Divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, žurnālistiem stāsta Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Projektu galvenokārt finansē DNB banka, atzīmē Ķirsons.

Viņš arī norāda, ka Lido attīstībai Rietumeiropā ir tālejoši mērķi. Vācija kā starta vieta izvēlēta, jo Latvijas un Vācijas vēsturiskā saikne veidojusi līdzīgu ēdienu kultūru. Savukārt Berlīne ir dinamiska lielpilsēta, kur pastāv liels pieprasījums pēc daudzveidīga ēdienu piedāvājuma.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Lai uzņēmumam dotu jaunu attīstības vērienu, par AS LIDO akcionāru (51%) kļuvis OU “Treeland”, kas ir Igaunijas uzņēmējam Ivaram Vendelinam (Ivar Vendelin) piederošs uzņēmums.

Kā nākamos attīstības soļus abi uzņēmēji - Gunārs Ķirsons un Ivars Vendelins - redz uzņēmuma darbības paplašināšanu ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un, iespējams, citviet Eiropā.

LIDO dibinātājs un akcionārs Gunārs Ķirsons apliecina, ka jauns partneris esošajos apstākļos ir vitāli nepieciešams, lai uzņēmums varētu turpināt attīstības ceļu.

“Covid-19 izraisītā krīze ir daudz iemācījusi, diemžēl valsts solītā palīdzība daudzkārt palikusi tikai vārdos. Taču uz vietas palikt nevar, tādēļ šis ir tālredzīgs lēmums. Šajā situācijā jauna attīstības partnera piesaiste, ar kuru mans stratēģiskais redzējums saskan, ir spēcīgs atspēriena punkts LIDO izaugsmei, lai LIDO augtu un radītu pievienoto vērtību un prieku cilvēkiem ne tikai Latvijā,” pārliecināts G.Ķirsons.

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Ēdināšanas kompānija AS Lido tuvāko piecu gadu laikā iecerējusi atvērt līdz 100 restorāniem, informēja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viņš skaidroja, ka to būtu iespējams panākt, piesaistot investoru uzmanību Vācijā. «Piemēram, pēdējo objektu Tallinā atvērām, paši neko neieguldot. Šī objekta izveidē investēja investori no Norvēģijas.»

Jautāts, vai paplašināt restorānu tīklu nebūtu vieglāk, izmantojot franšīzes modeli, Ķirsons atzina, ka tas, iespējams, būtu vieglāk, taču viņam nav pārliecības par to, vai ar franšīzes modeli būs iespējams nodrošināt to kvalitāti, ko paredz Lido.

«Investīcijas saplānotas vēl uz vismaz trīs gadiem. Nākamgad ceram paplašināties Vācijā. Sagaidām, ka Vācijā mūs iepazīs un aicinās atvērties arī citās pilsētās,» norādīja Ķirsons.

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Šodien, atklājot jaunāko restorānu Rīgā, tirdzniecības centrā Damme, Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka pieaug produktu, piemēram, piena un sviesta cenas, Lido cenas neceļ, jo «mīl Latvijas iedzīvotājus».

«Tautai Latvijā šobrīd nav vairāk naudas,» sacīja G. Ķirsons. Viņš skaidroja, ka visur tiekot celtas cenas, bet Lido, lai arī var mazāk pelnīt, tās celšot tad, kad Latvijā darba algas būs tādas kā, piemēram, Vācijā un Francijā.

Vēlāk sarunā ar biznesa portālu db.lv G. Ķirsons gan atzina, ka tiek plānots cenas paaugstināt par desmit procentiem, bet vienlaikus ieviest Lido lojalitātes karti, kas Latvijas iedzīvotājiem šo kāpumu kompensētu. «Lai maksā ārzemnieki,» sacīja G. Ķirsons. Viņš atzina, ka pēdējā gada laikā dažiem ēdieniem cenas ir «nedaudz pamainītas», piemēram, pankūkām par 20 centiem. Tas esot darīts pirmoreiz piecu gadu laikā, taču citiem ēdieniem, piemēram, pākšaugiem, tās varētu «palaist zemāk». Lido pašlaik izstrādā lojalitātes kartes ieviešanas plānu.

Ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" dibinātājs Gunārs Ķirsons izveidojis jaunu kompāniju SIA "KM Properties", lai palīdzētu ēdinātājam pārvarēt Covid-19 krīzi, apliecināja Ķirsons.

Viņš uzsvēra, ka viņš joprojām ir saistīts arī ar "Lido", bet ar jaunā uzņēmuma piedāvāto risinājumu palīdzību uzņēmējs cer pārvarēt Covid-19 krīzi.

Pēc Ķirsona teiktā, jaunizveidotais uzņēmums septembra beigās varētu atvērt ēdināšanas iestādi, kurā apmeklētāji varēs saņemt bezkontakta apkalpošanu. Plašāku informāciju par jaunās kompānijas darbību un tās plāniem Ķirsons neatklāja, solot informēt medijus septembra beigās, kad tā sāks darbību.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "KM Properties" reģistrēts 7.septembrī, un tā pamatkapitāls ir 30 000 eiro. Ķirsons ir vienīgais kompānijas īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis. Uzņēmums reģistrēts Rīgā, Ķengaraga ielā 6A, kas ir arī "Lido" juridiskā adrese.

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

2018. gadā audzis apgrozījums lielākajā daļā «LIDO» restorānu, un mātes uzņēmums AS «LIDO» bijis lielākais Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksātājs ēdināšanas sektorā Rīgā, kopumā valsts budžetā iemaksājot teju 11 miljonus eiro, kas ir par 12,3% vairāk nekā iepriekš, informēja «LIDO» pārstāve Inese Blaune.

Kopumā pērn «LIDO» grupa strādājusi ar 54 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2017. gadā, un ar 1,9 miljonu eiro peļņu, par 77% uzlabojot iepriekšējā gada rezultātus.

«LIDO» grupas mātes uzņēmums ir AS «LIDO», kam ir vairāki meitas uzņēmumi (SIA «LIDO DOMINA», SIA «LIDO nekustamie īpašumi», OU «LIDO Eesti», OU «LIDO Mustamae», OU «ODIL Eesti» un GmbH «Kirsons»).

AS «LIDO» pērn strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro, liecina Firmas.lv informācija, ziņo aģentūra LETA. Vadības ziņojumā AS «LIDO» kraso peļņas samazinājumu skaidro ar apjomīgu uzkrājumu izveidošanu nedrošajiem aizdevumiem un šaubīgajiem pircēju un pasūtītāju parādiem par kopējo summu 2,9 miljoni eiro. AS «LIDO» 2017.gadā strādāja ar 38,584 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2016.gadā, bet peļņa pieauga 7,7 reizes un bija 1,767 miljoni eiro.

Ap plkst.4 ugunsdzēsēji likvidējuši paaugstinātās bīstamības ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā bija izcēlies restorānu tīkla "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Agrita Vītola informēja, ka ugunsgrēks ražošanas ēkā Ķengaragā tika lokalizēts jau ap pusnakti, bet likvidēts plkst.3.57.

Vītola piebilda, ka pirms ugunsdzēsēju ierašanās no degošā angāra pašu spēkiem bija izglābušies divi cilvēki. Cietušo ugunsnelaimē nav un Valsts policija jau sākusi pārbaudi par tā izcelšanās iemesliem.

Amber Beverage Group apsver iespēju iegādāties 49% Lido akciju 

Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding"...

Saskaņā ar ugunsdzēsēju sniegto informāciju, notikuma vietā dega divstāvu ražošanas ēka - angāra tipa noliktava, administratīvās telpas un kūpināšanas cehs kopumā 600 kvadrātmetru platībā.

Konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi gan vēl joprojām turpinās, piebilda Vītola.

Izsaukumu uz šo ugunsgrēku VUGD saņēma ceturtdien plkst.21.27.

"Lido" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons apstiprināja, ka ugunsgrēks ir izcēlies "Lido" noliktavā Ķengaraga ielā 3c. Viņš gan sākotnēji nezināja, cik lieli ir ugunsgrēka radītie postījumi un kas tieši deg.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa vēlāk precizēja, ka ceturtdienas vakarā "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā nostrādāja dūmi detektori un, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, apsardze operatīvi izsauca ugunsdzēsējus.

"Ugunsgrēka izcelšanās brīdī cehā strādāja divi darbinieki, kuri līdz ar dūmu detektoru signālu ēku pameta. Par laimi neviens darbinieks ugunsnelaimē nav cietis. Ugunsgrēka iemesls šobrīd nav zināms, taču izslēdzam iespēju par ļaunprātīgu dedzināšanu," stāstīja Auziņa.

Darbs pie ugunsgrēka lokalizēšanas turpinās. "Lido" valdes priekšsēdētāja Auziņa norādīja, ka izdeguši aptuveni 100 kvadrātmetri, savukārt VUGD preses pārstāve Vītola norādīja, ka degšanas platība vēl tiek precizēta.

Piecas minūtes pirms pusnakts VUGD preses pārstāve informēja, ka dzēšanas darbi turpinās. "Šobrīd atklātas degšanas nav, bet atsevišķās vietās notiek gruzdēšana," stāstīja Vītola.

Kā ziņots, "Lido" 2018.gadā strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Lido" reģistrēta 1991.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro. Kompānijas patiesā labuma guvēji ir Ķirsons un Krievijas pilsonis Vladimirs Šestakovs, kuram pieder holdingkompānija SIA "VSh Holding".

Ceturtdien Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding" atklāja, ka apsver iespēju iegādāties 49% "Lido" akciju.

Jau ziņots, ka Covid-19 krīzes dēļ "Lido" restorāni gandrīz divus mēnešus bija slēgti. Maija vidū restorāni sāka pakāpeniski atjaunot darbību, turpinot ievērot pastiprinātos drošības pasākumus.

Lido aptur darbību 

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī, pieaugošo saslimšanu skaitu...

Imantā atklātais Lido restorāns tirdzniecības centrā Damme atšķirsies ar jaunu konceptu - tajā vakaros apmeklētājiem tiks piedāvāti grili. Šis koncepts gan vēl ir izstrādes stadijā un tiks piedāvāts nākotnē.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja dizainere Evija Ķirsone, Lido padomes priekšsēdētāja Gunāra Ķirsona meita, kura veidojusi jaunā Dammes Lido interjeru, šīs idejas pirmsākumi meklējami nu jau slēgtajā restorānā Staburags.

FOTO: Atklāj jauno Imantas Lido restorānu

Dammes Lido vairāki galdi ir aprīkoti ar tvaika nosūcējiem līdz ar to apmeklētājiem būs iespējams turpat restorānā iegādāties maltīti un, pēc savas gaumes, pašiem pie galda to pagatavot. Visu nepieciešamo grilēšanai iekārtos Lido darbinieki.

Ēdināšanas uzņēmums "Lido" ir dārgakmens Latvijas ēdināšanas industrijā, pauda Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupas "Apollo Group" padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Jau ziņots, ka "Apollo Group" šovasar paziņoja par 51% "Lido" akciju iegādi.

Vendelins skaidroja, ka "Apollo Group" joprojām gaida apstiprinājumu no atbildīgajām iestādēm par "Lido" vairākuma akciju iegādes atļaušanu.

"Kad "Apollo" kļūs par "Lido" līdzīpašnieku, mēs skatīsim "Lido" nākotnes attīstības stratēģiju. Bet vēlreiz - mēs gribam augt, un domāju, ka arī mūsu nākotnes līdzīpašniekam - [Gunāra] Ķirsona kungam - ir tās pašas ambīcijas," sacīja Vendelins.

Viņš atzina, ka nevar komentēt, kā "Lido" veicies šajā gadā, bet Covid-19 nenoliedzami esot atstājis negatīvu iespaidu arī uz "Lido", gluži tāpat, kā uz ēdināšanas biznesu valstī kopumā.

"Tas ir mūsu darbs kopā ar Ķirsona kungu pārliecināties, lai "Lido" vārds spīdētu Latvijā vēl arī nākamos 20 gadus, un esmu ļoti lepns, ka varu būt daļa no "Lido" kompānijas nākotnē," sacīja Vendelins.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums «Lido» šogad plāno ieguldīt 700 000 līdz 800 000 eiro bistro «Vērmanītis» rekonstrukcijā, pastāstīja kompānijas lielākais īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Nākamnedēļ uz mēnesi, pusotru slēgsim «Vērmanīti», lai atvērtu to pirms Dziesmu svētkiem un apmeklētājiem būtu pieejama ātrāka, efektīvāka apkalpošana un būtu skaistāk,» teica Ķirsons.

Viņš arī atzina, ka pagaidām šajā gadā nav plānots atvērt jaunas «Lido» ēdināšanas iestādes. Savukārt uz jautājumu, vai šogad varētu tikt slēgts kāds no «Lido» restorāniem, Ķirsons atturējās atbildēt, iekams nav aizvadīta valdes un padomes sēde, kas plānota piektdien, 11.maijā, kurā varētu tikt pieņemti kādi lēmumi šajā kontekstā.

Tāpat Ķirsons pastāstīja, ka «Lido» šogad pārskata cenu politiku, lai ēdināšanas iestāžu apmeklētājiem būtu pieejami ēdieni par zemākām cenām. «Strādājam pie jaunas, efektīvākas sistēmas, lai cilvēkiem varētu pārdot produkciju lētāk. Strādājam arī pie kvalitātes paaugstināšanas,» viņš teica, piebilstot, ka visu šo pasākumu rezultātā uzņēmums plāno piesaistīt vairāk apmeklētāju.

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Latvijas ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons kopā ar savu mazdēlu Albertu Ķirsonu uzsācis jaunu projektu – ātrās ēdināšanas tīklu Cherry Fix.

Pirmais Cherry Fix ātrās ēdināšanas tīkla restorāns atrodas pie Vērmanes dārza – vēsturiski nozīmīgā ēkā iepretim Saktai.

“Ideja par Cherry Fix radās pandēmijas laikā, kad nācās slēgt visus klātienes restorānus. Mēs nolēmām, ka nepadosimies un sākām domāt par jauniem biznesa virzieniem”, atklāj Cherry Fix dibinātājs un idejas autors Gunārs Ķirsons.

Investīcijas pašlaik vēl atklātas netiek.

Projektā Gunārs Ķirsons iesaistīja gan savu mazdēlu Albertu Ķirsonu, gan Jūlija Krūmiņa mazdēlu Edgaru Krūmiņu, gan virkni citu jauniešu ar degošām acīm un ideju pilnām galvām.

“Pieredzes un jaunības sakausējums, galu galā, var izrādīties veiksmīga kombinācija” prāto G.Ķirsons. “Jaunais uzņēmums balstās uz trim vaļiem – kvalitāti, cenu un ātrumu. Soli pa solim tapa unikāla, īpaši Cherry Fix izstrādāta ēdienkarte, lai ēdiens atbilstu mūsdienu cilvēka vajadzībām (veselīgs, garšīgs, kvalitatīvs). Mēs gribam pierādīt, ka ātrās ēdināšanas produkti var būt kvalitatīvi, bet nebūt pārlieku dārgi, tas nozīmē, ka tie tautai būs pieejami par saprātīgu cenu.

Pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves restorānu tīkls "LIDO" no 12. maija atkal ver durvis apmeklētājiem.

Šonedēļ darbu atsāks "LIDO Vērmanītis", bet nākamnedēļ – vairāki "LIDO" restorāni lielākajos tirdzniecības centros. Līdz maija beigām uzņēmums plāno atsākt darbu visos restorānos.

Pievienojoties aprīlī Ādažos jau atvērtajam restorānam "LIDO Apelsīns", pašlaik apmeklētājiem atvērti arī trīs "LIDO" veikali un "LIDO Spices" kafetērija. 12. maijā durvis klientiem vērs "LIDO Ķirsons Māja" bistro un "LIDO Damme", bet 14. maijā darbu atsāks "LIDO Vērmanītis". Savukārt nākamnedēļ plānots atvērt "LIDO" restorānus tirdzniecības centros "Domina", "Spice" un "Alfa".

Jau 11. maijā atvērti arī "LIDO" restorāni Igaunijā, tostarp tieši pirms ārkārtas stāvokļa rekonstruētais "LIDO Solaris".

Ēdināšanas uzņēmums «Lido» plāno vienkāršot administratīvos procesus un uzlabot darbības efektivitāti, līdz šim divos atsevišķos uzņēmumos iekļautos «Lido» restorānus Latvijā reorganizācijas ceļā apvienojot vienā uzņēmumā - «Lido», pastāstīja kompānijas valdes loceklis Ramuss Pētersons.

«Lai vienkāršotu uzņēmuma administratīvos procesus un uzlabotu darbības efektivitāti, pašlaik notiek «Lido» grupas uzņēmumu struktūras vienkāršošana. Līdz šim «Lido» restorāni Latvijā bija iekļauti divos atsevišķos uzņēmumos, kas pēc reorganizācijas tiks apvienoti vienā uzņēmumā - AS «Lido»,» sacīja Pētersons.

«Izmaiņas skars tikai dažādus juridiskos un finanšu uzskaites procesus, un «Lido» darbības būtība - piedāvāt klientiem svaigu, dabīgu un pilnvērtīgu ēdienu - paliks nemainīga,» skaidroja Pētersons.

Oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publiskotie paziņojumi liecina, ka «Lido» ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju, iegūstošajai sabiedrībai «Lido» pievienojot «Lido Domina».

"Lido" restorānā "Vērmanītis" kravas liftā 16.decembrī gājusi bojā trauku mazgātāja, apstiprināja AS "Lido" padomes priekšsēdētāja vietnieks un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons.'

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plkst.8.45 saņēmis izsaukumu uz Elizabetes ielu 65, Rīgā, kur mediķi konstatēja viena cilvēka nāvi.

Valsts policijas pārstāve Krista Andersone informē, ka policija izsaukumu uz Elizabetes ielu 65 saņēmusi plkst.9, kur konstatēta sievietes nāve. Policija izmeklēs nelaimes gadījumu.

Runājot par uzņēmumā šodien notikušo nelaimes gadījumu, Ķirsons atzina, ka tas uzņēmumam ir "Dieva dots pārbaudījums" vēl detalizētāk pārliecināties par visiem darba drošības aspektiem uzņēmumā.

"Trauku mazgātājai šī bija otrā darba diena. Iepriekšējā dienā viņa iepazinās ar darba drošības noteikumiem, kas ir redzams uzņēmuma videoierakstā, taču viņa nebija parakstījusies par darba drošības instruktāžu. Tas ir pilnīgi neiedomājami un neizskaidrojami, kādēļ cilvēks nolēma ielīst kravas liftā un tika saspiests līdz nāvei," sacīja Ķirsons.

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī, pieaugošo saslimšanu skaitu un rūpējoties par savu darbinieku un valsts iedzīvotāju veselību, ēdināšanas uzņēmuma "Lido" valde pieņēmusi lēmumu uz laiku apturēt visu restorānu un veikalu darbību.

"Mēs ik dienas apkalpojam vidēji 20-30 tūkstošus klientu. Diemžēl esošajā situācijā, arī ievērojot visus drošības pasākumus un stingras higiēnas normas, nevaram būt 100% droši, ka mūsu darbinieki ir pasargāti no saslimšanas. Tāpēc esam pieņēmuši smagu, bet ļoti atbildīgu lēmumu uz laiku slēgt visus "Lido" restorānus, nedomājot par finansiālajām sekām, bet gan par atbildību pret valsti," skaidro Gunārs Ķirsons "Lido" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma darbiniekiem tiks bez maksas izdalīta visa "Lido" restorānos un veikalos saražotā pārtika, lai būtu nepieciešams pēc iespējas mazāks kontakts ar apkārtējiem un viņi varētu uzturēties mājās saskaņā ar valdības lēmumu.

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Fragments no intervijas

Pandēmijas ekonomiskā vētra ēdināšanas nozarē ir garām. LIDO grasās atklāt jaunu restorānu. Kas šobrīd ir LIDO? Cik lielā mērā LIDO ir tas pats, kas bija pirms pandēmijas?

LIDO ir tautas mīlēts zīmols ar 37 gadu darba pieredzi Latvijā, un šogad svinam 15 gadu jubileju arī Igaunijas tirgū! Mēs apkalpojam aptuveni 30 tūkstošus klientu. Proti, ik dienu 30 tūkstoši cilvēku balso par LIDO ar savu maciņu. Protams, tā ir gadu gaitā radīta vērtība. Šobrīd LIDO restorānu tīklā ir 20 tirdzniecības vietas – 12 restorāni Rīgā un Pierīgā, 4 veikali Rīgā un 4 restorāni Tallinā. Jau pavisam drīz kopumā būs 21 tirdzniecības vieta. Nozīmīga vienība mūsu sastāvā ir LIDO produkcijas ražošanai, kurā ražojam preces veikalu tīkliem, un ar veikalu starpniecību mūsu produkcija var nonākt ikviena Latvijas iedzīvotāja maltītē. LIDO ir tautas ēdinātājs, un mūsu misija – ēdināšana tautai – ir vadmotīvs daudzu lēmumu pieņemšanā. Man personīgi LIDO ir komanda, kas tur godā noteiktu vērtību kopumu. Mūsu vērtības ir rūpes, kvalitāte, godīgums un kārtība. Šīs vērtības tiek iedzīvinātas ikvienā uzņēmuma procesā. Tas ir drošs paņēmiens, kā skaidri redzēt ceļu, darot savu darbu. LIDO ir komanda, kura neguļ uz lauriem, un kā nozares līderim mums jāiet uz priekšu diezgan drosmīgi, daudzreiz pat strauji, lai sasniegtu augstvērtīgus biznesa rādītājus. Mēs negaidām, kad lietas notiks, mūsu komanda allaž ir apņēmības pilna nepārtraukti pilnveidoties un likt lietā iegūto pieredzi, ar degsmi radīt ko jaunu, sekojot pasaules tendencēm un inovācijām.

AS Lido aizvadītais pārskata gads ir bijis veiksmīgākais uzņēmuma 37 gadu vēsturē. Uzņēmums ir sasniedzis jaunu apgrozījuma un peļņas rekordu.

Pārskata gads noslēgts ar 68,6 miljonu eiro neto apgrozījumu, kas ir par 10,1 miljonu eiro jeb 17% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Šis pieaugums novērojams gan ēdināšanas pakalpojumu segmentā, kur apgrozījums pieaudzis par 18%, gan pārtikas produktu vairumtirdzniecībā, kas piedzīvojusi 13% izaugsmi. Gads noslēgts ar 4,1 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa, kas ir augstākais rādītājs uzņēmuma pastāvēšanas laikā. No 2023.gada janvāra līdz decembrim uzņēmums nodokļos samaksājis 16,2 miljonus eiro.

Uzņēmuma finanšu rādītājus ir ietekmējuši vairāki stratēģiski soļi paplašinot un vienlaikus optimizējot uzņēmuma darbību. Pamats izaugsmei tika ielikts iepriekšējā pārskata periodā, kad uzņēmums paplašināja savu darbību Igaunijā, atverot jaunu restorānu tirdzniecības centrā "Kristiine". Savukārt nostiprinot savas pozīcijas Latvijas tirgū, pēc rekonstrukcijas tika atvērts Lido restorāns modes un dzīvesstila tirdzniecības centrā "Spice".

Ēdināšanas kompānija AS Lido jaunās ēdināšanas vietas izveidē tirdzniecības centrā Origo investējusi 600 000 eiro. Nākamgad plānots atvērt ēdināšanas vietu arī tirdzniecības centrā Alfa, kas tikšot izvietota piebūvē un būšot krietni lielāka nekā Origo izveidotā.

Jaunās ēdināšanas vietas izveidē Origo ieguldīts DNB bankas un attīstības finanšu institūcijas Altum finansējums.

Lido jaunā ēdināšanas vieta atrodas centra Origo B korpusā, Stacijas laukumā 2, Rīgā. Tās kopējā platība ir 332 kvadrātmetri.

Jaunajā Lido ēdināšanas vietā strādās 23 darbinieki.

Lido pērn apgrozīja 33,758 miljonus eiro un nopelnīja 1,23 miljonus eiro, liecina Firmas.lv informācija. Uzņēmums 2014.gadā cieta zaudējumus 888 957 eiro apmērā. Salīdzinot ar 2014.gadu, kad apgrozījums bija 33,158 miljoni eiro, pagājušajā gadā tas audzis par 2%.

Lido grupas kopējais apgrozījums pērn sasniedza 39 miljonus eiro, bet uzņēmumu kopējā peļņa bijusi 1,9 miljoni eiro. 2015.gadā grupas uzņēmumi Latvijā kopumā valstij nomaksājuši nodokļus 10,7 miljonu eiro apmērā, ierindojot Lido starp 100 lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā, informēja uzņēmumā.

Ēdināšanas AS Lido valdi atstājusi bijusī kompānijas komercdirektore Nora Masteiko, liecina Firmas.lv informācija.

Masteiko valdei pievienojās šā gada 27.martā.

Izmaiņas valdē reģistrētas 20.jūnijā. Darbu valdē turpina valdes priekšsēdētājs Māris Blumbergs un valdes locekle Solvita Treilande.

Kā skaidroja uzņēmuma pārstāvji, šāds lēmums pieņemts abpusēji, balstoties uz atšķirīgo redzējumu par uzņēmuma attīstībai būtiskiem jautājumiem.

Vakantajam valdes locekļa amatam tiks meklēts pieredzējis speciālists, norādīja uzņēmumā.

2015.gadā Lido apgrozījums pieauga par 1,8% un sasniedza 33,759 miljonus eiro, kā arī kompānija guva peļņu 1,237 miljonu eiro apmērā pretstatā 888 957 eiro zaudējumiem 2014.gadā, liecina Firmas.lv dati. Savukārt Lido koncerna apgrozījums 2015.gadā bija 38,227 miljoni eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā 2014.gadā, bet grupas peļņa bija 1,877 miljoni eiro pretstatā 949 755 eiro zaudējumiem gadu iepriekš.

Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding" apsver iespēju iegādāties 49% Latvijas restorānu tīkla "Lido" akciju, aģentūrai BNS paziņojuši konkurences uzraugi.

Lai arī pēc darījuma īstenošanas "Amber Beverage Group Holding" neiegūtu akciju kontrolpaketi, darījuma puses apsver iespēju vienoties, ka "Lido" statūti tiks mainīti, "Amber Beverage Group Holding" iegūstot tiesības padomē iecelt divus pārstāvjus.

Turklāt "Amber Beverage Group Holding" iegūtu tiesības uzlikt veto stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa pauda, ka "Lido" akcionārs Gunārs Ķirsons neplāno pārdot uzņēmumu kontrolējošo akciju daļu. Vienlaikus viņa norādīja, ka "Lido" ir lielākais ēdināšanas uzņēmums Latvijā un ik pa laikam parādās investoru interese par ieguldīšanu uzņēmuma akcijās. Arī patlaban vairāki investori ir izteikuši interesi kļūt par "Lido" akcionāriem, nomainot līdzšinējos mazākuma akcionārus.

Jaunatvērtajiem Lido restorāniem Vācijā darbiniekus atrod tur dzīvojošo latviešu vidū, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Divos nule kā atvērtajos Lido restorānos Vācijas galvaspilsētā Berlīnē aptuveni 60% no visiem darbiniekiem ir latvieši, tajā skaitā arī tie, kuri Berlīnē dzīvo jau ilgāku laiku. A/s Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa DB stāsta, ka tāds bija plāns – pirmie objekti Vācijā tiks vērti vaļā sadarbībā ar Latvijas kolēģiem, piesaistot darbiniekus no Latvijas un Berlīnes. Pēc R. Auziņas teiktā, atsaucība ir liela. Viena no oficiantēm, kura turpmāk strādās Lido restorānā tirdzniecības centrā Alexa, DB stāsta, ka dzīvo Berlīnē jau četrus gadus un studē dizainu, bet turpmāk uz pusslodzi strādās Lido. Arī a/s Lido dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons DB iepriekš norādīja, ka uzņēmums vēlas piedāvāt latviešiem darba iespējas Lido bistro Vācijā. «Ja atveram desmit objektus Vācijā, mums ir nepieciešami 400 darbinieki. Ja no Latvijas paņemsim 80% darbinieku, tad dosim labas darba vietas Vācijā,» piebilda G. Ķirsons.