Būvmateriālu ražotājs “Knauf” par ģenerāldirektoru Baltijas valstīs iecēlis Arni Ivanovu, informē uzņēmumā.

“Būvmateriālu ražošanas nozare ir dinamiska, plaša un izaicinājumiem bagāta, turklāt izaicinājumus rada ne tikai dažādi ārējie apstākļi kā ražošanas izmaksu pieaugums dēļ darbaspēka, izejvielu un enerģijas cenu kāpuma, bet arī mūsu, “Knauf”, izvirzītie mērķi turpmākai attīstībai un ilgtspējas celšanai. Arnis dažādos amatos ir apliecinājis sevi “Knauf” komandā vairāk nekā 15 gadus, un viņa ilggadējā pieredze, stratēģiskais redzējums un entuziasms palīdzēs vadīt un virzīt “Knauf” uz jauniem panākumiem un attīstību visās Baltijas valstīs,” saka “Knauf” valdes priekšsēdētājs Latvijā un “Knauf” Grupas biznesa vadītājs Austrumeiropā un NVS valstīs Jānis Kraulis.

Būvmateriālu ražotājs Baltijā “Knauf” ieguldīs 3,2 miljonus eiro jauna biroja būvniecībā ar mērķi izveidot modernu, ērtu un ilgtspējīgu darba vidi darbiniekiem.

Efektīvi izplānotajā 1200 m2 plašajā birojā būs darba vietas 77 Latvijas “Knauf” komandas locekļiem, kā arī tajā darbosies jaunizveidotais “Knauf Shared Service Center”, kas nodrošinās pakalpojumus citiem “Knauf” Grupas uzņēmumiem.

Jaunais birojs atradīsies “Knauf” 30 hektāru plašajā teritorijā Ropažu novada Sauriešos, kur jau darbojas septiņas “Knauf” ražotnes, “Knauf Akadēmija” apmācībām un kur līdz šim atradās arī “Knauf” birojs.

“Jaunais, mūsdienīgi aprīkotais birojs būs viena no lielākajām dāvanām mūsu darbiniekiem “Knauf” 30 gadu jubilejā, kuru atzīmēsim nākamgad. Biroja būvniecību uzsāksim šogad ar mērķi 2024. gada vasarā komandai jau ļaut baudīt darbu jaunajā birojā, kurā tiks ieviesti jaunākie digitālie un ilgtspējīgie risinājumi darbinieku labsajūtas un produktivitātes celšanai. Jaunā biroja būvniecībā pēc iespējas vairāk tiks izmantoti “Knauf” ražotie produkti, tādējādi birojs kļūs arī par lielisku paraugu tam, kā radīt ilgtspējīgu ēku ar augstas kvalitātes, Latvijā ražotiem materiāliem,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunā biroja pamatos “Knauf” uzsāk uzņēmuma 30 gadu jubilejas atzīmēšanu, kuru svinēs nākamā gada laikā, kad arī tiks pabeigts jaunais birojs, kas būs kā dāvana darbiniekiem uzņēmuma nozīmīgajā notikumā.

1200 m2 plašā biroja būvniecībā “Knauf” ieguldīs 3,2 miljonus eiro. Biroja projektēšanu un būvniecību veic “UPB” grupa.

“30 gadu laikā esam apliecinājuši mūsu apņemšanos kvalitātei un inovācijām būvniecības nozarē, kā arī izveidojuši septiņas ražotnes, kurās radām vietējus, augstas kvalitātes un ilgtspējīgus produktus, kurus eksportējam uz vairākām valstīm. Daļa no mūsu panākumiem ir “Knauf” kompleksu sistēmu izveide – dažādi būvniecības risinājumi un konstrukcijas, kas būtiski atvieglo būvniecības procesu un nodrošina augstu kvalitāti, drošību un ekonomiskumu. Mēs īpašu vērību esam veltījuši apjomīga piedāvājuma izveidei un profesionāli izstrādātai pielietojuma metodikai, kas ir noderīgas gan profesionāliem būvniekiem, gan ikvienam, kas vēlas būvēt vai modernizēt savu mājvietu. Sadarbībā ar ģenerāluzņēmēju “UPB” mēs uzbūvēsim jauno biroju lielākoties ar “Knauf” sistēmām, darbiniekiem radot ērtu, modernu un ilgtspējīgu biroju,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Konkurences padome (KP) piemērojusi 1,6 miljonu eiro naudas sodu būvmateriālu izplatītājai SIA Knauf un Knauf uzņēmumu grupas SIA Norgips mātessabiedrībai Polijā Norgips sp.z.o.o., informēja KP.

KP lietas izmeklēšanu sāka pēc 2013.gadā īstenotās tirgus uzraudzības, kurā tika izvērtēti konkurences apstākļi Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū. Knauf un Norgips tirgus daļa Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū ir 75%. KP ieguva informāciju, kas liecina par konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm, un tas izpaudās kā Knauf un Norgips dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Lietas izpētes gaitā KP vērtēja uzņēmumu noslēgtos līgumus un grāmatvedības dokumentus, kā arī uzņēmumu iekšējo un ārējo saraksti.

KP atklāja, ka abi uzņēmumi vismaz no 2009.gada līdz 2014.gadam klientiem - lielākajiem būvmateriālu mazumtirgotājiem, piemēram, Depo, K-Rauta, Krūza, Kurši u.c., - piemērojuši lojalitāti veicinošu atlaižu sistēmu, kas ierobežoja mazumtirgotāju iespējas izvēlēties citus piegādātājus un kavēja pārkāpumā sodīto uzņēmumu konkurentu ienākšanu tirgū. KP norāda, ka konkurenci ierobežojošās atlaižu sistēmas noteikumi ilgstoši radīja motivāciju mazumtirgotājiem prioritāri iepirkt Knauf grupas uzņēmumu ģipškartonu un citus šīs grupas uzņēmumu ražotos un izplatītos būvmateriālus pēc iespējas lielākā apjomā.

Par celtniecības materiālu ražotāja un vairumtirgotāja SIA «Knauf» valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Kraulis, kurš iepriekš bijis uzņēmuma valdes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jānis Kraulis bija SIA «Knauf» izpilddirektors no 1999.gada, bet no 2004. līdz 2014.gadam bija uzņēmuma valdes loceklis.

Līdz šim uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Lietuvas pilsonis Darius Meškuotis, kurš valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts šīs gada janvarī. Taču turpmāk Darius Meškuotis būs uzņēmuma valdes loceklis.

SIA «Knauf» valdes locekles amatu atstājusi valdes locekle Beatrise Ērika (Beatrix Erika) Peter-Knauf, un viņas vietā par valdes locekli iecelts Polijas pilsonis Jacek Kazimiers Jakubiszyn.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 15.augustā.

SIA «Knauf» dibināta 1994.gadā, tās pamatkapitāls ir 7 117 506 eiro, un vienīgais īpašnieks ir Vācijā reģistrētā kompānija «Knauf International GmbH».

Viens no lielākajiem būvmateriālu ražotājiem Baltijā “Knauf” investējis 1,96 miljonus eiro jaunā tehnoloģijā, kas nodrošinās ievērojami ilgtspējīgāku ražošanas procesu, informē uzņēmums.

“Knauf” rūpnīca Ropažu novada Sauriešos ir kļuvusi par pirmo ražotni pasaulē, kur ģipša plākšņu ražošanā ieviesta PST jeb “Post Stucco Treatment” tehnoloģija, kas samazina izmantotās elektroenerģijas patēriņu par 10% un proporcionāli tikpat arī tehnoloģiskā ūdens daudzumu.

Ieviešot PST tehnoloģiju, ģipša plākšņu ražošanas procesā ģipša kristāli, sajaucot ar ūdeni, tiks “novecināti”, lai samazinātu nepieciešamo tehnoloģiskā ūdens daudzumu masas sašķidrināšanai. Salīdzinot ar līdzšinējo ražošanas procesu, ģipša plākšņu ražošanas procesā izmantoto ģipša kristālu “novecināšanas” laiks tiks četrkāršots ar PST tehnoloģiju, tādējādi būtiski samazinot enerģijas patēriņu plākšņu žāvēšanai.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties SIA Knauf ražotnē, aplūkojot ģipškartona tapšanas gaitu.

Latvijā Knauf SIA tika dibināts 1994. gada 4. oktobrī. 1997. gadā Knauf Latvijas ražotnē uzsāka metāla profilu izgatavošanu. Četrus gadus vēlāk - 2001. gadā – startēja ģipša sauso maisījumu ražotne, kurā ir uzstādīta arī jauna špakteļmasu ražošanas iekārta. 2000. gadā ekspluatācijā tika nodota ģipškartona plākšņu rūpnīca, kam sekoja tās rekonstrukcija un ražošanas līnijas pagarināšana 2007. gadā, savukārt pēdējo desmit gadu laikā pakāpeniski darboties uzsāka vēl divas jaunas ražotnes: 2006. gadā atklāja cementa sauso maisījumu ražotni un 2011. gadā - perlīta ražotni.

Kopumā Knauf Baltijas tirgū piedāvā vairāk nekā 3000 produktus. Liela daļa šajā reģionā izmantoto Knauf būvmateriālu – ap 60 nosaukumu 160 dažādās variācijās - ir ražoti Knauf SIA rūpnīcā Stopiņu novada Sauriešos – populārākais produkts ir ģipškartona plāksnes, kam seko profili, špakteles, flīžu līmes, apmetumi, gruntis, pašizlīdzinošās grīdas un fasāžu siltināšanas produkti. Ģipsis ražošanas vajadzībām Latvijā tiek iegūts turpat pie rūpnīcas esošajā ģipša karjerā.

SIA Knauf ir saņēmusi Konkurences padomes (KP) 2016.gada 24.oktobra lēmumu, ar kuru grupas uzņēmumi SIA Knauf un SIA Norgips tiek sodīti par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu ģipškartona tālākpārdošanas tirgū. Knauf nepiekrīt KP lēmumam un pārsūdzēs to tiesā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā, piemēram, KP lēmumā nav atrodamas atsauces uz pretenzijām, kas būtu saņemtas no mazumtirgotājiem vai konkurentiem par Knauf darbībām tirgū, vai arī uz jebkādiem pierādījumiem par pieejas tirgum ierobežošanu, uzsver kompānija.

Kopš ražotnes izveidošanas Latvijā, Knauf nekad nav atradies tādā tirgus pozīcijā, kas tam ļautu rīkoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no klientiem vai konkurentiem, uzsver uzņēmuma pārstāvji.

Pašreiz lēmuma juridiskos un ekonomiskos aspektus izvērtē Knauf pieaicināti konkurences tiesību speciālisti, kas Administratīvajā apgabaltiesā iesniegs KP lēmuma apelāciju.

Db.lv jau rakstīja, ka Konkurences padome piemērojusi 1,6 miljonu eiro naudas sodu būvmateriālu izplatītājai SIA Knauf un Knauf uzņēmumu grupas SIA Norgips mātessabiedrībai Polijā Norgips sp.z.o.o.

2017.gadā celtniecības materiālu ražotāja un vairumtirgotāja SIA «Knauf» apgrozījums, salīdzinot ar 2016.gadu, pieaudzis par 8,2% jeb 4,443 miljoniem eiro un bija 58,451 miljons eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma tīrā peļņa pagājušajā gadā bija 8,773 miljoni eiro, kas bija par 2,2% jeb 192 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2016.gadā.

SIA «Knauf» pagājušo gadu vērtē kā labu, pateicoties stabilam būvmateriālu pārdošanas apjomam Baltijas valstu tirgū un jaunapgūto Norvēģijas un Zviedrijas tirgu.

SIA «Knauf» praktiski visus ieņēmumus - 98,7% no apgrozījuma - guvis no celtniecības materiālu pārdošanas, pārējie ieņēmumi gūti no pakalpojumu sniegšanas un citiem ar pamatdarbību saistītiem avotiem.

SIA «Knauf» produkcijas lielākais noieta tirgus ir Lietuva, tur pagājušajā gadā realizēta produkcija 27,149 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 10,8%, salīdzinot ar 2016.gadu), Latvijā gūti ieņēmumi 18,338 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 3,2%), savukārt Igaunijā gūti ieņēmumi 11,029 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 5,7%). Citos tirgos uzņēmuma gūtie ieņēmumi ir mazāki par vienu miljonu eiro.

«Konkurences Padomes lēmumu uzņēmuma vadība saņēma 24.oktobrī plkst. 16.30 un apstiprināja tā saņemšanu 25.oktobrī plkst. 10.09. Tā kā Konkurences Padomes lēmums sagatavots uz 107 lapaspusēm, tad atbildi uzņēmuma vadība varēs sniegt pēc lēmuma izskatīšanas,» biznesa portālam db.lv norādīja SIA Knauf.

Kā ziņo aģentūra LETA, Konkurences padome piemērojusi 1,6 miljonu eiro naudas sodu būvmateriālu izplatītājai SIA Knauf un Knauf uzņēmumu grupas SIA Norgips mātessabiedrībai Polijā Norgips sp.z.o.o.

KP lietas izmeklēšanu sāka pēc 2013.gadā īstenotās tirgus uzraudzības, kurā tika izvērtēti konkurences apstākļi Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū. Knauf un Norgips tirgus daļa Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū ir 75%. KP ieguva informāciju, kas liecina par konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm, un tas izpaudās kā Knauf un Norgips dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Veiktas izmaiņas būvmateriālu ražotāja SIA «Knauf» valdē, liecina «Firmas.lv» informācija.

Darbu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā atstājis Rumānijas pilsonis Kazimirs Buzikeviči, bet viņa vietā par valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Lietuvas pilsonis Darjus Meškotis.

Darbu «Knauf» valdē turpina valdes locekle Vācijas pilsone Beatrise Ērika Peter-Knaufa.

Uzņēmums «Knauf» iekļauts «Knauf» uzņēmumu grupā, kas ir viens no vadošajiem būvmateriālu ražotājiem pasaulē. Uzņēmuma īpašniece ir Vācijā reģistrēta sabiedrība «Knauf International GmbH». «Knauf» ir vienīgā ģipškartona ražotāja Latvijā un Baltijā.

2016.gadā «Knauf» apgrozījums bija 54 miljoni eiro, bet peļņa - 8,58 miljoni eiro.

Celtniecības materiālu ražotājs un vairumtirgotājs SIA «Knauf» 2018. gadā palielinājis apgrozījumu līdz 65,782 miljoniem eiro, un uzņēmuma peļņa pieaugusi līdz 11,901 miljonam eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma pagājušā gada peļņa ir lielākā kopš tā dibināšanas, liecina «Lursoft» multi atskaite.

Salīdzinot ar 2017. gadu, SIA «Knauf» apgrozījums pieauga par 12,5% jeb 7,331 miljonu eiro, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās par 35,7% jeb 3,128 miljoniem eiro. Pateicoties stabilam būvmateriālu pārdošanas apjomam Baltijas valstu tirgū, uzņēmums pagājušo gadu vērtē kā labu, sacīts tā gada pārskatā.

SIA «Knauf» apgrozījumu pamatā veido ieņēmumi no preču un gatavās producijas pārdošanas. Uzņēmuma lielākais noieta tirgus 2018. gadā bija Lietuvā, kurā pārdota produkcija 29,733 miljonu eiro apmērā, Latvijā pārdota produkcija 21,517 miljonu eiro apmērā, bet Igaunijā - 12,519 miljonu eiro apmērā. SIA «Knauf» saražotos celtniecības materiālus eksportējis arī uz citām valstīm, tostarp Lielbritāniju, Baltkrieviju, Norvēģiju, Somiju.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Būvmateriālu ražotāja SIA "Knauf" apgrozījums pagājušajā gadā bija 72,662 miljoni eiro, kas ir par 2,5% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājusies par 0,9% un bija 14,22 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn tirgu būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi. Visnegatīvākie rezultāti bija Igaunijā, kur privātie investori apturēja pasūtījumus. Arī Latvijai bija būtiska negatīva ietekme uz rezultātiem, bet Lietuvā pārdošanas rezultāti bija pozitīvi.

Kopumā būvmateriālu pārdošanas apmērs Baltijas valstu tirgū pagājušajā gadā uzņēmumam vērtējams kā labs, teikts vadības ziņojumā.

Šogad "Knauf" vadība paredz būvniecības nozares un ekonomikas atgūšanos gada otrajā pusē, tāpēc prognozē apgrozījuma pieaugumu par 2% līdz 5%.

Uzņēmums neplāno darbinieku skaita palielināšanu vai samazināšanu, teikts vadības ziņojumā.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes (KP) konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu, informēja tiesa.

Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai - SIA "Depo DIY" - uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā.

KP iepriekš informēja, ka lietas izpētes laikā KP vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "Depo DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", "Kurši" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu "Knauf" un "Norgips" izplatītajai produkcijai.

KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp "Knauf" un "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz "Knauf" un "Norgips" preču cenu.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Būvmateriālu ražotāja Knauf priekšrocība ārvalstu konkurentu priekšā – sistēmiska pieeja, pārdodot produktu grupu

Sistēmas ietvaros visi produkti ir savstarpēji salāgoti, pārbaudīti un sertificēti, un tā ir uzņēmuma priekšrocība pret importa analogiem, kur bieži ir tikai viens vai divi produkti, skaidro SIA Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs.

«Knauf savu produktu ražošanā izmanto tikai dabīgo ģipsi, kas tiek iegūts uzņēmumam piederošā A kategorijas ģipšakmens ieguves vietā Salaspilī, kurā dabīgā izrakteņa pietiks vēl vismaz 300 gadiem. Fakts, ka mūsu produkts tiek ražots no dabīga materiāla, ir priekšrocība pretstatā konkurentiem,» uzsver A. Ivanovs.

«Viens no uzņēmuma pamatpostulātiem ir, ka Knauf pārdod nevis produktu, bet risinājumu. Tas nozīmē, ka netiek pārdots ģipškartons vai ģipša apmetums vien, bet, piemēram, starpsiena ar noteiktiem skaņas izolācijas un ugunsdrošības rādītājiem. Knauf rīcībā ir pietiekami daudz produktu, lai šādu risinājumu piedāvātu no viena piegādātāja, un pircējiem nav jātērē laiks, piemeklējot analogus no vairākiem ražotājiem,» teic A. Ivanovs.

Stopiņu novada smagsvari – būvmateriālu ražotāji Knauf un Sakret – šogad uzlabojumus pašmāju tirgū negaida, tēmē uz Skandināvijas tirgu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Stopiņu novadā strādā vairāki būvmateriālu ražošanas uzņēmumi, tie uzteic uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, kā arī izejmateriālu pieejamību. Kopš 2003. gada Rumbulā darbojas SIA Sakret, 2005. gadā darbību sāka SIA Sakret Plus. 2004. gadā Sauriešos tika atvērta SIA Knauf rūpnīca. Pērn ražotāju apgrozījums samazinājies, to ietekmējis Krievijas rubļa vērtības kritums un pārrāvums Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistē būvdarbiem.

Rūpnīcas atrašanās vieta Stopiņu novada Sauriešos SIA Knauf ir izdevīga, jo tās tuvumā – Salaspilī un Saulkalnē – atrodas ģipšakmens iegulas. Uzņēmumam pieder derīgo izrakteņu atradnes, kurās tiek iegūts izejmateriāls. Knauf Salaspils karjerā iegūst aptuveni 300 tūkstošus tonnu ģipšakmens gadā. «Saulkalnē šobrīd ieguvi neveicam, taču plānojam to sākt 2017. gadā, lai būtu iespējams pirms Rail Baltica pamattrases un multimodālā kravu termināļa būvniecības izrakt ģipškameni, kas atrodas zem plānotās attīstības teritorijas. Lai iekļautos noteiktajos termiņos, nāksies iegūt dubultu apjomu, kas nozīmē pietiekami lielus iesaldētus līdzekļus,» stāsta Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Diemžēl arī tiesas turpina iet pa Konkurences padomes (KP) iemīto taku un turpina vērsties pret to uzņēmumu, kas nepakļāvās kartelim, pret kuru šis kartelis bija vērsts.

2024. gada 25. janvārī esam saņēmuši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, saskaņā ar kuru DEPO piemērotais naudas sods 3,7 milj. EUR apmērā stājas spēkā. Mēs, DEPO, esam ļoti vīlušies, ka pēc 7 gadiem, kuru laikā tiesas pārbaudīja KP lēmuma tiesiskumu, tā arī nav izdevies nonākt pie objektīva un taisnīga rezultāta pēc būtības. DEPO ieskatā tiesvedības ietvaros nav vērtēti uzņēmuma iesniegtie nepārprotamie pierādījumi, ka mēs nebijām un nevarējām būt aizliegtas vienošanās starp būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu veikalu plauktos dalībnieks.

Pēc iepazīšanās ar saņemto spriedumu DEPO rodas pārliecība, ka tiesu sistēmas darbībā un tieši konkurences tiesību piemērošanā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, jo šobrīd tas tiek darīts akli un jau pēc noklusējuma uzskatot katru uzņēmēju par pārkāpēju un noziedznieku. Tiesas, acīmredzot, ir pārliecinātas savās zināšanās par konkurences tiesībām tādā mērā, ka šos noteikumus var piemērot bez jebkādām konsultācijām ar Eiropas Savienības Tiesu, tas ir, neuzdodot prejudiciālos jautājumus (jautājums par Eiropas Savienības tiesību normu pareizu un atbilstošu interpretāciju, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu), kad tas ir acīmredzami jādara. Turklāt šajā gadījumā tiesas sprieduma pamatojumā tiek izmantota tiesību normu interpretācija, kas attīstījusies vairākus gadus pēc lietā iztirzātajiem notikumiem un ko šobrīd joprojām turpina attīstīt un skaidrot Eiropas Komisija.

Skaistkalnē nobažījušies, ka līdz ar ģipšakmens atradņu izstrādi tiks traumēta jau tāpat trauslā pazemes ekosistēma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Iedomājieties – jūs savas saimniecības pļaviņā novietojat četrtonnīgu ūdens mucu, lai padzirdinātu lopiņus, aplaistītu kāpostu un burkānu dobes. No rīta pamostaties, aizejat apraudzīt saimniecību – nav ne mucas, ne burkānu dobju. Zeme tās aprijusi.

Skaistkalnes pusē iedzīvotājus tamlīdzīgas dabas parādības nepārsteidz, jo tieši šajā pusē vērojamas Latvijā varenākās karsta kritenes - sarežģīta ģeoloģiska parādība, kas norisinās pazemē. Ūdenim izskalojot ūdenī šķīstošos iežus – dolomītu, kaļķakmeni, ģipšakmeni, smilšakmeni, sālsakmeni –, pazemē veidojas tukšumi: piltuves, akas, vagas, kanāli, dobumi, alas. Tiem pakāpeniski palielinoties, zemes virsējie slāņi, zaudējuši pamatu, iebrūk tukšumā. Karsta kritenes var būt gan tikko pamanāmas, gan dziļas un bīstamas. Parasti gan kriteņu dziļums nepārsniedz 10 metru. To formas mēdz būt visdažādākās. Ir tādas, kurās zeme plašā teritorijā nosēžas vien dažus centimetrus gadā, taču krāteris zemes garozā var izveidoties arī vienā mirklī, kad pēkšņi pazūd gan pirtiņa, gan liels šķūnis.

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas sodu 701 811 eiro.

Sods piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums šo KP lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.

Uzņēmums noraida jebkurus pārmetumus par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu KP. Lēmums par soda naudas piemērošanu pieņemts vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad "Depo" uzsāka tiesas procesu, lai atzītu KP lēmumu par to, ka uzņēmums piedalījies kartelī, par prettiesisku un nepamatotu. Tiesvedība notiek joprojām, un lēmumu par naudas sodu KP pieņēma vairākas dienas pirms kārtējās tiesas sēdes šā gada 3. decembrī. To uzņēmums uztver kā centienus ietekmēt "Depo" aizstāvības pozīciju, lieciniekus un tiesu, vājinot arī uzņēmuma tēlu un reputāciju.