Lai gan Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību.

Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks. Lai arī ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt tradicionālā veidā.

Iemesli, kas kavē iegūt vidējo izglītību

Iemesli, kādēļ jaunieši nevar iegūt vidējo izglītību tradicionālā veidā ir ļoti dažādi – daļai to liedz veselības stāvoklis, komunikācijas problēmas vai mācīšanās traucējumi, kā rezultātā parastās skolas viņiem nav piemērotas. Vēl ir liela daļa jauniešu, kuri ir profesionāli sportisti vai mūziķi un viņu ikdiena ir piesātināta ar treniņiem, mēģinājumiem, koncertiem un sacensībām, tostarp ārpus valsts, kas nav savienojams ar skolas apmeklēšanu klātienē. Protams, ir arī tādi, kuri nevēlas lieki tērēt laiku katru dienu astoņas stundas pavadot skolas skolā gan sev interesējošos, gan neinteresējošos mācību priekšmetos, īpaši gadījumos, ja uz skolu jāmēro ļoti liels attālums. Individuāli saplānots mācību laiks var būt daudz efektīvāks. Par vidējās izglītības iegūšanu nereti interesējas arī pieaugušie, kuri savulaik ir pārtraukuši mācības, bet vēlāk tomēr sapratuši, ka izglītība ir nepieciešama, bet darbs neļauj ik dienas sēdēt skolas solā.

Mūsdienās, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, ir vērts apgūt programmēšanu. Tā attīsta loģisko, algoritmisko un analītisko domāšanu, kā arī uzmanību, pacietību un spēju ieraudzīt kopsakarības. Programmēšana attīsta arī bērnu lasītprasmi.

No skolas ar trīs datoriem līdz programmēšanai tālmācībā

Mana pieredze darbā ar bērniem pirms deviņpadsmit gadiem sākās skolā, kurā bija trīs datori. Pirmajās nodarbībās mācījāmies lietot peli un meklējām burtus uz tastatūras, mūsdienu skatījumā strādājām ļoti vienkārši, tomēr bērniem bija lielas acis un šajās stundās pat divnieku karaļi bija uzmanīgi un ar interesi apguva visu jauno.

Šobrīd, kad gandrīz ikviens bērns lieto kādu viedierīci, programmēšanas stundās acis izbrīnā vairs tik bieži netiek ieplestas, ir sarežģītāk piesaistīt uzmanību, taču, runājot tieši par programmēšanu, jāsaka, ka tas nekad nav bijis viegli. Tas ir līdzīgi kā brīvprātīgi pildīt matemātikas uzdevumus. Tomēr daudz kas ir atkarīgs tieši no pedagoga un viņa prasmes ieinteresēt bērnus. Katrs bērns lieto telefonu un, ja mācību stundā ir iespēja izveidot nelielu programmiņu savam telefonam, tas var kļūt par āķi lūpā.

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu.

Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū. Tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi. Vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Vidējā izglītība nepieciešama ikvienam

Runājot par vidējās izglītības apguvi, protams, jāizskata dažādi veidi un formas. Tiem jauniešiem, kuriem jau pēc 9. klases ir skaidra vīzija par to, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar akadēmisko vidi, sociālajām zinātnēm vai inženierzinātnēm, piemērotāka būs vispārējā vidējā izglītība. Tiem, kuriem tuvākas praktiskās lietas - profesionālā izglītība. Vēl daļai – tālmācība. Taču kopumā ir skaidrs, ka vidējā izglītība nepieciešama ikvienam. Pievēršoties dažādām izglītības ieguves formām, saskaramies ar virkni stereotipu. Šobrīd vidējā profesionālā izglītība Latvijā ir ļoti labi attīstīta, īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā, taču no padomju laikiem joprojām saglabājušies dažādi stereotipi. Profesionālās izglītības iestādes organizē virkni augsta līmeņa pasākumu, piemēram, nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia u.c. Mācību procesa pilnveidē aktīvi iesaistās arī darba devēji, tiek piesaistīti jauni pedagogi no nozarēm un kopējā kvalitāte ir augsta, taču liels mājasdarbs vēl veicams pie profesionālās vidējās izglītības tēla uzlabošanas.

Covid-19 pandēmija liek pārskatīt daudzus mūsu ikdienas paradumus. Esošajā situācijā ir grūti izplānot ne vien nākotni, bet arī rītdienu, tomēr eksperti atzīst, ka šobrīd ir piemērotāks laiks augstākā līmeņa mācībām, tā paplašinot redzesloku un attīstot savas prasmes.

Notikumi visā pasaulē un Latvijā liek mums uz mirkli apstāties, tādēļ šajā brīdī varam veltīt laiku studijām, savai attīstībai, sagatavoties nākotnei un kļūt konkurētspējīgāki. Šobrīd RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS) norisinās profesionālā maģistra studiju programmas (jeb MBA programmas) ziemas uzņemšana. Šī programma ir pielāgota tiešsaistes mācībām, vienlaikus saglabājot galveno mērķi - sniegt studentiem praktisku informāciju un zināšanas par to, kā integrēt izglītību savā ikdienā un profesionālajā darbībā.

Ir pienācis laiks, kad mēs daudz laika pavadām mājās: strādājam, mācāmies, atpūšamies. No vienas puses, ierobežojumu periodā nav viegli pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, bet, no otras puses, paveras jaunas iespējas, parādās dažādas perspektīvas. Šāds visādā ziņā grūts laiks ir lieliski piemērots jauninājumiem, piemēram, jaunas interesantas profesijas apgūšanai. Lielisks laiks papildus izglītībai. Tālmācība, internets un portatīvie datori palīdzēs mācīties un sākt pelnīt.

Dīkstāves periodu ir nepieciešams izmantot efektīvi, galvenais ir pārvarēt savas bailes un slinkumu. Darot drosmīgas lietas, mēs varam pārvietot pat kalnus. Padomā, kādas iespējas tev pavērsies, kad iegūsi jaunu profesiju vai iemaņas. Protams, profesijai jābūt pieprasītai un labi apmaksātai. Pretējā gadījumā jūs nesaņemsiet lielu prieku no mācību procesa.

Visatbilstošākās un labi apmaksātās profesijas ir diezgan viegli apgūstamas. Viss, kas Jums nepieciešams, ir brīvais laiks mācībām un portatīvie datori. Mūsdienās vispieprasītākā profesija, ko es gribētu pieminēt, ir tīmekļa izstrādātājs. Tieši viņš veido funkcionējošas vietnes, dinamiskas tīmekļa lapas, tīmekļa saskarnes un tā tālāk. Lokdauna laikā pieprasījums pēc šāda darba ir eksponenciāli pieaudzis, un jūs varat sākt ar to nodarboties. Tīmekļa izstrādes datoram ir nepieciešams labs procesors. Nepieciešams procesors no 3Hz.

Rīgas 1. Tālmācības vidusskola šo mācību gadu uzsākusi jaunā biroju ēkā Rīgā, Maskavas ielā, blakus iepirkšanās un izklaides centram AKROPOLE Rīga.

Rīgas 1. Tālmācības vidusskola, kas dibināta 2013. gadā, nodrošina pamatskolas (7.-9. klase) un vidusskolas (10.-12. klase) apguvi tālmācībā. Skola piedāvā izglītību tiešsaistē, dodot iespēju mācīties un iegūt vidusskolas diplomu ikvienam, kurš nevar regulāri apmeklēt skolu.

“Apsverot mūsu paplašināšanos, jau kādu laiku esam meklējuši jaunas telpas un beidzot ar Newsec komandas atbalstu esam atraduši sev un mūsu studentiem jaunas mājas, lai sniegtu plašāku un profesionālāku izglītības līmeni. “, sacīja Rīgas 1. Tālmācības vidusskolas direktore Gita Vāvere.

“Esam gandarīti, ka bijām daļa no šī nomas līguma parakstīšanas procesa, apzinot potenciālās sadarbības iespējas un sinerģiju abām iesaistītajām pusēm, kā arī skolēniem un viņu vecākiem, radot pievienoto vērtību tik svarīgam projektam kā izglītība, kas ir nākotnes pamats. Lēmumu izvēlēties biroju ēku Maskavas ielā 257B, Rīgā, ietekmēja lieliskā atrašanās vieta blakus iepirkšanās un izklaides centram AKROPOLE Rīga, attīstītā infrastruktūra, pašiem sava ēka, pieejamā autostāvvieta,“ sacīja Dace Priede, Newsec Biroja risinājumu vadītāja.

Mūsdienās mainās izpratne par to, ka ir arods. Es pati esmu bijusi gan dārznieks, gan uzņēmējs, gan psihologs, un priecājos, ka savos 48 gados esmu apguvusi tik daudz un dažādus arodus. Domāju, ka tā ir vērtība. Ja agrāk vienā arodā turpināja strādāt visu mūžu, šobrīd ar daudzveidību un vairākām prasmēm cilvēks kļūst bagātāks. Tajā pašā laikā arī vidējā izglītība ir absolūtais minimums katram Latvijas iedzīvotājam.

Ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi

Pirms 10 gadiem piepildīju savu sapni – izveidoju pirmo tālmācības izglītības iestādi Baltijā. Šobrīd, atskatoties uz paveikto, varu teikt, ka veicu garu un grūtu ceļu, līdz sasniedzu vēlamo rezultātu, bet vienlaikus esmu pārliecināta, ka ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi, ja nebaidās no dzīves izaicinājumiem! Visu dzīvi esmu domāju par jauniešu iespējām mācīties citādāk. Uzskatu, ka nav viegli apgūt visu uzreiz, to vajag pamazām un ar izpratni, vislabāk, ja ik mēnesi ir jāapgūst tikai trīs līdz četri priekšmeti. Ja pirmsākumos tālmācība bija kā risinājums tiem, kas aizbraukuši no Latvijas un mēģina iedzīvoties citā valstī, tad šobrīd lielākā mērķauditorija ir cilvēki, kuri zina, ko dzīvē vēlas sasniegt - mērķtiecīgi jaunieši, profesionāli sportisti, mūziķi u.c., kuri vēlas iekarot Latvijas un ārvalstu labākās augstskolas! Un ziniet, viņi to arī izdara!

Latvijas izglītības sistēma pamatskolas un vidusskolas posmā jau tagad piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, proti, pāreju uz tā saukto kompetenču jeb lietpratības izglītību. Taču aktuāls ir jautājums, kādas kvalitātes augstāko izglītību saņems Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošie.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, analizējot ekspertu komisiju 2017. gadā sniegtos akreditācijas ziņojumus par 21 Latvijas augstākās izglītības iestādē īstenotām 119 studiju programmām, nonāk pie visai skarbiem secinājumiem gan par studiju, gan mācībspēku kvalitāti. Viņš arī secina, ka augstākās izglītības vājākais posms Latvijā ir akadēmiskais personāls, par pamatu tam minot starptautisko publicitāšu niecīgo skaitu, kā arī nepietiekamas profesionālās kvalifikācijas un prasmes.

Vadot Starptautisko Kosmetoloģijas koledžu (SKK), kurā var iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību veselības aprūpē, ļoti nopietni pētu un analizēju – gan ierakstot, gan vērojot lekcijas –, kā pasniedzēji strādā patlaban un kā darbs varētu tikt uzlabots. Diemžēl jāatzīst, ka pasniedzēji ļoti pretojas pārmaiņām un nevēlas mainīt ieradumus. Piemēram, joprojām ir tādi mācībspēki, kuri vēlas stāvēt pie tāfeles un nolasīt lekciju tā, kā tas darīts gadu desmitiem. Turklāt pieredze, kuru patlaban gūstu «studenta kurpēs» divu prestižu pasaules augstskolu – Hārvardas un Oksfordas – profesionālās mūžizglītības programmās, vienā attālināti, bet otrā klātienē, ļauj saprast, kurā virzienā attīstās mūsdienīga profesionālā augstākā izglītība un ko būtu vērts censties jau tagad ieviest Latvijā.

Vairākas valstis (tostarp Latvija) slēgušas izglītības iestādes, cīnoties ar koronavīrusa izplatību. Šādos apstākļos valsts atbildība ir nodrošināt izglītības procesa nepārtrauktību, nevis tā atlikšanu uz vēlāku laiku, kas sevišķi svarīgi, piemēram, 12. klašu skolēniem, kas paredzējuši pieteikties mācībām ārvalstu augstskolās.

Mēs - nozares pārstāvji – esam pilnīgi gatavi. Latvijā veiksmīgi darbojas vairākas tālmācības skolas, no kurām lielākā ir Rīgas 1. Tālmācības vidusskola, kas īsteno izglītības programmas atbilstoši izglītības standartam. Vidusskolas mācību procesā tiek izmantoti digitālie mācību materiāli - mācību video straumēšana skolēniem tiešsaistes vidē, tiešsaistes konsultācijas ar skolotājiem, iespēja attālināti pildīt un nodot uzdevumus, un kārtot pārbaudījumus.

Arī "Telia Latvija" var apliecināt, ka interneta un straumēšanas jaudas Latvijā ir pietiekošas. "Telia Latvija" mediju servisu komanda jau 10 gadus attīsta un pasaulē virza savu video straumēšanas platformu, kas paredzēta ne vien medijiem un uzņēmumiem, bet arī izglītības iestādēm video satura straumēšanai, apstrādei un glabāšanai. Mūsu tehnoloģijas ir piemērotas pat ļoti lielam skatītāju skaitam, kas vienlaicīgi vēro video saturu gan tiešraidē, gan ierakstā.