Jaunākais izdevums

Apstākļos, kad Covid-19 inficēšanās skaitļi kāpj debesīs un valsts maksā miljonus privātām laboratorijām par vīrusa testēšanu, veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) pēc būtības noraidījusi Latvijas biotehnoloģiju uzņēmuma MGI Latvia, kas ir daļa no Honkongā bāzētā pasaulē lielākā DNS gēnu sekvenēšanas koncerna BGI Group, piedāvājumu bez maksas papildus nodrošināt 10 000 testu jaudu dienā, bez maksas valstij izīrējot pašu ražoto laboratoriju aprīkojumu.

Tā otrdien, 1.decembrī raksta laikraksts Diena.

Uzņēmums no valsts nopelnītu tikai reaģentu cenu – ap 16,66 eiro uz testu, kas ir daudzkārt mazāk par summām, kuras valsts maksā privātajām laboratorijām, kur maksa par vienu testu pārsniedz pat 50 eiro. Tas rada iespaidu par privātu laboratoriju lobiju, kurām valsts vēl pirms pēdējā infekcijas lēciena bija iztērējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro. Uzņēmuma Latvijas atzara vadītājs Andis Šlaitas norāda, ka šādas laboratorijas iekārtas jau piegādātas vairākām Eiropas valstīm, kas izvēlējušās iet masveidīgākas testēšanas ceļu. Veselības ministrija (VM) šo piedāvājumu pat nav virzījusi apspriešanai Krīzes vadības padomes un valdības sēdē, tur tas nonācis, jo, nesaprotot, kādēļ krīzes apstākļos notiek kavēšanās, to aktualizējusi Ekonomikas ministrija (EM), vēsta Diena.

"Normālā situācijā tas būtu adekvāti pusgadu risināt sarunas, bet šajā situācijā tādā tempā turpinot, mēs pavasarī kaut kad pēc vakcīnas saņemšanas nonāksim pie rezultāta, kad tam vairs nebūs nozīmes," saka EM valsts sekretāra vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Raimonds Aleksejenko. EM šādā testēšanas jaudu dubultošanā redz iespēju izvairīties no uzņēmumu apturēšanas, kuros uzliesmo Covid-19 infekcija, jo tad būtu iespējami regulāri masveida skrīningi, kurus daži uzņēmumi veic par savu naudu, kas ne visiem ir pa kabatai, īpaši reģionos.

Domstarpības par testēšanu

Oktobra beigās, kad inficēto skaits jau sāka strauji pieaugt, Viņķele paziņoja par pāriešanu uz mērķtiecīgāku testēšanu ar ārsta nosūtījumu pēc simptomu parādīšanās, lai samazinātu rindas uz testēšanu. Tam sekoja Kariņa paziņojums, ka pareizais virziens ir testēšanas jaudu palielināšana. Realitātē tad, kad šāds jautājums beidzot nonācis valdības dienaskārtībā, VM to bremzē. "Šobrīd laboratorisko testēšanu, lai noteiktu saslimšanu ar Covid-19, veic vairākas laboratorijas un to jaudas ļauj nodrošināt plašu testēšanu – pēdējo septiņu dienu laikā vidēji katru dienu tests ir veikts 6,5 tūkstošiem iedzīvotāju. Kā norādījušas laboratorijas, tās savas jaudas vēl var kāpināt, līdz ar to jaunu pakalpojumu sniedzējus šobrīd piesaistīt nav nepieciešams," par VM noraidošo pozīciju informēja Viņķeles padomnieks komunikācijas jautājumos Edgars Skvariks. Minētajos 6,5 tūkstošos ietverti gan testi pēc ārsta nosūtījuma, gan stacionētiem pacientiem veikti testi, gan skrīninga testi uzņēmumos, iestādēs un pašvaldībās.

Kamēr Dienai Viņķeles birojs skaidri norāda, ka bezmaksas testēšanas jaudas nepieņems, ar uzņēmumu vēl aizvien birokrātisku saraksti turpina ekspertu līmenī, šādu skaidru atbildi nedodot. Par to, ka VM šo jautājumu ierindojusi pie nesvarīgiem, liecina arī fakts, ka sarunas ar uzņēmumu atstātas ekspertu līmenī – saraksti veicis Latvijas Covid-19 laboratoriju tīkla koordinators Sergejs Ņikišins. Tikmēr EM pārrunām ar biotehnoloģiju uzņēmumu deleģējusi augstu amatpersonu – valsts sekretāra vietnieku. Ņikišins Dienai MGI Latvia piedāvājuma izmaksas, kādas tās varētu būt valstij, lēš ap 16,66 eiro par testu, bet tam klāt jāpieskaita citas testēšanas izmaksas, galvenokārt par personālu, kura trūkst.

Šīs papildu izmaksas parasti sastādot aptuveni pusi no testēšanas izmaksām, kas nozīmē, ka MGI Latvia piedāvājums tik un tā būtu lētāks par šobrīd VM lobēto privāto laboratoriju pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums "MGI Latvia" un būvniecības uzņēmums "APB" uzsāk ražot pārvietojamas Covid-19 testēšanas laboratorijas. Jūras konteinerā izbūvētā risinājuma veiktspēja sasniedz līdz 3000 analīžu pārbaudēm diennaktī.

Mobilā laboratorija izbūvēta 12 metru jūras konteinerā un aprīkota ar MGI ražotajām automatizācijas iekārtām, lai speciālisti varētu veikt Covid-19 analīzes. Tā ir izdalīta trīs atsevišķās zonās – uzglabāšanas, paraugu sagatavošanas un testēšanas. Visas laboratorijas telpas aprīkotas ar augsta līmeņa ventilācijas sistēmām, nodrošinot gaisa apmaiņu, spiediena regulāciju un sterilu vidi, kas atbilst biodrošības 2. līmeņa prasībām.

Pateicoties automatizācijai, pārvietojamā laboratorija ievērojami mazina inficēšanās risku speciālistiem, jo MGI tehnoloģijas paraugus skenē, apstrādā, izdala vīrusa RNS un sagatavo tos beidzamajam posmam – vīrusa klātbūtnes noteikšanai. Laboratorija ne tikai paredz līdz 3000 analīžu pārbaudēm diennakts laikā, bet arī samazina cilvēkresursu iesaisti. Lai vadītu šo procesu, nepieciešami trīs darbinieki, kamēr identiska apjoma darbības manuāli nāktos veikt vairākiem desmitiem speciālistu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums “Latvia MGI Tech” sāk gēnu sekvencēšanas iekārtu un reaģentu ražošanu, lai zinātņietilpīgus produktus eksportētu uz ASV un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Uzņēmuma ražošanas centrs 7000 m2 platībā atrodas “Lidostas parka” teritorijā. “Latvia MGI Tech” ir “MGI” ražošanas centrs Eiropā, kas paredzēts starptautiskai biznesa attīstībai ES un ASV.

Latvijā uzņēmums turpmāk ražos genomu sekvencēšanas iekārtas “DNBSEQ-G400” un pavadošos reaģentus “HotMPS”, lai audzētu eksportspēju mērķa tirgos. “DNBSEQ-G400” sekvencēšanas iekārta šobrīd ir visvairāk pieprasītā biotehnoloģija uzņēmuma produktu portfelī un tiek plaši izmantota gan zinātniskos institūtos, gan medicīnas diagnostikas centros visā pasaulē.

“Šis ir nozīmīgs atskaites punkts ne vien uzņēmuma attīstībā, bet arī biotehnoloģiju ražošanas līdera pozīcijas nostiprināšanā Baltijas valstīs. Viens no modernākajiem Eiropas mēroga ražošanas centriem tapis, pateicoties intensīvam darbam un ilgtermiņa investīcijām aptuveni 20 miljonu eiro vērtībā. Šeit mūsu enerģiskā komanda ražos augstas tehnoloģiskās sarežģītības produktus ar augošu pieprasījumu pasaulē. Tas palīdzēs veikt jaunus atklājumus zinātnē, kā arī cīņā ar onkoloģiskām vai citām smagām slimībām, uzlabojot agrīnas diagnostikas iespējas, un tādējādi piemeklēt labākās ārstēšanas metodes. Mēs pakāpeniski palielināsim savu ražošanas jaudu, attīstīsim eksportu uz ASV un ES valstīm, vienlaicīgi radot jaunas darba vietas,” akcentē biotehnoloģiju uzņēmuma “Latvia MGI Tech” izpildviceprezidents Dr. Andis Šlaitas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību.

Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas.

Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īsteno saraustītu pieeju, kad ik pa mirklim pielabo ierobežojumus, bet, ja nebūšot citu iespēju, tad nekas cits neatlikšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja būs nepieciešams, tiks veidota atsevišķa, paralēla sistēma vakcinācijas pret Covid-19 uzskaitei, lai nodrošinātos pret e-veselības darbības pārtraukumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Īpaši tiek strādāts pie tā, lai vakcinācijas uzskaite un reģistrācija noritētu bez aizķeršanās, teica Viņķele. "Ir ļoti svarīgi, ka ir iespēja bez bažām par e-veselības darbības pārtraukumiem ievadīt informāciju par vakcinēto cilvēku, lai, veicot atkārtotu vakcinēšanu, būtu pilnīgi skaidrs, kas, kur, kad un ar kādu vakcīnu ir vakcinēts," uzsvēra ministre.

Viņķele teica, ka tas ir viņas kā ministres uzstādījums, ka šajā jautājumā ir jābūt dubultdrošiem.

Lūgta komentēt premjera pausto, ka viņš aizvien no Veselības ministrijas gaida detalizētu Covid-19 vakcīnu pieejamības plānu, Viņķele teica, ka plāns "tiek īstenots pilnā sparā". "Man ir patiess gandarījums un prieks, ka premjers ir ieinteresēts līdz pat šļirču izmēriem un automašīnu numuriem, kas pārvadās vakcīnas ārstniecības iestādēm," ironizēja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trūkst esošo Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu kontrole un arī atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri zaudējuši ienākumus, intervijā Latvijas Radio atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP), vienlaikus atzīstot, ka redz pēc vēl stingrākiem ierobežojumiem un arī ārkārtējās situācijas pagarināšanas.

Komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzrunu iedzīvotājiem svētdienas vakarā, ministre uzvēra, ka par nepieciešamību pagarināt ārkārtējo situāciju runāja jau pirms nedēļas, uzsverot, ka pēc epidemioloģiskajiem datiem šāda vajadzība ir acīmredzama. Minimālais laiks, lai sajustu kādu efektu, būtu šo periodu pagarināt par divām nedēļām.

Tāpat viņa iepriekš minējusi, ja situācija nestabilizēsies, tad striktāki ierobežojumi būs nepieciešami visas valsts teritorijā. Un šāda aina ir redzama, atzina ministre.

Vaicāta, kādi varētu būt šie ierobežojumi, ministre teica, ka vispirms jāskatās, kā veicies ar esošo ierobežojumu ievērošanu. Viņa minēja, ka "melnās piektdienas" iepirkšanās akcijas laikā veikalos nav tikusi ievērota noteiktā platība vienam cilvēkam un neesot arī bijis nekādas kontroles. Tāpat sociālajos tīklos ir aicinājumi pieteikties dažādiem skaistumkopšanas pakalpojumiem, kuru sniegšana patlaban nav atļauta. Un arī tas, viņasprāt, netiek kontrolēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veselības aprūpes sistēmai būtu kritiski, ja pacientu skaits slimnīcās pārsniegs 500

LETA,04.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas veselības aprūpes sistēmai būtu kritiski, ja slimnīcās nonākušo Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 500, šodien pēc valdības ārkārtas sēdes atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre atzina, ka Latvijas slimnīcās pašlaik ir 250 "infekcijas gultas", kas ir pieejamas un specifiski domātas infekcijas slimību pacientu ārstēšanai. "Šobrīd tās ir piepildītas," skaidroja politiķe.

Pēc ministres vārdiem, nākamais solis būs "ar salīdzinoši mazsāpīgiem pārkārtojumiem" paplašināt gultu skaitu, lai minēto gultu skaitu dubultotu. Viņķele skaidroja, ka attiecīgi kritiskais 80% "Covid-19 gultu" piepildījums, kas ir viens no kritērijiem, lai Latvijā ieviestu augstākā, "sarkanā līmeņa" drošības pasākumus, būtu skaitāms, ņemot vērā papildu pieejamās gultas, attiecīgi tas ir 450-500 gultu robežās.

Viņķele norādīja, ka nepieciešams paturēt prātā, ka precīzus aprēķinus ietekmē virkne faktoru, ko grūti paredzēt, piemēram, jārēķinās arī ar personāla pieejamību. Medicīnas personāla skaitu ietekmē, piemēram, tas, cik plaši medicīnas iestādes ir spiestas darbiniekiem piemērot karantīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gadījumā situācija to pieprasīs, Covid-19 pacientu stacionēšanai varētu izmantot Ķīpsalas izstāžu zāli, Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa skaidroja, ka ar šādu piedāvājumu vērsies "BT1" valdes priekšēdētājs un halles īpašnieks Viesturs Tīle. Izsakot pateicību halles īpašniekam par piedāvājumu, ministre tomēr pauda cerību, ka tas nebūs jāizmanto.

Patlaban krājumos jau stāv nepieciešamais aprīkojums un priekšdarbi šādas ieceres realizēšanai ir izdarīti, atklāja ministre.

Vaicāta, cik papildu gultasvietu šādā veidā varētu rast, ministre sacīja, ka tas būtu atkarīgs no pašas vietas, tomēr pavasarī, kad tika saņemts piedāvājums no programmatūru attīstītāja "Mikrotīkls", tika piedāvāta ēka ar 200 gultu ietilpību.

Tomēr, kā norādīja Viņķele, minētais "Mikrotīkla" piedāvājums bija spēkā līdz septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ministre: Pašlaik jaunus ierobežojumus nav plānots ieviest

LETA,20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik jaunus ierobežojumus cīņai pret Covid-19 izplatību nav plānots ieviest, taču ir jāuzlabo esošo ierobežojumu kontrole, šorīt TV3 sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Aizvadītajā nedēļas nogalē sabiedrības uzmanību un nopēlumu izpelnījās notikumi Rīgā, kur Tērbatas gājēju ielas atklāšanas pasākumā sapulcējās liels skaits cilvēku, kuri neievēroja valsts noteiktās distancēšanās prasības. Sabiedrības spiediena rezultātā tika pārskatīta Tērbatas ielas pasākumu programma, taču pēdējā laikā plaši apmeklēti pasākumi notiek arī citviet, piemēram, ir atsākušies pilsētu svētki, populāras sporta sacensības ar skatītājiem u.tml.

Ministre solīja, ka valsts dienesti uz pārkāpumiem šādos pasākumos acis nepievērs, gluži pretēji - tie atverot acis, ka ir jāuzlabo ierobežojumu kontrole. Politiķe atzina, ka šajā jautājumā "skatās virzienā" uz Iekšlietu ministriju un Valsts policiju, kā arī pašvaldībām un to policijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ar esošajiem ierobežojumiem nebūs gana un saslimstības ar Covid-19 pieaugumu tomēr neizdosies apturēt, nākotnē plašāk varētu tikt ierobežota cilvēku pulcēšanās, kā arī tirdzniecības nozare, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi būtu vēršami uz tām norisēm vai cilvēku uzvedībām, kuras veicina vīrusa izplatību - kontakti un cilvēku mobilitāte.

"Tie nākamie, ja būs nepieciešami, cerēsim, ka nē, ierobežojumi - nu jau vairāk ierobežojumi nekā drošības pasākumi - būs vērsti uz vēl striktāku cilvēku pulcēšanās un pārvietošanās ierobežošanu," skaidroja Viņķele, piebilstot, ka par piemēru tiek ņemts notiekošais citās valstīs.

"Mums nav bijis tik strikti tas jādara līdz šim - piemēram, tik strikti, ka pat atrašanās ārpus mājas tiek regulēta," runājot par citviet ieviestajiem ierobežojumiem, atzīmēja politiķe. Viņa tostarp atklāja, ka no citu valstu pieredzes izriet, ka tie būtu vēl plašāki ierobežojumi tirdzniecībai. Šobrīd Latvijā vienīgi lielveikalos brīvdienās ir ciet atsevišķi veikali, kamēr ir valstis, kur vaļā faktiski ir tikai aptiekas un pārtikas veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Viņķele: Pēc brīvdienām vērtēsim nepieciešamību mainīt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus

LETA,07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gaidāmajām brīvdienām tiks vērtēts, vai ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir mīkstināmi vai gluži pretēji - pastiprināmi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Iepriekš Veselības ministrijai (VM) esot bijis nodoms 11.augustā valdībā piedāvāt mīkstināt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, taču patlaban Viņķele vairs nav tik pārliecināta par šādu soli.

"Ir tomēr jāsagaida brīvdienu rezultāti [inficēšanās ar Covid-19 dati], lai redzētu, vai mēs varam virzīties ierobežojumu virzienā, palikt uz vietas vai tomēr kāpt kaut kur atkal striktāk," sacīja veselības ministre.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka "pussolis atpakaļ" ierobežojumu pastiprināšanas virzienā jau ir sperts iepriekš, nosakot stingrākas prasības sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

Vaicāta, vai cilvēki, kuri Latvijā ieceļo no valstīm ar augstiem Covid-19 saslimstības rādītājiem, godprātīgi un atbildīgi ievēro 14 dienu pašizolāciju, Viņķele atzina, ka viņai ir grūti sniegt pamatotu vērtējumu par to, taču, spriežot pēc inficēšanās datiem, esot skaidrs, ka vairākums tomēr šīs prasības ievēro, pretējā gadījumā saslimstība ar Covid-19 Latvijā būtu lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varbūt ir vērts vismaz Covid-19 pandēmijas laikā kompensēt uzņēmējiem darbinieku darba nespēju jau no pirmās dienas, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa sacīja, ka šajā Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā ir ārkārtīgi svarīgi cilvēkiem ar jebkādu akūtu slimību simptomiem neapmeklēt darbavietu. "Bet ko saka uzņēmēji? Viņiem ir jāapmaksā darba nespēja no pirmās dienas. Tad ir jautājums par sociālo drošību: varbūt ir vērts lūkoties un uzņēmējiem vismaz uz Covid-19 laiku kompensēt šo darba nespēju?" vaicāja ministre.

Runājot par citiem Covid-19 izplatīšanās riskiem, piemēram, izglītības iestādēs, Viņķele aicināja arī vecākus nekādā gadījumā nevest uz skolu, ja tiem ir jebkādi saaukstēšanās simptomi. Ministre sacīja, ka pirmajā nedēļā pēc skolēnu atgriešanās no brīvlaika varētu būt redzams, vai notiek joprojām notiek inficēšanās skolās. Ja inficēšanās būs novērojama, tad "acīmredzot būs uz kādu laiku jāorganizē attālinātās mācības arī mazo klašu skolēniem," pieļāva politiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem Pfizer un BioNTech vakcīnas

LETA,08.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iegādāsies papildu līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu, pēc šovakar sasauktās valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Piektdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu dalībvalstīm nodrošināt vēl papildu 300 miljonu "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

ES divkāršo vakcīnu pasūtījumu līdz 600 miljoniem devu 

Eiropas Savienība (ES) pasūtījusi vēl 300 miljonus kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto...

Kariņš atzina, ka EK šovakar sadalīs minētās papildu devas, vienlaikus aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis tām pieteikties.

Valdība šodien šo jautājumu apsprieda un lēma, ka Latvija papildus iegādāsies līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), Ministru kabinets šodien šim nolūkam lēma piešķirt papildu 23 miljonus eiro. Tas došot iespēju Latvijā vakcīnu saņemt papildu 701 500 iedzīvotājiem. Tāpat veselības ministrs būs pilnvarots nepieciešamības gadījumā pieteikties papildu vakcīnu devu pasūtīšanai.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka "visaptveroša vakcinācija - tas ir mūsu "Baltijas ceļš" uz brīvību no pandēmijas". "Aicinu mediķus tuvākajās dienās doties vakcinēties. Vakcīnas nedrīkst palikt ledusskapjos, pretējā gadījumā mēs riskējam nepotēt tos, kas ir gatavi!" sacīja ministrs.

Ministrijā informēja, ka patlaban Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju - "BioNTech" kopā ar "Pfizer", "Moderna", "AstraZeneca", "Johnson & Johnson" un "CureVac" - izstrādātām vakcīnām. Minēto vakcīnu kopējais apjoms ir 4 060 536 vakcīnu devu, ar ko var nodrošināt 2 429 939 cilvēku vakcināciju.

Lai gan šis ir liels apjoms, Latvijai jārēķinās ar to ražotāju vakcīnām, kas jau ir reģistrētas un pieejamas Eiropas Savienībā, tāpēc tiek izmantotas visas iespējas pieteikties papildu vakcīnu devām, skaidro VM.

Tāpat plānots, ka papildu vakcīnu devas no "Pfizer" un "BioNTech" Latvija varētu saņemt gada otrajā pusē.

Vienlaikus ir prognozes, ka līdz 29.janvārim Eiropas Savienībā varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr, kā norāda ministrijā, pastāv riski, ka piegādes var aizkavēties.

Kā vēstīts, bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzina, ka iespēja pret Covid-19 vakcinēt triecientempā ir atkarīga no Latvijā pieejamajām vakcīnām.

Viņa skaidroja, ka vakcinācijas stratēģija, kas tiks papildināta, ir balstīta uz diviem pamatprincipiem. Viens no tiem paredz, ka vienīgais ierobežojums vakcinācijas procesam ir vakcīnu pieejamība, kas ir ārpus Latvijas ietekmes zonas. Tāpat Latvijas vakcinācijas portfelis sadalīts tā, lai riski nebūtu koncentrēti uz vienu ražotāju.

"Vakcinācijas plāns ir dzīvs materiāls, kas papildināms nemitīgi, jo dažādos ātrumos tiek reģistrētas vakcīnas," sacīja politiķe.

"Vairākums ražotāju tās piedāvāja sadalīt proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tas ir bijis pamata princips vakcīnu pieejamībai. Būšana Eiropas Savienībā Latviju ierindoja to valstu vidū, kam vakcīnas pieejamas, jo citādi maza valsts nevarētu turēt līdzi sacensībā pēc vakcīnām," sacīja Viņķele.

Viņa norādīja, ka Latvija nevar cerēt uz pēkšņām un neplānotām vakcīnas piegādēm lielos daudzumos, jo vakcīnu piegāde notiek, ievērojot ražotāju jaudu un īstenotos iepirkumus.

Viņķele arī skaidroja, ka "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu apjoms ir gandrīz pietiekams, lai noslēgtu pirmo vakcinācijas posma daļu, kas ietver mediķus, kas strādā ar Covid-19 pacientiem.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati gan liecina, ka vakcinācijas temps, neskatoties uz vairākiem tūkstošiem pieejamo vakcīnu, nepieaug.

Pagājušajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmušas 734 personas, bet līdz šim kopumā - 5354. Līdz šim visvairāk personu vakcinēts 5.janvārī, kad vakcīnu saņēma 888 personas, 6.janvārī poti saņēma 774 cilvēki, bet vakar, kā jau minēts - 734. Līdz šim vismazākais skaits vakcinēto personu bijis 28.decembrī, kad vakcīnu saņēma 594 cilvēki.

Latvija līdz šim ir saņēmusi 23 400 farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" devas. Tās paredzētas kopumā 11 700 cilvēkiem, jo viena vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. Tādējādi līdz šim vakcinēti 45,76% šo cilvēku

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai nevajadzētu paaugstināt pašizolācijas slieksni, pārliecināta Viņķele

LETA,15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nevajadzētu palielināt robežvērtību, no kuras uz valsti tiek attiecināta pašizolācijas prasība, no 16 uz 25 Covid-19 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, šādu nostāju šorīt Latvijas Radio pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre atgādināja, ka pēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma par šo jautājumu valdībā jau tika diskutēts, bet vairums ministru neatbalstīja izmaiņas, un politiķe cer, ka Latvijai šis rādītājs nebūs jāceļ arī turpmāk.

Pamatojot savu nostāju, politiķe uzsvēra, ka izšķiršanās esot starp diviem svaru kausiem - vienā ir viesmīlības joma, kas veido ap 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta, bet otrā - brīvas pārvietošanās iespējas valsts iekšienē. Viņķele uzskata, ka svaru kausi šajā gadījumā sliecoties par labu otrajai izvēlei.

Viņķele atzina, ka spiediens veikt izmaiņu esot ievērojams, tostarp no Latvijas kaimiņvalstīm, tomēr joprojām aktuāls ir jautājums, kāpēc Latvijai būtu jāriskē ar savu sabiedrības locekļu iespējamu inficēšanos ar Covid-19. Ja kaimiņam deg māja, diezin vai jūs samazināsiet drošības prasības savā mājā, runājot līdzībās, izteicās politiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārēķinās, ka Covid-19 krīzes dēļ noteiktā ārkārtējā situācija Latvijā tiks pagarināta, otrdien preses konferencē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Politiķe atzina, ka kopš oktobra, ļoti niansēti vērtējot epidemioloģisko situāciju Latvijā, ir ieviesti gan papildu drošības pasākumi, gan ierobežojošie pasākumi.

"Diemžēl gan tādēļ, ka cilvēki ir noguruši no pandēmijas, gan, iespējams, dažādu psiholoģisku un finansiālu apsvērumu dēļ gatavība strikti ierobežot un samazināt kontaktus un mobilitāti ir vērojama mazāka nekā pavasarī," atzina ministre, piebilstot, ka līdz ar to panākumi inficēšanās līknes apturēšanā un samazināšanā ir ļoti pakāpeniski.

Pēc viņa paustā, situācija ir stabilizējusies, bet Latvija vēl nav fāzē, kurā ir vērojams inficēto skaita samazinājums. Turklāt joprojām turpinās fāze, kad arvien lielākam Covid-19 slimnieku skaitam nepieciešama hospitalizēšana. Tiek prognozēts, ka hospitalizēto personu skaits nemazināsies vismaz nākamās četras nedēļas pat tad, ja izdosies panākt inficēšanās samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau ar Covid-19 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī, acīmredzot, ir jāiet atkal uz ārkārtējo situāciju," sacīja ministre.

Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi, "cik daudz tas var uzlikt" attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.

Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Tāpat viens no kritērijiem ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izplatība Latvijā ir vērtējama kā "ļoti, ļoti nopietna", un, ja situācija neuzlabosies, strikti ierobežojumi būs jāievieš visā valstī, šodien preses konferencē uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņķele, vēršoties pie sabiedrības, uzsvēra, ka Covid-19 izplatība un šodienas ļoti lielie inficēto līdzcilvēku skaitļi liecina par to, ka "situācija ir ļoti, ļoti nopietna".

Politiķe brīdināja, ka veselības aprūpes sistēma, slimnīcas un personāls, kas šādā režīmā strādā kopš marta, ir tuvu pie robežas, kad būs būtiski jāierobežo veselības aprūpes pakalpojumi cilvēkiem, kuri gaida plānveida palīdzību.

Viņa atgādināja, ka rīt spēkā stāsies striktāki ierobežojumi, kas būtiski ietekmēs izglītības iespējas un saimnieciskās aktivitātes 12 pašvaldībās. "Ja situācijas stabilizācija nenotiks, striktāki ierobežojumi, būs jāattiecina uz visu valsti," uzsvēra Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijā (VM) tiek vērtēta iespēja rosināt valdību Latvijā uz laiku ierobežot arī ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Tas varētu tikt darīts, ņemot vērā lielo skaitu stacionēto Covid-19 pacientu un veselības aprūpes sistēmas ierobežoto kapacitāti.

Šodien par minēto jautājumu notiks apspriešanās ministrijā, un, ja tiks atzīts, ka tas ir nepieciešams, tad jau rīt, 29.decembrī, šis jautājums varētu tikt virzīts izskatīšanai valdībā, informēja ministre.

Politiķe norādīja, ka ambulatorie pakalpojumi varētu tikt ierobežoti no nākamā gada sākuma uz noteiktu laiku.

Viņa arī piebilda, ka par divām nedēļām varētu tikt pagarināts plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanas termiņš. Patlaban ir noteikts, ka plānveida stacionārās palīdzības sniegšana slimnīcās ir pārtraukta no 23.decembra līdz nākamā gada 4.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvā anulēt uzturēšanās atļaujas vai vīzas pašizolācijas režīma pārkāpējiem

LETA,13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izplatības ierobežošanai valdība šodien lems par stingrāku ierobežojumu ieviešanu no 21.decembra.

Ministru kabinets otrdien vienojās par stingrākiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem no 21.decembra, tomēr gala lēmums tiks pieņemts šodien.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien žurnālistiem stāstīja, ka ceturtdien valdība lems par jauniem ierobežojumiem, kas stāsies spēkā 21.decembrī un būs spēkā trīs nedēļas.

Dati liecina par vēl stingrāku ierobežojumu nepieciešamību 

Trešdien publicētie Covid-19 saslimstības dati liecina par vēl stingrāku ierobežojumu nepieciešamību,...

Pēc Kariņa teiktā, ierobežojumi neskars pārvietošanās brīvību.

Vienlaikus valdība lems par skolēnu ziemas brīvlaika pagarināšanu par vienu nedēļu. Tāpat tiks sagatavoti īpaši ieteikumi, kā ģimenēm Ziemassvētkus pavadīt pēc iespējas drošāk.

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdien informēja, ka Veselības ministrija (VM) Covid-19 ierobežošanai piedāvā padarīt bargākus ierobežojumus tirdzniecībā, kā arī aizliegt norises iekštelpās.

Patlaban VM izstrādātajā grozījumu projektā piedāvāts padarīt stingrākus tirdzniecības ierobežojumus, taču tie neskartu ne pārtikas, ne pirmās nepieciešamības preces.

Tāpat plānots pagarināt skolēnu ziemas brīvlaiku, kā arī aizliegt visa veida aktivitātes, kuras "var vispārējas veselības vārdā izlaist pāris nedēļas", piemēram, iekštelpu treniņi, mēģinājumi un citas nodarbes.

Pulcēšanās ierobežojumus VM piedāvājums neparedz, turklāt netiekot plānots arī aizliegt ārkārtējās situācijas laikā rīkot protesta akcijas. Paužot personisko viedokli, Viņķele sacīja, ka izteikšanās brīvība ir nostiprināta Satversmē, tāpēc cilvēkiem būtu jāparedz šāda iespēja.

Trešdien Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents uzsvēra, ka trešdien publicētie Covid-19 saslimstības dati liecina par vēl stingrāku ierobežojumu nepieciešamību.

Jau ziņots, ka trešdien Latvijā atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits - 1023 sasirgušie, bet 25 Covid-19 pacienti miruši, kas ir atkārtots augstākais rādītājs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Iepriekš SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzina, ka pašreizējie Covid-19 epidemioloģiskie rādītāji Latvijā liek prognozēt, ka līdz gada beigām slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pārsniegs 1000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz divām nedēļām tiks pārtraukta plānveida stacionārās palīdzības sniegšana slimnīcās, otrdien pēc Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdes paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Amatpersona skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka stacionāros pašlaik ir ap 1000 Covid-19 pacientu. Šīm personām palīdzības sniegšana ir neatliekama, jo viena no Covid-19 izpausmēm ir apgrūtināta elpošana, un tā nevar pagaidīt, atzina Viņķele.

Tāpēc pieņemts lēmums uz divām nedēļām pārtraukt plānveida stacionārās palīdzības sniegšanu.

Līdz šim vairākas slimnīcas jau bija paziņojušas par plānveida operāciju atcelšanu vai ierobežošanu.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā stacionēti 153 Covid-19 pacienti, to skaitā četri slimnieki pārvesti, līdz ar to slimnīcās esošo ar jauno koronavīrusu sirgstošo cilvēku kopskaits sasniedzis 998, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šodien sasaukta valdības ārkārtas sēde par Covid-19 izplatības ierobežošanu

LETA,10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien sasaukta valdības ārkārtas sēde par Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Valsts kancelejā informēja, ka šodien plkst.12 notiks attālināta Ministru kabineta ārkārtas sēde.

Valdības ārkārtas sēdes dienaskārtībā iekļauti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 konstatēts vēl 11 cilvēkiem 

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikts 1841 Covid-19 tests un reģistrēti 11 jauni saslimšanas...

Savukārt 30 minūtes pēc Ministru kabineta sēdes notiks attālināta preses konference.

Piektdien dienas pirmajā pusē Veselības ministrijā tiks analizēts šīs nedēļas Covid-19 inficēto pieaugums, tendences, prognozes un atbilstīgi tam tiks piedāvāts valdībai pārskatīt noteiktos ierobežojumus, iepriekš sociālajā tīklā "Twitter" pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (JV).

Ministre gan piektdienas rītā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra, ka, viņasprāt, būtu pāragri pēc trīs dienu rādītājiem runāt par Covid-19 otro vilni un izdarīt secinājumus, ka inficēšanās pieauguma tendence ir stabila.

Vērtējums notiek nedēļas griezumā, skaidroja ministre. "Acīmredzot šodienas un vēl īpaši brīvdienu rādītāji būs tie izšķirīgie, vai otrdien uz Ministru kabineta sēdi man diemžēl būs jādodas ar striktākiem ierobežojumiem," uzsvēra ministre.

Būtiski, ka inficētie lielākoties bijuši cilvēki, kas atbraukuši no ārzemēm vai viņu kontaktpersonas - tātad inficēšanās notiek tuvā draugu vai ģimenes lokā, atzīmēja politiķe.

Viņa arī atgādināja Slimību profilakses un kontroles centra norādīto, ka būs jālemj par ierobežojumu atgriešanu, ja nevarēs izsekot jaunos inficēšanās gadījumus. Līdz vakardienai bija trīs gadījumi, kur inficēšanās avots vēl tika meklēts.

Ministre akcentēja, ka, domājot par iespējamām izmaiņām ierobežojumos, tiks vērtēts, kāds ir inficēšanās raksturs un kur tas notiek. Patlaban ir redzams, ka inficēšanās notiek cilvēkiem, kuri ir atbraukuši no ārzemēm un rīkojuši balles vai pasākumus. "Tātad uzsvars ir ārzemes un iekštelpas - acīmredzot šis būtu tas virziens, kurā mums būtu jāseko notikumu rašanās cēloņiem un arī uz tiem jāiedarbojas," sacīja ministre.

Premjera birojā informēja, ka gadījumā, ja veselības ministre iesniegs priekšlikumus par Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu, kam nepieciešama pārējo ministru piekrišana, Kariņš esot gatavs jau piektdien sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai šo jautājumu izvērtētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viņķele: Ierobežojumi ceļošanai Baltijas iekšienē būs īpaši sarežģīti un niansēti

LETA,04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ieceļošanai Latvijā no Lietuvas un Igaunijas būs krietni sarežģītāki un niansētāki, salīdzinot ar ierobežojumiem, kas attiecas uz ieceļošanu no pārējām Eiropas valstīm, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa pagaidām atturējās sīkāk izklāstīt Veselības ministrijas sagatavotos ceļošanas ierobežojumu priekšlikumus attiecībā uz Baltijas valstīm, norādot, ka šodien gaidāmās valdības sēdes laikā tajos, visticamāk, tiks veiktas kādas korekcijas, ņemot vērā uzņēmēju viedokli.

Ministre apliecināja, ka īpaši ceļošanas nosacījumi Baltijas valstu iekšienē attieksies uz mācībām un darbu. Viņķele arī skaidroja, ka stingrāki ceļošanas ierobežojumi sniedz iespēju nenoteikt tik stingrus ierobežojumus valsts iekšienē.

"Mēs varam lemt par labu brīvākām attiecībām ar kaimiņiem, bet tas palielina risku, ka, inficēšanās rādītājiem pieaugot, mums būs jātaisa kaut kas stingrāks valsts iekšienē, un to, manuprāt, mūsu sabiedrība nevēlētos piedzīvot, jo šobrīd mēs dzīvojam gandrīz normālu dzīvi ar visai nelieliem ierobežojumiem," stāstīja veselības ministre. Viņa uzsvēra - viena no svarīgākajām lietām ir tā, bērni var klātienē apmeklēt skolu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos

LETA,22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikts 1841 Covid-19 tests un reģistrēti 11 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Zināms, ka viens saslimušais atgriezies no ārvalstīm, pieciem saslimušajiem bijis kontakts ar saslimušo. Ar vēl pieciem saslimušajiem SPKC sācis saziņu.

Līdz šim valstī veikti 165 610 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas ir 1165 personas un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1019 cilvēki.

Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas trīs ar jauno koronavīrusu sirgstošie, no tiem divi pacienti ir ar vidēji smagu, bet viens - ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 183 pacienti, starp kuriem ir gan tie, kas izveseļojušies, gan tie, kas miruši.

Kā vēstīts, piektdien sasaukta valdības ārkārtas sēde par Covid-19 izplatības ierobežošanu. Pēdējo četru dienu laikā konstatēti 38 jauni saslimšanas gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru