Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .
Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.
Degradētā teritorija
Jūrmalas pašvaldība ir izstrādājusi Ķemeru teritorijas attīstības vīziju, kas šobrīd ir nodota sabiedriskajai apspriešanai. Vīzijā paredzēts veikt vairākus pasākumus, lai atjaunotu kurortoloģijas pakalpojumus un tam nepieciešamo infrastruktūru. Ir paredzēts restaurēt kultūrvēsturiskos objektus, sakārtot parka infrastruktūru, attīstīt ekotūrismu, uzskaita pašvaldībā.
Tomēr vienlaikus Jūrmalas pašvaldības pārstāve Elita Cepurīte DB norāda: «Šobrīd Ķemeri faktiski ir degradēta teritorija, kas lielā mērā ir sekas tam, ka kultūrvēsturiskie objekti, valsts nozīmes kultūras pieminekļi ir valsts pārziņā. Tāpēc būtu nepieciešama kompleksa sakārtošana, kas prasa aktīvu valsts līdzdalību. Diemžēl Ministru kabineta 4. marta sēdē, kur tika skatīti iesaistīto ministriju priekšlikumi Saeimai Ķemeru sanatorijas jautājumā, sākotnēji tika izteikts aicinājums iekļaut atsauci uz jauno Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu, kas kompleksa sakārtošanai un attīstībai dotu iespēju piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, bet diemžēl tas tika noraidīts.»
Pašvaldība uzskata: tā kā kurortoloģijas attīstība iekļauta Nacionālajā attīstības plānā kā viena no prioritātēm, tad ir nepieciešams atbalsts valsts līmenī, lai šai prioritātei būtu pieejamas struktūrfondu programmas, kas to atbalsta, un tādējādi veicinātu vides sakārtošanu. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis paudis, ka no valsts puses jābūt zināmam atbalstam un garantijām.
Projektus noraida
Pašvaldība iepriekšējos gados (2008.–2012.) iesniegusi vairākus projektu pieteikumus par struktūrfondu finansējuma saņemšanu Ķemeru parka teritorijas infrastruktūras sakārtošanai, kuros paredzēta valsts un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļu rekonstrukcija, renovācija un restaurācija vēsturiskajā Ķemeru parka teritorijā, tiltiņu rekonstrukcija, ūdenstorņa un citu objektu rekonstrukcija, labiekārtošana un apzaļumošana, paviljona – rotondas restaurācija un rekonstrukcija u.c. Taču dažādu iemeslu dēļ visi šie projekti tikuši noraidīti.
Piemēram, 2012. gada beigās Jūrmalas dome iesniedza Kultūras ministrijai projekta pieteikumu par Ķemeru parka un tā arhitektūras objektu rekonstrukciju un renovāciju. Projekts paredzēja ERAF finansējuma piesaisti 85% apmērā. Kopējās projekta izmaksas bija 2,99 milj. eiro. Tomēr šis projekts tika noraidīts, jo nebija pieejama informācija Latvijas Digitālajā kultūras kartē, un tālāka projekta vērtēšana nenotika. Citu projektu noraidīšanai par iemeslu bijis gan finanšu trūkums un ekonomiskā krīze, gan tas, ka projekts nav izturējis starptautisko konkursu. Tomēr pašvaldība uzsver, ka pašlaik savu iespēju robežās ir daudz darījusi teritorijas sakārtošanā, proti, izstrādāts jau minētais tehniskais projekts Ķemeru parka sakārtošanai un kultūrvēsturisko objektu renovācijai, ierīkots jauns rotaļu laukums bērniem, par pašvaldības līdzekļiem uzcelts bērnudārzs, iegādāta bijusī pasta ēka, kur šobrīd atvērts Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju apkalpošanas centrs un jau tuvākajā laikā plānots nodrošināt arī pasta pakalpojumu sniegšanu.
Izsole tuvojas
Uz pirmajām divām Ķemeru sanatorijas izsolēm nebija pieteicies neviens interesents, lai gan SIA Ominasis Latvia maksātnespējas administrators Ainars Kreics piemināja, ka interese ir izrādīta. Trešā izsole ir paredzēta 26. martā un izsoles sākumcena ir 5,04 milj. eiro. Pēc Ekonomikas ministrijas iepriekš paustā interesi izrādījuši vismaz četri ārvalstu investori.
Tomēr jautājums ir, vai kāds reāli arī pieteiksies izsolei. Iespējams, investori gaida, kad tiks samazināta izsoles sākuma cena un tāpēc nepiesakās.
«Virziens, no valsts viedokļa skatoties, ir tāds, ka kaut kādā veidā ir jāveicina investora piesaiste, kas ir gatavs investēt, attīstīt šo teritoriju. Otrs nosacījums ir apkārtējās teritorijas sakārtošana,» iepriekš norādīja Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietnieks Kaspars Lore.
Ja izsole būs neveiksmīga, Jūrmalas pilsēta izteikusi vēlmi sanatoriju iegādāties, taču «primāri pašvaldība ir ieinteresēta, lai īpašumu iegādājas privāts investors», skaidroja K. Lore. Pašvaldībā DB iepriekš apliecināja, ka Jūrmalas dome nav mainījusi apņemšanos iegādāties sanatorijas kompleksu, lai glābtu to no bojāejas, taču mērķis neesot nopirkt pirkšanas dēļ. Finanšu ministrija atzīmējusi, ka ir gatava aizdot nepieciešamos līdzekļus Jūrmalas domei.
Jāatgādina, ka DB jau rakstīja, ka Jūrmalas domei, iespējams, varētu nepietikt līdzekļu sanatorijas Ķemeri iegādei. A. Kreics pēc tikšanās ar G. Truksni norādīja, ka Jūrmalas pašvaldības rīcībā ir aptuveni četri miljoni eiro, ko tā būtu gatava solīt par sanatoriju, savukārt izsoles sākumcena ir aptuveni pieci miljoni eiro. Savukārt G. Truksnis aģentūrai LETA atzīmējis, ka dome ir gatava iegādāties Ķemeru sanatoriju par izsoles sākumcenu, ja neviens cits investors to nebūs gatavs darīt. Pašvaldības 2014.gada budžeta investīciju programmā paredzēti 4,24 milj. eiro.