Strauja kustības virziena maiņa, neparedzami apgriešanās manevri, nesaprotama bremzēšana, kas samulsina aizmugurē braucošā spēkrata vadītāju, neparedzama un pēkšņa manevra uzsākšana, ar vienlaicīgu pagrieziena rādītāja ieslēgšanu, ir tikai dažas no klasiskām situācijām, kuras var novērot uz Rīgas ielām un ne tikai. Šādu situāciju rezultātā būtiski samazinās satiksmes drošības līmenis kardināli palielinot iespējamo avārijas situāciju skaitu.
To, ka šādas nekonsekventas darbības arvien pieaug, var vērot ne tikai Rīgas ielās, bet arī uz Latvijas lielceļiem, ko atzīst arī paši autovadītāji, no kuriem 48% norāda, ka pagrieziena nerādīšana ir kļuvusi par masu pārādību. Savukārt vēl 25 % norāda, ka tā ir mazsvarīga darbība, tādējādi uzskatot, ka brīdināšana par manevra veikšanu ir tehniska prasība nevis pašsaprotama rīcība, kura ļauj pasargāt sevi no iespējamas avārijas. Savukārt, vaicājot, vai strauja manevra veikšana bez iepriekšēja brīdinājuma traucē, 55% autovadītāju atzīst, ka šādas darbības pat ir ļoti bīstamas, un vēl 41% tās šķiet ļoti kaitinošas, jo no reālām avārijas situācijām ļauj izvairīties tikai pieredze.
To, ka šādas avārijas situācijas rodas arvien biežāk, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs saskaras arī ikdienā.
Autovadītāji arvien biežāk iekļūst ceļu satiksmes negadījumos, tiem nav skaidrs, kā tiek vērtēta atbildības pakāpe, jo tas, kurš ir veicis kreiso pagriezienu, norāda, ka ir savlaicīgi ieslēdzis pagrieziena rādītāju, līdz ar ko, ir brīdinājis par darbību un attiecīgi ir uzskatāms par cietušo personu. Savukārt, tas, kurš ir uzsācis apdzīšanas manevru, arī uzskata, ka nav vainīgs, jo kreisā pagrieziena veicējs nav pārliecinājies par drošību un vai konkrētā manevra veikšana netraucēs pārējiem satiksmes dalībniekiem. Mēdz būt arī situācijas, kad sūdzības tiek iesniegtas par bezkontakta avārijām, piemēram, kad autovadītājam ir izdevies izvairīties no sadursmes ar citu transportlīdzekli, pašam bojājot savu spēkratu sadursmē ar citu objektu, tādā veidā nodarot sev zaudējumus.
Kas notiek šādās situācijās? Parasti apdrošinātāji nosaka dalīto vainas pakāpi. Turklāt ne vienmēr procentuāli tie ir 50 uz 50. Tie var būt 80 uz 20, vai 70 uz 30. To nosaka un regulē LTAB metodiskie noteikumi par ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto personu atbildības pakāpes noteikšanu, kuri izstrādāti pamatojoties uz CSN (ceļu satiksmes noteikumiem) un kuros ir detalizēti aprakstīts, kādos gadījumos tiek noteikta dalītā atbildība, kā arī tajos tiek definētas un shematiski attēlotas ceļu satiksmes noteikumu pamatsituācijas, nosakot kādu atbildības pakāpi katrā situācijā noteikt. Tai paša laikā jāatzīmē, ka aiz katra autovadītāja atrodas konkrēta apdrošināšanas sabiedrība un gadījumos, kad tiek izskatīta konkrēta lieta, notiek cīņa starp apdrošināšanas sabiedrībām, kurām ir atšķirīgi argumenti par notikušo ceļu satiksmes negadījumu. Katra organizācija vēlas pierādīt sava klienta nevainību, un tam ir arī loģisks pamats, jo apdrošināšanas sabiedrība ne tikai pārstāv sava klienta intereses, bet arī vadās pēc tās rīcībā esošajiem faktiem. Tādējādi notiek mēģinājums pārliecināt pretējo pusi par viedokļa pamatotību un atbildības pakāpes noteikšanu par labu savam klientam. Šajā ziņā nav nekādas atšķirības no tiesā notiekošā. Darbības process ir tas pats.
Savukārt, ja mūsu birojā ir nokļuvusi šāda sūdzība, kad autovadītājs nav apmierināts ar pieņemto lēmumu, lai maksimāli objektīvi izvērtētu katra CSNg iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpi un kādas cēloņsakarības ir kalpojušas par pamatu avārijai, trasoloģijas ekspertu komisija vērtē visus dokumentus, tai skaitā, pieteikumus, iesniegumus, saskaņoto paziņojumu un ceļu policijas sastādītos materiālus. Tāpat ir situācijas, kad klātienē tiek apskatīti un salīdzināti transportlīdzekļu bojājumi.
Tomēr, ņemot verā, ka pēdējā laikā palielinās strīdus situāciju skaits, kuras ir radušās kreisā pagrieziena un/vai apdzīšanas manevra rezultātā, nesen tika pieņemti grozījumi LTAB metodiskajos noteikumos par ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpes noteikšanu, nosakot, ka turpmāk vēl stingrāk tiks pievērsta uzmanība ne tikai tiem autovadītājiem, kuri veic kreiso pagriezienu, neņemot vērā to, ka priekšroka jādod arī aizmugurē esošajam spēkratam, ja tā vadītājs uzsācis apdzīšanas manevru, bet arī tiem, kuri apdzen, īpaši analizējot gadījumus, kad apdzīšanas manevrs tiek veikts neatļautās vietās, kā piemēram, tiek apdzīta sastrēgumā stāvoša automašīnu kolonna krustojumos, pie dzelzceļa pārbrauktuvēm vai gājēju pārejām. Tāpat pastiprināta uzmanība tiks pievērsta agresīviem braucējiem, kuru atbildības pakāpe negadījumā tiks vērtēta pastiprināti, ja avārijas izraisīšanas iemesls ir bijis agresīvs braukšanas stils.
Ņemot vērā, ka strīdīgu situāciju skaits avārijās, kuras rodas kreisā pagrieziena dēļ, paliek arvien lielāks, iespējams, būtu lietderīgi atbildīgām institūcijām pievērst uzmanību konkrētiem punktiem Latvijas kartē, pamatā neregulējamiem krustojumiem, kur, iespējams, šādu pagriezienu veikšanu vajadzētu ierobežot, ņemot vērā paaugstināto bīstamības pakāpi. Katrā ziņā, būtu vērts par šo runāt, debatēt, iepazīt citu valstu pieredzi šādu situāciju risināšanā un kopīgiem spēkiem panākt, ka negadījumu skaits tiek samazināts.
Tāpat, lai pasargātu sevi no nevēlamām sekām, neapdraudētu nedz savu, nedz citu satiksmes dalībnieku drošību, vēlams ņemt vērā vairākus pamatlikumus:
• Pārliecinieties, vai veicot nogriešanās manevru pa kreisi, aizmugurē esošais transportlīdzekļa vadītājs nav uzsācis apdzīšanas manevru
• Objektīvi novērtējiet situāciju, vai priekšā esošais transportlīdzekļa vadītājs neplāno uzsākt nogriešanās manevru (ceļa posmā ir krustojums, priekšā braucošais samazina ātrumu, braukšanas joslā ieņem kreiso malējo stāvokli)
• Veicot apdzīšanu nepārsniedziet atļauto braukšanas ātrumu
• Savlaicīgi samaziniet braukšanas ātrumu un laikus brīdiniet citus satiksmes dalībniekus par plānotajām darbībām.
• Visbeidzot zelta likums – pirms manevra uzsākšanas, darbībām ir jābūt sekojošā secībā - spogulis, pagrieziena rādītājs, spogulis un tikai tad manevrs, un nekādā gadījumā ne citādi.
