Eiropas Centrālā banka (ECB) procentlikmes varētu sākt samazināt šovasar, trešdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda, vienlaikus gan uzsverot, ka šāda rīcība būs atkarīga no jaunākajiem ekonomikas datiem.

Intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma laikā Lagarda tika lūgta komentēt ECB padomes locekļu mājienus, ka banka procentlikmes varētu sākt samazināt šī gada vasarā.

"Es arī teiktu, ka tas ir ļoti ticams," sacīja Lagarda. "Taču man arī jāsaglabā atturība, jo viss atkarīgs no datiem un joprojām pastāv neskaidrība, kā arī daļa rādītāju vēl nav nostabilizējušies līmenī, kādā mēs to vēlētos."

Jaunākie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka inflācija eirozonā decembrī veidoja 2,9%, kas joprojām ir virs ECB noteiktā 2% mērķa.

Lagarda norādīja, ka inflācija "atrodas uz pareizā ceļa", taču ir pāragri svinēt uzvaru. Viņa uzsver, ka enerģijas cenas un iespējami traucējumi piegāžu tīklos ir galvenie riska faktori.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī, ECB publiskotajā paziņojumā pauž ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Viņa norāda, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauž Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

Eiropas Centrālā banka (ECB) darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī", otrdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Bankas ikgadējā konferencē par monetāro politiku Lagarda norādīja, ka inflācijas kāpums ir "liels izaicinājums".

"Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas mūsu mērķrādītāja divu procentu līmenī," solīja ECB prezidente. Portugāles kūrortpilsētā Sintrā notiekošajā konferencē Lagarda atzina, ka pašreizējā inflācija rūpniecības un lauksaimniecības precēm ir straujākā kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem.

Arī enerģētikas cenu kāpums ir "augstāks nekā atsevišķi lēcieni, kas bija vērojami pagājušā gadsimta 70.gados", viņa piebilda.

Inflācijas spiediens "pastiprinās un paplašinās", brīdināja ECB prezidente, piebilstot, ka celties sācis arī nominālās algas pieaugums.

Inflācija eirozonā šobrīd atrodas rekordaugstā līmenī, taču savu maksimālo līmeni vēl nav sasniegusi, pirmdien sacīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

Gada inflācija eirozonā oktobrī sasniedza 10,6%, un patēriņa cenu kāpumu veicināja pārtikas produktu un enerģijas cenu pieaugums saistībā ar Krievijas Ukrainā sākto karu.

"Man būtu gribējies, lai inflācija oktobrī būtu sasniegusi savu maksimālo līmeni, taču diemžēl es tā nevaru teikt," Eiropas likumdevējiem Briselē sacīja Lagarda.

"Manuprāt, ir pārāk liela neskaidrība, jo sevišķi saistībā ar augsto vairumtirdzniecības enerģijas izmaksu nonākšanu mazumtirdzniecības līmenī, lai pieņemtu, ka inflācija sasniegusi savu maksimālo līmeni. Tas mani pārsteigtu," uzsvēra Lagarda.

Vienlaikus Lagarda norādīja, ka ECB būs nepieciešami papildu bāzes procentlikmes paaugstinājumi, lai atgrieztu inflāciju pie bankas noteiktā 2% mērķa.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda trešdien brīdināja par riskiem, ko varētu radīt novēlota procentlikmju samazināšana, un šie viņas izteikumi apstiprina iepriekš izskanējušās prognozes, ka pirmais procentlikmju samazinājums varētu tikt īstenots jūnijā.

"Mēs nevaram gaidīt, līdz iegūsim visu nepieciešamo informāciju. Tādējādi varētu tikt radīti riski saistībā ar novēlotām monetārās politikas izmaiņām," konferencē Frankfurtē sacīja Lagarda.

Viņa norādīja, ka tāpēc ECB attiecībā uz turpmāko rīcību koncentrējas uz diviem galvenajiem faktoriem, proti, algu izaugsmes tempu eirozonā un ECB ekonomikas prognozēm.

Vairākos nozīmīgos sektoros joprojām norisinās sarunas par algu palielināšanu, arodbiedrībām Eiropā pieprasot palielināt atalgojumu, lai kompensētu dzīves dārdzības kāpumu. ECB sagaida, ka skaidrāka aina par šo sarunu iznākumu tiks iegūta maija beigās, norādīja Lagarda.

Savukārt nākamās ECB prognozes par eirozonas ekonomikas izaugsmi un inflāciju tiks publiskotas jūnijā.

Inflācija eirozonā joprojām ir pārāk augsta, un Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās palielināt procentu likmes, taču ne tik strauji, ceturtdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

"Mēs mazliet pietuvojamies mūsu kreisēšanas augstumam, taču vēl neesam tur nonākuši, un tas nozīmē, ka mums jāturpina celties, bet ne tik strauji," Hannoverē notiekošajā banku nozares konferencē sacīja Lagarda.

Jaunākie dati liecina, ka gada inflācija eirozonā maijā samazinājās līdz 6,1% salīdzinājumā ar 7% aprīlī, pateicoties enerģijas cenu kritumam. Taču inflācija joprojām krietni pārsniedz ECB noteikto 2% mērķi.

"Inflācija joprojām ir pārāk augsta," norāda Lagarda.

ECB maijā galveno bāzes procentlikmi paaugstināja par 0,25 procentpunktiem līdz 3,75%, to palielinot septīto sanāksmi pēc kārtas.

"Šobrīd aktuāls jautājums, cik augstu mums ir jādodas? Lidmašīnai nepieciešams pacelties pietiekami augstu, lai sasniegtu savu galamērķi, taču ne pārāk augstu, lai tam nepalidotu garām," skaidro Lagarda.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās samazināt procentlikmes, ja inflācija turpinās tuvoties tās noteiktajam 2% mērķrādītājam, pirmdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda.

"Ja ienākošie dati turpinās apstiprināt mūsu prognozes, tad turpmākā virzība ir skaidra un mēs sagaidām turpmāku procentlikmju samazināšanu," uztājoties ar runu Lietuvas centrālajā bankā, sacīja Lagarda.

ECB ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,4%.

Lagarda pirmdien norādīja, ka ECB ir tuvu, lai tiktu sasniegts tās noteiktais mērķrādītājs.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) var nākties turpināt palielināt procentikmes, ņemot vērā joprojām augsto inflāciju eirozonā, ceturtdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

"Šobrīd pastāv iespējamība, ka mēs turpināsim iesākto," intervijā Spānijas televīzijas kanālam "Antena 3" sacīja Lagarda.

ECB procentu likmes palielinājusi jau piecas sanāksmes pēc kārtas. Februāra sākumā ECB galveno bāzes procentu likmi paaugstināja līdz 3%, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme tika palielināta līdz 2,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,25%.

Gaidāms, ka arī ECB padomes sanāksmē 16.martā bāzes procentu likme tiks palielināta par 0,5 procentpunktiem, taču eksperti šobrīd nav pārliecināti, kādu līmeni bāzes procentu likme turpmāk varētu sasniegt.

Lagarda norādīja, ka procentu likmju turpmāku palielināšanas tempu nav iespējams prognozēt, un tas tiks izlemts, balstoties uz tobrīd pieejamiem ekonomikas datiem.

Augstā inflācija eirozonā turpmākajos mēnešos varētu samazināties, taču šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

"Mēs sagaidām, ka inflācijas eirozonā turpinās samazināties," Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē Vašingtonā sacīja Lagarda.

"Taču šīs prognozes joprojām ieskauj ievērojama neskaidrība," un ir iespējami gan pozitīvi, gan negatīvi pavērsieni, teica ECB prezidente.

Algu palielināšana straujākā tempā, nekā gaidīts, inflāciju varētu palielināt, taču saspīlējums finanšu tirgos vai straujš enerģijas cenu kritums to varētu samazināt, norādīja Lagarda.

Gada inflācija eirozonā martā samazinājās līdz 6,9%, salīdzinot ar 8,5% februārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis pēdējā gada laikā.

Augstā inflācija, kuru veicina enerģijas cenu būtisks kāpums, mudināja ECB ievērojami palielināt procentu likmes, lai censtos apslāpēt inflācijas pieaugumu.

Lai gan Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmo reizi kopš 2019.gada pazemināja galvenās procentu likmes, bankas prezidente Kristīne Lagarda pieļauj, ka drīzumā turpmāks likmju samazinājums nav gaidāms.

Inflācijas tendences eirozonā pašlaik ir labas, lai sasniegtu ECB mērķrādītāju 2%, Lagarda norādīja viedokļrakstā, kas sestdien publicēts laikrakstā "Rheinische Post".

Tomēr viņa uzsvēra, ka paies vēl laiks līdz inflācijas pilnīgai ierobežošanai un ceļš uz to var nebūt gluds. "Šajā ceļā būs vajadzīga modrība, apņēmība un neatlaidība," rakstīja ECB prezidente.

"Šā iemesla dēļ procentu likmēm jāpaliek ierobežojošām tik ilgi, cik ilgi vien iespējams, lai ilgtermiņā nodrošinātu cenu stabilitāti. Citiem vārdiem sakot, mums vēl kādu laiku jātur kāja uz bremzes, kaut arī ne tik stingri kā iepriekš," Lagarda precizēja.

"Mūsu turpmāko monetārās politikas lēmumu izšķirošie faktori būs tas, vai inflācija savlaicīgi turpinās atgriezties pie mūsu mērķa līmeņa, vai cenu spiediens tautsaimniecībā kopumā mazināsies un vai mūsu monetārā politika turpinās efektīvi darboties pret inflāciju," lasāms Lagardas viedokļrakstā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda otrdien sacīja, ka bankas politikas veidotāji drīzumā, visticamāk, nespēs norādīt, kad procentu likmes sasniegs savu maksimālo līmeni, un jūlijā gaidāms vēl viens procentu likmju paaugstinājums.

"Ir maz ticams, ka tuvā nākotnē centrālā banka ar pilnīgu pārliecību spēs apgalvot, ka procentu likmes sasniegušas maksimālo līmeni," Lagarda sacīja Sintrā, Portugāles dienvidos, kur uz ikgadējo sanāksmi pulcējas centrālo banku vadītāji un ekonomisti.

Viņa norādīja, ka par ECB politiku tiks izlemts katrā sanāksmē atsevišķi, un banka tās nākamajā sanāksmē jūlijā turpinās palielināt procentu likmes.

Lagarda uzsvēra, ka bankas mērķis ir samazināt inflāciju līdz tās noteiktajam 2% mērķrādītājam.

ECB padome procentu likmes palielinājusi jau astoņas sanāksmes pēc kārtas, tādējādi cenšoties cīnīties ar augsto inflāciju.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda ceturtdien ierosināja, ka uz jaunajām eiro banknotēm varētu atrasties Renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči un franču politiķes Simonas Veilas portreti.

ECB paziņojusi par plāniem līdz 2024.gadam laist klajā jaunas banknotes, bet debates par Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas dizainu parasti pavada politiska spriedze.

Uz 2002.gadā ieviestās valūtas banknotēm attēloti romānikas un gotikas arhitektūras motīvi, lai izvairītos no debatēm par vēsturiskiem personāžiem.

Bet banknošu dizains tiks mainīts, un ECB tagad uzsākusi dizaina izstrādes un konsultāciju procesu, iesaistot sabiedrību un 19 ekspertu komisiju - no katras eirozonas valsts pa vienam.

Lagarda savas idejas izklāstīja intervijā Francijas radio.

"Mums vēstures gaitā ir jāatrod diži, patiesi eiropieši, lai mēs spētu atpazīt sevi," Lagarda sacīja "France Inter".

Eiropas Centrālā banka (ECB) ēru ar negatīvām procentu likmēm, visticamāk, izbeigs līdz septembrim, pirmdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda.

"ECB pozīcijā, lai izbeigtu negatīvas procentu likmes, visticamāk, nonāks līdz trešā ceturkšņa beigām," norāda Lagarda blogā, kas publicēts ECB vietnē.

Bankas obligāciju uzpirkšanas programmas noslēgšanās trešā ceturkšņa sākumā pavērs ceļu bankai paaugstināt procenti likmes, skaidro Lagarda.

Kā ziņots, ECB padomes sēdē Frankfurtē aprīlī galveno bāzes procentu likmi nolēma saglabāt 0% līmenī.

Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Bāzes procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti likme ir spēkā kopš 2016.gada 16.marta, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme - kopš 2019.gada 18.septembra.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda paziņojusi, ka procentlikmes eirozonā sasniegušas maksimālo līmeni pēc to ievērojamas palielināšanas centienos apkarot augsto inflāciju.

"Manuprāt, esam sasnieguši maksimālo līmeni, un, ja vien neradīsies papildu satricinājumi, likmes, visticamāk, neturpinās pieaugt," intervijā Francijas raidorganizācijai "France 2" sacīja Lagarda.

Taču vienlaikus viņa atteicās sniegt konkrētas norādes par iespējamu procentlikmju samazināšanu.

"Ja mēs uzvarēsim cīņā pret inflāciju, ja būsim pārliecināti, ka inflācija samazināsies līdz 2%, tad procentlikmes sāks samazināties," norādīja Lagarda, atsaucoties uz ECB noteikto inflācijas mērķi.

Jau ziņots, ka decembrī ECB padome izvērtēja eirozonas ekonomikas attīstības prognozes tuvākajiem trim gadiem un pieņēma lēmumu procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Galvenā refinansēšanas operāciju likme tiks samazināta līdz 4,25%, aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 4,5% un noguldījumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,75%, nolemts ECB padomes sēdē Frankfurtē.

Jaunās likmes stāsies spēkā 12.jūnijā.

"Pamatojoties uz aktualizētu novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks samazināt monetārās politikas ierobežojumu līmeni pēc tam, kad procentlikmes netika mainītas deviņus mēnešus," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

"Kopš padomes 2023.gada septembra sanāksmes inflācija samazinājusies par vairāk nekā 2,5 procentpunktiem un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās. Monetārās politikas ietekmē finansēšanas nosacījumi bijuši ierobežojoši. Pieprasījuma vājināšana un stabilu inflācijas gaidu saglabāšana devusi būtisku artavu, lai atkal samazinātu inflāciju," konstatē padome.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās pieauga pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma pazemināt trīs galvenās procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga.

Akciju tirgu iepriekš bija prognozējuši, ka ECB atlikušā gada laikā pazeminās procentlikmes trīs reizes, bet tagad paredz mazāku reižu skaitu. "Ir maz ticams, ka notiks secīgas procentlikmju pazemināšanas," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

ECB paaugstināja inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam. Tagad tā prognozē, ka inflācija 2025.gadā samazināsies nevis līdz 2% mērķa līmenim, bet līdz 2,2%.

ECB prezidente Kristīne Lagarda atzina, ka pašlaik nav skaidrs, kā turpmāk noritēs procentlikmju pazemināšana un cik ilgu laiku tā prasīs. "Ir ļoti neskaidrs ātrums, kādā mēs ceļosim, un laiks, kas tam būs vajadzīgs," sacīja Lagarda, piebilstot, ka "ceļš būs grambains".

Ir ļoti maza iespēja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) nākamgad paaugstinās bāzes procentu likmi, trešdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda.

"Neskatoties uz pašreizējo inflācijas kāpumu, prognozes vidējā termiņā joprojām paredz inflācijas kritumu," norāda Lagarda.

Un apstākļi, lai ECB paaugstinātu procentu likmi "nākamgad, visticamāk, nerealizēsies," sacīja bankas prezidente.

ECB pagājušajā nedēļā nolēma bāzes procentlikmi saglabāt nemainīgu.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi nolemts saglabāt 0% līmenī.

Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Bāzes procentlikme un aizdevumu iespējas uz nakti likme ir spēkā kopš 2016.gada 16.marta, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme - kopš 2019.gada 18.septembra.

Šodien stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) jaunās procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē 15.jūnijā tika nolemts palielināt galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 4%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,25%.

Visas trīs likmes paaugstinātas par 0,25 procentpunktiem.

Procentlikmes ECB padome palielinājusi astoto sanāksmi pēc kārtas.

Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā padome norādīja, ka "inflācija ir samazinājusies, bet paredzams, ka tā joprojām pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta".

"Cenu pamatspiediena rādītāji joprojām ir spēcīgi, lai gan daži no tiem liecina par pirmajām samazināšanās pazīmēm," konstatēja padome.

Tā uzsvēra, ka "vienlaikus notiek spēcīga padomes agrāko procentlikmju paaugstinājumu transmisija uz finansēšanas nosacījumiem, un pamazām tie sāk ietekmēt visu tautsaimniecību".

Eiropas Centrālā banka (ECB) samazinājusi likmes jau trešo reizi šogad. Nākamo likmju samazinājumu tirgus sagaida decembrī. Un tiek prognozēts, ka jau 2025. gada vidū ECB likmes un līdz ar to arī Euribor būs tuvāk 2%.

Vakar ECB samazināja procentu likmes jau trešo reizi šogad. ECB prezidente Kristīne Lagarda atzīmēja, ka likmju samazinājums par 25 bāzes punktiem bija vienprātīgs lēmums. ECB politika arī turpmāk būs atkarīga no datiem un bez iepriekšējas apņemšanās attiecībā uz konkrētu procentu likmju tendenci.

Finanšu tirgus sagaida, ka vēl viens likmju samazinājums notiks šī gada beigās – noguldījumu iespējas uz nakti (Deposit) likme samazināsies līdz 3,00%. Un saskaņā ar tirgus prognozēm nākamgad tā nokritīs līdz 2% jau gada vidū. Vienlaicīgi tiek prognozēts, ka arī Euribor nākamā gada vidū būs tuvāk 2%.

Inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Pēc 17. oktobrī publicētiem datiem, gada inflācija eirozonā sasniedza 1,7%. ECB sagaida ka tuvākajos mēnešos inflācija pieaugs, bet pēc tam, nākamā gada laikā, samazināsies līdz mērķim. Vienlaikus pakāpeniski mazināsies darbaspēka izmaksu spiediens. Un nākotnē, pēc ECB prognozēm, mājsaimniecību tēriņi palīdzēs veicināt ekonomikas izaugsmi eirozonā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, savukārt eiro vērtība kāpa pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentes Kristīnes Lagardas paziņojuma, ka ECB līdz septembrim varētu izbeigt negatīvu procentlikmju laikmetu.

Akciju cenas Volstrītā, kas šogad lielākoties bija kritušās, pirmdien pieauga un noslēdza tirdzniecības sesiju ar solīdu kāpumu.

"Šī ir diena, kad [akciju] tirgus beidzot spēja atvilkt elpu, vismaz pagaidām," sacīja "National Securities" stratēģis Ārts Hogans.

Akciju cenas pozitīvi reaģēja uz ASV prezidenta Džo Baidena teikto, ka viņš apsver atcelt daļu no importa nodevām, kuras iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps noteica Ķīnas precēm.

Baidens arī paziņoja, ka 13 valstis ir apvienojušās AS vadītā Āzijas-Klusā okeāna tirdzniecības iniciatīvā.

Daži tirgu novērotāji arī norādīja uz tehniskiem faktoriem, kas vedina uzskatīt, ka akciju cenas var būt sasniegušas īstermiņa minimumu un tām vajadzētu pieaugt.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, bet Eiropas biržās pārsvarā nedaudz pieauga, neraugoties uz eirozonas un Šveices centrālo banku lēmumiem pazemināt procentlikmes, kamēr to politikas noteicēji brīdināja par ekonomiskām un politiskām problēmām reģionā un ārpus tā.

Volstrītas indeksi kritās dienu pēc tam, kad indekss "Nasdaq Composite" pirmoreiz bija pārsniedzis 20 000 punktus.

Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,1% pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem. Tā bija trešā ECB procentlikmju pazemināšana pēc kārtas un ceturtā šī gada laikā.

ECB prezidente Kristīna Lagarda sacija, ka bankas politikas noteicēji pirms šī lēmuma apsprieda politisko "neskaidrību" Eiropā un ASV. Viņa pieminēja "politisko situāciju dažās dalībvalstīs" un Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

Lagarda brīdināja, ka eirozonas ekonomika "zaudē impulsu" un "lielāku domstarpību risks globālajā tirdzniecībā var ietekmēt eirozonas izaugsmi".

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts palielināt galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 4,25%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,5%.

Visas trīs likmes paaugstinātas par 0,25 procentpunktiem.

Jaunās likmes stāsies spēkā 2.augustā.

Finiša taisne bez finiša līnijas? 

Rekordstraujais un rekordaugstais procentu likmju paaugstināšanas periods vēl nav galā. 26. jūlijā...

Procentlikmes ECB padome palielinājusi devīto sanāksmi pēc kārtas.

Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā padome norāda, ka "šodien veiktā procentlikmju paaugstināšana atspoguļo padomes novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku".

"Kopš iepriekšējās sanāksmes vērojamās norises apstiprina gaidas, ka inflācijas kritums gada atlikušajos mēnešos turpināsies, bet tā ilgāku laiku turpinās pārsniegt mērķrādītāju," konstatē padome.

"Lai gan vērojamas dažu rādītāju mazināšanās pazīmes, pamatinflācija kopumā saglabājas augsta. Turpinās agrāko procentlikmju paaugstinājumu spēcīga transmisija. Finansēšanas nosacījumi atkal kļuvuši stingrāki un arvien vairāk mazina pieprasījumu, kas ir svarīgs faktors, lai panāktu inflācijas atgriešanos mērķa līmenī," skaidrots paziņojumā.

"Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentlikmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu inflācijas savlaicīgu atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī," rezumē padome.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē pēc padomes sēdes norādīja, ka turpmākie lēmumi par likmju paaugstināšanu vai nepaaugstināšanu būs atkarīgi no ekonomikas datiem.

"Mūsu prāts ir atvērts attiecībā par to, kādi lēmumi tiks pieņemti septembrī un turpmākajās sanāksmēs. Tātad mēs varam palielināt un mēs varam iepauzēt," sacīja Lagarda.

Viņa piebilda, ka gadījumā, ja ECB nolems iepauzēt ar likmju paaugstināšanu, "nav teikts, ka tas būs uz ilgu laiku", un ka secīgās sanāksmēs lēmumi var atšķirties.

Nākamā ECB padomes sēde paredzēta 14.septembrī.

Jūnijā gada inflācija eirozonā bija 5,5% salīdzinājumā ar 6,1% maijā.

Eiropas Centrālās bankas lēmums celt bāzes likmes, tā izbeidzot negatīvo likmju parādību Eiropā, maina kredītprocentus aizņēmumos, tādējādi tūkstošiem Latvijas kredītņēmēju palielināsies regulārie maksājumi. Jautājums ir – vai un cik ilgi tas turpināsies un kā tas ietekmēs uzņēmumu kreditēšanu, kuras gausums kritizēts arī zemo likmju laikos? Cik ļoti ECB ir gatava upurēt ekonomisko attīstību par labu inflācijas apkarošanai?

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda neslēpj likmju celšanas nolūkus, proti, inflācija pieņemas spēkā, un cenu stabilizēšanai viens no monetārās politikas līdzekļiem ir likmju celšana. Aiz katra ECB soļa, tiesa, slēpjas arī zemūdens akmeņi, proti, kā tas ietekmēs dažādās ekonomikas Eiropas Savienībā. Brīdī, kad ECB lēmums skars vienkāršos pilsoņus un uzņēmumus dažādās ES valstīs, ir skaidrs, ka vienota visiem būs tikai naudas cena, pārējais atšķiras. Atšķiras patēriņš un atalgojums, kreditēšanas politika, pat inflācija dažādās valstīs ir krasi atšķirīga – Latvijā ap 20%, bet Vācijā ap 10%. Ir viena monetārā politika, bet fiskālās politikas katrā valstī atšķiras.

Eiropas Centrālās banka (ECB) no šodienas paaugstina galvenās procentu likmes.

ECB padomes sēdē 27.jūlijā Frankfurtē tika nolemts palielināt galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 4,25%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,5%. Visas trīs likmes paaugstinātas par 0,25 procentpunktiem.

Procentu likmes ECB padome palielināja devīto sanāksmi pēc kārtas.

Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā padome norādīja, ka veiktā procentu likmju paaugstināšana atspoguļo padomes novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

"Kopš iepriekšējās sanāksmes vērojamās norises apstiprina gaidas, ka inflācijas kritums gada atlikušajos mēnešos turpināsies, bet tā ilgāku laiku turpinās pārsniegt mērķrādītāju," konstatē padome.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, centrālajām bankām atkal paceļot procentlikmes un Ķīnas un ASV ekonomikas datiem pastiprinot bažas par recesiju.

Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paaugstināja galveno bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem dienu pēc tam, kad to izdarīja ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Procentlikmes pacēla arī Norvēģijas un Šveices centrālās bankas.

Investoru noskaņojumu jau bija pasliktinājis FRS pieļāvums, ka ASV procentlikmes nākamgad sasniegs 5,1%, kas ir augstāks līmenis par tirgu prognozēto.

Anglijas Banka pacēla bāzes procentlikmi līdz 3,5%, kas ir pēdējos 14 gados augstākais līmenis, un brīdināja, ka darbaspēka tirgus sasprindzinājums un inflācijas spiediens attaisno "tālāku spēcīgu monetārās politikas atbildi".

Līdzīgu vēstījumu pauda arī ECB, kuras prezidente Kristīna Lagarda brīdināja, ka inflācija eirozonā vēl ir "tālu par augstu" un ir vajadzīga tālāka rīcība.