Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde cer, ka Grieķijas valdība būs stabila un kādu dienu Eiropa novērtēs fonda darbu, kas patlaban saskāries ar plašu kritiku.

Sarunā ar aģentūru AFP K. Lagarde norādīja - tikai laiks ļaus novērtēt un saprast SVF lomu reģionā, kur fonds piedalījies jau četru eirozonas valstu starptautiskajos aizdevumos. «Ir dabiski, ja SVF savas darbības laikā tiek uztverta negatīvi – kontrolējoša un savus noteikumus diktējoša. Fonds vienmēr iesaistās krīzes situācijās,» sacīja K. Lagarde.

K. Lagarde atzina, ka fonds piemērojis «sāpīgu medicīnu», tomēr vienlaikus arī uzsvēra, ka fonda finansiālo programmu rezultāti jāanalizē ilgā laika posmā. Par piemēru viņa minēja SVF darbību Āzijas krīzes laikā aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados.

«Āzijas valstis, kas savulaik kritizēja SVF, patlaban ir pateicīgas par to, ka viņām nācās īstenot reformas. Es ceru, ka kādu dienu SVF darbības Eiropā arī tiks novērtētas,» sacīja K. Lagarde.

Pasaules ekonomikai ir izdevies spert soli atpakaļ no bezdibeņa malas, kā arī parādās stabilizācijas signāli eirozonā un ASV, tomēr attīstīto valstu parādu apjomi, kā arī augošās naftas cenas, joprojām sagādā vērā ņemamus riskus, sacīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) direktore Kristīne Lagarde.

«Pasaules ekonomika ir uz atveseļošanās ceļa, tomēr nav daudz iespēju manevriem un politiskām kļūdām,» runājot Ķīnas Attīstības forumā, sacīja K. Lagarde.

Stabilizācijas pazīmes arī apliecinot, ka globālās finanšu krīzes risināšanai izmantotie pasākumi sākot atmaksāties – ASV ekonomikas indikatori uzlabojoties, bet Eiropai ir izdevies spert nozīmīgu soli krīzes atrisināšanās, veicot pasākumus, kas saistīti ar Grieķijas situācijas normalizēšanu.

«Pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas, un pašlaik mums ir iemesls būt daudz optimistiskākiem. Tomēr optimismam mūs nevajadzētu ievilināt nepatiesas drošības sajūtā. Joprojām ir lielas ekonomiskās un finanšu ievainojamības iespējas, kuras mums jāatrisina,» klāstīja K. Lagarde.

Eiropas spēcīgākajām ekonomikām nepieciešams palielināt izaugsmi un palielināt eirozonas glābšanas fonda rīcībā esošos līdzekļus, lai tādējādi izvairītos no parādu krīzes, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Ir trīs aspekti – stiprāka izaugsme, finanšu aizsardzības mehānismi un ciešāka integrācija,» sacīja K. Lagarde. «Budžeta griezumi pastiprinās recesijas spiedienu.»

SVF vadītāja atzina, ka atsevišķām valstīm nav citas izvēles kā vien konsolidēt savas finanses. «Tomēr visur tā nav patiesība,» norādīja K. Lagarde.

Tāpat nepieciešams izveidot lielāku eirozonas glābšanas fondu, kuru varētu izmantot Itālijas vai Spānijas glābšanas gadījumā. Minēto valstu maksātnespēja «izraisītu katastrofālas sekas visai sistēmas stabilitātei,» sacīja SVF vadītāja.

«Runa ir par izvairīšanos no 1930. gada atkārtošanās, kura laikā bezdarbība, izolētība un ideoloģija izraisīja globālā pieprasījuma samazināšanos,» klāstīja K. Lagarde.

Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde, kas saniknojusi grieķus ar izteikumu, ka viņi nemaksā nodokļus, pati nemaksā valsts nodevu par saviem ienākumiem, vēsta The Telegraph.

Jau vēstīts, ka K. Lagarde intervijā britu lakrakstam Guardian izteikusies, ka viņa vairāk jūt līdzi nabadzības upuriem Āfrikā nekā grieķiem, kurus skārusi krīze. Viņa norādījusi, ka grieķi ilgstoši izvairījušies no nodokļu nomaksas. Tas saniknojis grieķus, kas izveidoja speciālu Facebook lapu Greeks are against Lagarde, kurā grieķi pauduši sašutumu par SVF vadītājas izteikumu. Trešdienas rītā šai Facebook lapai bija 5777 «sekotāju». Arī Grieķijas finanšu ministrs un sociālistu līderis Evangels Venizels (Evangelos Venizelos) norādīja, ka K. Lagarde ar savu izteikumu ir apvainojusi grieķu tautu.

Finanšu tirgi līdz ar ECB vadības nomaiņu cer uz vēl vienu likviditātes drukāšanas cēlienu.

Vecajā kontinentā šobrīd tiek dalīti nozīmīgākie institūciju amati, un Eiropas Centrālā banka šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Pašreizējā ECB šefa Mario Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde. Pārsvarā tiek spriests, ka viņa varētu būt vairāk ekonomiku sildošās monetārās politikas atbalstītāja. Tas finanšu tirgus dalībniekiem licis spekulēt, ka ECB vēlīnajā rudenī varētu atsākt, piemēram, savu aktīvu uzpirkšanas programmu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu. Tas savukārt raisījis akciju mijēju optimismu, jo nostiprinās sajūta, ka centrālās bankas finanšu tirgiem turpinās nodrošināt «aizmuguri». Līdz ar šādiem pieņēmumiem zemāk ceļojis arī Eiropas valdību obligāciju ienesīgums. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums saruka līdz -0,4% atzīmei, kas ir jauns zemākais līmenis vēsturē.

Itālija un Spānija nav lūgušas Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzību krīzes pārvarēšanai, paziņojusi SVF vadītāja Kristīne Lagarde.

K. Lagarde uzsvēra, ka finanšu palīdzību SVF var sniegt tikai tad, ja valstu valdības to lūdz. «Līdz šim brīdim SVF no Itālijas vai Spānijas nav saņēmusi nekādu lūgumu, kā arī nav uzsākusi nekādas pārrunas,» sacīja K. Lagarde. SVF vadītāja atzina, ka fonds piedāvājis Itālijai palīdzību finanšu pārvaldīšanas jomā.

SVF vadītāja aizvada vizīti Latīņamerikas valstīs, ziņo Reuters. Analītiķi norāda, ka SVF cenšas «pierunāt» attīstības valstis, kā, piemēram, Brazīliju un Meksiku, piedalīties eirozonas parādu krīzes risināšanā.

«Latīņamerika patlaban atrodas astoņdesmitajos gados, Āzija – deviņdesmitajos, bet Eiropa šodienā,» sacīja K. Lagarde, atbildot uz jautājumu par to, kā Latīņamerikas valstis var palīdzēt Eiropai.

Grieķijas interneta lietotāji uzsākuši karu Facebook pret Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāju Kristīni Lagardi (Chritine Lagarde), kas apvainojusi grieķus, vēsta ABC-CBN News. Db.lv novēroja, ka pirmdien lapai bija gandrīz 3000 «sekotāju».

K. Lagarde intervijā britu laikrakstam Guardian izteikusies, ka viņa jūt vairāk līdzi nabadzības upuriem Āfrikā nekā grieķiem, kurus skārusi krīze. Viņa norādījusi, ka grieķi ilgstoši izvairījušies no nodokļu nomaksas. Grieķijas finanšu ministrs un sociālistu līderis Evangels Venizels (Evangelos Venizelos) norādīja, ka K. Lagarde ir grieķus apvainojusi.

«Nevienam nav tiesību apkaunot grieķus krīzes laikā, un es to šodien specifiski adresēju SVF vadītājai, kas ar savu apgalvojumu ir apvainojusi grieķu tautu,» norādīja E. Venizels.

Kopš sava skarbā izteikuma K. Legarde jau ir saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus grieķu vēstuļu, kurās pausta neapmierinātība par viņas izteikumu. Svētdienas pievakarē sociālajā medijā Facebook tika radīta atsevišķa lapa «Greeks are against Lagarde» (Grieķi ir pret Lagardi). Tajā pausts, ka SVF vadītāja nav novērtējusi grieķu ciešanas, kopš valstī veikts algu un pensiju samazinājums.

Paredzams, ka pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīva būs mazāka par 3,5%, kā tika prognozēts šā gada aprīlī, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Es jums varu atklāt, ka globālās ekonomikas izaugsme būs zemāka nekā SVF lēsa pirms trim mēnešiem,» citējot K. Lagardes teikto ekonomikas simpozijā Tokijā, vēsta BBC.

Tāpat savā runā K. Lagarde uzslavēja ES līderu centienus eirozonas parādu krīzes risināšanā. «Patlaban ir sperti nozīmīgi soļi, bet vēl aizvien ir nepieciešamas reformas un stingra to īstenošana,» viņa norādīja.

Runājot par lēmumiem, ko ES valstu līderi pagājušajā nedēļā pieņēma samitā Briselē, K. Lagarde pauda, ka «no SVF skatupunkta raugoties, ir jādara ļoti daudz, lai pabeigtu reformu».

«Ļoti svarīgi ir tas, kā reforma tiks ieviesta – tai jābūt ieviestai stingri, ar lielu centību un stabilitāti,» norādīja SVF vadītāja. Sevišķi viņa uzslavēja pieņemtos lēmumus par ciešāku banku apvienošanos.

Neskatoties uz pasaules ekonomikas trauslo atveseļošanos, joprojām pastāv iespēja, ka Eiropā no jauna uzliesmos parādu krīze, kas ir galvenais globālās ekonomikas apdraudējums, uzskata Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Ir skaidrs, ka lielākais risks ir saistīts ar to, ka suverēnais un finanšu risks Eiropā atgriezīsies ar jaunu sparu,» sacīja K. Lagarde. Viņa arī uzsvēra, ka nopietnu apdraudējumu rada naftas cenu kāpums, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

SVF vadītāja atzīmēja, ka Eiropas līderu nesen panāktā vienošanās par finanšu «ugunsmūra» palielināšanu līdz 800 miljardiem ASV dolāru ir tikai daļa no nepieciešamā krīzes risinājuma.

«Iespējams, ka riski vairs nav tik lieli, kādi bija gada sākumā. Taču tie joprojām ir vērā ņemami un būtu ļoti neapdomīgi tos ignorēt,» sacīja K. Lagarde.

Eiropai ir nepieciešams rekapitalizēt, pārstrukturēt vai slēgt bankas, tādējādi veicot būtisku nozares sakārtošanu, norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde, raksta telegraph.co.uk. Viņa arī brīdinājusi, ka draudi, ko rada pasaules lielākie aizdevēji, ir bīstamāki nekā jebkad agrāk.

Runājot Ņujorkā pirms nākamajā nedēļā plānotās SVF pavasara sanāksmes, SVF vadītāja pārmetusi finanšu pakalpojumu nozarei pretošanos steidzamām reformām.

«Pārāk daudzos gadījumos - no Amerikas Savienotajām Valstīm 2008. gadā līdz Kiprai šobrīd - mēs esam pieredzējuši, kas notiek tad, kad banku sektors priekšroku dod ātrai naudai, nevis ilgstošam labumam, atbalstot biznesa modeli, kas galu galā destabilizē ekonomiku,» viņa sacījusi un akcentējusi: «Mums ir nepieciešamas reformas.»

Atsevišķās Eiropas valstīs tehniski ir iestājusies recesija, tomēr tas nenozīmē, ka tā ir attiecināma uz eirozonu, vai uz visu Eiropas Savienību (ES) kopumā, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarede.

«Es domāju, ka dažas Eiropas valstis, iespējams, tehniski atrodas recesijā. Tomēr es neuzskatu, ka visa Eiropa atrastos recesijā,» vizītes laikā Dienvidāfrikas Republikā, sacīja SVF vadītāja. Tomēr K. Lagarde nenosauca valstis, kuras ir piemeklējusi recesija.

SVF vadītāja arī sacīja, ka Eiropai šajā gadā var izdoties izvairīties no recesijas. Esot arī iemesli, kuru dēļ jāsaglabā optimistisks skatījums uz reģiona ekonomikas perspektīvām.

«Pēdējo 18 mēnešu laikā eirozona ir pamatīgi mainījusies, ir iemesli nelielam optimismam,» norādīja K. Lagarde. Tomēr SVF vadītāja atzina, ka 2012. gads «nebūs ne pastaiga parkā, ne arī viegls ceļojums».

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas. Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde brīdinājusi, ka globālā ekonomiskā krīze sākusi ievainot attīstības ekonomiku izaugsmi, ziņo BBC.

Viņa sacījusi, ka nenoteiktība, kas apvij globālo ekonomiku, traucē politikas veidotāju spējai veikt pasākumus, lai veicinātu izaugsmi.

Šīs nedēļas sākumā SVF brīdināja, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās kļūst vājāka. Fonds arī samazinājis globālās izaugsmes prognozi, kas saistīts ar pašreizējo krīzi.

Arī Pasaules Banka ir samazinājusi savu prognozi attiecībā uz lielajām Āzijas ekonomikām, ieskaitot Ķīnu un Indiju, atsaucoties uz globālajiem riskiem.

«Neraugoties uz to, vai skatāties uz Eiropu, Amerikas Savienotajām Valstīm, vai citām vietām, pastāv nenoteiktības līmenis, kas kavē lēmumu pieņēmējus investēt, radīt darbavietas,» teikusi K. Lagarde.

Aviokompānijas Germanwings pasažieru lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics, kurš, kā tiek uzskatīts, tīšām nogāza lidmašīnu ar 150 cilvēkiem, pirms sešiem gadiem cietis no smagas depresijas, piektdien vēsta Vācijas laikraksts Bild.

Lubics 2009.gadā meklēja psihiatrisku palīdzību, jo cieta no smagas depresijas, un vēl arvien saņēma mediķu palīdzību, vēsta laikraksts, atsaucoties uz Vācijas gaisa satiksmes drošības aģentūras dokumentiem.

Bild ziņo, ka 28 gadus vecais Lubics saņēma regulāru privātu ārstēšanu.

Germanwings māteskompānijas Lufthansa izpilddirektors Karstens Špors atklāja, ka Lubics uz laiku pārtrauca pilotu apmācības, ko sāka 2008.gadā, bet sīkāku informāciju nesniedza. Vēlāk Lubics turpināja mācības un izturēja visus pārbaudījumus.

Bild ziņo, ka mācību pārtraukumā Lubics cietis no depresijas un nemiera lēkmēm.

Laikraksts vēsta, ka Lubica datus vispirms izpētīs Vācijas eksperti, bet pēc tam tie tiks nodoti Francijas izmeklētājiem.

Lai izvairītos no eirozonas sabrukšanas, ir jāpastiprina taupības pasākumi, uzskata Eiropas Savienības komisārs ekonomikas jautājumos Oli Rēns (Olli Rehn). Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi (Mario Draghi) uzsver, ka pašreizējā eirozonas uzbūve nav ilgtspējīga.

«Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu fiskālās izaugsmes veicināšanā? Atbilde ir nē. Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu strukturālo problēmu risināšanā? Atbilde ir nē,» sacījis M. Dragi.

Viņš uzsver nepieciešamību pēc skaidras nākotnes vīzijas. «Nākamais solis ir noskaidrot, kāda ir [eirozonas] vīzija nākamajos gados. Jo drīzāk tas tiks noskaidrots, jo labāk,» tā ECB prezidents.

Viņš arī noraidīja ideju par kopīgām Eiropas valstu obligācijām, sakot, ka problēmu risināšanā patlaban ir nepieciešama ciešāka sadarbība un tālāki taupības pasākumi.

Eiro valūtai ir nākotne, Boao forumā norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristine Lagarde, izsakot cerības, ka vairs nevienai Eiropas Savienības valstij nebūs nepieciešama finansiāla palīdzība.

Viņa pauda uzskatu, ka kopējā reģiona politika sargās monetāro zonu, un patlaban tā ir pamatīgi nenovērtēta. «Eiro valūtai ir nākotne, turklāt ilgtermiņa,» uzsvēra SVF vadītāja.

Uz jautājumu par tālāko krīzes attīstību, K. Lagarde atbildējusi, ka viņai nav kristāla bumbas. «Mana lielākā cerība ir, ka vairs nebūs neviena valsts, kurai vajadzētu lūgt palīdzību no Eiropas partneriem un SVF,» sacīja fonda pārstāve.

Tāpat viņa piebilda, ka Kipra atspoguļo unikālu situāciju un atgādināja, ka valsts ekonomika veido 0,2% no Eiropas ekonomikas. «Es nevēlos noniecināt šo valsti,» viņa piebilda, uzsverot valsts lomu Eiropā un SVF. «Tomēr tas bija ļoti specifisks gadījums vairākos aspektos,» norādīja SFV vadītāja, atsaucoties uz tādu rādītāju, kā piemēram, banku sektora lielums attiecībā pret Kipras ekonomiku.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nolēmis piešķirt Ukrainai 15,5 miljardus eiro, lai palīdzētu atbalstīt ekonomikas reformu veikšanu, raksta Associated Press.

SVF vadītāja Kristīne Lagarde skaidrojusi, ka jaunā programma piedāvā Ukrainai būtisku iespēju virzīt ekonomiku uz priekšu šajā kritiskajā momentā.

SVF paziņojums sekoja, reaģējot uz vairāku valstu līderu tikšanos saistībā ar konfliktu Ukrainā.

K. Lagarde uzsvēra, ka reformu plāns ir ambicioza programma, smaga programma un tā nav bez riska. Tomēr tā ir reāla programma un efektīva tās ieviešana var ļaut Ukrainai piedzīvot pagrieziena punktu.

Db.lv jau rakstīja, ka četru valstu līderu sarunās Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tiek izstrādāts vienošanās dokuments, kas paredz uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos no 14.februāra un drošības zonas izveidošanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstniecība Baltkrievijā.

Rīgā norisināsies starptautiska konference, kurā tiks apspriesta politika, kas Baltijas valstīm palīdzēja pārvarēt krīzi, atjaunot ekonomisko izaugsmi un Igaunijas gadījumā - sasniegt eiro ieviešanas mērķi.

Konferenci atklās Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarde (Christine Lagarde) un Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Tajā piedalīsies arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Referentu vidū būs Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas politikas veidotāji, Eiropas un starptautisko institūciju, Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas un akadēmisko aprindu pārstāvji.

Konferencē Apstākļiem spītējot: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze tiks aplūkots plašs jautājumu loks, tai skaitā tik vērtēts, kādi politiskie, ekonomiskie vai sociāie faktori noteica to, ka korekcijas Baltijas valstīs bija iespējamas, to, kā novērst neaizsargātības atkārtošanās iespēju šajās valstis, kāda bija Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas loma, atbalstot korekciju centienus Latvijā un Baltijā. Tāpat tiks skatīts jautājums, vai Latvijā un Baltijā īstenotās korekcijas var uzskatīt par paraugu eiro zonas valstīm un kādu pieredzi eiro zonas krīze sniedz valstīm, kas līdzīgi kā Latvija un Lietuva, vēlas ieviest eiro, teikts konferences satura aprakstā Starptautiskā Valūtas fonda oficiālajā mājas lapā.

Grieķijas kreditori – Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un Eiropas Savienības pārstāvji – varētu no jauna samazināt Atēnu parādu kalnu apjomus, lai tādējādi valsts ekonomika spētu atgūties.

SVF vadītāja Kristīne Lagarde atzinusi, ka Atēnu parādsaistību lielais apmērs, kas saskaņā ar prognozēm šogad sasniegs 185% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), arī nākamajā desmitgadē saglabāsies augsts. «Grieķijas Eiropas partneru sniegtās garantijas, ka tiks apsvērti turpmāki palīdzības pasākumi un, ja nepieciešams, arī parādu apmēra samazināšana zem 110% no IKP līdz 2022. gadam, ir laipni gaidītas,» sacīja K. Lagarde.

Iespējai, ka daļa Grieķijas parādu varētu tikt «norakstīta», līdz šim pretojusies Vācija. Tomēr Grieķijas finanšu ministrs Jannis Sturnars atzinis, ka šāda iespēja tikusi pārrunāta ar Eirogrupas prezidentu Jerūnu Diselblūmu. «Mūsu mērķis ir panākt [budžeta] pārpalikumu jau šā gada beigās. Mēs to vēlamies, lai varētu lūgt Eirogrupai piemērot noteiktus pasākumus, kuriem jāsamazina parādu slogs,» sacījis Grieķijas finanšu ministrs.

Lai saņemtu aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Ukrainas valdība ir gatava pieņemt «ārkārtīgi nepopulārus» lēmumus, piektdien pavēstīja Ukrainas jaunās valdības vadītājs Arsenijs Jaceņuks (Арсений Яценюк), raksta Korrespondent.

Viņš precizēja, ka šo lēmumu vidū būs, piemēram, gāzes tarifa pacelšana. «Tas skars gāzes tarifu pacelšanu, subsīdiju piešķiršanu, tas skar sociālās programmas,» skaidroja A. Jaceņuks.

Premjers uzsvēra, ka Ukrainas valdība necer uz SVF aizņēmuma saņemšanas nosacījumu atvieglojumiem.

«Mēs vēl pārrunāsim to ar SVF, bet maz kas mainīsies no sākotnējās programmas,» pauda A. Jaceņuks.

Iepriekš A. Jaceņuks pauda, ka «tādu finansiālo katastrofu Ukraina nav piedzīvojusi visā neatkarības laikā».

Ukrainas pagaidu finanšu ministrs Jurijs Kolobovs pirmdien paziņoja, ka Ukrainai turpmāko apmēram divu gadu laikā būs nepieciešama starptautiskā finansiālā palīdzība 35 miljardu dolāru (25,5 miljardu eiro) apmērā.

Pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām, prognozē finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst), vēsta CNBC.

«Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norāda N. Devirsts.

Viņš uzskata, ka Grieķijas sabiedrība ir būvēta uz krāpšanās un shēmošanas pamatiem, taču tagad pārējās eirozonas iedzīvotāji prasa Grieķiju atskaitīties.

«Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā Devirsts.

Grieķijas Nacionālā banka (National Bank of Greece) otrdien brīdināja, ka vidējie Grieķijas pilsoņa ienākumi, gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu, varētu samazināties par 55% un būt mazāki nekā Horvātijas, Polijas vai Latvijas iedzīvotāju ienākumi, vēsta euobserver.com.

Banka norādīja, ka, izstājoties no eirozonas, inflācija Grieķijā sasniegtu 32%, kas novestu pie sociāliem nemieriem un panikas, raksta Grieķijas laikraksts Ekathimerini.

Jau vēstīts, ka pēdējā laikā, sevišķi tuvojoties 17. jūnija vēlēšanām, pieaugušas runas par iespējamajiem scenārijiem, kādi attīstītos, ņemot vērā, vai Grieķija paliks vai izstāsies no vienotās valūtas reģiona. Tā, piemēram, finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst) norādīja, ka, pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām. «Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norādīja N. Devirsts. «Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā N. Devirsts.