniegavīrs kalna galā šovakar netiks velts, to vels kalnam blakus.Kā ziņots, 18.decembrī bijušās izgāztuves vietā Deglava ielā atklāts no atkritumiem sapresētais kalns. Tas izbūvēts Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas projekta gaitā.

Būvuzņēmums «Ostas celtnieks» noslēdzis līgumu ar SIA «Jelgavas Ūdens» 21 miljona eiro vērtībā par kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju Jelgavā, informē Ostas celtnieks.

Projekta laikā, kuru plānots uzsākt novembra sākumā, tiks uzprojektēti un izbūvēti maģistrālie cauruļvadi 57 km garumā un pievadi aptuveni 22 km garumā.

Īstenojot kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu, tiks izbūvēti maģistrālie kanalizācijas tīkli un to pievadi aptuveni 51 km garumā, kā arī maģistrālie ūdensvada tīkli un to pievadi aptuveni 28 km garumā. Tāpat projekta realizācijas laikā tiks veikta 12 kanalizācijas sūkņu staciju izbūve. Projektu plānots pabeigt līdz 2020. gada beigām un to līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

«Priecājamies, ka mums ir uzticēts īstenot tik apjomīgu un Jelgavas pilsētai nozīmīgu projektu, kas mums uzliek dubultu atbildību, jo projekta realizācijas laikā jāveic ne tikai būvdarbi, bet arī projektēšana, kā arī paralēli jānodrošina izbūvēto posmu ekspluatācija. Lai samazinātu riskus pasūtītājam, mūsu uzdevums trīs gadu garumā būs rūpīgi plānot, organizēt un vadīt projektēšanas un būvdarbu procesus. Pēc projekta pabeigšanas tiks uzlabota pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāte, nodrošinot pieslēgumu kanalizācijas notekūdeņu sistēmai un kvalitatīvu dzeramo ūdeni,» pauž «Ostas celtnieks» valdes priekšsēdētājs Konstantins Bursakovskis.

Latvija piektdien no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.

Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.

Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.

VAS Latvijas dzelzceļš pabeidzis projektu Sliežu ceļu rekonstrukcija, kura ietvaros nomainīti nolietojušies sliežu ceļi, kas radīja nopietnus ātruma ierobežojumus un līdz ar to daudzviet veidoja pudeles kakla efektu, informē uzņēmums.

Projekta kopējās izmaksas veido 45,3 miljonus eiro, no kuriem 33,7 miljonus eiro finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, bet 11,6 miljonus – VAS Latvijas dzelzceļš.

«Mūsu uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu un mūsdienīgu dzelzceļa satiksmi Latvijas tautsaimniecības interesēs. Tāpēc LDz intensīvi investē gan savus, gan Eiropas Savienības līdzekļus dzelzceļa nozares attīstībā,» uzsver LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas.

Projekta īstenošanas rezultātā palielināts kustības ātrums un drošība, Austrumu - Rietumu koridora iecirkņu caurlaides spēja, lai varētu nodrošināt plānoto kravu plūsmu caur Latvijas ostām un tranzītu pa valsts teritoriju, samazināts sliežu ceļa radītais trokšņa līmenis, kā arī samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks, kas var rasties sliežu ceļa stāvokļa dēļ.

Sakarā ar ziemas tehnisko pārtraukumu, visā remontdarbu posmā uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) no Upeslejām (starp P4 un P5) līdz ceļa pārvadam pār dzelzceļu netālu no Daugavpils šosejas (A6) (12,48.-19,66. km) ir atjaunota parastā agrākā satiksmes organizācija, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šovasar tur uzsāktajiem būvdarbiem ir noteikts tehnoloģiskais pārtraukums līdz pavasarim. Arī ziemā tur paliks ātruma ierobežojumi 70 km/h, bet pie tilta pār Mazo Juglu – 30 km/h. Parastā satiksmes organizācija ir atjaunota arī Rīgas apvedceļa krustojumā ar autoceļu Ulbroka–Ogre (P5), kur līdz šim bija aizliegts pagrieziens abos virzienos no autoceļa P5 uz apvedceļu un varēja braukt tikai taisni.

Būvdarbu ietvaros uz Rīgas apvedceļa pārbūvē ceļa segu un paredz ieklāt trīs jaunas asfalta kārtas, kā arī atjauno tiltu pār Mazo Juglu līdz tā nesošajām konstrukcijām – jau uzbetonēta jauna brauktuves plātne un atjaunota hidroizolācija. Visā posmā tiks sakārtota ūdens novades sistēma un nomainītas caurtekas. Līdz šim remontējamā posmā jau ir ieklātas asfalta apakškārta un saistes kārta.

Šā gada janvārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravu. Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos 2016.gada pirmajā mēnesī ir mazāks nekā pagājušā gada janvārī, tomēr tas pārsniedz pēdējo septiņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 534 tūkstošiem tonnu jeb 39% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal janvārī pārkrauts par 284 tūkstošiem tonnu jeb 79% mazāk nekā pagājušā gada janvārī un kravu apgrozījums nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur janvārī pārkrauti 3000 tonnu karbamīda, kas praktiski nozīmē jaudīgā termināļa dīkstāvi. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-19%), SIA Ventamonjaks (-50%), SIA Ventall Termināls (-14%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (1%).

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).