Enerģētika

Latvenergo: Atbalsta maksājumus iespējamā krāpšanā iesaistītās koģenerācijas stacijas nav saņēmušas

Rūta Lapiņa,17.10.2017

Jaunākais izdevums

Neviena no TV 3 raidījumā «Nekā personīga» pieminētajām elektroenerģijas ražotnēm nav saņēmušas atbalsta mehānisma maksājumus, jo tās neražo enerģiju, informē Latvijas energokompānijas Latvenergo Preses sekretāre Ivita Bidere.

Kompānijā skaidro, ka neatkarīgi no līguma noslēgšanas datuma obligātais iepirkums tiek īstenots no brīža, kad elektrostacija ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar būvvaldes aktu, un ir izsniegts sistēmas operatora akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu. Lēmumu par līguma slēgšanu pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» (EPT), kas enerģijas iepirkuma administrēšanu īsteno stingri reglamentētā kārtībā. Raidījumā minētie komersanti līdz šim nav vērsušies pie EPT ar iesniegumu obligātā elektroenerģijas iepirkuma līguma slēgšanai, apgalvo Latvenergo pārstāve.

«2016.gadā Latvijā darbojās 403 elektrostacijas, kas valstī noteiktā kārtībā saņem atbalsta maksājumus par saražoto un realizēto enerģiju, kuras ražošanā izmanto atjaunīgos energoresursus vai īsteno enerģijas ražošanu efektīvā koģenerācijas režīmā. Šajā spēkstacijās tiek saražots 1 503 GWh jeb 20.6% no Latvijā patērētās elektroenerģijas,» komentē AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls.

Ašeradens uzdod nekavējoties veikt pārbaudes koģenerācijas staciju darbībā

Šoruden beidzas termiņš, līdz kuram bija jāpabeidz to spēkstaciju būvniecība, kuras Ekonomikas ministrijas atļaujas saņēma 2012. gadā. Ja projekts pabeigts un stacija darbojas, īpašnieki saražoto elektroenerģiju var pārdot par paaugstinātu cenu. Raidījumā tika minēti uzņēmumi SIA «Briedis Būve» (Saldus novads), SIA «Madonas eko» (Madona), SIA «Tektus» (Amatas pagasts), SIA «M parks» (Amatas pagasts) SIA «E Strenči» (Strenči), SIA «Elektro Rīdzene» (Cēsu novads), SIA «E Seda» (Strenču novads), SIA «Rīgas enerģija», kuri saglabājuši darbības licences, bet darbību nav uzsākuši.

Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam, Publiskā tirgotāja pienākumus un elektroenerģijas obligāto iepirkumu veic EPT, kas enerģijas iepirkuma administrēšanu īsteno stingri reglamentētā kārtībā, uzraugot ražotāju darba režīmu un līguma nosacījumus.

Jau vēstīts, ka raidījums «Nekā Personīga» svētdien, 15. oktobrī, ziņoja par vairākiem zaļās enerģijas ražotājiem, kas šmaucās ar atļaujām. Elektrības patērētājiem tas varot izmaksāt desmitiem miljonu. Pētījuma gaitā raidījums atklāja septiņus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, Sadales tīklam padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Raidījums aplēsis, ka gadījumā, ja šie uzņēmumi uzsāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par pieckāršo cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK saskata iespējamu Sadales tīkla pārkāpumu lietā par krāpšanos ar OIK

LETA,20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Rīgas enerģija policijai lūdz pārbaudīt iespējamu pretlikumīgu vēršanos pret uzņēmumu OIK atļauju skandālā

LETA,27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - EM vēršas Valsts policijā par iespējamo krāpšanos ar OIK

Rūta Lapiņa,18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar televīzijas kanālā TV3 raidījumā «Nekā Personīga» izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, Ekonomikas ministrija iesniegusi pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret AS «Sadales tīkls» un SIA «Rīgas Enerģija» par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Saskaņā ar izsniegto atļauju SIA «Rīgas Enerģija» līdz 2017. gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, t.i. AS «Sadales tīkls», parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai AS «Sadales tīkls» uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas,» skaidro ministrijā.

Tomēr raidījuma «Nekā Personīga» filmēšanas laikā uzņēmuma SIA «Rīgas Enerģija» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.

Tādēļ Ekonomikas ministrija lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa,21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Sadales tīkls maldinājis par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā

LETA,31.10.2017

AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis (no kreisās) un bijušais valdes loceklis Rolands Lūsveris

Foto: Evija Trifanova/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mežvidu un Barkavas koģenerācijas staciju operatori pārsūdzēs OIK atļauju atcelšanu

Zane Atlāce - Bistere,23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas enerģija sola no valsts piedzīt miljonus

LETA,06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārsūdzēs EM lēmumu, apņemoties no valsts piedzīt vairākus miljonus eiro, norādīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunojamās enerģijas federācija iebilst izmaiņām saistībā ar OIK atļaujām

LETA,03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) kategoriski iebilst pret Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem noteikumu projektiem, kas paredz būtiski pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, intervijā Latvijas Radio sacīja LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

Kā sacīja Irbe, noteikumu projekti tādā redakcijā, kā tos paredzēts izskatīt pirmdien Ministru kabineta komitejā, ir vērsti uz klaju vēlmi atrast atkāpes no normatīvajiem aktiem un obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atņemt ražotājiem jebkurā gadījumā.

LAEF pārstāvis pauda, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāpasaka atklāti, ka «mēs nevēlamies jūs [atjaunojamās enerģijas ražotājus]».

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, izstrādājot šos noteikumu projektus, tie nav apspriesti ar atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pārstāvjiem. Ar nozari arī nav runāts par to, vai un kā rīkoties, lai varētu atteikties no OIK.

Kā sacīja Irbe, OIK «varbūt nebija aizgājis paredzētajā virzienā», bet no valsts puses neesot veiktas nekādas darbības, lai rastu citus virzienus. Vienlaikus LAEF vadītājs sacīja, ka nozarei esot skaidri risinājumi OIK sistēmas izmaiņām, par kuriem esot iespējams runāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien,10.aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām.

Valdība atbalstīja EM izstrādātos grozījumus divos noteikumos - Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā un Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību.

Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.

Lai nodrošinātu precīzu saražotās elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā uzskaiti, pēc EM rosinājuma, tiks noteikts, ka attiecīgā uzskaite par saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju veicama vismaz reizi dienā un par izmantoto kurināmo uzskaite veicama reizi mēnesī un šie dati uzglabājami vismaz piecus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiesa attaisno visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos

LETA,31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien konceptuāli atbalstīja priekšlikumus par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ierobežošanu.

Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš komisijas sēdē pauda, ka veids, kādā Latvijā ir tikusi īstenota subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma, to atbilstoši neuzraugot un paredzot pārmērīgi dāsnu atbalstu, ir nozīmīgi sadārdzinājis elektroenerģijas izmaksas Latvijas ražotājiem. Tā rezultātā iedragāta Latvijas rūpniecības konkurētspēja.

Pēc viņa teiktā, Latvijā elektroenerģijas cenas industriāliem patērētājiem ir krietni augstākas nekā vidēji Eiropā. Īpaši lielas atšķirības ir salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem un konkurentiem Ziemeļu un Centrālajā Eiropā.

Tāpat viņš piebilda, ka Latvijā ir vislielākā OIK un sadales pakalpojumu proporcija kopējā elektrības cenā, un lielākajai daļai nozares mazo un vidējo uzņēmumu elektroenerģijas izmaksas 2017. un 2018.gadā turpina pieaugt. Tikmēr, neraugoties uz ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) publiski atzīto, ka subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma ir kļūda, Ekonomikas ministrijas (EM) rīcība neliecina par politisko gribu un gatavību šo kļūdu labot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvenergo» uzsāk Elektrum automobiļu uzlādes staciju izveidi, atklājot pirmās 3 uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā.

«Eletroautomobiļi ir nākotne. Visi lielie auto ražotāji ir paziņojuši, ka radīs jaunus elektoautomobiļu modeļus un tādu kļūs arvien vairāk. Latvijā to skaits šobrīd nav liels - nedaudz virs 500, bet «Latvenergo» saskata to strauju pieaugumu nākotnē,» ir pārliecināts «Latvenergo» valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Pēc koncerna prognozēm tuvāko desmit gadu laikā elektroauto skaits Latvijā varētu sasniegt 30 tūkstošus. Piecu gadu laikā Latvijā no piecām elektroauto uzlādes stacijām to skaits ir izaudzis līdz 78.

Pirmās stacijas atklātas Uzvaras bulvārī 7 un Pulkveža Brieža ielā 12, Rīgā un Jomas ielā 4 Jūrmalā. Jaunajās Elektrum uzlādes stacijās vienlaikus var veikt divu auto uzlādi; vienu pie ātrās uzlādes stacijas, otru - pie vidēji ātrās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgādes nozare saskaras ar izaicinājumiem

Žanete Hāka,23.09.2019

Jaunas tarifu izmaiņas varētu stāties spēkā jau pēc viena gada, tas ir, no 2020. gada 1. janvāra, taču tikai gadījumā, ja šā gada novembra sākumā (kad būs zināmi oktobra apjomi) tiks noskaidrots, vai 2019.gadā Latvijā patērētais gāzes apjoms (10 mēnešu faktiskais patēriņš un 2 mēnešu vidējais patēriņš, izmantojot pēdējo trīs gadu rādītājus, jo novembra un decembra rādītāji vēl nebūs zināmi) būs zem noteikta līmeņa.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvie enerģijas avoti turpina attīstīties, sekojot tehnoloģiju inovācijām; patlaban notiek darbs pie likumdošanas izmaiņām, sekojot ES klimata pārmaiņu ierobežošanas stratēģijām, un klimata pārmaiņas turpina diktēt nozares virzību.

Lai diskutētu par panākto progresu un jaunumiem siltumapgādes nozarē, Izdevniecība Dienas Bizness, Latvijas Gāze un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija 25. septembrī rīko ikgadējo siltumapgādes nozares pārstāvju diskusiju platformu – Siltumapgādes forumu «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks».

Darbs turpinās

Patlaban turpinās darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) izstrādes. Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju un sabiedrības sniegto priekšlikumu analīzes ministrija nupat aktualizējusi NEKP 2030 redakciju, nosakot arī plānotos rīcības virzienus un pasākumu sarakstu. Patlaban zināms, ka NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, un plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Kā skaidro EM, plāna mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, šobrīd plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā, kā arī transportā, ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana un citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmums AS “Latvenergo” ir iegādājies 100% SIA “DSE Aizpute Solar” kapitāla daļu no Dānijas zaļās enerģijas attīstītāja “Danish Sun Energy” ApS, lai līdz 2025. gada beigām uzbūvētu saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 265 MWp (megavati līdzstrāvas) apmērā.

Šis ir būtisks solis, lai īstenotu “Latvenergo” darbības stratēģijā noteikto mērķi – sniegt izšķirošu ieguldījumu Latvijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, paplašinot un diversificējot savu ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, virzoties uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: „2024. gadā esam intensīvi strādājuši savas darbības izvēršanai mūsu pašmāju tirgū – Baltijas valstīs, un esmu gandarīts, ka līdztekus jaunu ražošanas aktīvu ieguvei ārpus mūsu zemes nu esam ievērojami nostiprinājuši enerģijas ražošanas pozīcijas Latvijā. Projekts, kas uzstādītās jaudas ziņā ir līdzvērtīgs Ķeguma HES, līdzsvaros elektroenerģijas piedāvājumu mūsu klientiem siltajā sezonā, kurā līdz šim esam bijuši deficīta situācijā un kurā pieprasījums pēc enerģijas pieaug. Šogad iegūto projektu realizācija ļaus “Latvenergo” saražot 1,7 TWh elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīga 1/4 daļai no Latvijas patēriņa.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē

LETA,07.10.2021

"Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvenergo" ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē, sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš veido apmēram septiņas teravatstundas. Vienlaikus "Latvenergo" pēdējo piecu gadu laikā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražoja 2,7 teravatstundas gadā, bet termoelektrostacijās (TEC) - apmēram divas teravatstundas.

"Līdz ar to ir redzams, ka "Latvenergo" saražo mazāk nekā ir Latvijas patēriņš, un stratēģiskais skatījums ir šo situāciju mainīt, kā arī dot savu pienesumu Latvijas eksporta apmēru palielināšanā. Mūsu ambīcijas ir saražot vairāk nekā Latvijas patēriņš," teica Baļčūns, piebilstot, ka "Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru