Krievijas centrālā banka no ceturtdienas līdz šā gada beigām pārtrauc ārvalstu valūtas pirkšanu iekšējā tirgū, paziņoja banka.

Vienlaikus tā plāno turpināt ārvalstu valūtas valūtas pārdošanu.

Domājams, ka šāds lēmums saistīts ar straujo rubļa vērtības kritumu - trešdien tas sasniedza kopš 2022.gada marta zemāko vērtību attiecībā pret eiro un ASV dolāru.

Eiro vērtība pret rubli pieauga līdz 108 rubļiem par eiro. Janvārī viens eiro bija 75 rubļi. ASV dolāra vērtība sasniedza 98 rubļus par dolāru. Janvārī tā vērtība bija zem 70 rubļiem par dolāru.

Pēc Krievijas centrālās bankas paziņojuma eiro un dolāra vērtība pret rubli nedaudz samazinājās.

Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas arvien vairāk ietekmē nacionālās valūtas vērtību. Rietumvalstu noteiktie ierobežojumi Krievijas naftas eksportam un cenas griesti samazinājuši Krievijas eksporta ieņēmumus.

Starptautisko sankciju dēļ Krievijā ir ierobežots finanšu tirgus, un sociālajos tīklos parādījies valūtas melnais tirgus, kurā maiņas kurss sasniedzis 200 rubļus par vienu ASV dolāru.

Tīmekļa medijs "Meduza" vēstīja, ka vietnē "Telegram" ir desmitiem kanālu par tēmu "valūtas maiņa", "nopirkt dolārus", kuros pieejami piedāvājumi valūtas maiņas darījumiem. Lielākā daļa šo kanālu izveidota vai aktivizēta marta pirmajās divās nedēļās.

Viens veids šādām grupām ir sadalījums pēc pilsētām, kad noteiktā apkaimē dzīvojošie vienojas par valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu un sarunā tikšanos. Dolāra un eiro kurss tādos darījumos būtiski pārsniedz oficiālo kursu un sasniedz pat 200 rubļus.

Krievijas varasiestādes brīdina, ka tādi darījumi var tikt uzskatīti par nelikumīgām bankas operācijām, par ko draud līdz septiņiem gadiem ilgs cietumsods.

Viena no Vācijā lielākajām enerģētikas kompānijām "Uniper" paziņojusi, ka grasās maksāt par Krievijas gāzi, izmantojot Maskavas jaunizveidoto maksājumu sistēmu, kas, kā norāda tās kritiķi, domāta sankciju apiešanai.

Enerģētikas koncerns ceturtdien atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku, tādējādi izpildot Maskavas prasību maksājumus par gāzi saņemt rubļos.

Izskanējušas ziņas, ka citas Eiropas enerģētikas kompānijas arī gatavojas līdzīgiem darījumiem.

"Uniper" uzstāj ka koncernam neesot citas iespējas, lai nodrošinātu gāzes piegādes, un noraida kritiku, ka tādā veidā tas pārkāpj ES noteiktās sankcijas.

"Uzskatām, ka ir iespējama maksājumu konvertācija, kas atbilst sankciju noteikumiem un Krievijas dekrētam," Lielbritānijas sabiedriskajai raidsabiedrībai BBC norādījis "Uniper" preses dienests.

Francijas autoražotājs "Renault" pārdevis savus Krievijas aktīvus Krievijas valdībai, pirmdien paziņojušas abas puses.

"Renault" piederēja 68% Krievijas autobūves uzņēmuma "AvtoVAZ" akciju, taču uz Francijas uzņēmumu tika izdarīts aizvien lielāks spiediens aiziet no Krievijas pēc tās īstenotā uzbrukuma Ukrainai.

"Parakstīta vienošanās nodot "Renault Group" Krievijas aktīvus Krievijas Federācijai," norāda Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija.

Vienošanās paredz, ka "Renault" saglabās iespēju uz sešiem gadiem atpirkt "AvtoVAZ" akcijas. Tāpat šī vienošanās ietver arī "Renault" ražotni Maskavā.

Šī darījuma finanšu informācija netiek atklāta, taču Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs aprīlī sacīja, ka "Renault" plāno savus Krievijas aktīvus pārdot par vienu simbolisku rubli.

Krievijas centrālā banka pirmdien paziņoja, ka nākamgad atsāks ārvalstu valūtu pirkšanu un pārdošanu, ņemot vērā rubļa vērtības atgūšanos pēc vasarā piedzīvotā straujā krituma.

Rubļa vērtība kopš oktobra pieaugusi par 14%, jo Krievija atjaunojusi valūtas kontroli, palielinājusi procentu likmes un apturējusi intervenci ārvalstu valūtu tirgū.

Pirmdien Krievijas centrālā banka pavēstīja, ka no 2024.gada janvāra atjaunos ārvalstu valūtas tirdzniecību atbilstoši tā dēvētajam budžeta likumam, kas augustā tika apturēta pēc rubļa vērtības būtiska krituma.

Saskaņā ar šo mehānismu centrālā banka pērk un pārdod ārvalstu valūtu - Ķīnas juaņas kopš Rietumu sankciju ieviešanas -, lai stabilizētu rubli, kas ir ļoti jutīgs pret pasaules naftas cenu svārstībām un Maskavas enerģijas eksporta ieņēmumiem.

Ja ieņēmumi ir zemāki par noteikto slieksni, Krievija pārdod juaņas no Valsts ieguldījumu fonda un pērk rubļus, lai segtu ikdienas valdības izdevumu deficītu.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir cilvēki, domā Baiba Mikāla, SIA Amazone vadītāja.

Lai uzņēmējs būtu veiksmīgs, viņam ir jābūt līderim, taču tādam līderim, kurš ciena savu komandu un uzticas tai, spriež B.Mikāla. Ikvienam vadītājam būtu jāsaprot, ka viens nav karotājs, jo, lai sasniegtu nospraustos mērķus, līdzās nepieciešami cilvēki, kuri tic uzņēmuma idejām un ir gatavi ieguldīt savu darbu un laiku, lai tās realizētu, atzīmē SIA Amazone vadītāja.

Mācās būt radoša

Savu pirmo naudu nopelnīju, vēl būdama skolniece, atminas B.Mikāla. “Tie bija Padomju laiki un es, kā jau daudzi citi bērni un jaunieši, vasarās kolhozā ravēju bietes. Tolaik man bija vien apmēram astoņi gadi, tāpēc jāsaka, ka faktu, ka nauda nenāk tāpat vien, es apzinājos diezgan agri. Savu pirmo lielo naudu savukārt nopelnīju 14 gados - dabūju ļoti labi apmaksātu darbu un kopā ar savu draudzeni kolhozā ganīju govis. Tā tiešām bija ļoti liela nauda - 140 rubļi! Par to es nopirku magnetafonu un velosipēdu Tūrists,” stāsta B.Mikāla, piebilstot, ka savā būtībā viņa vienmēr ir bijusi ļoti radošs cilvēks.

Amerikas Savienotās Valstis pirmdien noteikšas sankcijas pret Krievijas centrālo banku, valsts Finanšu ministriju, valsts Ieguldījumu fondu, kā arī pret Krievijas Tiešo investīciju fondu, tā pārvaldošo uzņēmumu un vadītāju Kirilu Dmitrijevu saistībā ar Maskavas īstenoto iebrukumu Ukrainā.

Šo sankciju dēļ Krievijas centrālajai bankai un Ieguldījumu fondam būs liegta piekļuve aktīviem ASV vai aktīviem, kas izteikti dolāros.

Sankcijām nav pakļauti atsevišķi darījumi, kas nepieciešami energoproduktu piegādēm.

Baltais nams norāda, ka šīs sankcijas aizliedz ASV pilsoņiem un institūcijām veikt darījumus ar Krievijas centrālo banku.

Tāpat šie pasākumi nozīmē, ka Krievijas centrālā banka vairs nevar veikt darījumus dolāros citviet pasaulē.

Baltais nams uzsver, ka šīs sankcijas būtiski ierobežos Krievijas spēju atbalstīt rubli un valsts ekonomiku.

Krievijas prokuratūra brīdinājusi ārvalstu uzņēmumus, kas gatavojas aiziet no Krievijas tirgus, par aktīvu konfiscēšanu un aizturēšanām, svētdien ziņoja laikraksts "Wall Street Journal".

Krievijas prokuratūra izdevusi brīdinājumus vairākām kompānijām, tai skaitā "Coca-Cola", "McDonald's", "Procter & Gamble", IBM un "Yum Brands", kam pieder ātrās ēdināšanas tīkls "Kentucky Fried Chicken" (KFC) un picēriju tīkls "Pizza Hut".

Uzņēmumi brīdinājumus saņēmuši gan rakstiski, gan telefoniski, gan personīgu apmeklējumu laikā, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta "Wall Street Journal".

Prokurori draudējuši aizturēt amatpersonas, kas kritizējušas valdību, vai konfiscēt aktīvus, tostarp intelektuālo īpašumu.

"Brīdinājumi ir pamudinājuši vismaz vienu no mērķa kompānijām ierobežot saziņu starp tā uzņēmumiem Krievijā un pārējo kompāniju, jo pastāv bažas, ka var tikt pārtverti e-pasta ziņojumi vai īsziņas kolēģu starpā," vēsta "Wall Street Journal".

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5. aprīļa numurā lasi:

STATISTIKA. Darba samaksa Lietuvā Covid gados augusi ātrāk..

DB KONFERENCES

* “Nabadzīgajā” Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, “turīgajā” Latvijā – 21%.

* Atjaunojamo energoresursu loma nākotnē tikai pieaugs.

RAŽOŠANA

* Kara trīskāršā ietekme uz metālapstrādi Latvijā.

* Liepājas metalurgs – stratēģiskās industrijas karstais kartupelis.

AKTUĀLI

Ungārija izmantos Maskavas ieviesto maksājumu shēmu, lai norēķinātos par saņemto Krievijas naftu un gāzi, apstiprinājis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto.

Aizstāvot Ungārijas valdības lēmumu, ministrs intervijā CNN sacīja: "85% mūsu gāzes piegādes nāk no Krievijas, un 65% mūsu naftas piegādes nāk no Krievijas. Kāpēc? Jo to nosaka infrastruktūra. Tas nav prieka pēc, mēs neesam izvēlējušies šo situāciju."

Sījārto norādīja, ka nav alternatīvu avotu vai maršrutu, kas ļautu Ungārijai apturēt Krievijas energoresursu importu nākamajos pāris gados.

Maskavas ieviestā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.