Eirozonas ekonomika neuzrāda pazīmes par ekonomikas stagnāciju, neskatoties uz Ukrainas kara radītajām negatīvajām sekām, pirmdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.
Krievijas iebrukums Ukrainā palielinājis jau tā augstās enerģijas cenas un radījis riskus globālajam piegāžu tīklam, raisot bažas, ka valstu ekonomikas var nonākt stagflācijā, kad novērojama augsta inflācija, taču vāja ekonomikas izaugsme.
"Mēs šobrīd neredzam stagnācijas elementus," Parīzē notiekošā konferencē sacīja Lagarda.
"Ņemot vērā atveseļošanos, kas jau pakāpeniski iestājās, mēs neprognozējam ekonomikas stagnāciju 2022.gadā, kā arī nedz 2023. vai 2024.gadā," uzsvēra Lagarda.
Kā ziņots, ECB marta sākumā samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, kas varētu palēnināt bloka tautsaimniecības atveseļošanos.
ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 3,7%, nevis 4,2%, kā tika lēsts iepriekš.
Savukārt 2023.gadam banka eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājusi no 2,9% līdz 2,8%.
ECB arī lēš, ka 2024.gadā eirozonas ekonomika palielināsies par 1,6%.