Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe paziņoja, ka plāno doties skolotāju protesta gājienam, taču viņa arī uzsvēra, ka streiku nepārdzīvos. "Streiku es nepārdzīvošu, to es jums uzreiz pasaku, jo no tā pirmie cietēji būs bērni un izglītības kvalitāte," intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda T. Koķe.

"Ja algas samazinās visiem publiskā sektorā strādājošajiem, tad arī skolotāji ir gatavi demonstrēt sapratni. Bet skolotāji nevar būt vienīgie, uz kā rēķina nodrošināsim valsts maksātspēju. Izglītības politika ne Latvijā, ne Eiropā nav vainojama pie šodienas finanšu krīzes, tāpēc izglītība nevar būt vienīgais avots, no kura smelties, lai izietu no krīzes. Tas ir pilnīgi skaidrs," sacīja T. Koķe.

Atgādināsim, ka šodien vairāki tūkstoši skolotāju un izglītības darbinieku dosies protesta gājienā pa Rīgas ielām, lai paustu neapmierinātību ar finansējuma samazinājumu nozarē.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

25. novembrī Ženēvā notikušajā UNESCO Starptautiskā izglītības biroja (SIB) padomes sēdē izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe apstiprināta par pasaules izglītības dzīves nozīmīgākā un svarīgākā notikuma – Starptautiskās izglītības konferences 48. sesijas Iekļaujošā izglītība: nākotnes ceļš (Inclusive Education: the Way of the Future) viceprezidenti.

Ministre atzīst, ka tas ir īpašs gods un atzinība Latvijai un apliecinājums mūsu valsts paveiktajam iekļaujošajā izglītībā gan nacionālā līmenī, gan starptautiski, īpaši – UNESCO kontekstā. T.Koķe uzsver, ka šī konferences sesija veltīta vienai no mūsdienu izglītības aktualitātēm – iekļaujošajai izglītībai, tā sniegs būtisku ieguldījumu iekļaujošās izglītības un ar to saistīto jautājumu aktivizēšanai pasaulē.

Pēcpusdienā, atsaucoties UNESCO aicinājumam, T. Koķe konferencē uzstāsies ar runu Iekļaujošā izglītība – standartizācija vs. individualizācija (Inclusive education – standardization versus individualization), pievēršoties iekļaujošās izglītības attīstībai un galvenajiem izaicinājumiem, kā arī – raksturojot Latvijas paveikto gan nacionālajā līmenī, gan starptautiski.

Tagad viens Latvijas skolotājs strādā vidēji ar sešiem skolēniem, bet jaunajā mācību gadā šī proporcija tiks mainīta — novados būs jābūt astoņiem skolēniem uz vienu skolotāju, lielajās pilsētās — desmit, ziņo Diena.

Tas nozīmē ievērojami apcirpt pedagoģisko likmju skaitu, kas savukārt nozīmē, ka rudenī darbu zaudēs pat 10—11 tūkstoši skolotāju, tomēr tiem, kas paliks, atalgojums par vienu likmi arī gada pēdējos mēnešos nenokritīs līdz minimālās algas slieksnim, bet sasniegs 250 latu. Tas nozīmē, ka skolotājiem jārēķinās teju ar 30% mazāku atalgojumu par vienu likmi. Paturot visus skolotājus, algas būtu jāsamazina par 53%.

Pozitīvais sabiedrības vērtējums izglītības pieejamībai ir rezultāts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un pašvaldību mērķtiecīgam, ilglaicīgam un sistēmiskam darbam un sadarbībai. Vienlaikus tas liecina, ka konkrētajām mērķgrupām tiek sniegtas iespējas izglītoties, kas veicina skolas atvērtību un iekļaujošo izglītību – uzsver izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, komentējot tirgus un sociālo pētījumu centra Latvijas fakti jūlijā publiskoto pētījumu par valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību.

T.Koķe akcentē, ka izglītībā svarīgas trīs lietas – pieejamība, kvalitāte un efektīva līdzekļu izmantošana, tajā skaitā – patlaban notiekošās administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Latvijas faktu pētījums liecina, ka no visām tajā iekļautajām pozīcijām, kuras iedzīvotāji tika lūgti vērtēt, vispozitīvāk tika novērtēta tieši izglītības pieejamība. Un turpinot darbu pie izglītības sakārtošanas, īpašu uzmanību IZM velta tieši izglītības pilnveidei un kvalitātes uzlabošanai. Šajā situācijā visām iesaistītajām pusēm kopīgi – valstij un IZM, pašvaldībām, izglītības iestāžu vadītājiem un skolotājiem atbilstoši savai kompetencei jāturpina darbs pie izglītības kvalitātes uzlabošanas.

Lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības eksportspēju un starptautiskās sadarbības iespējas, no rītdienas, 24.maija līdz 26.maijam, piedaloties izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, Latvijas augstskolu un augstākās izglītības pārstāvjiem, Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notiks Azerbaidžānas – Latvijas izglītības forums, informēja izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.

Pasākumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Latvijas vēstniecība Azerbaidžānā un Ārlietu ministrija sadarbībā ar vairākām Latvijas augstskolām un Azerbaidžānas pusi.

Šajā forumā abas valstis tiks pārstāvētas augstākajā līmenī – tajā piedalīsies gan abi ministri – T.Koķe un Misirs Mardanovs, gan Latvijas augstskolu, Latvijas Rektoru padomes un Akadēmiskās informācijas centra vadība, kā arī Azerbaidžānas augstskolu vadītāji un Izglītības ministrijas amatpersonas.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe uzsvērusi, ka viens no IZM mērķiem ir eksportspējas paaugstināšana augstākajā izglītībā un zinātnē, un Azerbaidžānas – Latvijas izglītības forums ir konkrēts pasākums šī mērķa sasniegšanai. Latvijai, kā Boloņas procesa jeb Eiropas augstākās izglītības telpas dalībvalstij, esot labas izredzes stiprināt savu augstāko izglītību kā tiltu starp austrumiem un rietumiem, kā arī – kopumā palielināt citu valstu interesi par mūsu augstākās izglītības iespējām.

Sākot no 2010. gada 1. septembra, mācības 1. klasē bērniem būs jāuzsāk jau sešu gadu vecumā, valdības ārkārtas sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un premjers Valdis Dombrovskis.

Pirmklasnieku vecuma samazināšana par vienu gadu esot viena no izglītības sistēmas strukturālajām reformām, kas ļaušot nodrošināt, ka iedzīvotāji, sasniedzot pilngadību, jau ir ieguvuši vidējo izglītību.

«Skolēnu skaits ar katru gadu samazinās un pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies par 30 %,» vēstīja T. Koķe, piebilstot, ka, iedzīvinot principu «nauda seko skolēnam», arī turpmākajos gados tiks palielināta skolnieku un skolotāju skaita proporcija, kam vajadzētu sasniegt 12 skolniekus uz vienu skolotāju.

Pagaidām «nauda seko skolēnam» līdz novadam, bet ne «līdz» konkrētai skolai, kas, pēc T. Koķes teiktā, ir optimālākais risinājums līdz brīdim, kamēr Latvijā uz katru skolotāju būs 12 skolnieki.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) neatlaidīgi centusies pārliecināt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, ka atrakciju parks ir cilvēku dzīves kvalitātes rādītājs, tādēļ tam ir jāpiešķir galvojums, šodien, 30.maijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas Avīze raksta, ka Latvijas Olimpiskā komiteja lūdza valsts galvojumu jau iesāktajām sporta būvēm, kā arī Mežaparka un Lielupes sporta centru būvniecībai, ūdens atrakciju parkam Ventspils sporta centrā un Siguldas bobsleja un kamaniņu trases attīstībai. Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Einars Repše uzskata, ka jāpabeidz tikai tās būves, kur ir sākta celtniecība, nevis tās, kur veikta tehniskā projektēšana un celtniecība nav sākta. Bet izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) stingri pastāvējusi uz to, ka Ventspilī jāpabeidz atrakciju parks un arī Lielupē un Mežaparkā ir jāturpina darbi, kaut tur ir izstrādāts tikai tehniskais projekts.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pēc olimpiskā sudraba izcīnīšanas par sporta nozari valstī atbildīgā ministre Tatjana Koķe personīgi sveica Latvijas šķēpmetēju Aināru Kovalu un viņa treneri - Latvijas sporta leģendu Valentīnu Eiduku, kura ir ieguldījusi īpašu darbu Latvijas šķēpmetēju jaunās paaudzes sagatavošanā.

Koķe atzina, ka Latvijas šķēpmetēja Aināra Kovala izcīnītā sudraba medaļa apliecina, ka Latvija ir īstena sporta valsts un mūsu sportisti un viņu treneri spējuši darīt visu, lai atbilstoši sagatavotos olimpiādei. Ministre piebilst, ka šodienas starts nodrošināja pilnīgu Latvijas dalību šajā pasaules sporta dzīves nozīmīgākajā notikumā, jo mums ir pilns olimpisko medaļu komplekts – zelta, sudraba un bronzas.

Koķe norāda, ka starti un rezultāti olimpiskajās spēlēs ir atskaites punkts ne tikai sportistiem, bet arī valsts sporta politikai kopumā, par kuras veidošanu atbildīga ir Izglītības un zinātnes ministrija. Ministre piebilst, ka Pekinā sasniegtie rezultāti ļauj secināt, ka mēs ejam pareizā virzienā, nodrošinot atbalstu gan augstu sasniegumu sportam, gan bērnu un jauniešu sportam, gan sportam ikvienam iedzīvotājam, gan atbalstot fiziskās aktivitātes un sportošanas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Ministri izmanto katru iespēju, lai dotos komandējumos un teiktu runas, tāpēc Ministru Kabineta sēdes ir pustukšas, novērojusi Latvijas Avīze.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis parasti savā prombūtnes laikā varas grožus nodod savas partijas biedram finanšu ministram Einaram Repšem, bet aizvadītajā šīsnedēļas sēdē pirmo reizi tie tikuši vides ministram Raimondam Vējonim (ZZS), jo Repše, tāpat kā Dombrovskis, nav Latvijā. Ministru prezidents Stokholmā ikgadējā Baltijas attīstības forumā uzstājās ar runu par ekonomisko situāciju Latvijā un Baltijas reģionā, bet finanšu ministrs kopā ar savu valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski Stambulā piedalās Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda pilnvarnieku gada sanāksmē.

Ministru kabineta komitejas sēdes laikā tukšs bijis arī ekonomikas ministra Arta Kampara krēsls, jo viņš izbraucis uz Zviedriju, lai tiktos ar Swedbank prezidentu Maiklu Volfu un aprunātos par Latvijas ekonomisko situāciju un Zviedrijas banku plāniem Latvijā. Viņa pienākumi uzticēti satiksmes ministram Kasparam Gerhardam.

6. oktobrī bijusī Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe ir atstājusi savu amatu Rīgas Ekonomikas augstskolas - Stockholm School of Economics in Riga nodibinājumā, liecina informācija klientuportfelis.lv.

T. Koķe nodibinājumā darbojās no 2011. gada 9. jūnija. Lursoft pieejamajos datos ir redzams, ka T. Koķe darbojas arī biedrībā Partnerības perspektīvas jau kopš tās dibināšanas 2011. gadā.

Bijušajai ministrei atstājot savu amatu, vakar nodibinājumam pievienojies SIA Saules Gaisma Consulting īpašnieks Gundars Bērziņš.

Lursoft dati rāda, ka nodibinājums ir vienīgais īpašnieks 1993. gada dibinātajai augstākās izglītības mācību iestādei - STOCKHOLM SCHOOL OF ECONOMICS IN RIGA. Lursoft dati norāda, ka pēdējo gadu laikā augstskola strādājusi ar zaudējumiem.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijas Būvniecības padome, būvniecības nozares lielākās nevalstiskās organizācijas un Ekonomikas ministrija ir vienojušās par Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju 2024. gadam un apstiprināja to padomes sēdē, informē EM.

Būvniecības nozares attīstības stratēģija apvieno nozares un valsts pārvaldes intereses un vajadzības, kā arī nosaka nozares mērķus un prioritārās aktivitātes nozares līdzsvarotai attīstībai. Stratēģijas galvenais uzdevums ir noteikt vienotu politiku ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Lai sasniegtu Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju, Latvijas Būvniecības padome definējusi piecus nozares stratēģiskās attīstības mērķus:

- samazināt būvniecības regulējuma birokrātiju, par 50% samazinot kopējo procesa termiņu un digitalizējot risinājumus, tādējādi nodrošinot efektīvāku būvniecības procesu;

- kāpināt nozares produktivitāti trīs reizes, lai tā sasniegtu top 10 ES dalībvalstu vidējo rādītāju;- palielināt būvniecības nozares apgrozījumu no pašreizējiem 1,5 miljardiem EUR gadā līdz 3 miljardiem EUR gadā;-

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 13.11 miljonu LVL dotācijas piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ar ministra rīkojumu 200 000 latu piešķirti Aizputes novadu veidojošajam Kalvenes pagastam, kas valsts atbalstu izmantos pamatskolas sakārtošanai, pagasta padomes ēkas rekonstrukcijai, kultūras nama remontam un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

712 000 latu dotācija piešķirta Krustpils novadu veidojošajām pašvaldībām. Kūku pagasts valsts atbalstu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu rekonstrukcijai, Vīpes pagasts remontēs kultūras manu, labiekārtos pakalpojumu sniegšanas punktu, veiks dažādus remontdarbu pamatskolā, Mežāres pagasts renovēs iedzīvotāju pakalpojumu punktu, sakārtos pašvaldības ielas, Variešu pagasts renovēs kultūras manu, Atašienes pagasts nomainīs jumtu vidusskolai, veiks pasākumus siltumenerģijas zudumu mazināšanai un ūdensapgādes uzlabošanai. Visas pašvaldības daļu no finansējuma izmantos novada administratīvās ēkas celtniecībai.

Latvijā sievietes ar augstāko izglītību pelna vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši ar tādu pašu izglītības pakāpi, bet sievietēm ar vidējo izglītību šie ienākumi ir par 28% mazāki, salīdzinot ar vidējo izglītību ieguvušajiem vīriešiem, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktā pētījuma «Education at a Glance 2019» rezultāti.

Pieaugušie ar augstāko izglītību var rēķināties ar ienākumiem, kas ir par 46% lielāki nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību, norāda pētījuma veicēji. OECD vidēji šis rādītājs ir 57% un atšķirības no OECD vidējā tikai pieaug pieaugušajiem ar maģistra vai doktora grādu - par 64% lielāki ieņēmumi ir Latvijā, bet par 91% lielāki ieņēmumi ir OECD valstīs vidēji.

OECD ziņojumā apskatīti ekonomiskie un sociālie ieguvumi iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, salīdzinot ar vidējo izglītību vai pamatizglītību ieguvušajiem. Tāpat kā daudzās OECD valstīs, arī Latvijā iedzīvotājiem ar augstāku izglītības pakāpi ir labākas izredzes darba tirgū. 2018.gadā 25-64 gadus vecu iedzīvotāju ar augstāko izglītību nodarbinātība sasniedza 89%, kas ir par 4% augstāk nekā OECD valstīs vidēji un par 14% augstāk nekā pieaugušajiem ar vidējo izglītību.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties - līdz 2020. gadam nodarbināto skaits varētu pieaugt vidēji par 0,2 – 0,7 % gadā, bet bezdarba līmenis samazināties līdz 6,1 %.

Vienlaikus vidējā termiņā arvien izteiktākas kļūs neatbilstības starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu – veidosies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, savukārt nepietiekams būs dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu piedāvājums.

Sagaidāms, ka pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu jomu speciālistiem līdz 2020. gadam varētu pieaugt par aptuveni 20 tūkstošiem. Tikmēr, saglabājoties esošajai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, atbilstošās kvalifikācijas speciālistu piedāvājums varētu palielināties vien par 1,3 tūkstošiem. Tādējādi kopumā pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu jomu speciālistiem 2020. gadā varētu būt par gandrīz 14 tūkstošiem lielāks nekā piedāvājums.

Iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem ir pozitīvāk noskaņoti attiecībā uz mājokļu cenu kāpumu, izriet no SEB Mājokļu cenu indikatora.

Noskaņojumu attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu ietekmē ne tikai iedzīvotāju ienākumi, bet arī izglītība. Mājokļu cenu kāpumu tuvākā gada laikā prognozē 38% iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem, 32% respondentu ar vidējiem ienākumiem un tikai 20% ar zemiem ienākumiem. Pēc gada augstākas mājokļu cenas sagaida 35% iedzīvotāju ar augstāko izglītību, 29% ar vidējo un vidējo speciālo izglītību un 26% ar pamatizglītību.

«Iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu joprojām saglabājas piesardzīgs. Ņemot vērā pieaugošos izdevumus par iedzīvotājiem ikdienā nepieciešamajiem pakalpojumiem un precēm, mājsaimniecības, kuru ienākumi ir augsti, nākotnē raugās optimistiskāk. Līdzīgi ir arī ar to sabiedrības grupu, kura ieguvusi augstāko izglītību un jūtas pārliecinātāka darba tirgū un par savu atalgojumu,» skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Būsim atklāti, pasaule jau ir izzināta un tajā tikpat kā viss jau ir atklāts, tāpēc lielākais akcents izglītībā jāliek uz prasmi, iegūtās zināšanas izmantot.

To izglītības ministre Tatjana Koķe teica konferencē Latvija. Izaugsme. Labklājība, kurā vairāki iepriekšējie runātāji īpaši uzsvēra zinātnes veicināšanas lomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. „Mums ir bijusi haļļu un lielveikalu būvniecības ēra, tagad ir ēku siltināšanas ēra, taču, lai stimulētu Latvijas iedzīvotājus radīt, ir nepieciešams uzņēmējus stimulēt, investēt arī izglītības un zinātnes nozarēs,” tā T. Koķe. Viņasprāt, Latvijas prioritārās nozares arī noteikti ir enerģija un vide, šīm jomām arī būtu jāpievērš īpaša uzmanība izglītībā.

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Pēc Māra Štromberga zelta starta vērošanas klātienē un uzvaras BMX sacensībās, par sporta nozari valstī atbildīgā ministre Tatjana Koķe personīgi sveica mūsu sportistu ar zelta medaļas izcīnīšanu Pekinas olimpiskajās spēlēs.

Pēc oficiālās apbalvošanas ceremonijas, kuras laikā tika pacelts Latvijas karogs un atskaņota valsts himna, ministre klātienē apsveica arī sportista tēvu, kā arī – treneri Ivo Lakuču.

Ministre uzsver, ka Latvijas līdzjutēju klātbūtne Pekinā vai līdzjušana pie televizoru ekrāniem Latvijā, kā arī – pozitīvas emocijas, pašlaik ir lielākais atbalsts mūsu sportistiem, ko var sniegt ikviens savas valsts patriots un cilvēks, kurš vēl panākumus mūsu olimpiešiem.

Paziņojums par iespējamo izglītības ministres amata atstāšanu nebija ne vājuma brīdis, ne klīrēšanās.

Tā šodien savu pagājušās piektdienas paziņojumu par varbūtēju izglītības ministres amata atstāšanu komentēja Tatjana Koķe (ZZS). «Mēs piekrītam, ja izglītībā samazinājums ir tikpat liels, cik citās valsts nozarēs, proti, 10%. Bet 15% un 20% noteikti ir nepieļaujami. Nevaram pieļaut, ka uz izglītības rēķina tiek glābts valsts budžets un līdz ar to tiek pārsvītrots pēdējos pāris gados panāktais skolotāju algu paaugstinājums,» tā T. Koķe, tomēr skaidri nepasakot, vai jaunās valdības sastāvā paliks arī pie esošajiem V. Dombrovska budžeta samazināšanas noteikumiem.

Db.lv jau 6.martā rakstīja, ka, uzzinot par jaunā premjera kandidāta Valda Dombrovska plāniem, mazināt budžeta izdevumus sevišķi skaudri izglītības nozarē, izglītības ministre pieļāva, ka šādā situācijā varētu arī neturpināt pildīt savu amatu. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis paziņoja, ka Koķes aiziešanas gadījumā partija jaunu izglītības ministru nevirzīs, kas izjauktu nākamā Ministru kabineta sastāvu, par ko paredzēts balsot šo ceturtdien Saeimā.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe samazinājusi savā birojā strādājošo algas fondu kopumā par apmēram 35%.

Tas nozīmē, ka līdzšinējo 7100 latu vietā tas veido 4700 latus mēnesī. Kā informē ministres padomniece komunikāciju jautājumos Agnese Korbe, vienošanās starp ministri un katru birojā strādājošo par mēnešalgas samazinājumu stājas spēkā ar 1.jūliju. Savukārt līdzšinējo 6 biroja darbinieku vietā būs tikai 4 padomnieki un biroja vadītāja.

Tāpat līdzekļu taupības nolūkos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Rolands Broks atteicies no dienesta automašīnas vadītāja un šos pienākumus veic pats.

Savukārt jau šī gada 17.jūnijā T.Koķe izdevusi rīkojumu IZM valsts sekretāram Marekam Gruškevicam par samazinājumu ministrijā un tās padotības iestādēs. Tajā skaitā rīkojums nosaka nodrošināt, ka IZM strādājošajiem tiek samazināta mēnešalga par 20% vai vairāk un atbilstoši vienlīdzības principam šis noteikumus piemērojams arī tiem strādājošajiem, kas algoti no tehniskās palīdzības līdzekļiem. Tāpat šis rīkojums nosaka par 30% samazināt IZM centrālajā aparātā nodarbināto skaitu, un atbilstoši vienlīdzības principam, piemērot šo noteikumu arī tiem strādājošajiem, kas tiek algoti no tehniskās palīdzības līdzekļiem. Ministres parakstītajā 17.jūnija rīkojumā arī noteikts IZM padotības iestādēs samazināt mēnešalgu un strādājošo skaitu, lai sasniegtu 20% vai lielāku ietaupījumu atlīdzības izmaksai.

Latvijas lielākajās pašvaldībās skolas remontē tik ambiciozi kā valstī ar augstu pārticības līmeni, pat salīdzinot ar Franciju vai citām lielām Rietumeiropas valstīm.

Šādos novērojumos sarunā ar aģentūru BNS dalījās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (Zaļo un zemnieku savienība).

«Mēs Latvijā šajā ziņā esam ļoti ambiciozi, kā valsts ar augstu pārticības līmeni. Viesojoties ārzemēs, piemēram, Francijā, esmu novērojusi, ka skolu vide, ēkas ir daudz pieticīgākas. Taču mēs visu gribam topa kvalitātē,» pavēstīja ministre.

Lai arī skolu atjaunošana nenorit Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, ministre ir informēta, ka vairākās skolās Latvijā atjaunošanas darbi līdz ar jaunā mācību gada sākumu vēl nebūs pabeigti, taču mācību process tāpēc nebūs kavēts.