ASV noteiktajām sankcijām pret Krievijas oligarhiem pakļauts arī Latvijā reģistrētā naftas transportēšanas uzņēmuma "LatRosTrans" pastarpinātā līdzīpašnieka "Transņeft" vadītājs Nikolajs Tokarevs.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "LatRosTrans" ir divi īpašnieki - 66% daļu pieder AS "Latvijas kuģniecība", bet 34% - AS "Transņefteprodukt". "Transņefteprodukt" ir meitaskompānija Krievijā reģistrētajai "Transņeft", kuras vadītājs ir ASV pilnībā bloķējošām sankcijām pakļautais Tokarevs. Tāpat pret Tokarevu sankcijas ir noteikusi Eiropas Savienība, paredzot aizliegumu iebraukt un visu aktīvu iesaldēšanu.

Advokāts Agris Bitāns aģentūrai LETA sacīja, ka pašreiz noteiktās sankcijas uzņēmumam juridiski problēmas nerada.

Vienlaikus viņš pauda, ka sankcijas izmainīs uzņēmuma darbību, tāpat, kā visus biznesus, kas strādā ar Krievijas tirgu.

"LatRosTrans" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 15,496 miljoni eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 5,37 miljoni eiro, kas ir par 37,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi sasniedza 2,24 miljonus eiro pretēji peļņai gadu iepriekš.

Japānas Ārlietu ministrija otrdien paziņoja par jaunām sankcijām Krievijas un Baltkrievijas amatpersonām un juridiskajām personām, kā arī aizliegumu eksportēt uz Krieviju aprīkojumu naftas pārstrādei.

Jaunajām sankcijām pakļauts Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, prezidenta administrācijas vadītāja vietnieki Dmitrijs Kozaks un Sergejs Kirijenko, Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs, Putinam pietuvinātie oligarhi Ališers Usmanovs, Genādijs Timčenko, Arkādijs un Boriss Rotenbergi.

Sankciju sarakstam pievienota "troļļu fabrika" - Sanktpēterburgas "Interneta pētījumu aģentūra", kas ir saistīta ar Putina "pavāru" Jevgēņiju Prigožinu, kā arī algotņu kompānija "Vagner".

Iepriekš Japāna jau noteica sankcijas Putinam, ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, aizsardzības ministram Sergejam Šoigu un citām augstām amatpersonām.

Sankcijām iepriekš tika pakļautas 49 Krievijas iestādes, bankas un kompānijas.

Vairāki Krievijas oligarhi Eiropas Savienības (ES) Tiesā Luksemburgā apstrīdējuši viņiem noteiktās sankcijas.

Tomēr viens no viņiem - privātā militārā uzņēmuma "Vagner" īpašnieks Jevgeņijs Prigožins - prāvā zaudējis.

Krievijas oligarhi vai viņu ģimenes locekļi ES Tiesā iesnieguši vismaz 18 sūdzības par sankcijām, liecina ES Tiesas dati.

Domājams, ka šis skaits ir lielāks, jo daži prasītāji lūguši tiesai nepubliskot viņu vārdus un uzvārdus, bet tikai iniciāļus, līdz ar to nav iespējams viņus noskaidrot.

ES amatpersonu vidū izplatījušās baumas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins licis visiem Krievijas oligarhiem, kas nonākuši sankciju sarakstos, par to sūdzēties tiesā, lai "nogurdinātu" ES institūcijas.

"Ja tas tā ir, tad tas neizdosies. Jo šādam nolūkam tiesa ir domāta," sacījis avots.

ASV nosaka sankcijas virknei Krievijas oligarhu un viņu ģimenēm par atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, neskatoties uz viņa brutālo iebrukumu Ukrainā, ceturtdien paziņoja Baltais nams.

Vašingtona paziņoja, ka vēršas pret Krievija eliti un viņu ģimeņu locekļiem, kas "padarījuši sevi bagātu uz krievu tautas rēķina, un daži ir pacēluši savu ģimeņu locekļus augstos amatos".

"Citi sēž Krievijas lielāko kompāniju augšā un ir atbildīgi par resursu sniegšanu, kas vajadzīgi Putina iebrukuma Ukrainā atbalstīšanai," paziņoja Baltais nams.

"Šīs personas un viņu ģimeņu locekļi tiks nogrieztas no ASV finanšu sistēmas, viņu aktīvi ASV tiks iesaldēti un viņu īpašumi bloķēti no izmantošanas," pavēstīja Baltais nams.

ASV un valdības visā pasaulē strādās pie tā, lai identificētu un iesaldētu Krievijas elites un ģimeņu locekļu aktīvus - jahtas, luksusa dzīvokļus, naudu un citus labumus.

Divas desmitgades pēc tam, kad Latvija atguva neatkarību, un salīdzinoši neilgi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gadā, valstī atkal pieaug Krievijas ietekme. Nelielā Baltijas valsts kļuvusi par Krievijas interešu spēļu laukumu, kur savijas biznesa, politikas un kriminālās intereses, raksta The Guardian.

Britu laikraksts pievērsies Krievijas ietekmes pētīšanai Latvijā. Avīze norāda, ka šāds Krieviju interešu sajaukums vislabāk novērojams ir Jūrmalā, mūzikas konkursa Jaunais Vilnis laikā. Pasākumu apmeklē Krievijas «superbagātnieki», lai socializētos un izklaidētos. Tiek jokots, ka pasākuma viesu kopējā bagātība pārsniedz Latvijas budžetu.

Jaunā Viļna viesi ir labi zināmas personas Krievijā – oligarhi, Krievijas Valsts domes deputāti, kā arī spiegi. Pirms dieviem gadiem pasākumu apmeklēja Romāns Abramovičs, Jaunajā Vilnī viesojies ir Ukrainas bagātākais cilvēks Rinats Akhmetovs, Krievijas miljardieris Mihails Fridmans un Krievijas Federālā drošības dienesta vadītājs Vladimirs Proņičevs.

Krievijas Augstākā tiesa par diviem mēnešiem samazinājusi bijušajam naftas kompānijas Yukos vadītājam Mihailam Hodorkovskim un viņa līdzgaitniekam Platonam Ļebedevam piespriestos cietumsodus.

Cietumsodu ilgums samazināts par diviem mēnešiem un noticis pēc M. Hodorkovska apelācijas sūdzības izskatīšanas. Saskaņā ar samazināto cietumsodu, M. Hodorkovskis pēc cietumā pavadītiem desmit gadiem un desmit mēnešiem, brīvībā izies nākamā gada augustā.

M. Hodorkovskim cietumsods tika piespriests apsūdzībās par izvairīšanos no nodokļu nomaksāšanas, savukārt 2010. gadā pret viņu tika celtas apsūdzības saistībā ar naudas atmazgāšanu un piespriesti vēl vairāki gadi cietumā. Krievijas tiesas spriedumu kritizēja Rietumvalstis un Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Pats M. Hodorkovskis uzskata, ka pret viņu vērstās apsūdzības ir politiski motivētas.

Jūrmalā notiekošajam konkursam Jaunais vilnis ir iespējas kļūt par «Latvijas Davosu», jo pasākumu esot ieplānojuši apmeklēt 16 Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas miljardieri, raksta žurnāls Otkritij Gorod.

Tradicionāli starp Jaunā viļņa apmeklētājiem bijuši gan valsts varas pārstāvji, gan sabiedrībā pazīstamas personas. Žurnāls raksta, ka katru gadu konkursa apmeklētāju rindās pieaug Latvijas politiskās elites pārstāvju skaits un to apmeklē miljardieri no pasaules bagātāko cilvēku saraksta.

Starp miljardieriem, kas apmeklējot konkursu, žurnāls min Krievijas bagātāko cilvēku (saskaņā ar Forbes izveidoto sarakstu) un metalurģijas magnātu Ališeru Usmanovu, kura īpašumu vērtība aplēsta 18,1 miljarda ASV dolāru apmērā.

Tāpat pasākuma viesis esot Ukrainas bagātākais cilvēks Rinats Ahmetovs (16 miljardi ASV dolāru), kuram pieder kompānija System Capital Management (SKM), Alfa Grupas īpašnieks Krievijas miljardieris Mihails Frīdmans ( 13,4 miljardi) un Romāns Abramovičs (12,1 miljards).

Separātistus Doņeckā un Luhanskā atbalsta nevis Krievija, bet gan Ukrainas bagātākais cilvēks oligarhs Rinats Ahmetovs un Reģionu partijas parlamentārās frakcijas vadītājs Oleksandrs Jefremovs, liecina mediju rīcībā nonākusī neoficiālā informācija.

Tā liecina arī, ka separātistu vidū esot daudz noziedznieku.

Visas separātistu akcijas koordinējot Ahmetova un Jefremova cilvēki. Pats Jefremovs paziņojis, ka drošības dienesta telpu sagrābšana Luhanskā nav provokācija, bet gan daudzu cilvēku pozīcija «un viņi grib šo viedokli aizstāvēt».

Jau ziņots, ka prokrieviskie aktīvisti pirmdien Doņeckas apgabala valsts administrācijas ēkā ieņēmuši prezidiju un pasludinājuši Doņeckas tautas republikas izveidi.

Krievijā populāro sociālo tīklu VKontakte, kas daudzējādi līdzinās Facebook, kontrolē divi krievu oligarhi, kuriem ir ciešas saites ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, apgalvo Pāvels Durovs, sociālā medija VKontakte izveidotājs, kurš nesen tika atstādināts no VKontakte izpilddirektora amata, vēsta Social News Daily.

P. Durovs savā VKontakte kontā pauda, ka sociālā tīkla valde esot viņu izspiedusi no izpilddirektora amata un 21. martā viņš parakstīja atlūgumu. Publiski par savu atkāpšanos no amata viņš pavēstīja 1. aprīlī, joku dienā paužot, ka 21. martā esot nekorekti aizpildījis nepieciešamos savas atkāpšanās dokumentus, tādēļ paliek savā amatā – šī ziņa izrādījās aprīļa joks.

P. Durovs apgalvo, ka viņa izveidotais VKontakte tagad atrodas pilnīgā uzņēmēju Igora Sečina (Игорь Сечин) un Krievijas uzbeka Elišera Usmanova (Алишер Усмонов) pakļautībā.

I. Sečins pašlaik ir Krievijas lielākās naftas kompānijas Rosneftj vadītājs, taču savas ciešās saistības ar Kremli dēļ viņš tiek dēvēts arī par «Putina ēnu». Forbes ietekmīgāko pasaules cilvēku sarakstā I. Sečins atrodas 60. vietā.

Krievijas 200 turīgākie cilvēki 2017.gadā kļuvuši par aptuveni 100 miljardiem dolāru bagātāki, pateicoties izejmateriālu cenu pieaugumam, ziņo žurnāls Forbes.

Kopējā Krievijas 200 turīgāko cilvēku bagātība novērtēta 460 miljardu dolāru apmērā, bet Krievijas miljardieru skaits palielinājies no 77 līdz 96.

Krievijas bagātākais cilvēks ir Leonīds Mihelsons, kam pieder akciju daļas enerģētikas uzņēmumos Novatek un Sibur. Viņa bagātība veido 18,4 miljardus dolāru.

Viņam seko Severstal īpašnieks Aleksejs Mordašovs un tērauda uzņēmuma NMLK īpašnieks Vladimirs Ļisins.

Forbes norāda, ka bagātības apjoms, lai iekļūtu starp Krievijas 200 turīgākajiem cilvēkiem, ir augstākais šī saraksta veidošanas vēsturē un veido 500 miljonus dolāru, salīdzinot ar 350 miljoniem dolāru pirms gada.

Ar Krievijas Augstākās tiesas spriedumu no cietuma tiks atbrīvots Platons Ļebedevs, bijušais Mihaila Hodorkovska biznesa partneris, ziņo BBC. Viņi tika apcietināti 2005. gadā.

Ļebedevs un Hodorkovskis tika notiesāti par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un zādzībām pēc tam, kad finansēja opozīcijas partijas.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Hodorkovski apžēloja pagājušajā mēnesī, bet Ļebedevs, kuru bija paredzēts atbrīvot maijā, neprasīja apžēlošanu un palika ieslodzījumā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien paziņoja, ka savu un vairāku citu augsta līmeņa valdības amatpersonu algas samazinātas par 10%, ņemot vērā valsts ekonomiskās problēmas.

Prezidenta parakstīts rīkojums paredz, ka Putina, premjerministra Dmitrija Medvedeva, ģenerālprokurora Jurija Čaikas un izmeklēšanas komitejas vadītāja Aleksandra Bastrikina algas no 1.marta līdz 31.decembrim samazinātas par 10%. Tāpat algu samazināšana attiecas uz prezidenta biroja darbiniekiem un ministru padomi.

Šāds lēmums pieņemts mazāk nekā gadu pēc tam, kad Kremlis paziņoja par Putina algas trīskāršošanu. Putins, kurš apgalvo, ka aizvada pieticīgu dzīvi, 2013.gadā nopelnījis mazāk nekā viņa pakļautībā esošie ministri.

Krievijas ekonomiku smagi ietekmējušas rietumvalstu noteiktās sankcijas par valsts lomu Ukrainas krīzē, kas apvienojumā ar naftas cenu kritumu izraisījušas strauju rubļa vērtības samazināšanos.

Miljardieris Vagits Aļekperovs nolēmis pamest Krievijas naftas uzņēmuma "Lukoil" direktoru padomi un atstāt uzņēmuma prezidenta amatu, teikts kompānijas paziņojumā.

Atlūgumu Aļekperovs iesniedzis ceturtdien.

"Lukoil" preses dienests norāda, ka marta beigās Aļekperovam piederēja 3,12% "Lukoil" akciju, kā arī viņš bija vēl 5,43% akciju labuma guvējs ar ģimenes trasta fondu vai kopfondu starpniecību.

Lielbritānijas valdība 13.aprīlī Aļekperovu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā iekļāva sankcijām pakļauto personu sarakstā.

Pēc žurnāla "Forbes" aplēsēm, Aļekperova bagātības apmērs ir 10,5 miljardi ASV dolāru, līdz ar to viņš ir 10.bagātākais cilvēks Krievijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otro gadu pēc kārtas cīņā par pasaules ietekmīgākā līdera titulu žurnāla Forbes sarakstā uzveicis ASV prezidentu Baraku Obamu.

Gadā, kad Krievija ir uzsākusi karu pret Ukrainu un anektējusi Krimu, kā arī noslēgusi vairāku miljardu dolāru vērtu vienošanos ar Ķīnu par gāzes vadu, Putins saglabājis pozīcijas saraksta pirmo vietu.

Obamas prezidentūras laikā šī ir jau trešā reize, kad viņš nav ierindojies pirmajā vietā - divas reizes Obama zaudējis Putinam un vienu - Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam.

«Tātad, kurš ir visietekmīgākais - visvarenais rūsējošās, bet joprojām kašķīgās varas vadītājs vai arī pasaulē visvairāk dominējošās valsts saistītais vadītājs,» vaicā Forbes.

«Otro gadu pēc kārtas mūsu balsis ir tikušas Krievijas prezidentam kā pasaules visietekmīgākajam cilvēkam, viņam seko ASV prezidents Baraks Obama.»

Neņemot vērā valsts prezidenta Fransuā Olanda atbalstu progresīvajiem nodokļiem, Francijā dzīvo vairāk miljonāru nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Pasaules «miljonāru klubā» ir 2211 francūži, noskaidrojusi banka Credit Suisse.

Miljonāru skaita ziņā Francija apsteigusi Vāciju un Lielbritāniju, kurā dzīvo attiecīgi 1735 un 1529 bagātnieki.

Credit Suisse paredz, ka līdz 2018. gadam Francijā miljonāru skaits būs pieaudzis līdz 3224, bet Vācijā pēc pieciem gadiem dzīvos 2537, savukārt Lielbritānijā – 2377 miljonāri.

Jau rakstīts, ka Francijas prezidents vēlējies ieviest nodokli 75% apmērā tiem valsts iedzīvotājiem, kas gada laikā nopelna vairāk nekā vienu miljonu eiro. Tomēr šā gada janvārī valsts konstitucionālā tiesa atzina šādu nodokli par neatbilstošu pamatlikumam.

Lai izvairītos no augsto nodokļu maksāšanas, piemēram, aktieris Žerārs Depardjē kļuvis par Krievijas pilsoni. Tāpat valsti pametis arī tās bagātākais cilvēks Bernards Arno, kā arī izskanējušas bažas, ka ekonomisku apsvērumu dēļ uz Londonu varētu pārcelties arī bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un viņa sieva Karla Bruni. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons (David Cameron) iepriekš izteicies, ka ir gatavs «izritināt sarkano paklāju» turīgajiem francūžiem, kas vēlas apmesties Apvienotajā Karalistē.

Francijas nodarbinātības ministrs Mišels Sapins (Michel Sapin) radio intervijas laikā atzinis, ka Francija ir pilnībā bankrotējusi, pamatīgi samulsinot Francijas prezidentu Fransuā Olandu (Francois Hollande), kuram nu nākas glābt sociālistu valdības reputāciju, raksta pasaules mediji.

«Valsts pastāv, bet tā ir pilnīgi bankrotējusi valsts,» intervijā pauda nodarbinātības ministrs. «Tieši tādēļ mums jārealizē deficīta samazināšanas plāns, un nekas nedrīkst mūs novirzīt no šī mērķa,» citējot M. Sapinu, raksta Independent.

Nodarbinātības ministra izteikumi radījuši jautājumu par F. Olanda «nodokļu un tēriņu» politiku, kopš kuras ieviešanas vairāki uzņēmēji un augsta līmeņa slavenības pametušas valsti. Nākamo piecu gadu laikā Francijā plānots samazināt tēriņus par 60 miljardiem eiro un palielināt nodokļu ieņēmumus par 20 miljardiem eiro.

Jau ziņots, ka, piemēram, aktieris Žerārs Depardjē kļuvis par Krievijas pilsoni. Tāpat valsti pametis arī tās bagātākais cilvēks Bernards Arno, kā arī izskanējušas bažas, ka ekonomisku apsvērumu dēļ uz Londonu varētu pārcelties arī bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un viņa sieva Karla Bruni. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons (David Cameron) iepriekš izteicies, ka ir gatavs «izritināt sarkano paklāju» turīgajiem francūžiem, kas vēlas apmesties Apvienotajā Karalistē.

Nigērijas miljardieris un Āfrikā bagātākais cilvēks Aliko Dangote kļuvis par pirmo Āfrikas uzņēmēju ar 20 miljardu ASV dolāru bagātību, jo būtiski pieaugusi Dangote Cement akciju vērtība, raksta Forbes.

Aliko Dangotes 93% daļa cementa kompānijā tagad sasniegusi 19,5 miljardu ASV dolāru vērtību.

Tam klāt jāpievieno viņa kontrolpaketes citās kompānijās, piemēram, Dangote Sugar un Nigērijas Nacionālā sāls kompānija, kā arī viņa nozīmīgo līdzdalību tādos uzņēmumos kā Zenith Banka, UBA Group, viņa lielo nekustamā īpašuma portfeli, lidmašīnas, jahtas un tamlīdzīgi.

Nigērijas miljardieris tagad ir starp 25 bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Bagātāks par Krievijas turīgāko cilvēku Ališeru Usmanovu, bagātāks par Indijas Lakšmi Mittalu. Viņš tuvojas tādiem amerikāņiem kā Google dibinātāji miljardieri Lerijs Peidžs un Sergejs Brins.

Āfrikas bagātākais cilvēks, nigērietis Aliko Dangote iecerējis investēt 400 miljonus ASV dolāru cementa rūpnīcas izveidē Kenijā.

A. Dagontes kompānija Dangote Cement celtniecību Kenijā varētu sākt dažu nākamo mēnešu laikā. «Mēs esam sapratuši, ka, ja mēs Austrumāfrikā vēlamies izdarīt kaut ko patiešām lielu, tas jādara Kenijā. Mēs esam pārliecināti, ka nākamo divu ar pusi gadu laikā, mēs kļūsim par cementa nozares dominējošo spēlētāju Kenijā,» A. Dangotes sacīto citē Forbes.

Miljardieri gan Kenijā sagaida asa konkurence ar vietējām cementa kompānijām – Athi River Mining un Bamburi Cement, kas šobrīd ir lielākie savas nozares pārstāvji Austrumāfrikā. Izskanējis arī, ka A. Dagonte attīstīt savus uzņēmumus varētu arī citās Āfrikas valstīs – Kamerūnā, Etiopijā, Zambijā, Tanzānijā, Senegālā un Dienvidāfrikas republikā.