Senākais lombards Latvijā - Rīgas pilsētas lombards -, kas strādā kopš 1802. gada, pārcēlies uz jaunām telpām Audēju ielā, informē DelfinGroup.

"Rīgas pilsētas lombardam ir vairāk nekā 200 gadu sena vēsture un esam gandarīti, ka varam būt lombardu vēstures un tradīciju turētāji Latvijā. Daudzus gadus Rīgas pilsētas lombards atradies Kalēju ielā, taču turpinot Banknote filiāļu tīkla attīstību, ir sperts nākamais solis šī lombarda vēsturē. Esam atklājuši jaunas telpas Audēju ielā 6, lai piedāvātu saviem klientiem vēl lielāku, īpaši atlasītu preču sortimentu. Saglabājot senākā lombarda vēstures šarmu, jaunajās telpās plašā klāstā būs pieejamas senlietas un unikāli priekšmeti, kas nav pieejami nekur citviet. Te glabājas vēstures liecības, kas īpaši interesē senlietu entuziastus un ārvalstu tūristus," skaidro DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Rīgas pašvaldībai tā arī nav izdevies atrast interesentus, kas būtu gatavi iegādāties Rīgas pilsētas lombarda kapitāla daļas. Šobrīd Rīgas domes Īpašumu departaments izvērtē piesaistītā konsultanta zvērinātu advokātu biroja Magnusson iesniegto atzinumu par iemesliem, kāpēc pircējs nav atrasts, un priekšlikumus turpmākajai rīcībai ar kapitāla daļām.

Pagaidām gan departaments neatklāj nedz iemeslus, kāpēc nav izdevies pārdot lombarda kapitāla daļas, nedz arī priekšlikumus par turpmāko rīcību. Jāatgādina, ka sākotnēji Rīgas pašvaldība pati mēģināja pārdot sev piederošās kapitāldaļas, rīkojot izsoles, bet neviens pretendents nepieteicās. Tāpēc pērn rudenī tika izsludinātais iepirkumu konkurss, kurā uzvarēja zvērinātu advokātu birojs Varul, kas šobrīd mainījis nosaukumu uz Magnusson (ar nosaukumu Varul šobrīd darbojas cits advokātu birojs).

Līgums paredzēja, ka akciju pārdošanas darījums jānoorganizē ne vēlāk kā desmit mēnešu laikā. Magnusson, ja viss noritēs gludi, saņems kopumā vairāk nekā 169 tūkst. latu.

SIA ExpressCredit, kas strādā ar zīmolu lombards24.lv, šodien noslēgs pirkuma līgumu par SIA Rīgas pilsētas lombards iegādi, kas notiks atbilstoši Rīgas domes 11. februāra izsoles rezultātiem. Kopējā darījuma summa ir 880 000 eiro. Atbilstoši izsoles noteikumiem SIA ExpressCredit maksājumu veiks viena mēneša laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, informēja valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

«Atzinīgi vērtējam Rīgas domes lēmumu nekropļot konkurenci un izsolīt pašvaldības uzņēmumu. Uzskatām, ka šis solis tikai uzlabos pakalpojuma kvalitāti,» sacīja A. Evertovskis.

SIA ExpressCredit vadība norāda, ka akcionāru maiņa būtiski neietekmēs uzņēmuma darbību. «Neredzam nepieciešamību veikt kardinālas izmaiņas lombarda darbībā. Arī Rīgas pilsētas lombarda klientiem nekas nemainīsies – uzņēmums turpinās strādāt kā līdz šim,» skaidro A. Evertovskis.

SIA ExpressCredit norāda, ka Rīgas lombarda iegādes darījums ir stratēģisks uzņēmuma vadības lēmums, lai turpinātu uzņēmumu attīstību.

Ekonomikas ministrija par konsultācijām vienotas attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidei, ko plānots darīt uz Hipotēku bankas bāzes, zvērinātam advokātu birojam Magnusson maksās 62 tūkstošus latu (bez PVN).

Pērn oktobrī ar šādu piedāvāto summu Magnusson uzvarēja Ekonomikas ministrijas rīkotā atklātā konkursā, kurā kopumā bija saņemti seši piedāvājumi. Konkursā, kur paredzamā cena bija noteikta 90 tūkstošu latu apjomā, uzvarētājs tika izvēlēts nevis pēc zemākās cenas, bet vērtējot saimniecisko izdevīgumu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības brojā (IUB).

Paziņojumā arī norādīts, ka uzvarējušā pretendenta līgumcena 62 tūkstošu latu apjomā veidojas, saskaitot divas pozīcijas, tajā skaitā kopējā cena par izvērtējuma veikšanu vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidei – 22 tūkstoši latu un cena par vienas stundas konsultācijas sniegšanu – 35 lati par stundu, kopējai konsultāciju summai bez pievienotās vērtības nodokļa nepārsniedzot 40 tūkstošus latu. Ja pie AFI izveides izvērtējuma strādā vidēji astoņas stundas dienā, vidēji 25 darba dienas mēnesī, tad kopumā Magnusson pie AFI jāstrādā aptuveni 5,7 mēneši, jeb, sākot darbu, piemēram, 2012.gada novembrī, tam būtu jāilgst nedaudz ilgāk kā līdz aprīļa vidum, liecina Db.lv aplēses.

Par Rīgas pašvaldības lēmumu Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles azartspēļu rīkotāji ir gatavi ar pašvaldību tiesāties līdz pat Eiropas tiesu līmenim, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā paziņoja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Ģirts Ludeks.

Komitejas sēdē 14.jūnijā atkal tika spriests par turpmāko azartspēļu likteni Rīgā. Tā kā pērn rudenī Rīgas dome jau pieņēma lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, ziņojumu sāka domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiesā atrodas 40 lietas pret pašvaldību, kas saistītas ar šo lēmumu. «Divas lietas ir apvienotas un viena izbeigta pēc paša iesniedzēja lēmuma. Pirmajā instancē ir izskatītas jau 25 lietas un 13 no tām spriedumi ir par labu pašvaldībai. Sešas lietas ir nonākušas līdz apgabaltiesai,» sacīja Liepiņš.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale pastāstīja, ka patlaban pēc objekta statusa un atrašanās vietas atbilstošas Rīgas teritorijas plānojumam no 2006.-2018.gadam ir 108 spēļu zāles. 93 no tām atbilst objekta statusam, bet 15 esošās zāles jau tagad neatbilst objekta statusam. Taču balstoties uz pirmo Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam redakciju, nākotnē atbilstošas būs vien 36 zāles, jo jaunajā plānojumā spēļu zāles būs atļauts izvietot tikai jauktas apbūves centra teritorijās.

Pēc tam, kad internetā ievietotais video, kurā redzama a/s Ceļu pārvalde darbinieku pavirša bedrīšu labošana, izraisījis divu uzņēmuma darbinieku atlaišanu, kā arī sašūpojis uzņēmuma vadītāja Jāņa Zauera-Zaula krēslu, a/s Ceļu pārvalde darbinieki pulcējušies, lai paustu atbalstu savam priekšniekam, kritizētu Nila Ušakova aso rīcību un skaidrotu, ka šāda bedrīšu labošanas prakse esot visā Eiropā, liecina Youtube ievietotais video.

«Esam uzrakstījuši iesniegumu Nilam Ušakovam, ka ļoti pārdzīvojam [notikumus, ko izraisījis video, kurā redzms a/s Ceļu pārvalde darbs bedrīšu labošanā],» pauž a/s Ceļu pārvalde darbinieks, norādot, ka J. Zauera-Zaula vadībā uzņēmums veiksmīgi darbojies vairākus gadus.

Tāpat darbinieks skaidro, kā pareizi avārijas situācijā tiek klāts aukstais asfalts: «Ja ziemas periodā rodas caurumi vai bedres, tās aizber ar auksto asfaltu un izlīdzina ar lāpstu,» norāda a/s Ceļu pārvalde darbinieks, aizstāvot savu nu jau bijušo kolēģu metodi bedrīšu labošanā. Kā bija redzams plašu rezonansi izraisījušajā video, a/s Ceļu pārvalde darbinieki auksto asfaltu bedrēs piemīdīja ar kājām. «Viņi pieblietēja ar kājām, jo transporta kustība bija diezgan liela,» norāda a/s Ceļu pārvalde pārstāvis, paužot, ka būtiski darba rezultātu lāpstas vai pašam savu kāju izmantošana neietekmē, jo asfaltu vēlāk pieblietē arī braucošie transportlīdzekļi. Viņš norāda, ka tā tas notiekot «visā Eiropā». Uzņēmuma darbinieks pārējo a/s Ceļu pārvalde strādājošo vārdā norāda, ka internetā ievietotajā video redzamajam nebija jābūt par iemeslu, kādēļ tiek atlaisti darbinieki.

Nebanku patērētāju kreditēšanas uzņēmuma ExpressCredit akcionāri 13.decembrī nolēmuši izmaksāt ārkārtas dividendes viena miljona eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lēmums par ārkārtas dividenžu izmaksu pieņemts, pamatojoties uz šī gada deviņos mēnešos gūto 2,24 miljonu eiro peļņu. Dividenžu izmaksa tiks veikta līdz 2017.gada 31.decembrim.

ExpressCredit koncerna peļņa šī gada deviņos mēnešos bija 2,24 miljoni eiro, bet koncerna kopējie ieņēmumi, salīdzinot ar atbilstoši periodu iepriekšējā gadā, ir palielinājušies par 20,8% un veido 13 490 124 eiro.

ExpressCredit izveidota 2009.gadā un līdz 2012.gada jūnija beigām strādāja ar nosaukumu Lombards24.lv.

ExpressCredit koncerns ir pārstāvēts ar zīmoliem Banknote, MoneyMetro un Rīgas pilsētas lombards. Koncerns darbojas 39 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, kopumā 93 filiālēs, nodarbina 279 darbiniekus un 2016.gadā nodokļos ir samaksājis 2,3 miljonus eiro.

Latvijas finanšu nozares koncerns "DelfinGroup" noslēdzis reorganizācijas procesu, pārveidojot uzņēmuma tiesisko formu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību par akciju sabiedrību, informē uzņēmums.

AS "DelfinGroup" pamatkapitāls ir 4 miljoni eiro, un to veido 40 miljoni akciju, katra 0,10 eiro vērtībā.

"Uzņēmuma reorganizāciju ļoti atzinīgi uztver gan esošie akcionāri, gan esošie un potenciālie obligāciju īpašnieki. "DelfinGroup" pārvaldība kļūs vēl caurspīdīgāka un efektīvāka. Tostarp, noslēdzot reorganizācijas procesu, reizē ar 2020. gada auditēto finanšu pārskatu tiks sagatavots uzņēmuma pirmais Ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības (ESG - Environmental, Social, and Corporate Governance) ziņojums par 2020. gadu. No šodienas es pārtraucu strādāt uzņēmuma valdē un turpināšu darboties tikai uzņēmuma padomē. "DelfinGroup" valdes priekšsēdētāja pienākumus turpmāk veiks līdzšinējais valdes loceklis Didzis Ādmīdiņš," komentē AS "DelfinGroup" akcionārs un viens no dibinātājiem Agris Evertovskis.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup, gatavojoties sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO), kā viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ir sagatavojis pirmo ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības (ESG – Environmental, Social, and Corporate Governance) ziņojumu par 2020. gadu.

Ziņojums veidots, vadoties pēc Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Nasdaq biržu ESG ziņojumu izstrādātajām vadlīnijām.

Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā 2021. – 2023. gadam norādīts, ka Ziemeļvalstīs informāciju par ESG mērķiem, kas aptver daudzveidīgus vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, šobrīd sniedz aptuveni 430 uzņēmumi. Savukārt Baltijas valstīs ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības novērtējumu veic tikai daži uzņēmumi.

"Gan sabiedrībā kopumā, gan biznesa vidē arvien vairāk apzinās, ka vides, sociālie un pārvaldības jautājumi, vērtējot uzņēmuma ilgtermiņa panākumu iespējas, ir tikpat nozīmīgi kā aktuālo finanšu datu analīze. Tāpēc, startējot ar IPO Nasdaq Riga biržā, ieviešam augstākos standartus un prasības, ko investori un regulējošās institūcijas izvirza finanšu nozares uzņēmumiem. ESG ziņojums ikvienam interesentam sniedz padziļinātu ieskatu ne vien uzņēmuma finanšu datos, bet arī uzņēmējdarbības iekšējos procesos, pārvaldības principos, attīstības filozofijā un ilgtermiņa vīzijā. Nav arī nekāds noslēpums, ka Eiropas Savienība par vienu no centrāliem ilgtspējas mērķiem ir izvirzījusi klimatneitrālu, resursefektīvu un sociāli taisnīgu investīciju veicināšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz ar to Eiropā strādājošiem uzņēmumiem un investoriem ESG jautājumi un ar tiem saistīto risku mazināšana būs arvien nozīmīgāks faktors biznesa attīstības lēmumu pieņemšanā," norāda AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

SIA ExpressCredit dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums 2016. gada peļņu un iepriekš nesadalīto peļņu kopsummā 1,07 miljonu eiro apmērā sadalīt kā dividendes, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

SIA ExpressCredit 2016. gada peļņa bija 995 tūkstoši eiro. Dividenžu izmaksa tiks veikta līdz 2017. gada 30. novembrim, ievērojot parāda vērtspapīru prospekta emisiju LV0000801322, LV0000801280 un LV0000802213 noteikumus.

SIA ExpressCredit ir licencēts nebanku paterētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. SIA ExpressCredit darbojas ar zīmoliem Banknote, MoneyMetro un Rīgas pilsētas lombards 39 lielākajās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās 92 filiālēs, piedāvājot patērētājiem lombarda aizdevumus, patēriņa aizdevumus un naudas pārskaitījumus sadarbībā ar Western Union. Uzņēmuma pakalpojumus Latvijā izmantojuši vairāk kā 310 tūkstoši fizisku personu.

SIA ExpressCredit valdei, kuru veido Agris Evertovskis, Didzis Ādmīdiņš un Kristaps Bergmanis, kopš šā gada 11.janvāra pievienojies arī Ivars Lamberts, informē uzņēmumā.

I.Lamberts darbu SIA ExpressCredit uzsāka 2015. gada maijā un kopš tā laika satrādāja kā galvenais operāciju direktors (COO). Pirms pievienošanās SIA ExpressCredit I. Lamberts strādāja vadošās pozīcijās virknē uz servisu orientētās kompānijās. Viņa pienākumos arī turpmāk būs nodrošināt veiksmīgu operāciju norisi SIA ExpressCredit.

SIA ExpressCredit ir licencēts patērētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Koncerns ir pārstāvēts ar zīmoliem Banknote, MoneyMetro un Rīgas pilsētas lombards.

Koncerna pamatpakalpojumi ir patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un naudas pārskaitījumi sadarbībā ar Western Union. Kopumā koncerns darbojas 39 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, kopumā 90 filiālēs, nodarbina 279 profesionālus darbiniekus un 2016. gadā nodokļos ir samaksājis 2,3 miljonus euro. SIA ExpressCredit ir LAFPA un LTRK biedrs.

SIA “ExpressCredit” reģistrējis komercķīlu atbilstoši jaunajai finansējuma nodrošinājuma struktūrai, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šajā struktūrā visi emisiju ISIN LV0000802379, ISIN LV0000802213 un ISIN LV0000801322 obligacionāri, kā arī SIA “Mintos Finance ” tiek nodrošināti ar ExpressCredit piederošās mantas un prasījuma tiesību komercķīlas nodrošinājumu 40,5 miljonu eiro vērtībā.

SIA "ExpressCredit" ir licencēts patērētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Koncerns ir pārstāvēts ar zīmoliem “Banknote”, "VIZIA" un “Rīgas pilsētas lombards”.

Koncerna pamatpakalpojumi ir patēriņa aizdevumi, distances aizdevumi, lombarda aizdevumi. Kopumā koncerns darbojas 39 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, kopumā 89 filiālēs, nodarbina vairāk nekā 270 profesionālus darbiniekus un 2018. gadā nodokļos ir samaksājis 2.7 miljonus eiro.

SIA ExpressCredit parāda vērtspapīru prospekta ietvaros emisijai ISIN LV0000801280 ar 2017. gada 27. novembri tiek dzēsta obligāciju pamatsumma 50 eiro par vienu obligāciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kopumā tiks dzēsta obligāciju pamatsummas vērtība par 250 000 eiro. Pēc darījuma vienas obligācijas (ISIN LV0000801280) nominālvērtība būs 200 eiro.

Prospekta ietvaros emisijai LV0000801280 kopumā tika izlaistas 5 000 obligācijas ar nodrošinājumu un ar sākotnējo nominālvērtību 1000 eiro. Kupona gada procentu likme ir 14% ar 5 gadu termiņu un pakāpenisku pamatsummas atmaksu.

SIA «ExpressCredit» ir licencēts patērētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Koncerns ir pārstāvēts ar zīmoliem «Banknote», «MoneyMetro» un «Rīgas pilsētas lombards».

Koncerna pamatpakalpojumi ir patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un naudas pārskaitījumi sadarbībā ar «Western Union». Kopumā koncerns darbojas 39 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, kopumā 93 filiālēs, nodarbina 279 profesionālus darbiniekus un 2016. gadā nodokļos ir samaksājis 2,3 miljonus euro. SIA «ExpressCredit» ir LAFPA un LTRK biedrs.

SIA ExpressCredit un tā meitas uzņēmums SIA MoneyMetro (strādā ar zīmoliem Banknote, Rīgas pilsētas lombards un MoneyMetro) šā gada 4. ceturksnī pārspēja uzņēmumu līdz šim augstākos šī gada 3.ceturkšņa rādītājus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmumu izsniegto aizdevumu apjoms 4. ceturksnī bija 9,24 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk kā 3. ceturksnī, sasniedzot iepriekš prognozēto 33 miljonu izsniegšanas apjomu gadā. Palielinoties patēriņa aizdevumu izsniegšanas apjomiem, ieņēmumu apjoms 4. ceturksnī sasniedza 3,3 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 3. ceturksnī.

Jau iepriekš ziņots, ka attīstības finansēšanai SIA ExpressCredit emitēja ExpressCredit 14% 2021 Notes Issue (ISIN kods: LV0000802213) slēgta tipa 5000 sabiedrības obligācijas ar katras obligācijas nominālvērtību EUR 1000 un kopējo emisijas apjomu EUR 5 000 000. Līdz 2017. gada 4. janvārim ir iegādātas 774 jaunās emisijas obligācijas par kopējo summu 774 000 EUR apmērā.

19.janvārī SIA ExpressCredit ir veikusi iemaksu 100% meitas sabiedrības Bulgārijā pamatkapitālā 500 000 EUR apmērā, informēja SIA ExpressCredit valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Meitas sabiedrība reģistrēta ar mērķi saņemt licenci darbībai lombarda un patēriņa aizdevumu izsniegšanas jomā. Sabiedrība vēl nav pieņēmusi lēmumu par konkrētu darbības uzsākšanas laiku un apjomu.

SIA ExpressCredit ir licencēts nebanku patērētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009.gadā. SIA ExpressCredit darbojas ar zīmoliem Banknote (līdz 23.11.2015 Lombards24.lv) un Rīgas pilsētas lombards. SIA ExpressCredit 2015.gadā valstij nodokļos nomaksājusi 2,6 miljonus eiro.

Šā gada novembrī Lombards24.lv veiks zīmola maiņu, liecina tā sniegtā informācija.

Turpmāk iedzīvotājiem tas būs pazīstams ar nosaukumu Banknote. Līdz ar zīmola maiņu uzņēmums paplašinās piedāvāto finanšu pakalpojumu apjomu.

Uzņēmums jaunā Banknotes zīmola attīstībā tuvākā gada laikā plāno ieguldīt vairāk nekā 1,3 miljonus eiro.

«Lombards24.lv zīmola maiņa ir nākamais solis uzņēmuma izaugsmē,» komentē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

Lombards24.lv zīmola maiņas process notiks pakāpeniski. Zīmola maiņa cita starpā ietvers jaunā Banknote logotipa izvietošanu uz visu 95 filiāļu izkārtnēm un interneta mājas lapā. Savukārt, Lombards24.lv filiāles jau šobrīd pakāpensiki tiek pielāgotas Banknote vizuālajai identitātei un darbības niansēm. Visi līdz šim slēgtie klientu un sadarbības partneru līgumi paliks spēkā un nekādas izmaiņas nebūs jāveic.

SIA ExpressCredit (strādā ar zīmoliem Banknote un Rīgas pilsētas lombards) izsniegto patēriņa aizdevumu apjoms 3. ceturksnī sasniedza 8,33 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Palielinoties patēriņa aizdevumu izsniegšanas apjomiem, ieņēmumu apjoms 3. ceturksnī sasniedza 3 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2015. gada attiecīgā periodā un par 25% vairāk kā šī gada 1. ceturksnī.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis rezultātus skaidro: «2016. gada darbības rezultāti atbilst uzņēmuma plānotajam.Šogad plānojam izsniegt 400 tūkstošus aizdevumu par kopējo summu 33 miljoni eiro.»

AS Latvijas Centrālais Depozitārijs 17. oktobrī ir iegrāmatojis 5000 sabiedrības ExpressCredit 14% 2021 Notes Issuenobligācijas ar katras obligācijas nominālvērtību 1000 eiro un kopējo emisijas apjomu 5 000 000 eiro. Obligāciju kupona maksājumi 14% apmērā tiks veikti katra mēneša 25. datumā. Obligāciju izvietošanu organizē AS Baltikums Bank.

Izbeigta ceļu būves uzņēmuma AS "Ceļu pārvalde" tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Tiesiskās aizsardzības procesa lietu Rīgas pilsētas tiesa izbeigusi, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad 10.augustā "Ceļu pārvaldei" bija VID administrēto nodokļu parāds 1 534 362 eiro apmērā.

"Ceļu pārvalde" ir viens no trīs uzņēmumiem, kuriem Konkurences padome (KP) piemērojusi sodu ceļu būves karteļa lietā. "Ceļu pārvaldei" piemērots sods 1 026 958,61 eiro apmērā.

"Ceļu pārvalde" KP lēmumu vēl var apstrīdēt tiesā. Uzņēmums nekomentēja ne KP lēmumu, ne to, vai tas tiks apstrīdēts.

"Ceļu pārvaldes" apgrozījums 2021.gadā bija 30,205 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi bija 1,277 miljoni eiro. Kompānijas finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publicēti.

Autoceļu būves uzņēmums AS "Ceļu pārvalde" pasludināts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par "Ceļu pārvaldes" maksātnespējas procesa pasludināšanu pieņēmusi ceturtdien, 5.oktobrī. Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Elīna Karstā.

Kreditoru prasījumi administratorei iesniedzami līdz 2023.gada 6.novembrim.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākajiem datiem, "Ceļu pārvaldei" ir VID administrēto nodokļu parāds 607 972 eiro apmērā, taču VID atzīmē, ka precīzu informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli VID nevar sniegt, jo nodokļu maksātājs nav iesniedzis visas deklarācijas.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa šogad 5.jūnijā ierosināja "Ceļu pārvaldes" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču lieta 2023.gada 11.augustā tika izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina Ģenerālprokuratūru saukt pie kriminālatbildības deviņas personas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim četras a/s Ceļu pārvalde amatpersonas ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, lai noslēgto līgumu izpildes rezultātā iegūtu noziedzīgus finanšu līdzekļus. A/s Ceļu pārvalde vajadzībām, izmantojot starpniekuzņēmumus, iepirktās izejvielas tika sadārdzinātas, kā rezultātā no Ceļu pārvaldes izkrāpti aptuveni 73 tūkst. Ls.

Izmantojot vairākus citus uzņēmumus, tai skaitā arī ārzonu uzņēmumus, šie finanšu līdzekļi tika legalizēti. Izmeklēšanas gaitā iegūtie pierādījumi dod pamatu uzskatīt, ka personas, kas bija iesaistītas starpniekuzņēmumos (tajā skaitā arī viena amatpersona), bija arī patiesā labuma guvēji ārzonu uzņēmumos.

Par 25–30% samazinoties šogad piedāvātajām ceļu būvdarbu izmaksām, rodas iespēja atjaunot vairāk ceļu, nekā plānots, vienlaikus pastāv bažas par darbu kvalitāti

Šogad valsts ceļu atjaunošanas darbi iecerēti 1032 km garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad darbi notika 750 km garumā. Paredzēts izsludināt iepirkumus 81 valsts ceļa posma remontdarbiem, kopā ar 11 no pērnā gada pārejošiem projektiem darbi paredzēti 92 objektos. «Tie ir šī brīža plāni, jo šīs sezonas iepirkumos rādās diezgan liela ekonomija 25–30% apmērā. Krietni lētāk, nekā mēs esam plānojuši. Konkurence ir ļoti liela, līdz ar to uzņēmēji piedāvājumos neatļaujas ielikt lielāku peļņas procentu, iespējams, peļņas procents nav nekāds,» DB stāsta va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš neslēpj, ka cenu kritums ir pārsteigums pasūtītājam. Arī DB pārliecinājās, ka būtiski atšķiras cenas, kādas iecerējuši LVC un par kādām noslēgts līgums, piemēram, reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža ap 10 km garā posma Zebrene–Lielauce rekonstrukcijas izmaksas tika lēstas vairāk nekā 8 milj. eiro apmērā, taču uzvarētājs a/s Kauno tiltai to apņēmies paveikt teju uz pusi lētāk – par 4,25 milj. eiro, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā rodamās informācijas. Līdz marta beigām plānots apkopot informāciju par piedāvātajām līgumcenām un tad, iespējams, LVC organizēs papildu iepirkumus par ietaupīto naudu, līdz ar to sakārtoto kilometru skaits varētu būt lielāks. Valsts ceļu sakārtošanai – gan būvniecībai, gan ikdienas uzturēšanai – šogad paredzēti 250 milj. eiro, no tiem 136 milj. ir ES fondu līdzfinansējums, bet 111 milj. eiro – valsts budžeta līdzekļi, nedaudz tiek izmantota arī INTEREG nauda.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

"Reģionālā investīciju banka" piešķīrusi 2,8 miljonu eiro aizdevumu ceļu būves, remonta, uzturēšanas, projektēšanas un asfaltbetona ražošanas uzņēmumam AS "Ceļu pārvalde", informē bankā.

Bankā norādīja, ka daļa aizdevuma izsniegta garantiju līnijas refinansēšanai un jaunu garantiju izsniegšanai uzņēmuma dalībai valsts un pašvaldību konkursos. Tāpat kredīta līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma apgrozāmiem līdzekļiem, kā arī nodrošinās līzinga limitu autoparka atjaunošanai.

"Šis kreditēšanas darījums ir daļa no bankas fokusētas stratēģijas finansēt veiksmīgus Latvijas uzņēmumus, kas strādā tirgos un nozarēs ar augošu nākotnes potenciālu," pauda "Reģionālās investīciju bankas" Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Savukārt "Ceļu pārvaldes" ģenerāldirektors Eldanizs Mamedovs norādīja, ka kompānija vienlaicīgi piedalās dažādos projektos un konkursos, kā arī ceļu būvei ir pastāvīgi nepieciešami apgrozāmie līdzekļi tehnikai, materiāliem un citām izmaksām. "Šis aizdevuma darījums mums atrisina abus šos izaicinājumus - mēs varam aktīvi startēt valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī vienlaicīgi īstenot arvien augošu ceļu būves un uzturēšanas projektu portfeli," viņš minēja.

Pēc internetā ievietotā videomateriāla, kurā redzams, kā strādnieki neefektīvi labo ceļu bedrītes, abi video redzamie Ceļu pārvaldes darbinieki tikuši atlaisti, tāpat tiks vērtēta arī uzņēmuma priekšnieka Jāņa Zauera-Zaula atbilstība amatam, savā Twitter kontā paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Papildināts viss teksts.

«Vērtēsim Ceļu pārvaldes priekšnieka atbilstību amatam. Bet abi video varoņi jau ir atlaisti,» Twitter norādījis N. Ušakovs. Tāpat pilsētas mērs medijiem pauda, ka paviršā ceļu labošanas prake varētu būt sistēmiska rakstura pārkāpums: «Izskatās, ka viņiem ir pieredze strādāt tieši tā. Kā mēs varam prasīt atbildību no privātajām ielu uzturētāju firmām, ja uzņēmums, kurā 88,7% akciju pieder Rīgas domei, strādā šādā veidā?»

Šis paziņojums nācis klajā pēc tam, kad a/s Ceļu pārvalde sniedza Rīgas pilsētas pašvaldībai paskaidrojumus par nekvalitatīvi veiktiem bedrīšu likvidēšanas darbiem.