Kamēr mēs koncentrējamies uz to, kā palīdzēt tiem, kam šobrīd ir grūti, un mums tas ir jādara, es cenšos arī pievērst aizvien vairāk savu uzmanību un laiku tam, kā mēs izmantosim šo krīzi un Eiropas dotās iespējas, lai celtos savā attīstībā un varētu ražot preces un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību
Tā intervijā Dienas Biznesam saka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Fragments no intervijas
Ja Krišjānis Kariņš nebūtu gājis politikā, bet palicis darboties biznesā, ko viņš kā uzņēmējs teiktu par politiķa Kariņa valdības darbu, kas saistīts ar krīzes pārvarēšanu?
Es pieņemu, ka daudziem, kas nav politikā, ir kritisks viedoklis par politiķiem. Saprotu, ka politiķi nav mīlēta sabiedrības daļa. Es strādāju uzņēmējdarbībā vēl 90. gados. Es atceros Krievijas krīzi. Man tolaik pat neienāca prātā, ka valsts man varētu jebkādā veidā palīdzēt.
Bet valsts tolaik arī neaizliedza darboties. Tagad ir ļoti daudzi uzņēmēji, kuriem ar politiskiem lēmumiem aizliegts strādāt.
Ir atšķirība. Tajā laikā krita ekonomika, tie bija ārējie apstākļi. Mūsu valstij tajā laikā kādi 70% no visas ārējās tirdzniecības bija ar Krieviju. Pēc tam tas pats īpatsvars pārgāja uz Eiropas Savienības tirgu. Bet tolaik kritums, kas bija Krievijā, ietekmēja visu biznesu arī Latvijā, tostarp iekšējo patēriņu. Kad mums bija pēdējā krīze pirms 10 gadiem, kam cēlonis arī bija ārējie apstākļi, – banku un tad finanšu krīze, kas skāra arī mūsu valsti ļoti, ļoti smagi, – valsts nespēja sniegt palīdzību. Valdībai bija jāvēršas pie Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pašai pēc palīdzības, kur nu vēl censties palīdzēt iedzīvotājiem. Šajā reizē mums atkal ir ārēji apstākļi – pandēmija, kur valdība, tāpat kā tas ir visā pasaulē, ir spiesta ierobežot cilvēku kontaktēšanos, lai pasargātu viņu veselību. Tas tajā skaitā ir skāris ļoti smagi vienu daļu mūsu ekonomikas. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm šoreiz valdībai ir iespējas palīdzēt arī uzņēmējiem. Uzņēmējus kopumā šogad plānots atbalstīt ar 1,3 miljardiem eiro, tajā skaitā vairāk nekā 300 miljoni paredzēti apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmumiem, kuriem apgrozījums ir krities. Pamatā tas varētu attiekties, teiksim, uz veikaliem – klātienē tirgot nedrīkst, veikals ir slēgts, attiecīgais uzņēmums var pieteikties un saņemt atbalsta finansējumu, lai varētu nomaksāt īres vai komunālos maksājumus. Tāpat pieejami aizdevumi un garantijas 900 miljonu eiro apmērā caur dažādiem Altum instrumentiem. Turpinās arī pērn uzsāktā prakse pieļaut atliktos nodokļu maksājumus, tam paredzēti aptuveni 110 miljoni. Šāda veida atbalsta līdz šim valstī nav bijis. Ja es būtu uzņēmējs un redzētu, ka ir pieejams atbalsts, tad iespējams, ka, līdzīgi kā daudzi iedzīvotāji, uzskatītu, ka vajag daudz vairāk. Protams, ir jomas, kurās vajag vēl, mēs visu laiku skatāmies, kādas ir iespējas, bet mūsu mērķis noteikti nav slāpēt ekonomiku. Grūtības biznesam ir viens absolūti nevēlams blakus produkts tam pamatuzdevumam, kas ir, – censties pasargāt pēc iespējas vairāk cilvēku dzīvību, jo pandēmija nāk ar ļoti augstu mirstību, mūsu slimnīcas ir krīzes apstākļos tādā ziņā, ka nespēj sniegt visus pamatpakalpojumus, kas nozīmē, ka valsts nespēj nodrošināt visas procedūras cilvēkiem, kuriem būtu bijusi iespēja palīdzēt. Tātad šie ierobežojumi, kas ieviesti, ir nevis, lai kaitētu ekonomikai, bet lai glābtu dzīvības.
Visu interviju lasiet 9.marta žurnālā "Dienas Bizness"!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!