Tehnoloģijas

Latvijā atklāts 15 miljonus eiro vērtais MGI gēnu sekvencēšanas centrs

Ilze Žaime,26.11.2019

Jaunākais izdevums

"Lidostas parkā" Mārupes novadā atklāts Ķīnas gēnu pētniecības uzņēmuma "BGI Group" meitasuzņēmuma "MGI Latvia" gēnu sekvencēšanas centrs, kura izveidē investēti 15 miljoni eiro.

Centrs nodarbinās vismaz 80 biomedicīnas speciālistus un tur paredzēts ražot gēnu sekvencēšanas iekārtas tālākam eksportam uz Eiropas Savienības valstīm, Āfriku un Tuvajiem Austrumiem.

Pašlaik teju visi eksperti un zinātnieki, kas strādās jaundibinātajā centrā, ir no Latvijas, taču, iespējams, ka bioinformātikas nozarē tiks piesaistīti arī ārvalstu speciālisti, kas palīdzēs sākotnējā pašmāju zinātnieku apmācībā. Tāpat ārvalstu speciālisti tiks piesaistīti, uzsākot iekārtu ražošanu, informē "MGI Latvia" vadītājs Andis Šlaitas.

Viena gēnu sekvencēšanas iekārtā maksā 400 tūkstošus eiro. Šobrīd jaunizveidotajā centrā tādas ir desmit, kuru noslodze būs atkarīga no paraugu skaita. Izmantojot tās, gadā būs iespējama 10 tūkstošu gēnu paraugu sekvencēšana. "Ja paraugu skaits būs lielāks, mums būs iespēja pašiem izgatavot jaunas iekārtas," paskaidro A.Šlaitas.

Gēnu sekvencēšanas centra atklāšana ir projekta attīstības pirmā kārta. "Gēnu sekvencēšanu varam uzsākt jau tagad. Nākamais solis, ko spersim, un kam ražotne jau ir gatava, ir sekvencēšanas reaģentu ražošanas uzsākšana. Tieši lielākā daļa no visa centra tiks veltīta reaģentu ražošanai," atklāj A.Šlaitas.

Centra attīstības trešajā kārtā paredzēts attīstīt iekārtu ražošanu, ko paredzēts izveidot pašlaik vēl brīvajā centra zonā. "Mums šeit vēl ir vieta, kur attīstīties. Iespējams, kāds no mūsu grupas māsas uzņēmumiem izrādīs interesi turpināt attīstību šeit," pieļauj "MGI Latvia" vadītājs.

Kopējā "MGI Latvia" centra platība "Lidostas parkā" ir vairāk nekā 7000m2. Iekārtu ražošanu paredzēts uzsākt jau 2020.gadā, pēc nepieciešamās aparatūras uzstādīšanas, kā arī pēc pirmās saražotās testa partijas pārbaudes.

Lai gan gēnu sekvencēšanas reaģentus jau ražo Ķīnā, to pārvietošana uz Eiropu nav tik izdevīga, kā būs to ražošanas uzsākšana Eiropā. Reaģentu loģistikas jautājumi ir ļoti svarīgi, un ražotnes atrašanās lidostas tuvumā ir bijis viens no iemesliem, kādēļ centra izveidei Rīgā lemts par labu "Lidostas parkam".

Kā iemeslu Eiropas valstu vidū izvēlēties tieši Latviju, varot minēt gan mazo birokrātiju, gan labu investīciju vidi, ir pārliecināts A.Šlaitas.

"MGI" prezidents Dankans Jū uzrunā atklāšanas pasākumā atzina, ka arī pats sākotnēji meklējis atbildes uz jautājumu, kādēļ centru veidot tieši Latvijā. Taču veiksmīgas sadarbības un raita centra izveides procesa gaitā arī viņš ir pārliecinājies, ka šāda izvēle ļaus nodrošināt pieejamus risinājumus eiropiešiem.

"Šodien jau apspriedām divus miljoniem vērtus projektus, kurus drīzumā varēsim attīstīt jaundibinātajā centrā. Šodien mēs tikai radām jaunu platformu, lai turpinātu darbu un visu, kopīgiem spēkiem, padarītu iespējamu," atklāšanā uzsvēra Dankans Jū.

Viens no pirmajiem projektiem, kas tiks uzsākts gēnu sekvencēšanas centrā, ir "Cilvēka mikrobiomu projekts", paskaidro "BGI Group" pārstāve Kristi Heima. Tajā tiks iesaistīti apmēram 10 zinātnieki no Eiropas un Ķīnas, lai kopā strādātu pie jaunas gēnu datu bankas izveides, kas turpmāk palīdzēs izmeklēt slimību rašanās cēloņus.

"BGI Group" vairākās pasaules valstīs nodarbina ap 7000 darbinieku, taču ārpus Ķīnas vienīgā tās ražotne Eiropas Savienībā būs tieši Latvijā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar "BGI" strādā kopš 2017. gada un šis ir viens no LIAA pēdējo gadu lielākajiem investīciju projektiem. Tā rezultātā Latviju ir izvēlējusies pasaules mēroga augsto tehnoloģiju kompānija, lai ražotu un eksportētu produktus ar augstu pievienoto vērtību.

Atklāšanas pasākumā piedalījās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, "MGI" prezidents Dankans Jū, Ķīnas vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņcjuaņu, kā arī Karolinska Universitātes Zviedrijā profesors Larss Engstrangs. Projektu īstenošanā "BGI Group" dibinātājs Wang Jian ir sadarbojies ar Bila un Melindas Geitsu fondu. Grupas uzņēmumu "BGI Genomics" kotē Šendzeņas akciju biržā, un tā vērtība sasniedz teju četrus miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums "MGI Latvia" un būvniecības uzņēmums "APB" uzsāk ražot pārvietojamas Covid-19 testēšanas laboratorijas. Jūras konteinerā izbūvētā risinājuma veiktspēja sasniedz līdz 3000 analīžu pārbaudēm diennaktī.

Mobilā laboratorija izbūvēta 12 metru jūras konteinerā un aprīkota ar MGI ražotajām automatizācijas iekārtām, lai speciālisti varētu veikt Covid-19 analīzes. Tā ir izdalīta trīs atsevišķās zonās – uzglabāšanas, paraugu sagatavošanas un testēšanas. Visas laboratorijas telpas aprīkotas ar augsta līmeņa ventilācijas sistēmām, nodrošinot gaisa apmaiņu, spiediena regulāciju un sterilu vidi, kas atbilst biodrošības 2. līmeņa prasībām.

Pateicoties automatizācijai, pārvietojamā laboratorija ievērojami mazina inficēšanās risku speciālistiem, jo MGI tehnoloģijas paraugus skenē, apstrādā, izdala vīrusa RNS un sagatavo tos beidzamajam posmam – vīrusa klātbūtnes noteikšanai. Laboratorija ne tikai paredz līdz 3000 analīžu pārbaudēm diennakts laikā, bet arī samazina cilvēkresursu iesaisti. Lai vadītu šo procesu, nepieciešami trīs darbinieki, kamēr identiska apjoma darbības manuāli nāktos veikt vairākiem desmitiem speciālistu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums “Latvia MGI Tech” sāk gēnu sekvencēšanas iekārtu un reaģentu ražošanu, lai zinātņietilpīgus produktus eksportētu uz ASV un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Uzņēmuma ražošanas centrs 7000 m2 platībā atrodas “Lidostas parka” teritorijā. “Latvia MGI Tech” ir “MGI” ražošanas centrs Eiropā, kas paredzēts starptautiskai biznesa attīstībai ES un ASV.

Latvijā uzņēmums turpmāk ražos genomu sekvencēšanas iekārtas “DNBSEQ-G400” un pavadošos reaģentus “HotMPS”, lai audzētu eksportspēju mērķa tirgos. “DNBSEQ-G400” sekvencēšanas iekārta šobrīd ir visvairāk pieprasītā biotehnoloģija uzņēmuma produktu portfelī un tiek plaši izmantota gan zinātniskos institūtos, gan medicīnas diagnostikas centros visā pasaulē.

“Šis ir nozīmīgs atskaites punkts ne vien uzņēmuma attīstībā, bet arī biotehnoloģiju ražošanas līdera pozīcijas nostiprināšanā Baltijas valstīs. Viens no modernākajiem Eiropas mēroga ražošanas centriem tapis, pateicoties intensīvam darbam un ilgtermiņa investīcijām aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā. Šeit mūsu enerģiskā komanda ražos augstas tehnoloģiskās sarežģītības produktus ar augošu pieprasījumu pasaulē. Tas palīdzēs veikt jaunus atklājumus zinātnē, kā arī cīņā ar onkoloģiskām vai citām smagām slimībām, uzlabojot agrīnas diagnostikas iespējas, un tādējādi piemeklēt labākās ārstēšanas metodes. Mēs pakāpeniski palielināsim savu ražošanas jaudu, attīstīsim eksportu uz ASV un ES valstīm, vienlaicīgi radot jaunas darba vietas,” akcentē biotehnoloģiju uzņēmuma “Latvia MGI Tech” izpildviceprezidents Dr. Andis Šlaitas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstākļos, kad Covid-19 inficēšanās skaitļi kāpj debesīs un valsts maksā miljonus privātām laboratorijām par vīrusa testēšanu, veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) pēc būtības noraidījusi Latvijas biotehnoloģiju uzņēmuma MGI Latvia, kas ir daļa no Honkongā bāzētā pasaulē lielākā DNS gēnu sekvenēšanas koncerna BGI Group, piedāvājumu bez maksas papildus nodrošināt 10 000 testu jaudu dienā, bez maksas valstij izīrējot pašu ražoto laboratoriju aprīkojumu.

Tā otrdien, 1.decembrī raksta laikraksts Diena.

Uzņēmums no valsts nopelnītu tikai reaģentu cenu – ap 16,66 eiro uz testu, kas ir daudzkārt mazāk par summām, kuras valsts maksā privātajām laboratorijām, kur maksa par vienu testu pārsniedz pat 50 eiro. Tas rada iespaidu par privātu laboratoriju lobiju, kurām valsts vēl pirms pēdējā infekcijas lēciena bija iztērējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro. Uzņēmuma Latvijas atzara vadītājs Andis Šlaitas norāda, ka šādas laboratorijas iekārtas jau piegādātas vairākām Eiropas valstīm, kas izvēlējušās iet masveidīgākas testēšanas ceļu. Veselības ministrija (VM) šo piedāvājumu pat nav virzījusi apspriešanai Krīzes vadības padomes un valdības sēdē, tur tas nonācis, jo, nesaprotot, kādēļ krīzes apstākļos notiek kavēšanās, to aktualizējusi Ekonomikas ministrija (EM), vēsta Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv,20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piche Mārupē plāno uzbūvēt vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru industriālās platības

LETA,26.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo parku attīstītājs "Piche" tuvākajos trijos gados Mārupē plāno uzbūvēt vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru industriālās platības, intervijā sacīja "Piche" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Pēteris Senkāns.

Uzņēmums pašlaik Olainē īsteno projektu "PET Baltija" vajadzībām gandrīz 30 000 kvadrātmetru platībā, kas ir viens no lielākajiem un sarežģītākajiem projektiem līdz šim, un to arī plānots pabeigt šogad. Senkāns uzsvēra, ka tas ir šā gada sarežģītākais objekts ar ļoti apjomīgiem elektrības pieslēgumiem. Investīcijas šajā objektā sasniedz apmēram 25 miljonus eiro.

Savukārt Mārupē uzņēmums ir iegādājies zemi, lai šeit kopumā varētu uzbūvēt industriālos parkus 150 000 kvadrātmetru platībā, bet tuvāko trīs gadu laikā taps virs 100 000 kvadrātmetru.

Senkāns piebilda, ka "Piche" labprāt būvētu industriālos parkus arī Rīgā, bet pašlaik uzņēmumam ne pārāk veicas ar zemes gabaliem, jo ir diezgan liels to deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīruss Ķīnā neveicina ekonomikas izaugsmi, vienlaikus tā radītie riski var pavērt iespēju analogu izstrādājumu ražošanai arī Latvijā un līdz ar to arī iespējas piesaistīt investīcijas.

To, ka Latvijai ir sava veida iespējas izmantot šo situāciju, Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbojošās personas" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš uzsvēra, ka koronavīruss Ķīnā jau ir izraisījis daudz problēmu, vienlaikus pastāvot iespējas tiem, kas ražo Latvijā. Proti, tiem uzņēmumiem, kuri agrāk nespēja konkurēt ar lētākajām Āzijā ražotajām precēm, pašlaik ir pavērusies iespēja sekmīgi realizēt preces, kaut arī tās ir dārgākas par analogiem, kuru piegādes var apsīkt.

"Tā varētu būt," uz jautājumu, vai koronavīrusa risks varētu būt pietiekams arguments potenciālajiem investoriem ne tikai pašiem veidot ražotni Ķīnā, bet pat tur jau esošajās rūpnīcās nepasūtīt preces, atbildēja R. Nemiro. Viņš gan aicināja nesteigties ar secinājumiem un situāciju vērtēt apmēram pēc pusgada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sastopamie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo "SARS-CoV-2" vīrusu genomus.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova skaidro, ka, reaģējot uz Covid-19 infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA "Latvia MGI Tech" un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt "SARS-CoV-2" vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas tehnoloģijas.

Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35 vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas analīzi, iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa genoma izpētē tiek izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti infekcijas apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās - Latvijas Infektoloģijas centrā, "Gulbja laboratorijā" un "Centrālajā laboratorijā".

Komentāri

Pievienot komentāru