Kopš šī gada marta universālveikalā Stockmann ieviesta pasaulē lielākā mobilo maksājumu sistēma Alipay, ko labprāt izmanto tūristi no Ķīnas.

Alipay pašlaik ir vairāk nekā miljards aktīvo lietotāju visā pasaulē, un ar tās palīdzību katru dienu tiek veikts vairāk nekā simts miljonu mobilo maksājumu.

«Ņemot vērā universālveikala atrašanās vietu pilsētas sirdī, tūristi viedo lielu daļu mūsu klientu portfeļa, tāpēc aktīvi strādājam pie tā, lai spētu piedāvāt risinājumus, kas uzlabotu viņu iepirkšanās pieredzi, un maksājumu ērtuma nodrošināšana ir viens no šiem veidiem. Sadarbība ar «Alipay» ir vēl viens solis tuvāk mūsu nākotnes plāniem digitālo projektu attīstībā, kas jau tagad pozitīvi atspoguļojas Ķīnas tūristu veikto pirkumu apmērā,» teic Dace Goldmane, universālveikala »Stockmann« direktore.

Rietumu sankciju ietekmē pērn sagruvusi Krievijas tūrisma nozare, ceturtdien secinājusi Krievijas Tūrisma operatoru asociācija.

2022.gadā Krieviju apmeklēja tikai 200 100 ārzemju tūristi, kas ir par 96,1% mazāk nekā gados pirms pandēmijas.

"Iemesli ir skaidri: slēgtās debesis starp Krieviju un lielāko daļu Eiropas valstu, kā arī neiespējamība Krievijā izmantot ārvalstīs izdotās "Visa" un "Mastercard" kartes," norādīja asociācija.

Lielākā daļa Eiropas slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām dažas dienas pēc tam, kad Krievija 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā.

Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" no 2022.gada marta pārtrauca visus ārvalstu reisus, bet pēcāk pakāpeniski atjaunoja lidojumus uz valstīm, kurus Maskava uzskata par draudzīgām.

Tūrismu negatīvi ietekmēja arī Ķīnas stingrie ierobežojumi cīņā ar Covid-19.

Pagājušajā gadā Latvijas beznodokļu jeb tax free veikalos ārvalstu viesi iztērējuši par piektdaļu vairāk nekā pirms gada - virs 20 miljoniem eiro. Visaktīvākie pircēji ir no Krievijas, šīs valsts pārstāvis vienā veikalā pērn iepircies pat par 20 000 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Latvijā jau 18 gadus trešo valstu tūristiem par pirkumiem veikalos iespējams atgūt daļu – patlaban 15% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tax free pakalpojumu mērķis ir mudināt tūristus vairāk iepirkties, atbalstot vietējos tirgotājus. «Ja šie pircēji, šie tūristi veic daudz pirkumus, mēs radam papildu darba vietas, ceļās apgrozījums mazumtirdzniecības veikaliem,» skaidro nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātājas Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane.

Pērn tirgotāju kontos no taxfree pirkumiem ieripoja par 22% vairāk naudas nekā pirms gada. Pieaugums bijis tik straujš, jo pirms gada piedzīvots straujš kritums. «Kad sākās sankcijas pret Krieviju, protams, jo rubļa vērtība kritās, tas bija 2016. gads, tad bija gana liels kritums. Tagad tā kā naftas cena iet uz augšu, tad arī rublis atkopies,» saka Kalmane. Latvijā taxfree sistēmā šobrīd piedalās 2000 veikali. Tos tūristi, mūsu valstī ierodoties ar lidmašīnu, vilcienu vai auto transportu, var atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.

Šobrīd skaidrs ir tas, ka Ķīnas koronavīrusam būs negatīva ietekme uz pasaules tautsaimniecību. Tādējādi trieciens tas būs arī Eiropas ekonomikai.

Uz to uzmanību vērš gan privāto banku, gan pašu vecā kontinenta institūciju pārstāvji. Sagaidāms, ka reģionā pa dubļiem turpinās kulties, piemēram, ražošana. Šā mēneša Eurostat dati jau atklāja, ka decembrī eirozonas rūpnieciskā ražošana gada skatījumā sarukusi par 4,1%. Turklāt vārgāka izskatījās arī reģiona mazumtirdzniecība, kas gada laikā decembrī auga vien par 1,3%.

Valdot šādam fonam, Eiropas Komisija (EK) likusi nojaust, ka Ķīnas vīrusa efekts var nozīmēt vēl vājāku reģiona ekonomikas dinamiku. Tā norāda – kamēr daži riski ir mazinājušies, parādījušies arī jauni. Rezultātā šobrīd EK sagaida, ka reģiona tautsaimniecība šogad augs par 1,2% un nākamgad – par 1,4%.

Japānu pirmajā pusgadā apmeklēja 17,78 miljoni tūristu, kas ir jauns rekords un par miljonu tūristu pārspēj pirmspandēmijas rādītāju, piektdien paziņoja Japānas nacionālā tūrisma organizācija.

Vājais jenas kurss piesaista interesentus Japānai, kur tūristi tērē, gan pērkot tradicionālos tērpus kimono, gan nažus, gan ieturot izsmalcinātas maltītes.

2019.gadā, kad tūrisma nozari nebija skāruši Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi, janvārī-jūnijā Japānu apmeklēja 16,63 miljoni tūristu, kas tolaik bija rekords, raisot bažas par pārmērīgiem pūļiem tādās tūristu iecienītās vietās kā Kioto un Fudzi kalns.

Japānas premjerministrs Fumio Kisida valdības sēdē mudināja vairot tūristu interesi par Japānas lauku reģioniem, vienlaikus cīnoties pret pārmērīgām tūristu masām.

Gaidāms, ka šogad Japānu apmeklēs 35 miljoni ārvalstu tūristu, valsts ekonomikā ieplūdinot astoņus triljonus jenu (57 miljardi eiro).

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

2019. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 781,1 tūkstotis ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2018. gada 2. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Lai gan ir vērojams neliels pieaugums, kopējais tūristu skaits joprojām ir katastrofāli mazs.

Latvijā vērojamais pieaugums krietni atpaliek no 3,5 līdz 4% pieauguma Eiropā, kā arī atgādina, ka Pasaules Tūrisma organizācijas prognoze 2019. gadam bija 4%.

Bāzes tirgus – Vācija

Tūristu skaita pieauguma dinamika pagaidām nav liela. Būtiski mazāk viesu bijis no ASV (par 32,9% mazāk). Domāju, ka šādu samazinājumu ietekmēja fakts, ka 2018. gadā vairāku militāro projektu dalībnieki tika klasificēti kā tūristi, jo apmetās viesnīcās. Tā kā tūristu skaits nav liels, šādas izmaiņas tomēr būtiski atspoguļojas statistikas datos.

Pozitīvi vērtējams viesu skaita pieaugums no Vācijas (par 6,2%). Būtībā Vācija ir Latvijas tūrisma piedāvājuma bāzes tirgus. Mums ir kopīgas kultūras, vēstures un citas iezīmes, turklāt tūristiem no Vācijas varam piedāvāt plašu segmentu – kulinārās iespējas, pludmales un dabu, operas apmeklējumu u.tml. Vācijas iedzīvotāji mums ir mentāli ļoti tuvi, un viņiem ir saprotami Latvijas piedāvātie produkti un pakalpojumi.

Ir gūts vēl viens apliecinājums tam, ka Ķīnas tūristi ir iekārojami kabatzagļu acīs. Parīzē kāds Versaļas pils apmeklētājs zaudējis vairāk nekā desmit tūkstošus eiro, kad zagļi tikuši pie viņa kabatām, vēsta thelocal.fr. Pēc tam ķīniešu tūristi brīdināti tomēr nenēsāt līdzi šādas summas.

Versaļas pils, kas ir viens no Ķīnas tūristu iecienītākajiem apskates objektiem Francijā, kļuvusi arī par zagļu iemīļotu vietu. Katru gadu Franciju apmeklē vairāk nekā miljons Ķīnas tūristu.

Kāds 35 gadus vecs ķīnietis nupat šķīries no 10 500 eiro. Tā esot lielākā daļa no viņa brīvdienu budžeta. Kabatzagļi uzglūnējuši, kamēr viņš stāvējis rindā.

Zagļi ņēmuši vērā faktu, ka ķīnieši dod priekšroku maksājumiem skaidrā naudā, nevis ar maksājumu kartēm.

Jaunās koronavīrusa izplatības dēļ pasaules tūrisma nozare zaudēs vismaz 22 miljardus dolāru (20 miljardus eiro), ņemot vērā Ķīnas tūristu patēriņa kritumu, ceturtdien prognozēja Pasaules Ceļojumu un tūrisma padome (WTTC).

"Ir pāragri precīzi zināt, taču WTTC sadarbībā ar "Oxford Economics" veikusi sākotnējus aprēķinus, kuros tiek lēsts, ka krīze nozarei izmaksās vismaz 22 miljardus dolāru," intervijā spāņu laikrakstam "El Mundo" norāda padomes prezidente Glorija Guevara.

"Šie aprēķini ir balstīti uz iepriekšējo krīžu, tostarp SARS un H1N1 pieredzes, un uz zaudējumiem, ko rada Ķīnas tūristi, kuri pēdējās nedēļās nav spējuši ceļot. Ķīniešu tūristi ceļojumu laikā tērē visvairāk," skaidro Guevara.

WTTC gan brīdina, ka tūrisma nozares zaudējumi var sasniegt pat 49 miljardus dolāru, ja krīze ilgs tikpat ilgi, cik SARS epidēmija. Turklāt, ja koronavīrusa epidēmija turpināsies vēl ilgāk, tad zaudējumi varētu pieaugt līdz 73 miljardiem dolāru.

Gada pirmajā pusē Latvijā ievērojami palielinājies no ārvalstu tūristu pirkumiem iekasētais naudas apjoms, sasniedzot 46% pieaugumu attiecībā pret 2016.gada pirmo pusgadu, liecina Global Blue Latvija apkopotie dati.

Visaktīvāk iepirkušies viesi no Krievijas, ļaujot secināt, ka austrumu kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pārvarējuši pērn novēroto nevēlēšanos tērēt naudu un atkal Rīgas apmeklējumu izmanto, lai iegādātos elektrotehniku, apģērbus, juvelierizstrādājumus un citas preces. Dati rāda, ka ievērojami audzis arī tālāku zemju iedzīvotāju Tax Free pirkumu apjoms, jo īpaši Izraēlas, Uzbekistānas un Ķīnas tūristu.

Tirdzniecības kompleksa Spice, kur tiek veikta vairāk nekā ceturtā daļa no visiem Latvijas Tax Free pirkumiem, apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā vislielāko tūristu apmeklējuma pieaugumu piedzīvoja elektrotehnikas veikali. Tajos ieņēmumi no preču pārdošanas ārpus Eiropas Savienības mītošajiem pircējiem divkāršojušies un pat trīskāršojušies. Dubultojies arī juvelierizstrādājumu tirdzniecības apjoms, bet apģērbu veikalos apgrozījuma pieaugums atkarībā no zīmola svārstās 20-60% robežās.

Tā saucamā "Janvāra barometra" hipotēze paredz to, ka gada pirmais mēnesis ir lielisks priekšvēstnesis tam, kāds noskaņojums fondu tirgū būs visu atlikušo gadu.

Proti, ja šī mēneša skatījumā pasaules ietekmīgākajā akciju tirgū - ASV - ir vērojama cenu palielināšanās, tad vēsture liecina, ka veiksmīgs akcijām būs arī viss atlikušais gads.

Janvāris gluži noslēdzies vēl nav, lai gan kaut kādu sauso atlikumu tāpat izvilkt jau var. Kopumā gada pirmais mēnesis bijis visai interesants. Pašā gada sākumā pasaulei piedraudēja jauns karš, kur ASV un Irāna apmainījās ar savstarpējām raķešu dāvanām. Tas akcijas gluži no rekordu sasniegšanas ritma izsist nespēja.Ja ne raķetes, tad vīruss! Janvāra otrajā pusē tas pa spēkam, iespējams, būs bijis nāvējošajam Ķīnas koronavīrusam.

No gada sākuma līdz 17. janvārim ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība bija pieaugusi par vareniem 3%.

Nav svarīgi, kurā pasaules vietā notiek aviācijas tēmai veltīta konference, ‒ tajā diskutēs par Ķīnas un zemo cenu lidabiedrību iespējam, to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja partneris MIDAS Aviation Džons Grānts.

Viņš forumā stāstīja par Eiropas Savienības‒Ķīnas un tālo lidojumu zemo cenu aviokompāniju iespējām. Tiek prognozēts, ka jau 2021. gadā Ķīna būs lielākais tirgus, apsteidzot ASV. Pērn 137 miljoni ķīniešu devās uz ārvalstīm, kļūstot par lielāko tirgu šajā aspektā. Turklāt 40% no viņiem ceļoja grupās. Tā kā tikai 10% ķīniešu ir pases, bet vienam miljardam to nav, šis ir milzīgs tirgus – divreiz lielāks par ES. Ķīnas tūristi arvien vairāk izvēlas jaunus ceļojumu produktus, piemēram, medicīnas tūrismu, dabas apskati.

Interesanti, ka galvenās ķīniešu lidsabiedrības pērn palielinājušas sava zīmola vērtību, kā arī investējušas citās aviokompānijās. Tai pašā laikā arī Ķīnā neiztikt bez izaicinājumiem. Piemēram, galvenās lidostas (Pekina, Šanhaja, Honkonga) ir sasniegušas pasažieru apkalpošanas griestus. Savukārt, zemo cenu aviokompāniju jomā Ķīna atpaliek no pārējās pasaules – tur ir tikai viena vietējā šī segmenta lidsabiedrība, aizņemot tikai 2,6% no ķīniešu kompāniju tirgus.

Ņemot vērā jaunā nāvējošā koronavīrusa izplatīšanos, Lielbritānijas nacionālā aviokompānija "British Airways" apturējusi visus lidojumus uz un no Ķīnas.

"Mēs esam apturējuši visus lidojumus uz un no Ķīnas kontinentālo daļu," paziņoja "British Airways", norādot, ka lidojumi apturēti no paziņojuma brīža.

Aviokompānija atklāja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, ievērojot Lielbritānijas Ārlietu ministrijas padomu.

"Mēs atvainojamies klientiem par neērtībām, bet mūsu klientu un apkalpes drošība vienmēr ir mūsu prioritāte," paziņoja "British Airways".

Normālos apstākļos "British Airways" lidmašīnas katru dienu lido no Londonas Hītrovas lidostas uz Pekinu un Šanhaju.

Arī Krievijas aviokompānija "Urals Airlines" trešdien paziņoja, ka apturējusi lidojumus vairākos maršrutos uz Eiropu, kurus iecienījuši tūristi no Ķīnas, tostarp atcelti reisi uz Parīzi un Romu.

Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās iedragājusi vēl viena uzņēmuma vērtību – Itālijas modes zīmola Prada vērtība piedzīvojusi straujāko kritumu kopš janvāra, liecina Bloomberg dati.

Kompānija paziņojusi par negaidītu pērnā gada peļņas kritumu, jo aizvadītajā gadā Ķīnas tūristi juaņas vērtības krituma dēļ samazināja savus tēriņus Honkongā un Makau.

Prada peļņa saruka par 10% līdz 323,8 miljoniem eiro, kas ir mazāks apjoms, salīdzinot ar analītiķu prognozētajiem 378 miljoniem eiro.

Reaģējot uz šīm ziņām, uzņēmuma akcijas cena saruka par 9,2% jeb 700 miljoniem dolāru, kas ir straujākais kritums tirdzniecības sesijas laikā. Pērnā gada laikā uzņēmuma akcijas cena ir sarukusi par 36%.

Ķīnā atklāts milzu radioteleskops, raksta MarketWatch.

Teleskops izvietots Pingtangā, nelielā ciematā Gužo provincē. Svētdien radioteleskops tika iedarbināts testa režīmā.

Ķīnas teleskopa diametrs ir 500 metri un tā izveide ietilpst Ķīnas plānos kļūt par zinātnes lielvalsti. Kad radioteleskops darbosies pilnā režīmā, tas spēs uztvert radio viļņus, ko raidījuši objekti kosmosā, kā arī pētīt galaktiku attīstību. Tiesa gan, izpētes plānus var kavēt vietējās valdības vēlme šo objektu padarīt par tūristiem pievilcīgu galamērķi.

Teleskopa vērtība ir 180 miljoni ASV dolāru.

Tas ir jūtīgs pat pret vājākajiem kosmosa signāliem, tādēļ ieslēgts tālrunis blakus objektam ir pielīdzināms saules staru iespīdināšanai acīs cilvēkam – tas var padarīt aklu, skaidro projekta pārstāvji. Tādēļ piecu kilometru rādiusā ap objektu aizliegts lietot visas ierīces, kas rada mikroviļņus, ieskaitot tālruņus, TV, mikroviļņu krāsnis un automašīnas, taču autori bažījas, ka tūristi vēlēsies iegūt objekta fotogrāfijas un publicēt tās sociālajos medijos.

Savulaik slepeno pazemes bunkuru izmantošanai mūsdienās ir dažādi piemēri, tostarp tajos mēdz piedāvāt arī nakšņošanas pakalpojumus. Taču zem rehabilitācijas centra «Līgatne» esošais padomju laiku slepenais bunkurs šādu iespēju tuvākajā nākotnē nepieļauj, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ludmila Annuškāne.

«Bunkurā netiks izveidota viesnīca, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru mums nav,» saka L. Annuškāne, kura bunkurā strādājusi arī padomju laikos. Bunkurs kā slepens objekts ir izbūvēts pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.

FOTO: ekskluzīva viesnīca armijas bunkurā

Bunkurs ir cieši saistīts ar Rehabilitācijas centru «Līgatne», kuram šobrīd ir «atveseļošanās» periods, un tieši ieņēmumi no tūrisma plūsmas uz bunkuru palīdzējuši risināt centra finansiālās problēmas. Vēl 2013. gadā Rehabilitācijas centram «Līgatne» ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to izveidojās finansiālas problēmas, kuru rezultātā tas vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Šobrīd visi parādi ir nomaksāti un Rehabilitācijas centrs «Līgatne» kaļ attīstības plānus.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

Inčukalna pagasta Krustiņos atrodas Latvijā vienīgais Bonsai parks, kurā ir iespējams aizbēgt no steidzīgās ikdienas, veldzējoties tējas ceremonijā un ļaujoties Japānas sajūtām. Parka dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri ar bonsai audzēšanu kā hobiju sāka nodarboties jau pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Bonsai ir mākslas forma, kas nāk no Āzijas un ir sevišķi izplatīta Japānā. Tā nozīmē kociņu audzēšanu podos, pielietojot kultivēšanas metodes, ar kuru palīdzību koka vai krūma izskats tiek veidots kā miniatūra kopija liela izmēra kokiem.

Iedvesma sākt nodarboties ar kaut ko tik specifisku radās pēc V. Valtera ceļojuma uz Ķīnu, kur viņš smēlās iedvesmu pēc Ķīnas tradīcijām veidotajos dārzos. Sākotnēji tā bija tikai aizraušanās un vēlme pašiem radīt un baudīt šo skaistumu.

I. Valtere atceras: «Meklējām, mācījāmies, kļūdījāmies, zaudējām utt., tas viss, protams, notiek joprojām.»

Paralēli dārza iekārtošanai, Valteru pāris sāka iepazīties ar citiem bonsai meistariem no Lietuvas, Polijas, Vācijas un galu galā arī pašas Japānas. Pamazām uz parku sāka ierasties viesi un tālāka attīstība noritēja pati par sevi. I. Valtere saka, ka tas viss notika bez striktiem nosacījumiem un konkrēta biznesa plāna. Parks tika radīts pašu saimnieku dzīvesvietā un daži šodien tajā redzamie kociņi sākti veidoti jau 2006.gadā.

Pēdējo trīs gadu laikā ražotāju skaits audzis, saasinot konkurenci . Šogad prasības nozarē kļuvušas stingrākas, daži mājražotāji tās sauc par absurdām, kas neveicina mazā biznesa attīstību.

Bargas prasības

«Vīndaru Latvijā saradies daudz – lielai daļai tas ir papildprodukts, piemēram, daudz viesu māju piedāvā arī mājas vīnus. Taču ar to jārēķinās, ka tu nebūsi tirgū viens. Šobrīd vīndariem pamatīgas galvassāpes sagādājuši pēdējie grozījumi alkohola aprites likumā, kas trāpa tieši mazajam biznesam. Tie paredz, ka no šā gada janvāra arī mājas vīni jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā, vai arī pārdot alkoholu var, tikai individuāli apkalpojot katru pircēju. Tāpat jānodrošina videonovērošana. Šo noteikumu sekas ir strauja apgrozījuma samazināšanās, vismaz Durbes veltes to izjūt ļoti sāpīgi,» skaidro zīmola Durbes veltes izveidotāja, vīndare Evija Kopštāle.

Iespējama koronavīrusa gadījuma dēļ Tenerifē savās viesnīcas istabās izolēti simtiem tūristu, paziņojusi Spānijai piederošo Kanāriju salu amatpersonas.

Šāds solis sperts pēc tam, kad aizdomās par inficēšanos ar koronavīrusu hospitalizēts kāds itāļu tūrists.

"Veselības apsvērumu dēļ tiek novēroti simtiem viesnīcas klientu un novērošanas līmenis tiks izvērtēts dienas gaitā, taču pašlaik mēs nerunājam par karantīnu," paziņoja Kanāriju salu veselības dienesta preses pārstāve Veronika Martina.

Viņa apstiprināja, ka itāļu tūrists "dzīvojis šajā viesnīcā, kamēr atradies brīvdienās Tenerifē".

Kanāriju salu veselības dienests vēlu pirmdienas vakarā paziņoja, ka itālim pārbaudē konstatēta inficēšanās ar koronavīrusu un viņš ievietots izolācijā, kamēr viņa rezultāti tiek atkārtoti pārbaudīti Madridē, kā to prasa Spānijas protokols attiecībā uz iespējamajiem inficēšanās gadījumiem ar jauno koronavīrusu "Covid-19".

Šī gada otrajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs pilsētas viesi pavadījuši 741 263 naktis, kas ir par 6,5% vairāk, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Savukārt, viesu skaits palielinājies par 5,5%, sasniedzot 393 114 cilvēkus, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.

Otrajā ceturksnī no visiem apkalpotajiem viesiem 11,1% bijuši no Latvijas. Analizējot vien ārvalstu tūristu skaitu, kas sasniedzis 349 396, visvairāk Rīgu apmeklējuši tūristi no Vācijas – 14,8%, Krievijas – 9,7%, Somijas – 6,8%, Igaunijas - 6,6%, Lielbritānijas - 5,9%, Lietuvas – 5,9%, Norvēģijas – 5,5%, Zviedrijas – 5,0%, ASV – 4,1%.

Apkopotie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lielākais tūristu skaita pieaugums no RTAB mērķa valstīm otrajā ceturksnī bijis no Ukrainas – 37,8%, Spānijas – 36,0%, Lielbritānijas – 28,2%, Polijas – 27,7%, Vācijas – 9,9%, Igaunijas – 8,4% un Somijas – 8,3%.

Izraēla trešdien noteica jaunus iebraukšanas ierobežojumus piecām Eiropas valstīm koronavīrusa draudu dēļ, aizliedzot iebraukt šo valstu pilsoņiem, kas nav Izraēlas iedzīvotāji, ja viņi nevar pierādīt, ka viņiem Izraēlā ir nodrošināta vieta karantīnai.

Izraēla arī nolēma, ka visiem tās pilsoņiem un iedzīvotājiem, atgriežoties no šīm piecām valstīm - Francijas, Vācijas, Spānijas, Austrijas un Šveices, vajag pavadīt 14 dienas mājas karantīnā.

Šie pasākumi, kas saskaņā ar Veselības ministrijas paziņojumu stāsies spēkā "tuvākajās dienās", papildina līdzīgus ierobežojumus, kas iepriekš tika noteikti tiem, kuri ierodas Izraēlā no kontinentālās Ķīnas, Honkongas, Makao, Taizemes, Singapūras, Dienvidkorejas, Japānas un koronavīrusa vissmagāk skartās Eiropas valsts Itālijas.

Iekšlietu ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka tūristi no Francijas, Vācijas, Spānijas, Austrijas un Šveices nevarēs ierasties Izraēlā no plkst.8 piektdien. "Tie, kas ieradīsies pirms šī datuma, netiks sūtīti atpakaļ," piebilda Iekšlietu ministrija.

Latvijā apstiprināti vēl trīs saslimšanas gadījumi ar jauno koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19", tādējādi kopējais saslimušo skaits sasniedzis sešus cilvēkus, liecina Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) "Twitter" kontā ievietotais paziņojums.

Pēdējās diennakts laikā veikti 22 izmeklējumi, kopā veikti 244 izmeklējumi uz aizdomām par "Covid-19" saslimšanu, Latvijā apstiprināti seši saslimšanas gadījumi, teikts paziņojumā.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra, ka pēdējie pieci saslimušie ir vienas grupas tūristi, kuri inficējušies Itālijā. Visi pieci gadījumi saistīti ar ceļojumu uz kūrortu Červinjā, kas atrodas Itālijas ziemeļos netālu no Šveices robežas.

Visi pieci saslimušie 7.martā atgriezušies no Itālijas ar "airBaltic" reisu "BT-630" no Milānas.

Perevoščikovs uzsvēra, ka šīs personas inficējās nevis lidmašīnā, bet gan Itālijas ziemeļos. Tāpat viņš atgādināja, ka jau svētdien SPKC sazinājās ar visiem lidmašīnas pasažieriem un brīdināja par mājas karantīnas nepieciešamību.