Ēkas Rīgā, Raņķa dambī 14 un Kalnciema ielā 2B tiks sakārtotas piespiedu kārtā, piektdien izbraukuma sēdē vienojās Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas pārstāvji.

«Komisija pieņēma lēmumu par ēku piespiedu sakārtošanu, kas paredz, ka nekavējoties ir jāiežogo to pieguļošā teritorija, lai nodrošinātu nepieejamību nepiederošām personām un aizsargātu to veselību un dzīvību. Divu nedēļu laikā ir jāuzsāk ēku tehniskā apsekošana un mēneša laikā izstrādātais atzinums ir jāiesniedz Rīgas domes Īpašuma departamentā. Ne vēlāk kā viena mēneša laikā, īpašniekiem jādemontē uz ēku fasādēm izvietotie celtniecības sieti, kas aizsedz būvju nedrošos apdares elementus. Ir jāaizsedz būves pagraba, logu un durvju ailes ar pret uzlaušanu drošu konstrukciju materiāliem. Lēmuma projekts par ēku piespiedu sakārtošanu tiks pieņemts nekavējoties,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti 4. aprīlī apstiprināja lēmumu par grausta Jaunrozes ielā piespiedu sakārtošanu, to nojaucot, informē Rīgas dome.

Jaunrozes ielas zemes gabalā bez numura nekad līdz galam neuzceltā ēka, kas reiz tika plānota kā dzīvojamā māja ar sadzīves pakalpojumu punktu, jau kādu laiku ir apkārtnes iedzīvotāju satraukuma iemesls. Grausts nav noslēgts, tam brīvi var piekļūt nepiederošas personas, pie kam, tuvumā atrodas vairākas izglītības iestādes – divi bērnu dārzi un Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskola.

Rīgas domes Īpašuma departamenta būvinženieri veica grausta apsekošanu un konstatēja, būve ilgstoši netiek apsaimniekota un iekonservēta. Reāli pastāv tikai daļēji izbūvēts cokolstāvs no dzelzsbetona veidelementiem un dzelzsbetona plātņu pārsegumu, daļēji redzamas ķieģeļu mūra sienu. Jebkurā brīdi var notikt nesošo konstrukciju sabrukšana, tādēļ grausts ne tikai degradē apkārtējo vidi, bet arī apdraud sabiedrisko drošību.

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

#Brīdinājumus un sodus par īpašuma neuzturēšanu īpašniece no pašvaldības saņem jau kopš 2006. gada.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija ceturtdien izbraukuma sēdē nolēma Vīlandes ielas 11 namu klasificēt kā A kategorijas vidi degradējošu būvi un uzdeva Rīgas domes Īpašuma departamentam nekavējoties sagatavot domes lēmuma projektu par nama piespiedu sakārtošanu.

Vīlandes ielas 11. nama tehniskais un vizuālais stāvoklis jau vairāku gadu garumā nav uzlabojies un tā tehniskajā apsekošanas atzinumā norādīts, ka ēka pēc uzsāktās un pārtrauktās rekonstrukcijas un ugunsgrēka ēkas kreisajā spārnā, ir nonākusi avārijas stāvoklī. Dažādu nokrišņu ietekmē ir skarta tās vispārējā stiprība un telpiskā noturība, kas nopietni apdraud sabiedrisko drošību. Tāpēc komisija lēma, ka pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk ēkas sakārtošanas darbi un jādemontē tās ēkas daļas, kas ir demontējamas. Savukārt vēsturiskā fasāde ir jākonservē. Šoreiz sakārtošanas darbus īpašnieks vairs nevar atlikt, un tie ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā pašvaldība tos veiks pati piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Šodien, 11. aprīlī, Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti lēma, ka SIA Rietumu banka četru mēnešu laikā būs jāsakārto tai piederošais grausts Lielvārdes ielā 132.

Pagājušā gada septembrī Rīgas domes Īpašuma departamenta būvinženieri veica grausta apsekošanu un konstatēja, ka reiz paredzētajai biroju ēkai ir dedzis jumts, kā rezultātā laika apstākļi nepārtraukti ietekmē ēkas pamatus un nesošās konstrukcijas. Nu ēkas stāvokli jau var raksturot kā avārijas. Grausts ir brīvi pieejams, nav noslēgtas logu un durvju ailas, arī pieguļošā teritorija nav sakopta un tajā uzkrājušies dažāda veida atkritumi. Īpašuma departaments lūdza ēkas īpašniekus iesniegt rakstveida viedokli par turpmākajām darbībām, norādot konkrētus grausta uzturēšanas trūkumu novēršanas termiņus, kā arī lūdza iesniegt tehniskās apsekošanas atzinumu, bet atbilde netika saņemta, informē Rīgas dome.

Otrdien, Sanpaulu, Brazīlijā pilnībā sabruka 22 stāvus augsta pamesta biroju ēka, kurā mitinājās vairāki simti tā saukto skvoteru.

Ugunsgrēka iemesls nav zināms. Vismaz viens cilvēks ir miris un trīs ir pazuduši.

Televīzijas tiešraidē bija redzams vīrietis, kurš bija pieķēries pie ugunsdzēsēja glābšanas virves, cenšoties glābties no degošās ēkas augšējās daļas. Taču pēkšņi konstrukcija sabruka, kā rezultātā šis vīrietis nepaspēja izglābties.

Sanpaulu štata gubernators Marcio Franca atzina, ka šāda veida traģēdija bija gaidāma. «Šajā ēkā cilvēki nevar dzīvot, tie, kuri tur dzīvo, tie jau ir izmisuma stāvoklī. Šo traģēdiju jau varēja prognozēt iepriekš,» sacīja M.Franca.

Ugunsdzēsēji turpina meklēt upurus, kuri varētu atrasties zem betona gabaliem un metāla caurulēm.

Aizdegusies arī blakus esošā ēka, bet no tās cilvēki tika evakuēti un neviens netika ievainots.

Brazīlijas lielākās pilsētas Sanpaulu «sirdī» pamestā, 21 stāvu augstā bijušās rūpnīcas ēkā tagad mitinās liels skaits tā saukto skvoteru.

Prestes Maia, bijušajā tekstilizstrādājumu rūpnīcā, jau kopš 2010. gada neapskaužamos apstākļos mitinās simtiem ģimeņu un tas kļuvis par Brazīlijas mājokļu problemātikas simbolu.

Novecojošais cementa gigants atrodas tikai dažus metrus no savulaik plaukstošās La Luz dzelzceļa stacijas apkārtnes.

Jāatgādina, ka šā gada maijā Sanpaulu pilnībā sabruka 22 stāvus augsta pamesta biroju ēka, prasot arī cilvēku upurus.

Tev varētu interesēt arī:

FOTO: Sanpaulu sabrūk 22 stāvu ēka

ASV kompānija par 150 miljoniem iegādājusies Berlīnes skvoteru midzeni

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti apstiprinājuši lēmumu par grausta Torņakalna ielā 2 piespiedu sakārtošanu.

Grausts ir pēdējā ēka, kas Torņakalna ielā 2 palikusi no agrākās tekstilizstrādājumu manufaktūras Tekstiliāna, kuras demontāža tika sākta pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Minētās ēkas saskaņā ar ierakstiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā saistītas ar zemesgabalu Vienības gatvē 21, kura tiesiskais valdītājs kopš 2012. gada oktobra ir reģistrēta SIA Realm. Uzņēmums tā paša gada septembrī informēja Rīgas domes Īpašuma departamentu, ka pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz Realm vārda ēka tiks nojaukta, taču nojaukšanas darbi tā arī netika sākti.

2015. gadā būve tika klasificēta kā A kategorijas grausts, tādējādi atzīstot to par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu, un tai tika piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3 % apmērā.

Šodien, 19.septembrī, Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti lēma par graustu Brīvības gatvē 215 un Stiebru ielā 6A sakārtošanu piespiedu kārtā.

Nekustamais īpašums Brīvības gatvē 215 pieder kompānijai Gort un sastāv no zemes 2665 kvadrātmetru platībā un zemes īpašniecei nepiederošas dzīvojamās mājas Brīvības gatvē 215A un transformatoru ēkas. Īpašuma departamenta sertificēts būvinženieris apsekoja graustu, un tā tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. Ķieģeļu mūra ārsienas atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī, jo mitruma dēļ mūris ir bojāts, šuves erodējušās, ķieģeļu virskārta vietām sairusi, kā arī atdalījies apmetums, ir dziļa mūra šuvju erozija, kā arī konstatētas dažādas atvēruma plaisas, nestspējas zudums – iespējams neprognozējams apmetuma nobrukums. Lai novērstu neprognozējamu un neparedzamu atsevišķu apdares elementu un apmetuma atdalīšanos, visas būves fasādes un dūmeņi uz jumta apvilkti ar būvju aizsardzības tīklu. Nosegti un aiznagloti logi un ieejas durvis, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos būvē.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstāku apgrozījumu, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.

Tā intervijā žurnālam "Dienas Bizness" pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Fragments no intervijas

Mani mulsina, ka tagad, tā teikt, pa labi un pa kreisi tiek dalīta dažāda atbalsta nauda, daudzi tā var pierast, kļūt atkarīgi no šādām piešpricēm un tad vēlāk, ja mudinās, teiksim, strādāt attālināti, prasīs, lai valsts par to atsevišķi maksā. Tas šķiet attīstību bremzējošs faktors. Vajadzētu domāt, kā veicināt strādāšanu, nevis pa līdzības saņemšanu no valsts.

Principā tā tas ir. Bet šī ir ļoti neordināra situācija, tirgus ir mainījies, bizness ir mainījies ārējā pieprasījuma trūkuma dēļ. Līdz ar to mums ir kaut kādā veidā jāiekonservē, jāsaglabā biznesa infrastruktūra. Paldies Dievam, 2020. gads bija ļoti labs eksportā – mums pat ir izaugsme, lielāks eksports nekā 2019. gadā, bet mēs palīdzējām arī eksportējošiem uzņēmumiem. Savukārt, ja runājam par atbalstiem kā tādiem, piemēram, dīkstāves pabalstu pavasarī saņēma aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. Cita veida krīzē, kāda bija, teiksim, 2009. gadā, visi šie cilvēki būtu kļuvuši par bezdarbniekiem, taču šajā situācijā viņi turpina strādāt iepriekšējās darbavietās, nevis meklē alternatīvas. Tātad mēs pasargājām darba devējus no darbinieku aizplūšanas. Tas pats ir arī pašreizējā situācijā. Līdz ar to es nedomāju, ka uzņēmēji vai strādājošie būs pieraduši pie pabalstiem. Es domāju, ka lielāka problēma ir visāda veida ierobežojumi, kas gan šajā situācijā ir ļoti svarīgi un vajadzīgi, jo palīdzējuši mums izvairīties no saslimšanas pīķiem, kādi bijuši gan mūsu kaimiņvalstīs, gan citās Eiropas valstīs. Mums tas bija ļoti svarīgi tādēļ, ka mūsu veselības aprūpes sistēmas kapacitāte ir zemāka, līdz ar to, lai neuzspridzinātu veselības aprūpes sistēmu, mēs bijām spiesti ierobežojumus ieviest stipri ātrāk, pat pie zemākiem rādītājiem nekā citiem. Man rudenī pārmeta, ka es skatos tikai uz vienu rādītāju – bezdarbu, bet atcerēsimies, kā bija 2008. gadā, kad bija cilvēku masveida aizbraukšana, traģēdijas ģimenēs, atkarības utt. Viss sliktais, kas ir, nāk no bez darba. Šajā gadījumā mums bija iespēja no tā izsargāties. Mūsu pieejas pareizību ap liecina arī, piemēram, tas, ka no novembra esam bezdarba līmeņa rādītājā zem Igaunijas – tā ir pirmo reizi pa 30 gadiem, Igaunija ar zemāku bezdarbu vienmēr mūs ap steidza. Arī pašreiz mums turas kaut vai par pusprocentu labāks rādītājs, bet, ņemot vērā tur izskanējušo informāciju ar ļoti krasiem ierobežojumiem augstā saslimstības līmeņa ar Covid-19 dēļ, pat pie lielāka IKP un lielākām finanšu iespējām viņu gatavotā atbalsta pakete ir 500–800 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka vēl pieaugs arī bezdarba rādītāji. Un jāatgādina, ka viņu atbalsts uzņēmējiem ir tad, ja apgrozījums krītas vairāk nekā par 50%, mums ir 20% pret 2020. gadā strādājošiem mēnešiem un 30% pret 2019. gadu.

No šī gada 1. janvāra tirdzniecības vietās visā Latvijā, vēloties iegādāties produktus un pie kases vaicājot pēc plastmasas maisiņa, var nākties rēķināties ar papildu izdevumiem.

Tas saistāms ar grozījumiem Latvijas Republikas Iepakojuma likumā, kas stājušies spēkā saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dalībvalstu pienākumu savā nacionālajā likumdošanā iestrādāt plastmasas direktīvā noteikto. ES regulējums nosaka, ka līdz ar 2021. gadu tiks noteikts aizliegums vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu – šķīvju, ēdamrīku, salmiņu, vates kociņu, balonu kātiņu – apritei visā ES teritorijā.

Mēs visi vēlamies dzīvot skaistā un sakoptā vidē, vai ne? Latvieši spēj novērtēt dabu un tās sniegtās veltes, apzinoties, ka, ja par to nerūpēsimies, no zaļas valsts statusa mums būs jāatsakās. Gadu no gada tiek organizētas talkas, kuru ietvaros tiek savākti neskaitāmi maisi ar atkritumiem, kas nonākuši ceļmalās, mežos, ūdenstilpnēs un parkos. Liela daļa no savāktajiem atkritumiem ir dažādi plastmasas izstrādājumi, kuru sadalīšanās dabā var prasīt vairākus gadu tūkstošus. Nav noslēpums, ka plastmasa atstāj neatgriezeniskas sekas uz vidi, kurā dzīvojam. Tieši vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi veido Eiropā vairāk nekā 70% no jūras piedrazojuma. Ir virkne valstu, kurās plastmasas maisiņu ražošana un tirdzniecība ir aizliegta. Tas, ka beidzot sekojam citu valstu piemēram, ir pareizi un loģiski, lai gan jāatzīmē, ka mūsu iedzīvotāju saprātīgo attieksmi pret plastmasas maisiņu izmantošanu esam ievērojuši jau pirms ilgāka laika.

Popularizējot autonomus bezpilota transportlīdzekļus un piedāvājot risinājumus to izmantošanai sabiedriskajā transportā ikdienā, Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) sācis jauna projekta īstenošanu, kurā šādu transporta veidu izmēģinās Jelgavā un Aizkrauklē, informē ZPR pārstāvis Aigars Ieviņš.

Ar projekta Sohjoa Baltic aktivitātēm Latvijā tiks sperts plats solis bezvadītāju transporta izmantošanā, pētot, popularizējot un praksē pārbaudot iespējas sabiedriskā transporta sistēmā izmantot autonomus bezpilota elektriskos autobusus.

Ņemot vērā, ka autonomi transportlīdzekļi satiksmē ir jaunums visā Eiropā, un šobrīd tāda tipa transportlīdzekļus lielākoties izmanto slēgtās teritorijās - lidostās vai lielās ražotnēs -, projektā liels uzsvars tiks likts uz iesaistīšanos juridisko jautājumu risināšanā un sinhronizēšanā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lielākajā daļā projekta dalībvalstu esošā likumu bāze šobrīd neļauj satiksmē pilnvērtīgi izmantot visas šādu transportlīdzekļu iespējas, un automašīnās nepieciešams "vadītājs", kurš var pārņemt vadību bīstamās situācijās. Tāpat nepieciešamas kompleksas izmaiņas vairākos likumos un noteikumos, lai precīzi noteiktu atbildības un satiksmes organizēšanu. Arī Latvijā plānots sākotnēji piedāvāt līdzīgu modeli, pirmo izmēģinājuma braucienu laikā autobusā vienmēr atrodoties pavadonim, līdzīgi kā pirmsākumos tas bija liftos.

Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 5, vairāk nekā desmit gadus darbojās Rīgā reģistrētās SIA Enhars veikals-kafejnīca Pie Anniņas. 2. janvārī pircējiem veikals slēgts. Veikala telpas nu ir tukšas — mēbeles un iekārtas jau gandrīz pilnībā aizvestas.

Bez darba palikušas divas pārdevējas un divas konditorejas izstrādājumu cepējas, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Pēc SIA Enhars tirdzniecības speciālista Rolanda Englanda informācijas, veikals vairs nebija rentabls, tādēļ īpašnieki to nolēmuši slēgt.

Šī paša iemesla dēļ ārpus Rīgas slēgti vēl vairāki veikali. Nodokļu slogs pieaug, taču ieņēmumi vairs nav tik lieli.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Aizvadītās nedēļas nogalē Aizkrauklē autoostas telpās durvis vēris klubs «Stacija», vēsta reģionālais medijs Staburags.

Vērojot autoostā notiekošo kopš aizvadītās piektdienas, medijs secina, ka muzikālie vakari tur noteikti turpināsies, jo «iekārtota pamatīga skatuve. Bet arī pasažieriem kāds stūrītis pagaidām tajā visā ir atstāts. Piektdien pa dienu soli, kur pasažieriem gaidīt autobusu, bija sastumti vienā telpas stūrī, bet viss pārējais norobežots ar melnu plēves sienu. Paveroties augšup, varēja manīt metāla skatuves konstrukcijas prožektoriem un skaņas pastiprinātājiem. Pirmdien, iegriežoties autoostā, tās pārvērtības jau varēja izpētīt pamatīgāk. Vietā, kur kādreiz bija biļešu kases un tirdzniecības kiosks, izveidota bāra lete, pretī ieejai — skatuve. Autobusa gaidītājiem atstāti daži soli pie veikala «Jutta» durvīm. Šis stūris no visas pārējās telpas norobežots ar sakrautiem soliem un novilktām virvēm, uz kurām piestiprinātie uzraksti vēsta par to, ka tālāk iet nedrīkst, pieslēgta signalizācija un videonovērošana».

Šogad aprit 25 gadi kopš pašmāju degvielas mazumtirgotāja "Virši" dibināšanas.

1995. gada ziemā trīs jauni cilvēki – Jānis Riekstiņš, Jānis Rušmanis un Vilis Plūme, strādājot savās specialitātēs kā galvenais inženieris, loģistikas speciālists un enerģētiķis, īstenoja ideju par degvielas tirdzniecību un atvēra savu pirmo degvielas uzpildes staciju (DUS) Aizkrauklē.

Laika gaitā daudz kas ir mainījies, taču uzņēmuma darbības veids un darītāju filozofija palikusi nemainīga.

"Savu darbu jaundibinātais uzņēmums sāka tālajā 1995. gadā Aizkrauklē, izīrējot no kolhoza uzpildes staciju, kurā veicām degvielas tirdzniecību lauksaimniecības vajadzībām. Stacijā bija iespējams uzpildīt dīzeli un benzīnu, kā arī iegādāties nelielu produktu klāstu," stāsta J. Riekstiņš, uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu uz Rēzekni un Daugavpili nākotnē, iespējams, varētu apsvērt arī divstāvu vilcienu ieviešanu, sacīja AS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Runājot par jauno elektrovilcienu iepirkumu, kurā drīzumā paredzēts izsludināt otro kārtu, Lubāns pauda, ka viens iemesliem, kāpēc iepirkums kavējās, bija arī AS Latvijas dzelzceļš (LDz) plānotais dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts. Pirmā projekta kārta paredz elektrificēt līniju Rīga-Krustpils-Daugavpils/Rēzekne, kam ir tieša ietekme uz PV darbību - esošie elektrovilcieni posmā Rīga-Aizkraukle nebūs ekspluatējami.

«Tas ir lielais nezināms - lai gan virzība it kā ir skaidra, gala lēmums vēl nav pieņemts. Mūsu risinājums tehniskajā uzdevumā it tapis pavisam nesen, bet tas ļauj būt elastīgiem un gataviem ar pēc iespējas mazāk izmaksām nodrošināt vilcienu kustība Rīga-Aizkraukle posmā. Vienlaikus būsim gatavi tam, ja ekonomika attīstīsies, kravas aizies un LDz realizēs ne tikai pirmo elektrifikācijas posmu, bet arī otro posmu, šiem vilcieniem, kuru kalpošanas laiks ir 30 vai 35 gadi, būs jābrauc 25 kilovoltu maiņstrāvas tīklā ne tikai uz Aizkraukli, bet arī uz Skulti, Jelgavu un Tukumu. Mēs to būsim gatavi izdarīt,» klāstīja Lubāns.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Šobrīd ēkā Aizkrauklē, kur notiek kluba «Stacija» darbība, tā ir vienīgā ēkas funkcija, taču šā gada laikā īpašuma nomnieki vēlas piesaistīt apakšnomniekus un šajā vietā atvērt modernu un konkurētspējīgu kafejnīcu. Pie telpu labiekārtošanas šobrīd tiek strādāts, darbu ir daudz, taču, kā nomnieka pārstāvis akcentē biznesa portālam db.lv, klubs «Stacija» šobrīd ir eksperimenta līmenī un lielas investīcijas netiek veiktas. Telpas ir iznomātas no ēkas īpašnieka, pasažieru pārvadātāja AS «CATA», kura viens no daudzajiem akcionāriem ir Aizkraukles pašvaldība.

Aizkraukles autoosta vecajā ēkā sen vairs nepilda savas funkcijas, tāpēc telpām esot rasts cits lietojums. «Šī ēka jau sen nedarbojas kā autoosta — kases slēgtas jau vairākus gadus, un saistība ar vārdu «autoosta» ir vairs tikai ieradums. Aizkraukles iedzīvotāji ļoti specifiski reaģē uz pārmaiņām. Viņi uzreiz tās nepieņem. Bet ir svarīgi saprast, ka jaunās izmaiņas ir būtiskas, lai sakārtotu vidi pilsētas centrā un varētu atbrīvoties no negatīvā, tajā skaitā no zināmas sabiedrības daļas, kas degradē paši sevi un vidi ap sevi,» komentē Pēteris Melnbārdis, nomnieka pārstāvis.

Klubs «Stacija» tika izveidots kopā ar domubiedriem un ir balstīts vairāk uz entuziasma pamatiem. Pilsētas dome tika savlaicīgi informēta, ka pilsētā ienāks klubs un, sadarbībā ar AS «CATA», tiks «atdzīvināta» bijusī autoostas ēka.

Gatavojoties bezpilota transportlīdzekļu izmēģinājumiem Zemgalē, apzināti iespējamie maršruti, kuros Jelgavā un Aizkrauklē varētu veikt izmēģinājuma braucienus, informē Zemgales Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš.

Sadarbībā ar Somijas partneriem, kas testus jau sākuši, Ceļu satiksmes drošības direkciju un pašvaldību pārstāvjiem izvērtēti potenciālie maršruti un pieņemts provizorisks lēmums par izmēģinājumu vietām abās pilsētās. Jelgavā testus plānots veikt uz salām starp Lielupi un Driksu, pasažierus vedot no Pils salas tējas namiņa līdz rekonstruētās Pasta salas aktīvās atpūtas zonai. Šāds maršruts izvēlēts, jo tajā nav intensīva satiksmes plūsma, kas varētu radīt bīstamas situācijas, taču vienlaikus tas ir gana izaicinošs, ar dažādiem šķēršļiem, kas pietuvināti ikdienas situācijām satiksmē. Savukārt Aizkrauklē plānots testus veikt maršrutā uz pilsētas Vēstures un mākslas muzeju - arī šeit transportlīdzekļu kustība ir samērā neliela, taču infrastruktūra ļauj pārliecināties par iespējām nākotnē bezpilota autobusu izmantot nozīmīgākos maršrutos, piemēram, no Aizkraukles dzelzceļa stacijas uz centru.

AS "Latvenergo" 2024. gadā turpina vienu no Latvijā nozīmīgākajiem projektiem enerģētikas ilgtspējai – Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi.

Tā palielinās Pļaviņu HES drošumu un ir sabiedrības un valsts enerģētiskās drošības projekts. Šobrīd norit sagatavošanās darbi būvniecības uzsākšanai Aizkrauklē, lai realizētu stratēģiskas nozīmes būvi un sakārtotu pilsētas ainavu.

Bagātīgos pavasara un pēdējos gados arī ziemas palos visa Latvija priecājas par majestātiskajiem ūdenskrituma skatiem no atvērtiem Pļaviņu HES aizvariem. Taču Pļaviņu HES ir sava maksimālā ūdens caurlaides robeža, bet Daugavas ūdens pietecei ir potenciāls to pārspēt. Tāpēc viens no topošās rezerves pārgāznes uzdevumiem ir nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju vismaz 4000 m3/s ar iespējami augstāko uzstādījuma līmeni. Tikpat svarīgi ir samazināt Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās un nodrošināt palu ūdens novadīšanu, lai novērstu nepieciešamību tos pārvadīt pāri Pļaviņu HES būvei, radot tai papildu slodzi un nevēlamas vibrācijas.

Uz Saulkrastu apvedceļa (A1) no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,030.-36,297. km) sākas seguma atjaunošanas darbi un jau šonedēļ tur būs viens ar luksoforiem regulēts posms un ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.

Luksoforu posmu skaits ar laiku pieaugs. Būvdarbu ietvaros veiks izlīdzinošo frēzēšanu un jaunas asfalta virskārtas ieklāšanu, informēVAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC). Būvdarbus veic SIA Via par līgumcenu 2,2 miljoni eiro (ar PVN), ko finansē valsts budžets. Plānots, ka darbs ilgs trīs mēnešus.

Savukārt Jūrmalas šosejas (A10) remontdarbu zonā no Rīgas robežas līdz Jūrmalai satiksme ir pārslēgta uz Rīgas virziena brauktuvi pa divām joslām katrā virzienā. Tāpēc autobraucēji aicināti pievērst īpašu uzmanību ceļazīmēm pie divlīmeņu mezgla Jūrmalas šosejas krustojumā ar Rīgas apvedceļu, jo asfaltēšanas laikā satiksmes mezgla nobrauktuves būs slēgtas - satiksmes organizācija tur var tikt mainīta katru dienu.

Ņemot vērā, ka Iepirkumu komisija pieņēma lēmumu par uzvarētājiem 12 maršrutu tīkla daļās no kopumā 16, ir izsludināts starptautisks konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam izsludināšanu atlikušajās četrās maršrutu tīkla daļās - "Cēsis", "Limbaži, Sigulda", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni," infomē Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone..

Iepirkumu uzraudzības birojs ir akceptējis iepirkuma izsludināšanu un publicējis paziņojumu mājaslapā www.iub.gov.lv. Tādējādi līdz šī gada 17. augustam pretendenti varēs sagatavot un iesniegt Autotransporta direkcijai savu piedāvājumu.

Tukšo autobusu cena 

Pasažieru pārvadājumu ierobežojumi un nepārtraukti aicinājumi pārdomāt vajadzību braukt transportā...

Atklāts konkurss par pakalpojumu nodrošināšanu lotē "Cēsis", "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni", "Limbaži, Sigulda" un "Ogre, Aizkraukle" izsludināts atkārtoti, jo visu pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda iepirkuma nolikuma prasībām.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena veido 40%, bet tehniskais piedāvājums - 60%. Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums; pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem; autobusa tehniskais aprīkojums; pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un drošība, piemēram, videonovērošana, kas fiksē autovadītāja veiktās darbības, un GPS; papildu bonusi, piemēram, bezskaidras naudas norēķini u.c.

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums šajās četrās lotēs ir nedaudz virs 15 miljoniem kilometru gadā, bet autobusu nobraukums visās 16 daļās ir aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Visi pretendenti pieteikumus varēs iesniegt līdz 17. augustam. Plānots, ka iepirkuma rezultāti tiks paziņoti septembra beigās.

Saskaņā ar esošajiem konkursa rezultātiem 12 maršrutu tīkla daļās pasažieri iegūs augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiks nodrošināti ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā būs mazāks par pieciem gadiem; informācija par gaidāmajām pieturām autobusos tiks paziņota gan audio formātā, gan vizuāli; visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu (wi-fi), kas izmanto vismaz LTE jeb 4G+ mobilo datu pārraides tehnoloģiju, kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini; trešdaļa autobusu būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem; vismaz 70% autobusu būs uzstādīts pacēlājs, nodrošinot transportlīdzeklī vismaz vienu vietu, kas paredzēta personai ratiņkrēslā; aptuveni 10% no visiem pakalpojumu nodrošināšanā izmantojamajiem autobusiem būs bezizmešu.

Pretendenti Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesnieguši 11 pārsūdzības par konkursa rezultātiem. Iepirkumu uzraudzības birojs tās vērtēs līdz septembrim. Savukārt piecās lotēs, kur pārsūdzību nebija, tiks slēgti līgumi ar uzvarētājiem.