Tūrisma operators SIA "Latvia Tours" pagājušajā gadā strādāja ar 4,382 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 46,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmums guva 203 087 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem 2020.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Latvia Tours" pērn pakāpeniski palielināja apgrozījumu, bet joprojām Covid-19 pandēmijas dēļ tas bija būtiski mazāks nekā pirms Covid-19 krīzes.

Pērn uzņēmums veicis būtiskus izmaksu samazināšanas un optimizācijas pasākumus, tostarp samazināts darbinieku skaits un telpu nomas izmaksas, lai saglabātu "Latvia Tours" maksātspēju.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka, ņemot vērā faktu, ka atpūtas ceļojumi lielākoties tiek iegādāti attālināti, "Latvia Tours" nolēma optimizēt resursus, apvienojot atpūtas pārdošanas birojus, tādējādi ietaupot uz īres maksu un komunālo pakalpojumu rēķina, kā arī samazinot izmaksas par reklāmas un biroju noformēšanas pakalpojumiem.

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Tūrisma nozarei pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos vissmagākā ir neprognozējamība, kas saistīta ar valdības lēmumiem, pirmdien diskusijā par Covid-19 ierobežojumiem atzina tūrisma kompānijas "Latvia Tours" direktore Ieva Keiša.

Viņa uzsvēra, ka valdībai ir jārunā ar uzņēmējiem, jāuzklausa viņu piedāvātie scenāriji un lēmumi jāpieņem, balstoties ne tikai uz epidemioloģisko situāciju, bet arī raugoties no ekonomikas aspektiem.

Pašreiz tiekot strādāts pie drošības protokoliem valstī ieceļošajiem tūristiem, cerot, ka vasarā tādi būs. "Jautājums ir, vai mums izdosies valdības gaiteņos panākt sadzirdēšanu un pieņemt saprātīgus lēmumus," sacīja Keiša.

Viņa arī atzīmēja, ka nav aprēķināts ekonomiskais zaudējums tūrisma nozarei, kas tika radīts, kamēr Latvijas ceļotāji devās uz trešajām valstīm caur Tallinas un Viļņas lidostām. "Tūrisma nozarei nemitīgi jāskaidro un jāpierāda, ka starptautiskajā gaisa transportā inficēto skaits ir nesalīdzināmi mazāks, kā tajos gadījumos, kad pārvietošanās notiek pa sauszemi," sacīja Keiša.

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Tūrisma tehnoloģiju konkursā «Latvia Tours Traveltech» uzvarējis rīdzinieks Uldis Žimants, piedāvājot aktīvās atpūtas rezervācijas tiešsaistes platformu, kas ceļotājam ļautu vienuviet ātri un ērti sameklēt un rezervēt vēlamo atpūtas veidu.

Portālam db.lv platformas idejas autors pastāsta, ka šobrīd izstrādāti iespējamie prototipi un dizaina risinājumi, taču funkcionējošu platformu viņš cer pabeigt līdz vasaras sākumam. «Šobrīd tas viss ir manā galvā. Tagad skatos uz tirgu un risinājumiem, svarīga komandas komplektēšana, taču viss būs atkarīgs no uzņēmumu atsaucības, kas darbojas aktīvās atpūtas nozarē,» saka platformas izstrādātājs.

U. Žimants izstrādājis arī platformas vizuālo un funkcionālo maketu. «Vēlamo aktivitāšu atrašana prasa daudz laika un zināšanu, atpūtniekiem trūkst iespēju rezervēt vēlamās aktivitātes uzreiz un ar garantiju, kā arī bieži neskaidri ir izvēlēto pakalpojumu apmaksas veidi. Vienota platforma aktivitāšu meklēšanai un rezervēšanai ļautu uzreiz atrast un pāris minūtēs rezervēt vēlamo pakalpojumu,» skaidro idejas autors.

Pēdējo 12 mēnešu laikā ceļojumā ārpus Latvijas devušies 45 % iedzīvotāju, liecina jaunākais «Latvia Tours Ceļojumu indekss». Tostarp katrs trešais (28 %) uz ārzemēm devies atpūtā, katrs divpadsmitais (8 %) – darba darīšanās, bet katrs septītais (14 %) no Latvijas izbraucis privātu iemeslu dēļ.

Ja salīdzina ar pērno gadu, šogad par 2 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri devušies ceļojumos ārpus valsts. Taču joprojām ne reizi uz ārzemēm nav izceļojuši vairāk nekā puse jeb 55 % aptaujāto.

Visbiežāk ārpus valsts dodas iedzīvotāji 35 – 44 gadu vecumā (55 %), nedaudz retāk – 25 – 34 gadus veci ceļotāji (53 %). Arī vairāk nekā puse (52 %) iedzīvotāju 18 – 24 gadu vecumā aizvadītā gada laikā bijuši ārpus valsts. Savukārt, visretāk no Latvijas izbraukuši seniori 64 – 74 gadu vecumā (26 %). Iedzīvotāju 55 – 63 gadu vecumposmā uz ārzemēm devies katrs trešais (37 %).

Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus lielā mērā ietekmē ienākumi. Ceļojumu indekss rāda, ka iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū uz ārzemēm pēdējā gada laikā ceļojuši 66 %, bet iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem starpā – teju trīsreiz mazāk jeb tikai 26 %.

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Tiek atklāta jauna platforma, kurā atrast visus pasākumus vienuviet - Kurp.es

Šis gads ir pavēris izaugsmes iespēju vairākiem jaunradītiem latviešu «startapiem» jeb jaunuzņēmumiem. Viens no tādiem ir arī online pasākumu kalendārs - platforma «Kurp.es».

Interneta vietnē Kurp.es būs iespēja atrast visus aktuālos publiskos pasākumus Rīgā un lielākajās norises vietās Latvijā – koncertzālēs «Cēsis», «Gors», «Lielais Dzintars» un citviet. Pasākumus būs iespējams atlasīt pēc interktīvās kartes, datuma, pasākuma veida ( seminārs, koncerts, pasākumi bērniem u.c.) un citiem kritērijiem.

Portāla Kurp.es idejas autors un uzņēmuma vadītājs Gustavs Upmanis par šīs platformas radīšanu teic: «Cik reižu gan nav gadījies palaist garām kādu sev saistošu pasākumu, meklēt cauri vairākām lapām, skrollēt, gūglēt, lai atrastu kāroto? Mēs sapratām, ka ir laiks atrisināt šo problēmu, un tā arī radās kurp.es.»

Vairāki Covid-19 krīzes skartie uzņēmumi joprojām nav saņēmuši algu subsīdijas un grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka šobrīd notiek intensīvs darbs un lielākā daļa uzņēmēju atbalstu saņems janvāra mēneša laikā.

Fragments no raksta

DB rīcībā esošā informācija liecina, ka atbalstu daļēji vai pilnībā vēl nav saņēmuši vairāki viesmīlības un tūrisma nozares uzņēmumi, tirgotāji, sporta klubi, kā arī citu nozaru pārstāvji. Arī ģimenes restorāna Hercogs namatēvs Andris Rūmītis atzīmē: daļa atbalsta joprojām nav izmaksāta. “Decembra beigās mūsu darbinieki saņēma algu subsīdijas par novembri, taču grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai joprojām gaidām. Šobrīd mums nav nekādas informācijas, kad šo naudu saņemsim, tāpēc neskaidrība ir liela. Manuprāt, valstij šādas situācijas būtu jārisina operatīvāk, mēs nevaram gaidīt mēnešiem ilgi – pabalstus vajadzētu izmaksāt divu nedēļu, maksimums – mēneša laikā. Papildu sarežģījumus radījusi arī situācija, ka algas sākotnēji izmaksājām no savas kabatas, jo ne visiem darbiniekiem ir skaidrs, ka kontā ienākušie līdzekļi no VID nav nekāds papildu pabalsts, bet gan algu subsīdija, ko uzņēmums viņiem jau izmaksāja avansā. Šobrīd jāveic nākamais algu maksājums, bet no VID nav nekādas informācijas, cik lielas summas katram darbiniekam ir izmaksātas, tāpēc man jāiet katram klāt un jāprasa, cik viņš ir saņēmis, lai varu aprēķināt nākamo algu. Tas nav normāli,” domā A. Rūmītis.

Gluži tāpat kā citās jomās, Brexit «migla» vēl pilnībā nav izklīdusi arī pār tūrisma nozari Eiropā un iespējamo ceļošanas paradumu maiņu

Latvijas tūrisma industrija diez vai ārkārtīgi cietīs no šī Lielbritānijas izstāšanās procesa no Eiropas Savienības, savukārt dienvidu zemes, kurām atpūtas ceļotāji ienes prāvu naudas žūksni tautsaimniecībā, ir nobažījušās par iespējamo britu tūristu skaita kritumu tuvākajā nākotnē.

Ceļotājiem ir jārēķinās ar noteiktām izmaiņām un iespējamām neērtībām.

«Skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs, tostarp tas, vai tiks panākta vienošanās vai ne. Tūrismā, mūsuprāt, visvairāk tiks ietekmēti paši briti,» komentē Pauls Gusts, CWT Latvia izpilddirektors, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA valdes loceklis.

«Saprotam, ka šajā stadijā ir vēl daudz neskaidrību gan no Eiropas institūciju, gan arī no Lielbritānijas valdības puses. Apjukumu rada situācija, ka nav skaidrības par Brexit veidu un pastāv varianti par tā norisi,» atzīst Ieva Keiša, Latvia Tours vadītāja.

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.

Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.aprīļa numurā lasi:

Statistika. Importa vērtības izaugsmes ātrums palielinās

Tēma. Cik lielu un dārgu valsts pārvaldi varam atļauties uzturēt?

Loģistika. Pandēmija un karš iznīcina iepriekšējo loģistiku, laiks jauniem risinājumiem

Enerģētika. Ceļā uz enerģētisko drošību Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm

Finanses. Sankcionētajiem iesaldē līdzekļus un īpašumus

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus, kas tika ieviesti pandēmijas dēļ, un valstis paredz atbalstu saviem uzņēmumiem.

Vairākās Eiropas valstīs sāk pieņemties spēkā noskaņojums, ka tuvākās nākotnes ekonomiskās perspektīvas līdzinās 2009. gada krīzes apjomam un mērogiem.

Lieli ekonomiskie sarežģījumi pasaulei uzklupuši vairāk nekā 10 gadus pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes, un pasaulē izveidojusies krīžu paaudze.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 5. maija numurā:

- viedokļi - Covid-19 un pieejamie finanšu resursi

- aktuāli - sašķidrinātā vai cauruļvadu gāze

- tēma - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana: ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus; aicina mīkstināt ierobežojumus brīvdabā; Zviedrijas paraugs

Foto: pixabay.com

13 Latvijas ministrijas 2019.gadā komandējumos tērējušas 3,8 miljonus eiro.

Šā brīža situācija liecina, ka šogad braucienu uz ārzemēm būs mazāk un ministrijas komandējumu plānošanā ir piesardzīgas.

Kopš marta darījumu braucieni ir pilnībā apstājušies un līdz gada beigām ministrijas komandējumus plānos ļoti piesardzīgi. "Līdz februāra beigām viss bija kā ierasts - valsts ierēdņi komandējumos brauca daudz un regulāri. Martā šī plūsma pilnībā apstājās. Gandrīz visi iepriekš rezervētie braucieni līdz septembra beigām ir atcelti un jaunu pasūtījumu nav. Darījumu braucieni uz ārvalstīm ir apturēti uz nezināmu laiku, izņēmums ir tikai Baltijas valstis. Gadījumi, kad tiek pasūtīti komandējumi uz Eiropu, ir ļoti reti," atzīst Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes locekle un Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

2020. gads tūrisma nozarei sākās ļoti cerīgi, ar būtisku pieaugumu pret 2019. gada 1. ceturksni, tomēr jau marta sākumā situācija krasi mainījās Covid-19 pandēmijas dēļ. 2020. gadā, salīdzinot ar citiem gadiem, cilvēki praktiski neceļoja.

"Tūrisma operatoru vēlme strādāt un organizēt čarterus uz Bulgāriju un Grieķiju neizrādījās veiksmīga, it īpaši tāpēc, ka reisu aizliegumi, balstoties uz Covid kumulatīvajiem rādītājiem, saskaņā ar SPKC izveidoto valstu sarakstu sekoja piektdienu pēcpusdienās, kas ļoti lielā mērā apgrūtināja tūrisma aģentūru un operatoru darbu, jo izmaiņas un atcelšanas bija jāveic ļoti īsā laikā. Salīdzinot ar pandēmijas sākuma periodu, vasarā situācija teorētiski bija labāka, bet realitātē – tūrisma nozarei tas radīja tikai daudz neproduktīva darba, mēģinot organizēt ceļojumus, pārdodot vietas čarterreisos, lai pēc tam atceltu ceļojumus un skaidrotu klientiem situāciju," komentē SIA "Latvia Tours" direktore un ALTA valdes locekle Ieva Keiša.

Tā Latvijas tūrisma industrijas daļa, kas plāno braucienus uz ārzemēm, ir nedaudz atkopusies. Klājas labāk nekā 2020. gadā, bet vēl aizvien sliktāk nekā 2019. gadā.

Pēc mājsēdes pasludināšanas pieaudzis individuālu braucienu pieteikumu skaits pat uz vairākām nedēļām. Savukārt ārvalstu tūristu uzņemšana Latvijā kritusies līdz minimumam.

Brauc uz vairākām nedēļām

Līdz ar mājsēdes izsludināšanu līdz šā gada 15. novembrim atsevišķi cilvēki vai ģimenes vairāk plānojuši braucienus uz ārvalstīm, izmantojot tūrisma aģentūras Latvia Tours pakalpojumus, Dienas Biznesam apstiprināja aģentūras direktore Ieva Keiša. “Mēs nodarbojamies gan ar izejošo tūrismu, gan ienākošo. Līdz ar mājsēdi ārvalstu tūristu skaits ir krities līdz nullei. Savukārt mūsu tūristi uz ārzemēm lido gan ar parastajiem avioreisiem, gan čartera lidojumiem. Šajā rudenī mūsu uzņēmuma darba apjoms ir audzis, un mēs apkalpojam vairāk klientu nekā 2020. gadā, bet 2019. gada līmenis nav sasniegts,” sacīja I. Keiša.