Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.

Rubļa kurss pret dolāru tirdzniecības sesijas sākumā uz brīdi samazinājās līdz 100,96 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien, tādējādi reģistrēts visu laiku zemākais rubļa kurss pret dolāru.

Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokritās no 93,5 rubļiem par eiro līdz 113,52 rubļiem.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā rubļa vērtība pret dolāru pieauga līdz 98,5 rubļiem, bet pret eiro - līdz 108,7 rubļiem.

Vienlaikus Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka pirmdien netiks īstenota akciju tirdzniecība Maskavas fondu biržā, bet lēmums par nākamo tirdzniecības dienu tiks pieņemts līdz otrdienas rītam.

Tajā pat laikā Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijās strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Krievijas rubļa vērtība otrdien turpinājusi kritumu, sasniedzot jaunu šogad zemāko līmeni saistībā ar naftas cenu samazināšanos, kas negatīvi ietekmē valsts ekonomikas perspektīvas.

Rubļa vērtība pret ASV dolāru samazinājusies līdz 72,85 rubļiem.

Rubļa kurss pret dolāru jau pirmdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada decembra.

Savukārt pret eiro rubļa vērtība nokritusies līdz 80,02 rubļiem, reģistrējot zemāko līmeni kopš augusta.

Naftas cenu kritums pasaules tirgū un rietumvalstu Maskavai noteiktās sankcijas par tās lomu Ukrainas krīzē negatīvi ietekmējušas Krievijas ekonomiku.

Rubļa vērtība pērn zaudēja gandrīz pusi savas vērtības, taču nedaudz atguvās, kad enerģijas cenas šogad stabilizējās.

Tomēr nesenākais naftas cenu kritums būtiski aptumšojis Krievijas ekonomikas perspektīvas.

Krievijas centrālās bankas direktoru padome otrdien ārkārtas sanāksmē nolēma būtiski palielināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā straujo rubļa kursa kritumu.

Banka bāzes procentlikmi palielināja par 3,5 procentpunktiem līdz 12%.

"Šis lēmums paredzēts, lai ierobežotu cenu stabilitātes riskus," norāda banka.

Banka novērojusi, ka rubļa vērtības kritums negatīvi ietekmē patēriņa cenas, tādējādi pieaugušas prognozes par inflācijas kāpumu.

Jau vēstīts, ka Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru pirmdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada 23.marta, kad bija apritējis mēnesis kopš Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, un pārsniedza 100 rubļus par ASV dolāru.

Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru sarukusi par aptuveni 30%.

Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas arvien vairāk ietekmē nacionālās valūtas vērtību. Rietumvalstu noteiktie ierobežojumi Krievijas naftas eksportam un cenas griesti samazinājuši Krievijas eksporta ieņēmumus.

Naftas cenas pirmdien pieauga, Krievijas rubļa vērtība kritās, ASV un Eiropas akciju cenas pārsvarā saruka pēc tam, kad pasaules lielvalstis noteica jaunas sankcijas pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā.

Rietumvalstis pastiprināja sankcijas pret Maskavu, ASV un Kanādai aizliedzot visas transakcijas ar Krievijas centrālo banku un Eiropas Savienībai (ES) pievienojot sankciju sarakstam Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvus sabiedrotos.

Papildināta - Krievijas rubļa vērtība strauji samazinās 

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji...

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu, naftas cenām sasniedzot augstākos līmeņus kopš 2014.gada.

Gan naftas cenu kāpums, gan alumīnija, niķeļa un kviešu cenu pieaugums atkal pastiprināja bažas par inflāciju.

"Krievijas energoresursu piegādes ir ļoti apdraudēta, vai nu Krievijai izmantojot to apturēšanu kā ieroci, vai tām pazūdot no tirgus sankciju dēļ," sacīja "Rystad Energy" vecākā naftas tirgus analītiķe Luīze Diksone.

Krievijas rubļa vērtība kritās līdz rekordzemam līmenim, Rietumvalstu noteiktajām sankcijām ietekmējot Maskavu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 33 892,60 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 4373,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 13 751,40 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,4% līdz 7458,25 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,7% līdz 14 461,02 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,4% līdz 6658,83 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 4,5% līdz 95,72 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 3,1% līdz 100,99 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1268 līdz 1,1220 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3409 līdz 1,3418 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 115,55 līdz 114,93 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 84,03 līdz 83,59 pensiem par eiro.

Krievijas rubļa vērtība piektdien piedzīvojusi kāpumu no visu laiku zemākā līmeņa, kas galvenokārt skaidrojams ar naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū.

Rubļa vērtība pret ASV dolāru piektdien palielinājusies līdz 80,28 rubļiem, salīdzinot ar 82,63 rubļiem ceturtdien.

Tikmēr Maskavas akciju biržas indekss RTS rīta tirdzniecības sesijā pieaudzis par 5,67%.

Rubļa vērtība pret dolāru šonedēļ nokritās līdz rekordzemam līmeni, pārsniedzot 85 rubļus, bet pret eiro tā samazinājās līdz 93 rubļiem.

Jau ziņots, ka naftas cenas pasaules tirgū ceturtdien pieaugušas no 12 gados zemākā līmeņa saistībā ar optimisma kāpumu akciju biržās, kas gada sākumā bija piedzīvojušas ievērojamus zaudējumus.

Krievijas varasiestādes jau atzinušas, ka naftas cenu kritums liks tām samazināt valdības izdevumus, lai spētu noturēt budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Krievijas rubļa vērtība ceturtdien sasniegusi kopš šā gada sākuma augstāko līmeni, kas galvenokārt tiek skaidrots ar naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū.

Rubļa vērtība pret ASV dolāru ceturtdien palielinājusies līdz 68,04 rubļiem.

Savukārt attiecībā pret eiro rubļa vērtība sasniegusi 76,85 rubļus, kas ir augstākais līmenis pēdējo gandrīz trīs mēnešu laikā.

Rubļa vērtības nesenais kritums šā gada sākumā lika Krievijas Centrālajai bankai pārtraukt pakāpenisku bāzes procentu likmes samazināšanu. Pērn bāzes procentu likme Krievijā tika samazināta četras reizes - no 17% līdz 11%.

Analītiķi gan prognozē, ka šobrīd novērojamais rubļa vērtības pieaugums nebūs pietiekams iegansts, lai Krievijas Centrālā banka atjaunotu bāzes procentu likmes samazināšanu, un piektdien paredzētajā sanāksmē tā, visticamāk, tiks saglabāta nemainīga.

Baltkrievijā situācijai pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja ilggadējais šīs valsts līderis Aleksands Lukašenko, esot saspīlētai, pār šo valsti arvien lielāku ēnu sākusi mest finanšu tirgus uzticība. Proti, zemāk klejo Baltkrievijas emitēto ASV dolāru obligāciju cena un attiecīgi – aug to ienesīgums (kopsolī ar risku).

Valdot šādam fonam, "Financial Times" ziņo, ka Baltkrievijas dolāru obligāciju, kurām termiņš iztek 2026. gadā, vērtība nu noslīdējusi līdz 93 ASV dolāra centiem, kur tās savukārt tikušas emitētas pie 99 centiem. Šo obligāciju ienesīgums nedēļas laikā palēcies aptuveni par procentpunktu un sasniedzis 7,4%, liecina pieejamā informācija.

Šobrīd tiek gaidīts tas, kādas būs Rietumvalstu sankcijas pret Baltkrieviju. Pagaidām bāzes scenārijs ir sankcijas pret konkrētām Baltkrievijas amatpersonām. Tomēr, ja situācija šajā valstī un ap to tomēr eskalējas, nav izslēgts, ka Eiropas investoriem kādā brīdī var tikt liegts iegādāties un tirgot Baltkrievijas parādu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par recesiju radot nestabilitāti finanšu tirgos. Šo bažu dēļ britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim, un samazinājās arī naftas cenas.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vismaz 1%, noslēdzot tirdzniecības sesiju šī gada zemākajos līmeņos.

Gaidām vēl vienu paritāti  

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru...

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, atkopjoties pēc sākotnējā krituma, kas sekoja britu mārciņas vērtības sarukumam bažās par Lielbritānijas ekonomikas stāvokli. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien uz neilgu laiku sasniedza visu laiku zemāko līmeni - 1,0350 dolārus par mārciņu. Savukārt eiro vērtība pret dolāru īslaicīgi nokritās līdz jaunam 20 gadu zemākajam līmenim - 0,9554 dolāriem par eiro.

Dienā pēc labējo partiju alianses uzvaras Itālijas parlamenta vēlēšanās procentlikmes 10 gadu valdības obligācijām sasniedza pēdējās desmitgades augstāko līmeni Francijā, Vācijā un Itālijā. Itālijas akciju tirgū tomēr bija kāpums, tirgum izvērtējot nākotnes politisko ainavu.

"Laiks rādīs, cik veiksmīga izrādīsies jaunā [Itālijas] valdība, bet zināmas politiskas stabilitātes perspektīva šodien rada neliela atvieglojuma izraisītu kāpumu" akciju tirgū, atzina tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Naftas cenas kritās, jo stiprs ASV dolārs radīja spiedienu uz tām, kā arī turpinājās bažas par naftas pieprasījumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,1% līdz 29 260,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0% līdz 3655,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 802,92 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7020,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,5% līdz 12 227,92 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 5769,39 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 2,6% līdz 78,71 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,4% līdz 84,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 0,9687 līdz 0,9611 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,0859 līdz 1,0689 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 143,31 līdz 144,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 89,29 līdz 89,87 pensiem par eiro.

Rubļa vērtības kāpšanas pamatā (pret eiro) šonedēļ bija paša eiro vājums, naftas cenu uzvedība un Krievijas centrālās bankas izteikumi par rubļa vērtības kāpuma neiegrožošanu, stāsta SEB bankas valūtu eksperts Andris Lāriņš.

Neskatoties uz pēdējo pāris mēnešu rubļa labo performanci, eiro cena vienalga ir aptuveni 20% augstāk nekā pirms gada. Krievijas centrālās bankas vadītāja vienlaikus izteicās, ka rubļa vērtības devalvācija jāizmanto reformām.

Vēl Krievijas centrālā banka pazeminājusi kapitāla aizplūšanas prognozes uz aptuveni 70 miljardiem ASV dolāru šogad un 60 miljardiem dolāru 2016.-2017. gados un solījās palielināt ārvalstu valūtu rezervju apjomu naftas cenu kāpuma gadījumā.

Gada inflācija oktobrī Krievijā atkāpusies uz 15,6% (mēnesī par 0,7%). Krievijas CB rezerves pēc 1. novembra datiem samazinājušās līdz 369,2 miljardiem dolāru.

Rietumvalstis sestdienas vakarā vienojušās par jaunām finanšu sankcijām Krievijai, kas paredz atslēgt vairākas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT un liegt Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu rubļa kursa atbalstīšanai, paziņoja Vācijas valdības preses pārstāvis.

Bankas, kuras tiks atslēgtas no SWIFT, ir "tās, kurām starptautiskā sabiedrība jau noteikusi sankcijas, kā arī nepieciešamības gadījumā citas institūcijas", sacīts Vācijas valdības preses pārstāvja paziņojumā.

Pagaidām vēl nav publiskots to banku saraksts, kuras tiks atslēgtas no SWIFT. Pārējās Krievijas bankas varēs izmantot šo sistēmu, tādējādi būs iespējami Rietumvalstu un Krievijas uzņēmumu darījumi, tostarp Eiropas valstis varēs samaksāt par dabasgāzes piegādēm. Ziņu aģentūra AFP raksta, ka visu Krievijas banku neatslēgšana no SWIFT acīmredzot ir piekāpšanās Vācijai, kas no ES valstīm visilgāk iebilda pret šo pasākumu.

Papildināta - Vācija, Kipra un Ungārija nebloķēs Krievijas atslēgšanu no SWIFT 

Kipra paziņojusi, ka vairs nebloķēs Krievijas atslēgšanu no SWIFT sistēmas, ziņo Ukrainas...

Rietumvalstis apsvēra iespēju atslēgt Krieviju no SWIFT arī 2014.gadā, kad Krievija pirmo reizi iebruka Ukrainā. Taču toreiz Maskava paziņoja, ka gadījumā, ja tas notiks, uzskatīs to par kara pieteikumu, un lēmums par Krievijas atslēgšanu no SWIFT tā arī netika pieņemts.

Vēl Rietumvalstis sestdienas vakarā vienojušās aizliegt Krievijas centrālajai bankai "izmantot starptautiskās finanšu transakcijas, lai atbalstītu rubļa [kursu], teikts paziņojumā.

Tādējādi tiks ļoti būtiski ierobežotas centrālās bankas iespējas izmantot savas 600 miljardu ASV dolāru vērtās finanšu rezerves, lai atbalstītu rubļa kursu, kurš jau tagad ir zemākajā vēsturiskajā līmenī. Kāda ASV amatpersona žurnālistiem sacīja, ka rublis varētu sākt "brīvo kritienu".

Tiks arī aizliegts Krievijas pilsoņiem izmantot vairāku ES valstu piedāvāto tā dēvēto zelta pasu sistēmu, lai iegūtu ES valsts pilsonību apmaiņā pret investīcijām.

Vācijas valdības preses dienesta paziņojums izplatīts pēc ASV, Francijas, Itālijas, Kanādas, Lielbritānijas, Vācijas līderu un Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas videoapspriedes. Drīz pēc tam līdzīgus paziņojumus izplatīja arī pārējās valstis un EK.

Pēc amatpersonu teiktā, šo sankciju detalizēta izstrāde turpinās svētdien.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins "nostājās uz ceļa, kur mērķis ir iznīcināt Ukrainu. Bet īstenībā viņš iznīcina arī savas valsts nākotni", tviterī ierakstījusi Leiena.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos nozīmēs dabasgāzes sadārdzināšanos, kā arī izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, pauda banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidroja, ka šāda lēmuma mērķis, visdrīzāk, ir stiprināt novārdzināto Krievijas rubļa kursu, mazināt sankciju ietekmi uz Krievijas finanšu sektoru, kā arī veicināt dabasgāzes cenu kāpumu biržā. Gan rubļa vērtība, gan gāzes cena trešdien, 23.martā, pēc šī paziņojuma pieauga.

Buceniece informēja, ka līgums starp "Gazprom" un dabasgāzes pircējiem Eiropā ir divpusējs. Viena puse bez otras puses piekrišanas diez vai var šo līgumu grozīt, nosakot jaunu maksājumu valūtu. Ja pircējs nepiekrīt, ļoti iespējams, ka līgums zaudē spēku.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Ekonomiste norādīja, ka šobrīd Briselē notiek Rietumvalstu sarunas par jaunām sankcijām pret Krieviju un Maskavas pieprasījumi mainīt norēķinu valūtu var paātrināt atteikšanos no Krievijas gāzes. Tomēr, pēc viņas teiktā, jāsaprot, ka galvenais iemesls, kāpēc tas vēl līdz šim nav izdarīts, ir vairāku Eiropas valstu koncentrēšanās uz savām ekonomiskajām interesēm, kas traucē panākt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo vienprātību.

Pat, ja Eiropas puse vēl nebūs gatava pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un piekritīs jaunajiem nosacījumiem, līgumu pārslēgšana, visticamāk, aizņems ilgāku laiku, prognozēja Buceniece. Toties gāzes cena biržā reaģē uzreiz, vairojot Krievijas ienākumus no gāzes eksporta. Tādējādi ietekme uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ekonomiku šobrīd ir dārgākas gāzes izskatā.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka šāds Putina lēmums ir pretsolis ieviestajām sankcijām, veikli manipulējot ar vēl atlikušajām ietekmes svirām. Tā tiek mēģināts norādīt Rietumiem, ka atsevišķos momentos Krievija vēl var diktēt nosacījumus, ko var izcili izspēlēt arī kā propagandas materiālu iekšzemē.

Gašpuitis skaidroja, ka tas Kremlim šajos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. Šādi nosacījumi izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, kam jānodrošina apstākļi, iesaistoties ar Krievijas puses finanšu sistēmu, lai potenciālie darījumi notiktu. Tāpat šādi nosacījumi sarežģī sankciju īstenošanu. To Krievija atkal var izspēlēt kā informatīvo kampaņu par ieviesto sankciju absurdumu. Gašpuitis pieļāva, ka šāds solis Krievijai arī sniedz efektīvāku kontroli pār ārvalstu valūtas plūsmām.

Ekonomista ieskatā, šis Krievijas solis neietekmēs tempu ar kādu Rietumi virzīsies, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem. Procesa virzību noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrasti un izveidoti alternatīvi enerģijas piegādes avoti.

Vienlaikus Gašpuitis norādīja, ka lēmums samaksu par gāzi pieņemt rubļos var nedaudz paskubināt tos, kas šobrīd ar lielu entuziasmu šajā procesā neiesaistās.

Tāpat Gašpuitis atzīmēja, ka nav jāšaubās, ka Krievija nevilcināsies izspēlēt līdzīgus gājienus arī turpmāk.

Latvijas Bankas pārstāvji iepriekš atzina, ka Putina paziņojums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos ir nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, taču ilgākā termiņā veicinās straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem.

"Ja neskaita iespējamus papildu tehniskus sarežģījumus norēķinos, tad šis lēmums vairāk ir vērtējams kā simbolisks un nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, jo Krievija jau iepriekš pieņēma lēmumu, ka lielākajiem eksportētājiem, tostarp "Gazprom" 80% no saviem ārvalstu valūtu ieņēmumiem jākonvertē uz rubļiem," pauda Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā norādīja, ka jebkurā gadījumā Krievijas ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas ārzemēs valūtas tirgū pastāvīgi nodrošina ārvalstu valūtas piedāvājumu apmaiņai pret Krievijas rubļiem.

Vienlaikus, pēc Latvijas Bankā minētā, vidējā un ilgā termiņā šis lēmums veicinās vēl straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem un agresorvalsts grimšanu tālākā nabadzībā.

Jau vēstīts, ka Putins trešdien, 23.martā, paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Vācijas bankas «Deutsche Bank» akcijas cena otrdien nokritās līdz rekordzemam līmenim saistībā ar bažām, ka tā varētu būt iesaistīta Dānijas banku grupas «Danske Bank» naudas atmazgāšanas skandālā.

«Deutsche Bank» akcijas vērtība otrdien Frankfurtes fondu biržā uz brīdi nokritās līdz 8,05 eiro, kas bija visu laiku zemākais līmenis.

Banka otrdien apstiprināja ziņu aģentūrai «Reuters», ka tā bijusi iesaistīta skandālā ierautās «Danske Bank» maksājumu apstrādē 150 miljonu dolāru apmērā.

«Deutsche Bank» preses pārstāvis norādīja, ka tā darbojusies kā «Danske Bank» korespondentbanka Igaunijā.

«Mūsu uzdevums bija apstrādāt maksājumus priekš Danske Bank. Mēs pārtraucām šīs partnerattiecības 2015.gadā pēc tam, kad tika konstatētas aizdomīgas darbības,» intervijā «Reuters» sacīja bankas preses pārstāvis.

Pirmdien trauksmes cēlājs, kurš atklāja naudas atmazgāšanu «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Hovards Vilkinsons paziņoja, ka aizdomīgo maksājumu apstrādes procesā bijusi iesaistīta liela Eiropas banka. Viņš šo banku nenosauca, taču «Deutsche Bank» vēlāk «Reuters» apstiprināja savu lomu šajos darījumos.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

ASV tirgi pirmdien bija slēgti sakarā ar Darba svētku brīvdienu, bet citur biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības karu.

Londonas biržas indekss palielinājās, ko veicināja britu mārciņas vērtības kritums, bet eirozonā Frankfurtes biržas indekss saruka un Parīzes biržas indekss nedaudz pieauga apstākļos, kad ASV prezidents Donalds Tramps plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, bet ASV un Kanādas tirdzniecības sarunās nav izdevies panākt vienošanos.

«Akciju tirgiem Eiropā ir bijusi laba sesija, ņemot vērā daudzos neatrisinātos jautājumus,» sacīja «CMC Markets UK» analītiķis Devids Medens.

«Prezidents Tramps ir pieņēmis skarbu nostāju tirdzniecības darījumu ziņā gan pret ES, gan pret Kanādu. Viņš vēlreiz ir pierādījis, ka ir neprognozējams.»

Tramps nedēļas nogalē tviterī draudēja izslēgt Kanādu no jauna Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA). Tas notika pēc tam, kad ASV un Kanādas sarunas par 1994.gadā noslēgtā NAFTA pārskatīšanu beidzās bez vienošanās.

Zemā naftas cena nesola neko labu Krievijas ekonomikai, tomēr tā var izrādīties veicinošs faktors ekonomisko attiecību uzlabošanā ar Rietumvalstīm

To, ka Krievijas tautsaimniecībai šis gads būs slikts, varēja paredzēt jau gada sākumā. Vienīgais jautājums varēja būt par to, cik lielas būs šīs grūtības. Ja paraugāmies uz situāciju kaimiņvalsts naudas tirgū, tad, piemēram, rubļa kurss pret eiro patlaban ir tuvu tam pašam, kāds bija pagājušā gada beigās, kas ir viens no faktoriem, lai eksportētāju situācija Krievijā nepasliktinātos. Tomēr to pašu nevar teikt par Krievijas tautsaimniecības attīstību, kuras krituma tempi pagaidām uzņem apgriezienus.

Kaimiņvalsts valdība nākusi klajā ar aplēsēm par to, ka gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn tautsaimniecības kritums sasniedzis 4,3%. Salīdzinājumam – gada otrajā ceturksnī krituma apmērs sasniedza divus, bet pirmajā – pusotru procentu. Kopumā Krievijas ekonomikas apgriezieni samazinājušies jau piecus ceturkšņus pēc kārtas.

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Šveices banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse", svētdien paziņojis Šveices prezidents Alēns Bersē.

Bersē norādīja, ka vairs nav iespējams atjaunot uzticību "Credit Suisse", un "ātrs un stabilizējošs risinājums bija absolūti nepieciešams".

Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem.

"Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

"Credit Suisse" akcijas cena trešdien nokritās līdz rekordzemam līmenim, ceturtdien atguvās, bet piektdien atkal nokritās.

"Credit Suisse" aizņēmās no valsts centrālās bankas 50 miljardus franku (51,4 miljardi eiro), bet tas nespēja atjaunot uzticību bankai.

Šveices otrās lielākās bankas "Credit Suisse" nonākšana valsts lielākā bankas īpašumā ir nozīmīgākā banku apvienošanās Eiropā kopš finanšu krīzes pirms 15 gadiem.

Krievijas naftas kompānija Lukoil šogad plāno samazināt investīciju apjomu par 1,5 miljardiem dolāru (1,3 miljardiem eiro), ņemot vērā naftas cenu kritumu pasaules tirgū, ceturtdien paziņoja uzņēmuma vadītās Vagits Aļekperovs.

Šobrīd mums ir izveidoti trīs scenāriji - pašreizējais ar 30 dolāriem par barelu, optimistiskais ar 40 dolāriem un krīzes ar 20 dolāriem. Mūsu iepriekšējais scenārijs paredzēja 50 dolārus par barelu, intervijā biznesa laikrakstam RBK norādīja Aļekperovs.

Ja mēs nostabilizēsimies 30 dolāru apmērā, tad no plānotajām investīcijām 8,5 miljardu dolāru apmērā mums nāksies samazināt aptuveni 1,5 miljardus dolāru, sacīja Aļekperovs.

Krievijas ekonomiku smagi satricinājis naftas cenu kritums pasaules tirgū, naftas cenai nokrītoties līdz 12 gados zemākajam līmenim.

Naftas cenu kritums atjaunojis arī rubļa vērtības samazināšanos līdz rekordzemam līmenim.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Krievijas valdība ceturtdien paziņoja par jauniem pasākumiem, lai atbalstītu rubļa vērtību un naftas ieguvējus, ko negatīvi ietekmē naftas cenu kritums un koronavīrusa krīze.

"Valdība un centrālā banka turpinās īstenot nepieciešamos pasākumus finanšu stabilitātes nodrošināšanai," norādīja Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins.

Viņš pavēstīja, ka centrālā banka palielinās ārvalstu valūtu rezervju pārdošanu, tādējādi palīdzot palielināt rubļa vērtību, kas trešdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2016.gada sākuma.

Tāpat Mišustins sacīja, ka centrālā banka kompensēs naftas ražotājiem starpību, kad markas "Urals" jēlnaftas tirgus cena nokritīsies zem 25 dolāriem par barelu. Trešdien šī naftas cenas veidoja 24,65 dolārus par barelu.

Šie jaunie atbalsta mehānismi būs spēkā līdz septembra beigām.

Mišustins arī norādīja, ka no piektdienas uz mēnesi tiks izveidots tā dēvētais zaļais koridors, lai nodrošinātu pirmās nepieciešamības preču importu bez muitas nodevu maksāšanas.