Igauņu programmētāju grupa radījusi populārās interneta spēles Angry Birds imitāciju Angry Kremlins, kurā saistībā ar pankroka grupas Pussy Riot notiesāšanu tiek izjokotas augsta līmeņa Krievijas amatpersonas, ieskaitot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Spēlē Angry Kremlins V. Putinam un Pareizticīgo baznīcas galvai ir jāaptur Pussy Riot dalībnieces no protestiem – spēlētājam ir jāraida Krievijas pareizticīgās baznīcas galva Patriarha Kirila un Krievijas prezidenta Vladimira Putina galva Pussy Riot dalībnieču figūru virzienā, vēsta The Moscow Times.

Angry Kremilns kļuvis teju par interneta sensāciju Pussy Riot aizstāvju un Twitter lietotāju pulkā pēc tam, kad trešdienas vakarā tiešsaisti uz šo spēli internetā ievietoja valdošās varas opozicionārs Iļja Jašins.

Krievijas pankroka grupas Pussy Riot dalībnieces Marija Aļohina un Nadzežda Tolokoņikova atlikušo laiku no viņām piespriestā divu gadu ilgā cietumsoda pavadīs Krievijas «skarbākajos cietumos», raksta The Guardian.

Abas Pussy Riot dalībnieces nosūtītas uz Krievijas attālajām ieslodzījuma nometnēm Permā un Mordovijā.

24 gadus vecā Marija Aļokina sodu izcietīs sieviešu cietumā Permā, kas atrodas Sibīrijas reģionā, kur Padomju Savienības laikā izvietotas vienas no skarbākajām ieslodzījuma nometnēm. Tikmēr 22 gadus vecā Ndzežda Tolokoņikova nosūtīta uz Mordoviju, kas ir reģions, kurā arī atrodas ievērojams skaits ieslodzījuma vietu.

«Tās ir skarbākās no visām [Krievijas] ieslodzījumu nometnēm,» savā kontā mikroblogošanas vietnē Twitter norāda grupa Pussy Riot.

Db.lv jau ziņoja, ka, izskatot apelācijas prasību, Maskavas tiesa lēmusi vienai no pankgrupas Pussy Riot dalībniecēm piespriesto cietumsodu aizstāt ar nosacītu sodu.

Šīs nedēļas sākumā Maskavā sākusies tiesas prāva pret sieviešu mūzikas grupas Pussy Riot dalībniecēm, kas apsūdzētas huligānismā. Apsūdzība izteikta par Pussy Riot uzstāšanos Maskavas katedrālē, protestējot pret Vladimira Putina atgriešanos Krievijas prezidenta amatā.

Pussy Riot šā gada sākumā uzstājās pareizticīgo katedrālē, izpildot «panku lūgšanu» novērst V. Putina atgriešanos Krievijas prezidenta amatā.

Bargākais sods, kas Pussy Riot dalībniecēm var tikt piespriests, ir septiņi gadi cietumā.

Novērotāji saka, ka šī tiesas prāva atklās, cik liela ietekme Krievijā ir pareizticīgajai baznīcai. Tās galva – Patrarhs Kirils – nodēvējis protestētāju lūgšanu par zaimošanu, raksta The Guardian.

Grupas dalībnieces – 24 gadus vecā Marija Aļokina, 22 gadus vecā Nadzežda Tolokoņikova un 29 gadus vecā Jekaterina Samuceviča tika aizturētas martā pēc tam, kad Kristus Pestītāja katedrāles altāra priekšā viņas dziedāja dziesmu, kurā Jaunavai Marijai tika lūgts «izsviest Putinu». Kopš tā brīža trīs sievietes, no kurām divām ir bērni, atrodas apcietinājumā.

Izskatot apelācijas prasību, Maskavas tiesa lēmusi vienai no pankgrupas Pussy Riot dalībniecēm piespriesto cietumsodu aizstāt ar nosacītu sodu, vēsta Reuters.

Iepriekšējais tiesas spriedums atstāts spēkā Nadzeždai Tolokoņikovai un Marijai Aļohinai, savukārt Jekaterina Samucevičai piespriests nosacīts sods ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, kura laikā viņa nedrīkstēs pārkāpt vairākus ierobežojumus un pastrādāt citus noziegumus.

Grupas dalībnieces apelācijas prasības izskatīšanas laikā kritizēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. «Putins dara visu, lai šajā valstī attīstītos pilsoņu karš,» apelācijas izskatīšanas laikā sacīja N. Tolokoņikova. Pussy Riot dalībnieces arī norādīja, ka viņu protesta akcija bijusi pilnībā politiska un viņas neesot vēlējušās aizvainot ticīgos. «Katedrālē mēs ieradāmies, lai iebilstu pret reliģisko līderu tuvināšanos valsts politiskajai elitei,» sacīja M. Aļohina.

Šodien Maskavas apgabala rajona tiesa pasludināja spriedumu huligānismā apsūdzētajām trīs feministiskās pankroka grupas Pussy Riot dalībniecēm, atzīstot viņas par vainīgām. Visām grupas Pussy Riot dalībniecēm piespriests reāls cietumsods - divi gadi, skaitot no apsūdzēto aresta brīža.

Iebilstot pret tiesu varas izmantošanu politisko mērķu īstenošanā un vārda brīvības ierobežošanu Krievijā, vismaz 43 pasaules valstīs, tostarp Krievijā (Maskavā), ASV (Ņujorkā) un Lietuvā (Viļņā), Latvijā (Rīgā) notiek atbalsta pasākumi apsūdzētajām Pussy Riot dalībniecēm.

Pie Krievijas vēstniecības Rīgā 17. augusta pēcpusdienā aktīvisti aicināja Latvijas iedzīvotājus izteikt atbalstu vārda brīvībai un tiesiskumam Krievijā, parakstot petīciju un piedaloties protesta akcijā. Kā novēroja db.lv, akcijā piedalījās vairāki desmiti cilvēku un tika skandēts, piemēram, tāds sauklis: «Hei, Putin, laid meitenes brīvībā, viņām nav ko darīt tavā tiesu sistēmā.»

No Krievijas aizbēgušas divas pankgrupas Pussy Riot dalībnieces, lai tādējādi izvairītos no vajāšanām saistībā ar baznīcā iepriekš notikušo akciju pret valsts prezidentu Vladimiru Putinu.

Nadeždas Tolokoņņikovas - vienas no notiesātajām Pussy Riot dalībniecēm – vīrs Pjotrs Veržilovs pastāstīja, ka aizbēgušās grupas dalībnieces nokļuvušas vietā, kur «Krievijas policija viņām netiks klāt», acīmredzot domājot kādu valsti, kas ar Krieviju nav noslēgusi izdošanas vienošanos, vēsta BBC.

Viņš arī sacīja, ka Krievijā ir no divpadsmit līdz četrpadsmit ar Pussy Riot saistītu cilvēku, kas aktīvi turpinās grupas darbību. Kopumā grupā darbojas desmit mākslinieki, un piecpadsmit cilvēki, kas nodarbojas ar dažādām tehniskām lietām.

Jau vēstīts, ka 21. februārī Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē piecas Pussy Riot dalībnieces sarīkoja provokatīvu akciju. Trijām no viņām tika piemērots apcietinājums un tiesa piesprieda divus gadus ilgu cietumsodu. Divas no akcijas dalībniecēm iepriekš atradās brīvībā. Notiesāto Pussy Riot dalībnieču advokāti spriedumu iecerējuši pārsūdzēt.

Krievu pankgrupas dalībniece Nadežda Tolokoņņikova ir pārvesta uz soda izciešanas koloniju Sibīrijā, un desmit dienas pēc tam no viņas nav bijušas nekādas vēstis, raksta Krievijas mediji.

Viņas pašreizējā atrašanās vieta esot turēta noslēpumā un viņa nav devusi nekādas ziņas, norādīja ieslodzītās vīrs Pjotrs Verzilovs.

N. Tolokoņņikova tika pārvesta uz koloniju Sibīrijā, 4,5 tūkstošu kilometru attālumā no Krievijas centrālās daļas, pēc tam, kad viņa sāka badastreiku kolonijā Parcas ciemā Mordvijā. 23 gadus vecā Pussy Riot dalībniece pauda, ka Mordvijā viņa tiek paverdzināta, tādēļ viņa atteicās no ēdiena astoņas dienas līdz tika pārvesta uz slimnīcu. Pēc tam viņa turpināja badastreiku, un tika lemts par viņas pārvešanu uz Sibīriju.

Pēdējo reizi 24. oktobrī viņu esot redzējis kāds pasažieris vilcienā, kas ieradās Čeļabinskas stacijā.

Franču aktieris, kurš kļuvis par Krievijas pilsoni - Žerārs Depardjē, uzstājies Krievijas televīzijā, paužot atbalsta vārdus valstī pie varas esošajiem, ziņo euronews.com.

Tā, piemēram, Depardjē paziņojis, ka valsts opozīcija nav reāla alternatīva. «Ir daži cilvēki, piemēram, Kasparovs,» viņš sacījis, «kuri ir ļoti gudri, bet viņi ir labi, tikai spēlējot šahu. Politika ir daudz sarežģītāka.»

«Publiskās «cepšanās» man lielākoties iet garām. Izmantojot gadījumu, gribu pateikt: neesmu nevienā sociālajā tīklā. Ja kāds kaut ko manā vārdā paziņo, laikam esmu pēdējais, kas par to uzzina,» intervijā žurnālam Ir sacījis grupas Prāta vētra solists Renārs Kaupers.

«Man vienkārši nav laika tur grozīties. Liekas, ka es savā ziņā piesārņotu gaisu ar tekstiem, kuru jau tā ir tik daudz. Neesmu tāda tipa cilvēks. Būšana sociālajos tīklos ļauj būt pamanāmam un atpazīstamam, bet man tā dzīvē pietiek,» skaidrojis dziedātājs.

Intervijā populārās grupas pārstāvis arī norādījis, ka Krievija Prāta vētrai pašlaik ir lielākais tirgus, «mēs tur aktīvi braucam». «Un paldies Dievam! Varam nopelnīt sev maizīti un darīt arī kādu priecīgu.»

Runājot par to, ka Prāta vētrai publiskajā telpā pārmesta attieksmes nepaušana par grupas Pussy Riot represēšau, R. Kaupers stāstījis: «Mēs ar cenzūru neesam saskārušies, vienmēr esam varējuši dziedāt un runāt to, kas ir licies svarīgs. Iespējams, izsaukšu kārtējo sašutuma vētru - es nesaprotu milzīgo atbalstu Pussy Riot. Varbūt neesmu kārtīgi iedziļinājies, bet saprotu, ka atbalsts drīzāk ir, lai atzītu demokrātijas trūkumu Krievijā.

Divas no Krievijas pankroka grupas Pussy Riot dalībniecēm - Nadežda Tolokoņņikova un Marija Aļohina, kuras tika izlaistas no apcietinājuma pērn gada nogalē, šodien apcietinātas Olimpisko spēļu laikā Sočos.

Sākotnējā informācija, ko savā Twitter kontā izplatījusi grupas dalībniece Nadežda Tolokoņņikova, liecina, ka abas aizturētas par zādzību.

Atsaucoties uz Krievijas žurnālistu Jevgēniju Feldmanu, Lenta.ru ziņo, ka kopumā notikuma vietā policijas darbinieki aizturējuši septiņas personas, tostarp arī pašu Feldmanu, kuru atbrīvoja pēc tam, kad viņš policijas darbiniekiem parādīja savu žurnālista apliecību.

Feldmans arī norāda, ka policija solījusi aizturētos atbrīvot pēc nopratināšnas iecirknī.

Kā informē Tolokoņņikova, abas Pussy Riot dalībnieces Sočos ieradušās, lai uzstātos un izpildītu dziesmu «Путин научит тебя родину любить» («Putins tevi iemācīs dzimteni mīlēt»).

Čehijas prezidentu Milošu Zēmanu vairs nelaidīs tiešraidē, nolēmusi Čehijas radio padome pēc atkārtotām prezidenta izteiktām rupjībām tiešraidē.

Šādi Zēmana izlēcieni pārkāpj likumu par televīzijas un radio apraidi, kā arī Čehijas radio kodeksu, vēsta Prāgas radio. Padome īpašu uzmanību pievērsusi kodeksa punktam, kas aizliedz laist tiešraidē cilvēku, attiecībā uz kuru pastāv pamatotas bažas, ka viņš varētu lietot vulgārus izteicienus.

«Tas nozīmē, ka nākotnē raidījumi tiks ierakstīti iepriekš, nevis būs tiešraidē. Tomēr konkrēti soļi šobrīd netiek apspriesti,» teikts padomes paziņojumā.

Zēmans novembra sākumā izpelnījās plašu sabiedrības kritiku par lamuvārdu lietošanu radiointervijā, kurā viņš izteicās, ka Čehijas valdība ir «sačakarējusi» likumprojektu, nodēvēja Krievijas pankgrupas Pussy Riot dalībnieces par «maitām» un pārtulkoja nosaukumā iekļauto vārdu «pussy» kā «p--a».

Ar Krievijas Augstākās tiesas spriedumu no cietuma tiks atbrīvots Platons Ļebedevs, bijušais Mihaila Hodorkovska biznesa partneris, ziņo BBC. Viņi tika apcietināti 2005. gadā.

Ļebedevs un Hodorkovskis tika notiesāti par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un zādzībām pēc tam, kad finansēja opozīcijas partijas.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Hodorkovski apžēloja pagājušajā mēnesī, bet Ļebedevs, kuru bija paredzēts atbrīvot maijā, neprasīja apžēlošanu un palika ieslodzījumā.

Protestētāji Kijevā bloķējuši valdības ēkas, kā arī izveidojuši barikādes Neatkarības laukumā, vēsta BBC.

Demonstrantiem bloķējot pieeju, uz darbu pirmdien netiek valdības amatpersonas.

Vērienīgi protesti Ukrainā nerimst jau aptuveni nedēļu, un protestētāji pauž savu sašutumu par to, ka prezidents Viktors Janukovičs ir atcēlis sadarbības līguma ar Eiropas Savienību parakstīšanu. Jau vairākkārt vēstīts, ka vienošanās parakstīšanai bija jānotiek ES Austrumu partnerības samitā Viļņā pagājušajā nedēļā. Līguma parakstīšanai bija jākļūst par samita svarīgāko notikumu.

Demonstrantiem izdevies bloķēt vārtus, pa kuriem var nonākt Ministru kabinetā, Ukrainas Bankas ieejas, valdības kluba ieejas.

Protestētāji ne vien pieprasa Ukrainas amatpersonas tuvināt saites ar ES, bet arī prezidenta V. Janukoviča atkāpšanos.

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Putina trakošana, ko vēl uzkūda nacionālo populistu pulks, apdraud Kazahstānas un Baltkrievijas politiskās un ekonomiskās intereses un liek vēl vairāk apšaubīt Eirāzijas savienības iespēju.

Gan dažādi DB avoti no uzņēmēju vides, gan pasaules plašsaziņā lasāmais par globālo līderu, piemēram, Angelas Merkeles, nesenajām atskārsmēm liecina vienu – Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav adekvāts. No Rietumu viedokļa tie nav ekonomiski vai ģeopolitiski racionāli apsvērumi, kas rosās Kremļa saimnieka galvā, bet gan putni, un Putina gadījumā tas ir bars divgalvainu ērgļu. Pirmajā acu uzmetienā fakti it kā runā pretējo. Nav šaubu, ka Krievija Krimu dabūs, un ir ļoti iespējams, ka tas ir tikai sākums. Putins starptautisko attiecību izpratnē gan izskatās nepieskaitāms, tomēr viņš pārstāv varenu, globālu spēlētāju un kodollielvalsti. Piemetot klāt faktu, ka Ukraina nav NATO, «Kremļa putnkopim »ir visas izredzes sagrābt arī Krievijas militārajam kompleksam nozīmīgos Ukrainas austrumus un Melnās jūras Ukrainas piekrasti ar tās ostām, tā savienojot ar Krieviju ne vien Krimu, bet arī tās Piedņestras anklāvu.

Luhanskas un Doņeckas nelikumīgo «referendumu» rīkotāji tiks saukti pie kriminālatbildības, paziņojis Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs. Viņš arī pauda, ka notikušajiem balsojumam nevar būt nekāda juridiska spēka.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins piešķīris apbalvojumus Krimas premjerministram Sergejam Aksenovam, Krimas parlamenta priekšsēdētājam Vladimiram Konstantinovam un Sevastopoles stratēģiskās attīstības aģentūras vadītājam Aleksejam Čalovam. «Pirmās pakāpes» apbalvojums piešķirts «Par nopelniem Tēvzemes labā».

Db.lv jau rakstīja, ka aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā un Luhanskā separātisti sarīkoja «referendumu». Dažas stundas pēc tā beigām viņi paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo.

Kremlis nobloķējis četras interneta vietnes, kuru darbību nodrošina Krievijas prezidenta Vladimira Putina oponenti un kurās tiek kritizēta V. Putina darbība, vēsta BBC.

Nobloķēta opozīcijā esošā Alekseja Navaļnija interneta vietne, divi ziņu portāli – Ej.ru un grani.ru –, kā arī opozicionāra, kādreizējā šahista Garija Kasparova mājaslapa.

Jau ziņots, ka pērn novembrī G. Kasparovs lūdzis piešķirt viņam Latvijas pilsonību. Šā gada februāra beigās viņam piešķirta Horvātijas pilsonība.

Vietņu bloķēšana paveikta pēc Krievijas Ģenerālprokuratūras pavēles. Paziņojumā pausts, ka interneta vietnes nobloķētas, jo tās palīdzējušas «nelegālo protestu» organizēšanā. Jāatgādina, ka šīs nedēļas nogalē Maskavā vairāki desmiti tūkstošu cilvēku piedalījās protestos, lai paustu nosodījumu pret Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Ukrainai piederošā reģiona pievienošanos Krievijas Federācijai.

Krievijā cilvēki, kas nebūs vakcinējušies pret Covid-19 vai ieguvuši imunitāti pēc pārslimošanas, nevarēs strādāt atsevišķās profesijās un varētu tikt pakļautu diskriminācijai, paziņojis Kremlis.

"Realitāte ir tāda, ka diskriminācija neizbēgami sāksies. Cilvēki bez vakcinācijas vai imunitātes nevarēs strādāt visur. Tas nav iespējams. Tas radīs draudus apkārtējiem," žurnālistiem norādījis Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien brīdināja, ka epidemioloģiskā situācija vairākos Krievijas reģionos pasliktinās, un varasiestādes sākušas apsvērt ideju par regulāru revakcināciju, lai apturētu jaunus vīrusa viļņus.

Krievijā 24 stundu laikā reģistrēti 16 715 jauni Covid-19 gadījumi un 546 Covid-19 izraisīti nāves gadījumi, kas ir lielākais vienas dienas laikā mirušo skaits kopš februāra.

Varasiestādes mēģina pārliecināt cilvēkus vakcinēties, piedāvājot iespēju laimēt jaunas automašīnas un dzīvokļus, kā arī liekot saprast, ka nevakcinēšanās rezultātā var nākties zaudēt darbu vai ienākumus.

Jaunākais Krievijas prezidenta Vladimira Putina pašreklāmas mēģinājums ar 21 kilogramu smagas līdakas noķeršanu kaimiņvalstī izraisījis zobošanos un izsmieklu.

Aizvadītajā nedēļā Kremlis laida klajā video, kurā redzams, kā V. Putins, makšķerējot Tivas republikā, izvelk lielu līdaku. Tā vēlāk nosvērta un izrādījies, ka svars ir 21 kilograms. No līdakas vēlāk pagatavotas kotletes.

Tomēr Krievijas sociālajos tīklos prezidenta «varoņdarbs» tiek apšaubīts. Kaimiņvalstī pazīstams blogeris Andrejs Malgins veicis savu izmeklēšanu, kuras gaitā atklājis, ka brauciens uz Tivas republiku (kur V. Putins ticies ar vietējās pārvaldes pārstāvjiem), nav bijis prezidenta dienaskārtībā, kā arī atradis fotogrāfijas no citiem V. Putina braucieniem uz nomaļo apgabalu, kuras bijušas aizdomīgi līdzīgas nesen publicētajām.

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvi biznesmeņi gatavojas iegādāties lielāko Kremļa vēl nekontrolēto laikrakstu Vedomosti, ziņu aģentūrai Bloomberg pastāstījuši trīs informēti avoti.

Trešdien Putins parakstīja abu parlamenta palātu nesen pieņemto likumu, kas nosaka, ka ārvalstu kapitāla īpatsvars Krievijas medijos nedrīkst pārsniegt 20%. Līdz šim ārvalstniekiem bija noteikts lielāks limits - 50%, kas turklāt attiecās tikai uz radio un televīziju.

Jauno ierobežojumu dēļ Vedomosti dibinātājiem, Financial Times un Wall Street Journal īpašniekiem, kam šajā izdevumā piederēja katram pa 33,3% akciju, nāksies līdz 2016.gadam samazināt vai pilnībā pārdot savas akciju paketes. Atlikušās trešdaļas īpašniece - Somijas plašsaziņas līdzekļu grupa Sanoma Oyj - jau sākusi sarunas par sava Krievijas īpašuma pārdošanu.

Ukrainas opozīcijas pārstāvji parlamentā vēlas rīkot balsojumu par izmaiņām konstitūcijā, lai mazinātu prezidenta Viktora Janukoviča ietekmi valstī, vēsta BBC.

Opozicionāri jau vairākkārt ir brīdinājuši – ja balsojums nenotiks, masu protesti valstī turpināsies. Protesti tiek plānoti pie parlamenta ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.

Līdz ar plānoto balsojumu opozīcijas pārstāvji vēlas atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas.

Tikmēr Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs pauda, ka Maskava sniegs Ukrainai jaunu aizdevumu divu miljardu ASV dolāru apjomā šonedēļ. Divi miljardi ASV dolāru Ukrainai solīti jau janvāra beigās. Jāatgādina, ka Kijeva no Maskavas jau ir saņēmusi palīdzību trīs miljardu ASV dolāru apjomā, kas ir neliela daļa no solītajiem 15 miljardiem ASV dolāru. Šo summu Kremlis solīja aizdot ukraiņiem decembra beigās, laikā, kad Ukrainas un Krievijas līderi parakstīja savstarpējas vienošanās, radot saasinājumu protestos. Patlaban nojaušams, ka Kremlis iesaldēs finanšu palīdzības sniegšanu līdz brīdim, kad Ukrainā tiks izveidota Maskavai pieņemama valdība. Iepriekšējais premjers Mikola Azarovs atkāpās no amata pagājušajā mēnesī, protestu karstumā.

Kremlis sabiedrotajiem liek saprast, ka nekāda suverēna politika Maskavas virsvadībā netiks pieciesta, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi Baltkrievija nav vilcinājusies izmantot Muitas savienības priekšrocības, un ievērojama daļa sankciju dēļ Krievijā aizliegto rietumvalstu pārtikas produktu jau pārfasētā veidā krievu iepirkumu grozos tomēr nonāk. Pārtikas preču uzraugs Rosselhoznadzor nu uzdevis pārbaudīt pilnīgi visas pārtikas importa kravas no Muitas savienības partneriem – Baltkrievijas un Kazahstānas, lai pārliecinātos par preču patieso izcelsmi. Krievijas mediji to komentē kā triecienu topošās Eirāzijas savienības (EĀS) idejai, jo Kremlis nerespektē savu potenciālo EĀS partneru ‒ jau esošās Muitas savienības biedru – suverēnās ekonomiskās intereses. Jāatgādina, ka ne Minska, ne Astana Maskavas noteiktajām pretsankcijām pret Rietumiem nav pievienojusies.

Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebija iecerējis pievienot Krievijai Krimu, tomēr viņam bija pilnīgi nepieņemami «atdot Ukrainu Rietumiem», savukārt Krimas pārņemšana bijusi tikai teorētiskos «operatīvajos plānos», kādu attiecībā uz Latviju Krievijai nav, intervijā pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas Situāciju analīzes centra Stratēģisko novērtējumu nodaļas vadītājs Sergejs Utkins.

«Ja tiktu atrasta iespēja, lai [bijušais Ukrainas prezidents Viktors] Janukovičs paliktu amatā līdz nākamajām vēlēšanām un politiskajā arēnā parādītos vara, ar kuru arī Kremlis būtu gatavs sadarboties, viņi nelauztu šo scenāriju medņa, kurš sēž kokā, dēļ, pat ja arī vēlēšanās pievienot Krimu vienmēr bijusi kādam galvā,» izteicās S. Utkins.

Politologs uzskata, ka Krimas pievienošana ir bijusi «operatīvajos plānos», proti, «ko vajadzētu darīt, ja nu pēkšņi...». «Manuprāt, pašlaik Kremļa darbības ir mēģinājums iegūt vismaz kaut ko tajā vietā, kur tā zaudētu visu,» paskaidroja S. Utkins.

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.