Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīkotajā starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei saņemti kopumā 11 pieteikumi, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

«Līdz ar metu konkursa noslēgumu Jūrmala ir pietuvojusies jaunai nodaļai Ķemeru attīstības stāstā,» saka Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Stobovs. «Ņemot vērā piedāvājumu plašo ģeogrāfiju, sagaidāms, ka ideju piedāvājums un teritorijas attīstības redzējums būs gana daudzveidīgs un interesants.»

FOTO: Ķemeru parks gaida rekonstrukciju

Konkursa žūrijas komisija piedāvājumus atvēra 3. oktobrī. Pašvaldībā norāda, ka par konkursu ir bijusi liela interese ne vien Latvijas arhitektiem, bet arī starptautiskā mērogā. Starp iesniegtajiem piedāvājumiem ir arī metu piedāvājumi no ārvalstu arhitektu birojiem. Iesniegtos piedāvājumus žūrijas komisija plāno izvērtēt un rezultātus paziņot līdz oktobra beigām.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Jūrmalā pabeigta 91 gadus senā Ķemeru ūdenstorņa pārbūve – tornis atjaunots tā vēsturiskajā veidolā, 42 metru augstumā ierīkota skatu platforma, informē Jūrmalas dome.

Līdz pavasarim ūdenstornī tiks iekārtota pastāvīgā ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi. Durvis apmeklētājiem ūdenstornis un 20 hektāru plašais atjaunotais Ķemeru kultūrvēsturiskais parks vērs nākamā gada pavasarī.

Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienīgais ūdenstornis Latvijā, kurā saglabāta tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana – un kurš darbosies kā publiski pieejams skatu tornis.

Būvdarbi tornī ir pabeigti, patlaban torņa ekspozīcijas iekārtošana, ko plānots pabeigt nākamā gada pavasarī. Ūdenstorņa pirmajā stāvā tiks izveidots tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā būs ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi, savukārt trešajā stāvā un uz torņa jumta ir ierīkotas skatu platformas.

Viesnīcu Park Hotel Ķemeri tika plānots atklāt jau šā gada pavasarī, taču balstoties uz biznesa attīstības plāna izmaiņām, tās atklāšana tiek pārcelta uz 2020. gada vasaras sezonu, informē viesnīcas pārstāvji.

Park Hotel Ķemeri plāno kļūt par starptautiska atpazīstama viesnīcu tīkla partneri. Šobrīd pārrunu ceļā tiek analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. Šīs vasaras sākumā tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem.

Līdz šim viesnīcas ēkā pabeigti remontdarbi un ar mēbelēm labiekārtoti viesnīcas pilotnumuri. Kā mēbeļu piegādātājus un sadarbības partnerus esam izvēlējušies vietējos Latvijas uzņēmumus - Nakts Mēbeles, SIA TICIANS, SIA AM Studio, SIA La Forme Home un SIA Novembri.

Viesnīca uzsākusi arī parka inženiersistēmu rekonstrukciju un noslēguši jaunu šīs vasaras darbu grafiku, kas tiks realizēts līdz šī gada rudenim. Darba plānā ietilpst pieslēgšanās gāzes piegādes tīklam, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo tīklu rekonstrukcija, ko realizēs kompānija Mesako. Tam sekos kultūrvēsturiskā Ķemeru parka atjaunošana, interaktīvā dabas tūrisma centra izveide, piegulošo ceļu un stāvvietas sakārtošana, ūdens torņa restaurācija un bērnu laukumiņa izbūve, ko savukārt realizēs Jūrmalas dome ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma atbalstu.

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Jūrmalas pilsēta sākusi būvprojekta izstrādi daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveidei Ķemeros un mežaparka labiekārtojumam, informē pašvaldībā.

Tiek izstrādāts arī topošā izglītojošā dabas tūrisma centra ekspozīcijas tehniskais projekts. Dabas tūrisma centra izveide ir daļa no Jūrmalas pašvaldības Ķemeru attīstības plāniem, kas paredz kurortoloģijas atdzimšanu un dabas tūrisma attīstību, sakārtojot Ķemeru vēsturisko infrastruktūru un saglabājot unikālās Ķemeru dabas vērtības.

«Viens no būtiskiem virzieniem centra darbībā būs izglītība, dabaszinību apguves iespējas skolēniem, ko varēs īstenot ārpus izglītības iestāžu telpām. Centrs būs interaktīvs, izklaidējošs, izglītojošs un sabiedrību iesaistošs. Līdz ar dabas tūrisma centra attīstību ievērojami palielināsies tūrisma plūsma, un tas sekmēs arī jaunu tūrisma produktu un uzņēmējdarbības vides attīstību Jūrmalā kopumā,» uzskata domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Jūrmalā, Emīla Dārziņa ielā 28 Ķemeros, sākta daudzfunkcionāla, interaktīva dabas tūrisma centra būvniecība.

Daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveides un mežaparka labiekārtojuma koncepts ir balstīts uz dabas mantojuma un tā vērtību izcelšanu, dabas resursu saglabāšanu un mijiedarbību ar cilvēku.

Daudzfunkcionālā centra būvdarbi sākti oktobrī, un tos plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Centra ēka plānota gandrīz 4000 kvadrātmetru platībā. Tajā, izmantojot inovatīvus un interaktīvus risinājumus, apmeklētājiem būs iespēja izglītoties, izzināt dabu un saturīgi pavadīt laiku. Dabas tūrisma centrs sniegs plašākas izglītības iespējas bērniem, skolēniem, skolotājiem, jaunajiem un pieredzējušajiem zinātniekiem, tūristiem un citiem interesentiem.

Centra saturu veidos pamata ekspozīcija, kurā akcentētas Jūrmalas dabas bagātības un to daudzveidība, procesi dabā un cilvēka atbildība par dabiskās vides saglabāšanu. Papildus pastāvīgās ekspozīcijas zālei būs arī mainīgās ekspozīcijas, konferenču zāle, telpas mācību nodarbībām un pasākumiem, kafejnīca, kā arī atvērtā tipa biroja telpas uzņēmējiem. Gada nogalē plānots sākt meža parka Tūristu ielā 17 labiekārtošanu, kopumā sakārtojot teritoriju Ķemeru apkaimē kopumā 15,74 ha platībā.

Jūrmalā atklāts atjaunotais un pārbūvētais Ķemeru vēsturiskais parks - valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis.

Atjaunošanas darbi veikti vairāk nekā 20 hektāru platībā, saglabājot parka kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī parka pamatfunkcijas.

Ķemeru parkam ir vairāk nekā 180 gadu vēsture - tā veidošana sākta līdz ar pirmās valsts peldu iestādes atklāšanu.

Parks atjaunots, saglabājot vēsturiskā plānojuma kompozīciju, izveidojot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, kā arī radot ērtus apstākļus apmeklētājiem.

Parka teritorijā atjaunots pastaigu celiņu tīkls, izbūvēti jauni pastaigu celiņi, labiekārtojumam izvietots vairāk nekā 180 atpūtas soliņu. Atbilstoši kūrorta stilistikai izmantots daudzveidīgs rožu un ziedošo krūmu sortiments. Apstādījumus parka plašajā teritorijā veido vairāk nekā 5000 rožu un hortenziju stādījumi un gandrīz 20 tūkstoši krāšņumaugu, kas parka apmeklētājus priecēs visu gadu. Iestādīts vairāk nekā 500 koku, tostarp ierīkota liepu stādījumu aleja.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei noteikti uzvarētāji, informē Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite.

Pirmā vieta piešķirta SIA Lauder Architekts, otrā – apvienotajam SIA Outofbox, SIA Landshape, SIA H2E un SIA IE.LA piedāvājumam, savukārt par trešo labāko atzīts SIA “BB Studija”, Arhitektu firmas KUBS SIA un SIA Labie koki veikums. Kopumā metu konkursā tika saņemti 11 pieteikumi.

Konkursa Daudzfunkcionāla dabas tūrisma centra vīzija un meža parka labiekārtojuma iecere Ķemeros metiem bija jāietver arhitektoniskie un funkcionālie dabas tūrisma centra risinājumi un teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumi mežaparka ainavas izveidei un labiekārtojumam ar izziņas, izklaides, aktīvās un pasīvās atpūtas infrastruktūras elementiem.

Iesniegtos metus vērtēja starptautiska žūrija – vietējie un starptautiskie eksperti, projektētāji, arhitekti un Jūrmalas pašvaldības speciālisti. Metu konkursa kopējais godalgu fonds ir 30 000 eiro, pirmā godalga ir 15 000 eiro, otrā un trešā attiecīgi deviņi un seši tūkstoši eiro. Uzvarētāja metu paredzēts izmantot par pamatu turpmākai būvprojekta izstrādei.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Jaunā kosmētikas zīmola "Kemmern" ražotājs SIA "Ķemeru dūņas" savos produktos apvieno Ķemeru dūņas un sērūdeņraža minerālūdeni.

"Tie ir unikāli dabas resursi, ko var un vajag mācēt izmantot. Kad mums pašām radās vēlme izmantot šo resursu, sapratām, ka iespējas ir ierobežotas, jo augstvērtīgas dūņas var iegūt tikai noteiktā dziļumā un apstākļos. Mums ir palaimējies ar veiksmīgu sadarbību ar SIA "Sanare-KRC Jaunķemeri", kas savā rehabilitācijas centrā jau ļoti sen izmanto peloīdterapiju. Tālāk dūņas tiek īpaši apstrādātas un integrētas ķermeņa kopšanas produktos, kā arī papildinātas ar bioloģiski aktīvām vielām, lai palielinātu produktu bioloģisko efektivitāti,"stāsta Kristīne Juhņeviča, Kemmern zīmola (SIA "Ķemeru dūņas") līdzdibinātāja.

"Mums abām ir svarīga ekoloģiska pieeja procesam, dabīgi, droši un ērti lietojami produkti. Tā arī apņēmāmies ražot dabīgus ķermeņa kopšanas līdzekļus, ko pašām būtu prieks lietot," piebilst otra Kemmern zīmola līdzdibinātāja Mairita Čuda.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

2017. gads ir bijis līdz šim veiksmīgākais gads SIA We Build Parks uzņēmuma vēsturē un šogad tā komanda dosies uz ziemas olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā, Pjenčanā.

SIA We Build Parks ietilpst vairāki zīmoli – Baltic Snowpark Agency, Whiteline Wake Features, Velosolutions un Activity Parks. Baltic Snowpark Agency, papildus projektiem Baltijā, 2017. gadā piedalījusies vairākos iespaidīgos pasaules notikumos, piemēram, Nine Royals Itālijā un X Games Norvēģijā. Šie pasākumi pulcē tikai pasaules labākos atlētus un veicina profesionālā sporta attīstību. Šogad Baltic Snowpark Agency ārpus gada lielākā notikuma, kad tiks būvēts Korejas Olimpisko spēļu snovborda parks, plāno īstenot arī vēl citus projektus Baltijā un citviet pasaulē.

Olimpiāde Āzijas kontinentā norisināsies jau trešo reizi. Pēdējo reizi tas notika 1998.gadā Nagano. «Tas ir rezultāts mērķtiecīgam darbam desmit gadu garumā, specializējoties augsta līmeņa parku būvniecībā Baltijā un citur pasaulē. Mūsu komanda olimpiādē strādās kopā ar savu ilggadējo partneri, vācu kompāniju Schneestern. Būsim tur 40 dienas, līdz pat medaļu sadalei slope style disciplīnā, kur braucējiem būs jāpārvar seši elementi pēc kārtas, veicot sarežģītus trikus. Esam ļoti saviļņoti piedzīvot šo lielo notikumu. Ceram, ka politiskā situācija neietekmēs spēļu norisi,» atzīst SIA We Build Parks valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons, kurš atklāj, ka parka izveidē līdzdarbosies 12 profesionāļi un vairāk nekā 20 brīvprātīgie.

Martā spāru svētkus nosvinējis “Ulmaņa parks II”, kura vērtība sasniedz 21 miljonu eiro. Tas ir jau ceturtais uzņēmuma ''PICHE'' attīstītais biznesa parks, kas atrodas lidostas “Rīga” tuvumā un piedāvā nomāt lielas noliktavu un biroju telpas.

Šobrīd rezervēti 70% no kopējās pieejamās platības.

“Ulmaņa Parks II” atrodas blakus “Lidostas Parks”, kas savu darbu sāka 2018. gadā, “Green Park”, kas nomniekiem tika piedāvāts divus gadus vēlāk, un “Ulmaņa Parks I”, kas darbību sāka 2017. gadā.

“Mums ir liels prieks, ka pasaulē šķietami sarežģītā situācija netraucē uzņēmumiem augt. Tie meklē iespējas paplašināt gan savas biroja, gan noliktavas telpas, par ko liecina fakts, ka 70% “Ulmaņa Parks II” platības ir iznomātas jau būvniecības stadijā. Plānojam pirmo kārtu ekspluatācijā nodot jūlija vidū. Šis objekts turpinās nostiprināt Mārupi kā vienu no nozīmīgākajām biznesa apkārtnēm Latvijā. Uzņēmums plāno šeit attīstīt vēl vismaz 100 000 m² industriālās platības,” saka “Ulmaņa Parks II” būvnieka un attīstītāja, uzņēmuma ''PICHE'' vadītājs Pēteris Senkāns.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Sniedzot iespēju atjaunoties augstajam purvam, aprīļa beigās Dabas aizsardzības pārvalde pabeigusi hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbus Ķemeru Nacionālā parka Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Eksperti prognozē, ka tuvāko 10 gadu laikā purvā palēnām atgriezīsies dzērvenes, sfagnu sūnas, rasenes un cita purvam raksturīgā veģetācija.

Lai palīdzētu degradētajam purvam atjaunoties, pērnā gada decembrī sākās atjaunošanas darbi. Ar speciālu tehniku tika aizbērti vairāk nekā 16 kilometri grāvju un izveidoti 498 kūdras aizsprosti, tā apturot augstā purva tālāku degradēšanos, aizaugšanu un kūdras sadalīšanos 550 hektāru platībā. Papildu tam tika veikta arī purvam pieguļošā ceļa klātnes atjaunošana 600 metru garā posmā.

Ar Zaļā purva hidroloģiskā režīma atjaunošanu tieši saistītās izmaksas, kas ir būvniecības darbi, t.i., grāvju aizbēršana, grāvju nosprostošana un pievadceļa klātnes atjaunošana, kā arī izmaksās ietilpst būvuzraudzība un autoruzraudzība, ir 96 719 eiro.

Lai izslēgtu jebkādas spekulācijas, ka elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma būvniecības process varētu ietekmēt sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni Jūrmalā, AS Augstsprieguma tīkls ir atsacījies no esošā Ķemeru atzara pārbūves, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

«Jau iepriekš AS Augstsprieguma tīkls bija ziņojis, ka Kurzemes loks projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apjoma būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, AS Augstsprieguma tīkls ir atteikusies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē,» teikts kompānijas paziņojumā.

Jūrmalas dome nolēmusi piedalīties 2,77 miljonus eiro vērtā projektā, kas paredz autostāvvietas izbūvi Ķemeros, kā arī dažādus papilddarbus.

Jūrmalas pašvaldības budžeta līdzfinansējums projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir 183 tūkst. eiro.

Iecerēts izbūvēt jaunu, 49 automašīnām paredzētu stāvvietu pie Ķemeru ūdenstorņa Emīla Dārziņa ielā 17, veikt Emīla Dārziņa un Tūristu ielas posma aizainošanu, pārbūvējot šo ielu krustojumu ērtākai nokļūšanai jaunizbūvētajā automašīnu stāvvietā, kā arī veikt skvēra Tūristu ielā atjaunošanu un pieminekļa – ciļņa Tautu meita restaurāciju. Pieminekls izveidots 1950. gadā pie kādreizēja dzelzsavota, kas tagad izsīcis.

Projektu īstenos no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.augustam.

Projekta kopējās indikatīvās izmaksas 2,77 milj. eiro, tai skaitā: attiecināmās un neattiecināmās izmaksas 1,44 milj. eiro. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 85% jeb 1,220 milj. eiro, nacionālais publiskais līdzfinansējums ir 15% jeb 215,29 tūkst.eiro, valsts budžeta dotācija ir 2,25% jeb 32,29 tūkst. eiro