Diskusijā par darba nespējas apmaksas modeļa maiņu saduras darba devēju un darbinieku intereses – pirmajiem ir vēlme padarīt Latvijas regulējumu un darba vidi konkurētspējīgāku, samazinot izdevumus par slimojošajiem darbiniekiem, otri grib saglabāt darba devēja iesaisti vismaz esošajā līmenī, kompensējot darba nespēju iespējami ilgi un maksimālā apmērā.

Abas šīs pozīcijas var tuvināt, ja darba devēji saskatītu modeļa maiņā iespēju konkurēt par darbiniekiem, piemēram, ieguldot veselības apdrošināšanā. Darbinieki šādā gadījumā varētu izraudzīties atbildīgākos darba devējus, kuri piedāvā apdrošināšanu.

Darba ņēmējiem Latvijā pirmā slimības diena šobrīd netiek apmaksāta, proti tā jāsedz pašiem. Nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs, tad slimības pabalsta izmaksu pārņem valsts. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir argumentējusi, ka šī ir Baltijas valstīs salīdzinoši neizdevīgākā sistēma, un ir rosinājusi mainīt darba nespējas lapu apmaksas kārtību, palielinot neapmaksāto slimības dienu skaitu līdz trim, kā arī samazinot naudas summas apmēru, ko izmaksā par katru slimošanas dienu. Piedāvātā reforma lielā mērā izriet no negodprātīgas darbinieku rīcības, ņemot viltus slimības lapas.

Novembra pirmajā pusē, salīdzinot ar visu oktobri, darbinieki iesnieguši teju astoņas reizes vairāk "A" slimības lapu, ko prasa apmaksāt darba devējiem, atsaucoties uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Oktobrī atvērtas 1307 "A" darba nespējas lapas, bet novembra pirmajās 15 dienās "A" slimības lapu skaits sasniedzis 10 390. "A" lapas parasti izsniedz slimošanas sākumposmā, un tās apmaksā darba devējs.

Teju dubultojies izsniegto "B" slimības lapu skaits. Oktobrī tādu bijis 15 119, bet novembrī - 29 108. Šīs darba nespējas lapas izsniedz, slimojot ilgāk, arī Covid-19 gadījumos un vēl vairākās specifiskās situācijās. "B" lapas apmaksā no valsts budžeta.

Raidījums norāda, ka uzņēmēji mēdz apstrīdēt darbinieku pieteiktās slimības lapas.

"Savā ziņā darbinieks, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, lai šo laiku, tā teikt, pārziemotu, izvēlas paņemt slimības lapu. Nu jau mums ir bijusi diskusija ar Veselības inspekciju (VI)," pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš.

Valsts apmaksāta slimības lapas pirmā diena nemazinās Covid-19 izplatīšanos darba kolektīvos, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš pauda viedokli, ka vīrusa izplatību darba kolektīvos varētu mazināt, ja valsts krīzes laikā apmaksātu darbnespējas lapas pilnā apmērā. "Tas novērstu riskus, ka darbinieks ierodas darbā ar viegliem elpceļu saslimšanas simptomiem, kas var būt tikpat labi vienkāršas iesnas un klepus, cik Covid-19," sacīja Klauss.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors arī minēja, ka ir absurdi domāt, ka darba devējiem darbinieka saslimšanas gadījumā slimības lapas apmaksa ir vienīgās izmaksas. "Uzņēmējs slimā darbinieka vietā lūdz ilgāk strādāt pārējiem darbiniekiem, kas virsstundu gadījumā nozīmē dubultu apmaksu," atzīmēja Klauss.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iepriekš žurnālistiem pavēstīja, ka valsts Covid-19 krīzes laikā varētu apmaksāt darbinieku slimības lapas pirmo dienu, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar uzņēmējiem Lietuvā un Igaunijā ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās summas, kam vēl jāpieskaita izmaksas sasirgušā aizvietošanai.

Tādu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē demonstrēja Latvijas Darba devēju konfederācija. Kopumā Latvijā darba devēji 2022. gadā slimības naudās izmaksāja 350 milj. eiro (darba devējs apmaksā astoņas dienas), Igaunijā — 260 milj. eiro (darba devējs apmaksā četras dienas) un Lietuvā — 70 milj. eiro (darba devējs apmaksā divas dienas). Tas nozīmē, ka arī slimības lapu apmaksas reforma ir viens no būtiskiem Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanas faktoriem.

1,5 miljoni slimības lapu

“Diemžēl Latvijas veselības aprūpes sistēmas mazspēja būtiski ietekmē uzņēmumu spēju pildīt uzņemtās saistības un finansiālo situāciju. Katras nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz diagnostiku jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē,” situāciju skaidroja LDDK sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas (LM) virzītos likuma grozījumus, kas nosaka, ka valsts apmaksās slimības lapas pirmās trīs dienas darbiniekiem ar augšējo elpceļu kādu infekciju.

Iepriekš Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika spriests, ka slimības lapas izsniegšana tiks attiecināta arī citu nespecifisku simptomu dēļ, kas varētu norādīt uz saslimšanu ar Covid-19. Likuma tekstā tas nav iekļauts, jo deputāti secināja, ka praksē šī informācija ģimenes ārstiem ir un būs pieejama.

Deputāts Gundars Daudze (ZZS) iepriekš komisijas debatēs gan vērsa uzmanību, ka tomēr problemātiska paliek situācija, ka, ja netiks pagūts vēl veikt Covid-19 testu vai tas būs negatīvs, tad par pēc trešās dienas izsniegtās A lapas pirmo dienu darbiniekam netiks apmaksāta darbnespēja.

Atbilstoši Saeimas šodienas lēmumam likumā noteikts, ka akūtas elpceļu infekcijas gadījumā darbiniekam bez personas personīgas apskates jeb attālināti tiks izsniegta darbnespējas lapa B no pirmās darbnespējas dienas līdz trešajai dienai. Ja persona būs nosūtīta Covid-19 testa veikšanai un tests būs pozitīvs, tad darbiniekam tiks turpināta darbnespējas lapa saslimšanas dēļ.

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Šobrīd, kad Covid-19 pandēmija Latvijā strauji izplatās un arī darba kolektīvos pieaug saslimšanas risks, aktuāls ir kļuvis jautājums par valsts atbalsta mehānismiem uzņēmējiem.

Lai palīdzētu darba devējiem, kuri jau tā izjūt Covid-19 radītās sekas, valdībai ir nekavējoties jārīkojas un jāveic grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", paredzot, ka valsts šajā krīzes periodā apmaksā darbnespējas lapas pilnā apmērā.

Lai arī šobrīd Covid-19 krīze rada neērtības daudziem uzņēmējiem, tostarp daudzās nozarēs darbiniekiem ir ieteikts pāriet uz darbu attālinātā režīmā, slimības pabalstus joprojām lielā mērā kompensē darba devēji. Proti, pašlaik valsts apmaksā darba nespējas lapu tikai no 11. dienas, bet pirmās 10 dienas apmaksā darba devējs.

Ņemot vērā faktu, ka šobrīd pat pie viegliem elpošanas ceļu infekcijas slimības simptomiem, piemēram, klepus, sāpes kaklā, iesnas, darba devējs liek darbiniekam doties mājās, tādējādi ievērojot epidemiologu prasības un mudinot darbiniekus, kuriem ir šaubas par savu veselības stāvokli, vērsties pie ārsta, ir izveidojusies situācija, ka darba devējiem ir ne tikai jārisina darbinieku trūkuma jautājums, bet arī jārēķinās ar ārkārtas papildu izmaksām saistībā ar slimības nespējas lapām. Jāņem vērā arī fakts, ka darba devējiem Latvijā šobrīd izmaksas ir ievērojami augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā – gan pabalsta apmēra, gan tā maksājamo dienu skaita ziņā, līdz ar to šāda situācija neveicina konkurētspēju ar Baltijas valstīm.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) aicina valdību domāt par valsts apmaksātām viesnīcām tiem, kuriem Covid-19 dēļ nepieciešama pašizolācija.

To ministre vēsta mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Viņasprāt, analizējot Covid-19 inficēšanās struktūru, esot skaidrs, ka uz šo laiku valstij jānāk palīgā darba devējiem, darba nespējas lapas apmaksājot ar pirmo slimības dienu, lai cilvēki ar jebkādiem saaukstēšanās simptomiem nenāktu uz darbu. Otrs atbalsta virziens varētu būt pašizolācijas iespējas viesnīcās, "jo mājokļi par mazu".

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt un pie Ministru kabineta ar aicinājumu atbalstīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts apmaksā darba nespējas lapu pilnā apmērā, lai mazinātu vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus.

Turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%. EM sagatavojusi šo priekšlikumu, reaģējot uz darba devēju informāciju, ka novērojama nepamatota darba nespējas lapu izsniegšana.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta veselības ministre Līga Meņģelsone. Viņa norāda, ka Latvijā agrāk vai vēlāk būs jāveic pārkārtošanās — jārada stabils veselības aprūpes finansēšanas modelis ar ilgtspējīgu budžetu, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija veselības aprūpes sistēmā?

Vienā vārdā - smaga, jo ar pašreizējo situāciju ir neapmierināti ne tikai pacienti, bet arī mediķi. Tautsaimniecībai ir vajadzīgi veseli, darbspējīgi cilvēki, bet šobrīd saslimušajiem uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem vai konsultācijām pie speciālistiem jāgaida nevis nedēļas, bet pat mēneši. Tāpat valstī ir ievērojams veselības aprūpes personāla trūkums. Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo skaļo korupcijas skandālu iestādē, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu laikrakstā Diena intervē Agnese Margēviča.

Fragments no intervijas

No tā, ko līdz šim publiski esat teicis jūs, atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme, finanšu ministrs, cietušais uzņēmējs Ramoliņš, sanāk aptuveni tāda notikumu hronoloģija: 13. maijā jūsu padotie pret uzņēmēju Andri Ramoliņu ierosina nelikumīgo kriminālprocesu, jūs par to uzzināt tikai 6. jūlijā no prokuratūras. Bet tikai 23. augustā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau ierodas veikt kratīšanu abu VID darbinieku darba vietās, jūs uzzināt, ka šī lieta par nelikumīgi uzsākto kriminālprocesu tiek izmeklēta arī kontekstā ar 100 000 eiro kukuļa izspiešanu no cietušā uzņēmēja. Viss pareizi, vai jums ir vēl ko piebilst par hronoloģiju?

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir vērsusies pie Labklājības ministrijas ar aicinājumu izstrādāt un pie Ministru kabineta ar aicinājumu atbalstīt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts apmaksā darba nespējas lapu pilnā apmērā, lai mazinātu vīrusa iespējamo izplatību un saslimšanas riskus.

Ņemot vērā pēdējā laikā konstatēto saslimšanas gadījumu skaitu un to, ka darba kolektīvi ir vieta, kur bieži notiek inficēšanās, LTRK ieskatā šāds atbalsta mehānisms ir nepieciešams arī šobrīd.

Iepriekš noteiktās ārkārtas situācijas laikā pieņemtais regulējums darba nespējas lapu apmaksai būtiski veicināja vīrusa zemāku izplatību, kā arī bija viens no atbalsta mehānismiem, kas uzņēmumiem palīdzēja ar vīrusu izraisīto ekonomisko seku mazināšanā.

"Slimības lapas uzņēmumiem ir augsta izmaksu pozīcija, tādēļ valsts kompensētas darba nespējas lapas vismaz daļēji risinātu uzņēmēju izmaksu jautājumus, kas saistīti ar personu neatrašanos darbā vīrusa izplatības ierobežošanai," uzskata LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pārslodzes, spriedzes un birokrātijas dēļ, ar kuru saskaramies veicot ikdienas darbu un papildus saistībā ar nosūtīšanas kārtību Covid-19 testēšanai, ģimenes ārsti atrodas uz izdegšanas robežas, pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

"Kolēģi zvana un saka, ka viņi būtībā ir uz izdegšanas robežas," norādīja Veide, piebilstot, ka izdegšanas pamatā ir pārslodze, spriedze un birokrātija, kas tiek uzlikta uz ģimenes ārstu pleciem.

Veide uzsvēra, ka ģimenes ārstu pamatdarbs - pacientu veselības aprūpe - tiek ierobežots, jo tagad daļa darba ir jāatvēl nosūtījumu izsniegšanai, ko teorētiski varētu darīt arī ar pierakstu uz testu veikšanu un ar laboratorijām saistītie darbinieki.

Lai gan ģimenes ārsti pagaidām vēl tiekot galā, pēc Veides sacītā, ir manāms pakāpenisks pieaugums darba apjomā. Vēl vairāk visu sarežģī e-veselības sistēmas, kas tiek izmantota kā pamats dažādu dokumentu ievadei, funkcionēšanas traucējumi. Veide jau iepriekš aģentūrai LETA prognozēja, ka ar šo jauno kārtību, e-veselības sistēmā varētu rasties dīkstāves.

Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Pēps Petersons parakstījis grozījumus regulējumā, kas paredz, ka darba nespējas lapas atvērt un aizvērt varēs arī medmāsas.

Tādējādi pacientu iespējas saņemt apliecinājumu par darba nespēju slimības dēļ kļūst elastīgākās.

Tāpat grozījumi ļauj ģimenes ārstiem vairāk laika veltīt medicīniskam darbam, kas savukārt uzlabos ģimenes ārstu pieejamību, skaidroja ministrijā.

Izmaiņas spēkā stājas ar atpakaļejošu datumu no 1.jūlija.

Igaunijas Māsu asociācijas viceprezidente Gerli Līveta atzina, ka māsas jau sen ir gaidījušas tādas izmaiņas, jo tas ļaus veidot saprātīgāku darba organizāciju un uz pacientu centrētu veselības aprūpi.

Arī Igaunijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Le Vallikivi pauda prieku par likumīgu tiesību piešķiršanu māsām, kas ir labi izglītotas un pieredzējušas neatkarīgā klīniskā darbā. Māsas varēs no sākuma līdz beigām uzņemties pacienta aprūpi īstermiņa darba nespējas gadījumā, ārstu piesaistot tikai nepieciešamības gadījumā.

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

"Uzņēmējiem šī problemātika ir ļoti būtiska un LTRK biedri par to mūs regulāri informē," sacīja Lielpēteris, piebilstot, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot.

"Lai arī var teikt, ka Veselības ministrija ir sadzirdējusi šīs uzņēmēju problēmas, uzņēmēji sagaida raitāku virzību šo problēmjautājumu risināšanā," sacīja valdes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka kopumā LTRK rosinājumi risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā dalāmi divās daļās - darbnespējas lapu izmaksas darba devējam un citi saistītie jautājumi.

Šodien sasaukta valdības ārkārtas sēde par Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Valsts kancelejā informēja, ka šodien plkst.12 notiks attālināta Ministru kabineta ārkārtas sēde.

Valdības ārkārtas sēdes dienaskārtībā iekļauti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 konstatēts vēl 11 cilvēkiem 

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikts 1841 Covid-19 tests un reģistrēti 11 jauni saslimšanas...

Savukārt 30 minūtes pēc Ministru kabineta sēdes notiks attālināta preses konference.

Piektdien dienas pirmajā pusē Veselības ministrijā tiks analizēts šīs nedēļas Covid-19 inficēto pieaugums, tendences, prognozes un atbilstīgi tam tiks piedāvāts valdībai pārskatīt noteiktos ierobežojumus, iepriekš sociālajā tīklā "Twitter" pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (JV).

Ministre gan piektdienas rītā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra, ka, viņasprāt, būtu pāragri pēc trīs dienu rādītājiem runāt par Covid-19 otro vilni un izdarīt secinājumus, ka inficēšanās pieauguma tendence ir stabila.

Vērtējums notiek nedēļas griezumā, skaidroja ministre. "Acīmredzot šodienas un vēl īpaši brīvdienu rādītāji būs tie izšķirīgie, vai otrdien uz Ministru kabineta sēdi man diemžēl būs jādodas ar striktākiem ierobežojumiem," uzsvēra ministre.

Būtiski, ka inficētie lielākoties bijuši cilvēki, kas atbraukuši no ārzemēm vai viņu kontaktpersonas - tātad inficēšanās notiek tuvā draugu vai ģimenes lokā, atzīmēja politiķe.

Viņa arī atgādināja Slimību profilakses un kontroles centra norādīto, ka būs jālemj par ierobežojumu atgriešanu, ja nevarēs izsekot jaunos inficēšanās gadījumus. Līdz vakardienai bija trīs gadījumi, kur inficēšanās avots vēl tika meklēts.

Ministre akcentēja, ka, domājot par iespējamām izmaiņām ierobežojumos, tiks vērtēts, kāds ir inficēšanās raksturs un kur tas notiek. Patlaban ir redzams, ka inficēšanās notiek cilvēkiem, kuri ir atbraukuši no ārzemēm un rīkojuši balles vai pasākumus. "Tātad uzsvars ir ārzemes un iekštelpas - acīmredzot šis būtu tas virziens, kurā mums būtu jāseko notikumu rašanās cēloņiem un arī uz tiem jāiedarbojas," sacīja ministre.

Premjera birojā informēja, ka gadījumā, ja veselības ministre iesniegs priekšlikumus par Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu, kam nepieciešama pārējo ministru piekrišana, Kariņš esot gatavs jau piektdien sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai šo jautājumu izvērtētu.

Šā gada jūnija sākumā veselības ministre Līga Meņģelsone darba vizītē apmeklēja vienu no Baltijā vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pārrunātu aktuālos veselības aprūpes jautājumus gan attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu, medikamentu pieejamību, gan arī klīnisko farmaceitu lomu veselības aprūpes sistēmā un pacientu pieredzes jautājumiem.

Tāpat ministre iepazinās ar uzņēmuma darbību, attīstības mērķiem, kā arī investīciju projektiem, lai tuvākajā piecgadē uzņēmums kļūtu par vienu no TOP 10 farmācijas uzņēmumiem Eiropā savās produktu kategorijās.

“Augstu vērtēju “Olainfarm” ieguldījumu ekonomikā, zinātnē un arī sabiedrības veselības veicināšanā. Mūsu kopīgs uzdevums ir veidot un attīstīt Latvijas veselības aprūpes sistēmu, lai tā spētu nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumos visos tās posmos. Līdztekus uzlabojumiem ambulatoro pakalpojumu pieejamībā, ģimenes ārstu sistēmas stiprināšanai un slimnīcu tīkla attīstībai, ir ļoti svarīgi celt arī farmaceitu profesijas prestižu sabiedrībā un nozīmi veselības aprūpē, jo šie speciālisti ir tie, kuri ar savām zināšanām un kompetencēm pacientiem bieži kalpo kā pirmais atbalsts un padomdevējs. Te es redzu lielu potenciālu sadarbībai arī ar farmācijas uzņēmumiem – gan veidojot interesi apgūt zināšanas farmācijas jomā, gan atbalstot studentus, kuri jau šo profesionālo ceļu izvēlējušies,” tikšanās laikā uzsvēra veselības ministre Līga Meņģelsone.

Ja būs nepieciešams, tiks veidota atsevišķa, paralēla sistēma vakcinācijas pret Covid-19 uzskaitei, lai nodrošinātos pret e-veselības darbības pārtraukumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Īpaši tiek strādāts pie tā, lai vakcinācijas uzskaite un reģistrācija noritētu bez aizķeršanās, teica Viņķele. "Ir ļoti svarīgi, ka ir iespēja bez bažām par e-veselības darbības pārtraukumiem ievadīt informāciju par vakcinēto cilvēku, lai, veicot atkārtotu vakcinēšanu, būtu pilnīgi skaidrs, kas, kur, kad un ar kādu vakcīnu ir vakcinēts," uzsvēra ministre.

Viņķele teica, ka tas ir viņas kā ministres uzstādījums, ka šajā jautājumā ir jābūt dubultdrošiem.

Lūgta komentēt premjera pausto, ka viņš aizvien no Veselības ministrijas gaida detalizētu Covid-19 vakcīnu pieejamības plānu, Viņķele teica, ka plāns "tiek īstenots pilnā sparā". "Man ir patiess gandarījums un prieks, ka premjers ir ieinteresēts līdz pat šļirču izmēriem un automašīnu numuriem, kas pārvadās vakcīnas ārstniecības iestādēm," ironizēja ministre.

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT risinājumu vakcinācijas plāna realizācijai, jo ilggadējais Veselības ministrijas daudzmiljonu projekts ir par lēndarbīgu un nespēj apkalpot datus pietiekami ātri.

Soli pa solim e-veselībā būs ieguldīti aptuveni 20 miljoni ES un Latvijas valsts naudas, aizvadīti vairāk nekā 10 gadi, aiz kuriem stāv 10 veselības ministru politiskā atbildība par projektu.

E-veselības projekta pirmsākumi meklējami jau veselības ministra Gundara Bērziņa un Vineta Veldres laikos 2007. gadā, kad, runājot par e-veselību, tika pieminēti 40 miljoni eiro. Tomēr reāli pamati projektam vairāk saistāmi ar divus gadus vēlāku periodu, kad par e-veselību sāka domāt Eiropas Padomes līmenī un bija skaidrs, ka finansējums no Eiropas būs.

Par e-veselības ieceri 2009. gada decembrī Eiropas Savienības Padome informēja kopienas valstis, ka kopienas līguma 152. pants nosaka, ka kopienas visu politiku un darbību formulēšanā un īstenošanā jānodrošina augsta līmeņa cilvēka veselības aizsardzība un ka kopiena mudina dalībvalstu sadarbību šajā pantā minētajās jomās un vajadzības gadījumā sniedz palīdzību to darbībām. Tāpat šajā EP paziņojumā teikts, ka 2009. gada februārī šo politiku un e-veselības perspektīvas apstiprinājuši visu dalībvalstu atbildīgie ministri. Līdz 2009. gada 29. jūnijam Latvijas veselības ministrs bijis Ivars Eglītis, savukār EP paziņojuma brīdī 2009. gada nogalē veselības ministre bija Baiba Rozentāle un turpināja būt ministres amatā līdz 2010. gada 22. martam.

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nosūtījusi vēstuli tiesībsargam Jurim Jansonam, norādot uz valdības nevienlīdzīgo attieksmi pret nozari, kā arī nabadzības risku, kam ārkārtas lēmuma dēļ būs pakļautas nozarē strādājošās sievietes.

Asociācijas aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli steidzamības kārtā sēsties pie sarunu galda ar nozari, tādā veidā izrādot cieņu un empātiju pret nozarē strādājošajiem un meklējot risinājumus nozares krīzei. Neskatoties uz nozarē lielo darbinieku skaitu, uz sarunu piekrita tikai veselības ministre, ar kuru neizveidojās dialogs.

Valdības lēmums ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kas paliek bez iztikas līdzekļiem, kā arī tas mērķtiecīgi iedzen nozari atpakaļ ēnu ekonomikā, pret ko pašregulācijas ceļā asociācijas pēdējos gados bija iestājušas. “Tā ir nevienlīdzīga un netaisnīga attieksme pret nozari, salīdzinot ar citiem valdības pieņemtajiem ierobežojumiem. Nozarē strādā tūkstošiem sievietes no dažādiem reģioniem, tostarp daļa vientuļās mātes, kuras ilgstoši lēmuma dēļ paliek bez iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta, jo galvenokārt ir patentmaksātājas, kas nozīmē, ka varēs saņemt tikai 330 eiro dīkstāves pabalstā, savukārt uz bezdarbnieka pabalstu nemaz nevar pretendēt. Līdz ar to viņas ir pakļautas nabadzības riskam. Tie nav ierobežojumi, bet ir profesionālās darbības aizliegums. Mūsuprāt, ir skartas cilvēktiesības - liegta iespēja gūt ienākumus, lai izdzīvotu,” norāda Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente.

Kuluāros kā iespējamie kandidāti uz veselības ministra amatu tiek minēti "Attīstībai"/"Par!" (AP) Saeimas deputāti Andris Skride, Daniels Pavļuts un Ilmārs Dūrītis, taču politiskajā spēkā par šo jautājumu vēl tiks spriests.

Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojuma par neuzticības izteikšanu pašreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) otrdienas vakarā notika viņas pārstāvētās partijas "Kustība ""Par!"" valdes sēde. Kā pastāstīja AP Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda, šajā sēdē gan iespējamie veselības ministra amata kandidāti netika apspriesti.

"Politiskais spēks tuvākajā laikā sanāks uz sēdi, lai spriestu par iespējamajiem kandidātiem," sacīja Tērauda.

Tikmēr pašreizējā veselības ministre, AP valdes locekle Viņķele otrdienas vakarā Latvijas Televīzijai sacīja, ka politiskajam spēkam ir "jaudīgs kandidāts" uz veselības ministra amatu. Kandidāta vārdu gan politiķe neatklāja, taču norādīja, ka tas turpinās iesākto darbu un kursu, pieņemot zinātniskos apsvērumos un pierādījumos balstītus lēmumus.

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.