Ekonomistu Apvienības 2010 ikgadējai Spīdolas balvai ekonomikā šogad izvirzīti pieci kandidāti – Roberts Ķīlis, Lato Lapsa, Egons Mednis, Vilnis Rantiņš un Andris Vilks.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis sabiedrības atbalstu ir guvis ar uzdrīkstēšanos sākt strukturālas reformas izglītībā, lai celtu tās konkurētspēju pasaulē, norāda Ekonomistu Apvienība 2010.

Žurnālists Lato Lapsa Spīdolas balvai tiek izvirzīts par centieniem izzināt, apkopot un izplatīt informāciju par ar varu apveltītajiem dažādās jomās un līmeņos, tādejādi veicinot informācijas brīvību, visatļautības ierobežošanu un vairojot procesu caurskatāmību.

Vadoša informācijas tehnoloģiju produktu un komponenšu vairumtirdzniecības uzņēmuma Elko Grupa prezidents Egons Mednis spējis sekmīgi savienot austrumu un rietumu tirgus, turklāt viņa vadītais uzņēmums 2011. gadā iekļauts Centrāleiropas 500 lielāko uzņēmumu sarakstā.

Šogad Spīdolas balva ekonomikā piešķirta izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, paziņojusi Ekonomistu apvienība 2010.

Apbalvojums R. Ķīlim piešķirts par konkurētspējīgas izglītības vīzijas radīšanu un pirmajiem panākumiem, reformējot nozari kvalitatīvas izglītības virzienā, pausts Ekonomistu apvienības 2010 paziņojumā.

Spīdolas balvas piešķiršana Robertam Ķīlim signalizē izglītības sistēmas reformu nozīmīgumu Latvijas

tautsaimniecības attīstībā, norādīja Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris. Viņš atzinīgi vērtēja visu pretendentu spējas savā jomā radīt vidi sekmīgām pārmaiņām.

Šogad balvai ekonomikā tika nominēti vēl četri kandidāti - Lato Lapsa, Egons Mednis, Vilnis Rantiņš un Andris Vilks.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras” organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2022, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “ThreeCube”. Skolēni radījuši ar 3D printeri drukājamas dažādu rotaļu tēlu figūras. Tās kopā ar aplikāciju “C-app” ļaus sākumskolas vecuma bērniem saistošā veidā apgūt dažādus mācību priekšmetus, piemēram, matemātiku, angļu valodu vai latviešu valodu.

Uzņēmumu izveidojuši četri skolēni no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un konkursā uzņēmums saņēma arī titulu “Latvijas labākais tehnoloģiju SMU”. Šo titulu piešķir labākajam “Junior Achievement Latvia” un “Printful” SMU tehnoloģiju un inovāciju programmas dalībniekam, kas programmas ietvaros radījis dzīvotspējīgāko tehnoloģijās balstīto produktu.

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2023, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā Turcijā šogad izcīnījis SMU “Soilnetic” no Rīgas Teikas vidusskolas. Skolēni radījuši automatizētu augu laistīšanas sistēmu, kas sastāv no divām ierīcēm – mitruma sensora, ko ievieto augsnē, un laistīšanas sistēmas, kuras vadība notiek attālināti ar mobilās aplikācijas palīdzību.

Konkursā 2. vietu ieguva mācību uzņēmums “SpotLock” no Rīgas Tehniskās koledžas, kuru produkts ir mobilā lietotne, kurā apkopota informācija par Latvijā notiekošiem pasākumiem, bet pirmo trijnieku starp vidusskolu vecuma jauniešiem noslēdz skolēni no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas “inkBuddy” ar produktu – uz open source programmatūras pamata izstrādātu risinājumu informācijas attēlošanai uz E-ink displejiem.

Veselības problēmu nomāktais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir gatavs demisionēt, ja tiks nodrošināta viņa iesākto reformu pēctecība, šodien pēc Reformu partijas (RP) frakcijas un valdes sēdes žurnālistiem paziņoja Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.

Savukārt RP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters pastāstīja, ka RP atbalsta frakcijas priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska kandidatūru šim amatam.

Par Ķīļa demisiju un iespējamo RP frakcijas jauno vadītāju vēl tiks lemts koalīcijā un frakcijā.

Šodien par šo jautājumu tika diskutēts RP frakcijas un valdes kopsēdē. Ķīlis šajā sēdē klātienē nevarēja ierasties, jo viņam tajā laikā slimnīcā notika veselības pārbaudes. Taču ministrs plānoja ar RP sazināties telefoniski un bija paredzēts nodrošināt telefonkonferenci.

Kā iepriekš sacīja RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, izvērtējot ārstu norādījumus, RP tiks pieņemts kopīgs lēmums, vai Ķīlis varēs turpināt darbu izglītības un zinātnes ministra amatā.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau šodien iesniedzis demisijas rakstu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), apliecina premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Premjers ir saņēmis un saskaņojis demisijas rakstu.

Tāpat saņemts Reformu partijas pārstāvja Vjačeslava Dombrovska iesniegums, kurā viņš apliecina gatavību kandidēt uz izglītības un zinātnes ministra amatu.

Valdis Dombrovskis nosūtījis abus iesniegumus Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimai, aicinot jautājumu par Vjačeslava Dombrovska apstiprināšanu ministra amatā iekļaut 2.maija parlamenta plenārsēdē.

Premjers arī parakstījis rīkojumu, ieceļot iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP) par izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītāju.

Izglītības un zinātnes ministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis šodien tiekas ar valdošās koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK jau paudusi atbalstu Dombrovska kandidatūrai, arī citiem koalīcijas partneriem iepriekš nebija iebildumu pret viņa kandidatūru.

Biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija (JA Latvija) organizētajā Jauno uzņēmēju dienā 2015 tika noskaidroti šī mācību gada labākie Skolēnu mācību uzņēmumi (SMU), labāk izstrādātie biznesa plāni un labākie studentu Start-up programmas uzņēmumi valsts mērogā, informē JA Latvija.

«SMU programma dod skolēniem iespēju pārbaudīt savu ideju konkurētspēju reālā tirgū, un sacensība ar vienaudžiem ir papildus motivācija izveidot vēl labākus produktus. Kopējais SMU līmenis Latvijā ir ļoti augsts, un šī gada finālā bija vērojams patiešām labs skolēnu sniegums. Tai pat laikā Junior Achievement Latvija īstenotā SMU programma ir pieejama tikai daļā skolu. Mūsu mērķis ir panākt to, lai nākotnē ikvienam Latvijas skolēnam būtu iespēja saņemt uzņēmējdarbības izglītību, kas ir pirmais solis sava uzņēmuma veidošanā,» uzsver JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Par uzvarētāju un pirmās vietas ieguvēju vidusskolas grupā šogad kļuva apģērbu aizsargmaisu un apavu somu ražotājs - Madonas Valsts ģimnāzijas SMU Simple+, kas balvā saņēma iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas SMU finālā Berlīnē, kā arī 500 EUR čeku no Swedbank un Biznesa augstskolas Turība apmaksātas studijas. SMU Simple+ ieguva arī 1. vietu SMU biznesa plānu konkursā un saņēma LU Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) balvu – apmaksātas pirmā gada studijas EVF. Līdz ar to madonieši kļuva par šī gada Jauno uzņēmēju diena 2015 absolūto uzvarētāju.

Valdība ir mērķtiecīgi strādājusi pie tā, lai 2014. gadā nebūtu nekādi šķēršļi ieviest eiro, taču tajā pat laikā ir lietas, ko varēja izdarīt labāk, norāda Ekonomistu apvienības 2010 eksperts Mārtiņš Bondars, citējot apvienības secināto valdības darba novērtējumā.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka ir grūti atrast mērķtiecīgu darbošanos tādu problēmu risināšanas virzienā kā, piemēram, demogrāfija.

Bondars norāda, ka tajā pat laikā viena no valdības lielajām prioritātēm ir eiro ieviešana un ar to saistītie makroekonomiskie rādītāji (budžeta deficīts, inflācija u.c.), jo šajā jomā valdība darbojas tā tā, lai 2014. gadā nebūtu šķēršļu eiro ieviešanai.

Ekonomistu apvienības 2010 biedrs arī norādīja, ka uzticība valdošajai varai pēc finanšu un ekonomiskās krīzes ir «laikam zemākā» kopš neatkarības atgūšanas.

Gadu pēc vēlēšanām valdības darbs bijis daļēji atbilstošs pirmā gada darbības un rezultātu iespējām, uzskata Ekonomistu apvienības 2010 ekspertu grupa, kas novērtējusi varas partiju solījumu izpildi un valdības rīcību.

Ekonomisti analizējuši divpadsmit jomas, kuras veicinātu Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi un tajās darīto salīdzinājuši ar pirmsvēlēšanu solījumiem. Valdības darba atbilstībai pirmā gada darbības un rezultātu iespējām eksperti kopējo atzīmi jeb vidējo aritmētisko iznākumu piešķīruši 66% apmērā.

Ekonomistu apvienības 2010 ekspertu grupa norāda, ka pie vienota slēdziena par šādu novērtējumu nonākuši salīdzinot kvantitatīvos rādītājus un vērtējot valdības rīcību četrās būtiskās sadaļās - sabiedrības attīstība, makro un mikroekonomika, kā arī tiesiskuma stiprināšana, norādīja vērtētāju grupas vadītājs Mārtiņš Bondars.

«Manai dzīvei pašlaik ir divas daļas. Viena saistās ar iztikas pelnīšanu ģimenei, un tie ir divi nelieli uzņēmumi. Otra ir sabiedriskā darbība – Ekonomistu apvienībā 2010 esmu valdes loceklis,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, jautāts, ar ko patlaban nodarbojas, stāstījis uzņēmējs Mārtiņš Bondars.

«Šobrīd, piemēram, tajā gatavojam valdības gada darba vērtējumu, ko publicēsim 15. novembrī. Tajā pašā reizē pasniegsim Spīdolas balvu. Partijām pagājšruden uzdevām jautājumus, saņēmām atbildes. Apskatīsim, kā veicies ar plānotā izpildi. Sabiedriskais darbs man patiešām patīk un mani interesē, tas ir veids, kā varu turpināt akadēmiskumu, ko esmu ieguvis studijās ASV,» runājot par darbu ekonomistu apvienībā, sacījis M. Bondars.

Jautāts par amatiem, viņš arī atklājis: «Es neslēpju – esmu atvērts piedāvājumiem, kas man liktos interesanti. To esmu darījis zināmu cilvēkiem, kam ir noteicošais vārds, lemjot par šiem jautājumiem. Līdz šim citi acīmredzot likušies vērtīgāki kandidāti, bet tā dzīvē notiek.»

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

«Privātajā sektorā ir ļoti maz spēlētāju, kas balstās uz Latvijas ilgtermiņa izaugsmi desmit un vairāk gadu perspektīvā. Arī valsts sektorā lēmumu pieņēmējiem pārsvarā ir īsāka perioda skatījums, turklāt daudzos gadījumos nav izpratnes par to, ka pamatotu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai ekonomiskā izpēte ir svarīga,» uzskata Swedbank ekonomists un Ekonomistu Apvienības 2010 pārstāvis Mārtiņš Kazāks.

Savukārt Latvijā veiktajiem ekonomiskajiem pētījumiem vien reti ir praktiska atdeve, jo tiem neseko politiskā rīcība vai arī tie tiek pakārtoti, lai attaisnotu pagātnes rīcību un ietekmētu sabiedrības viedokli par nākotnes darbību, norāda Ekonomistu Apvienības 2010 pārstāvji. Kvalitatīva pētījuma galvenais uzdevums būtu konstatēt problēmas un piedāvāt risinājumus to novēršanai, uzskata apvienības biedri.

Apvienība skaidro, ka šādai situācijai ir dažādi cēloņi. Viens no tiem ir nesabalansētība, kas tiek pētīts. Dažādos valsts stratēģiskās attīstības dokumentos, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā (NAP2020), ir izvirzīti ambiciozi plāni, bet norādītie praktiskie risinājumi pie izvirzītā mērķa nenoved. «Latvijā ir populāri pētīt makroekonomisko situāciju, bet mikroekonomikas jautājumi paliek novārtā, tāpēc starp vīzijām un praktiskajiem soļiem ir milzīga plaisa,» norāda M. Kazāks.

Administratoru asociācija aicina uz konferenci „Maksātnespējas ietekme uz ekonomiku”

2012.gada 9.novembrī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija) sadarbībā ar laikrakstu „Dienas bizness” organizē konferenci „Maksātnespējas ietekme uz ekonomiku”.

Kopš 2010.gada 1.novembra, kad stājās spēkā pašreizējā Maksātnespējas likuma redakcija, tūlīt būs pagājuši divi gadi, un tas ir laiks, kas ļauj atskatīties un izvērtēt likuma normu pielietojumu praksē.

„Jautājumi un viedokļi par maksātnespējas procesu un tā tiesisko regulējumu izskan diezgan regulāri, tomēr kvalitatīva un profesionāla diskusija par tā ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku kopumā līdz šim nav bijusi,” norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode, piebilstot, ka maksātnespējas process ir cieši saistīts ar uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgas vides veidošanos Latvijā, tādēļ šobrīd, kad norit darbs pie Maksātnespējas likuma grozījumiem, ir ļoti svarīgi izvērtēt gan likuma normu pielietojumu praksē, gan Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstības tendences.