Valdība otrdien nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.

Ministru kabinets otrdienas sēdē lēma atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 9.oktobra sēdes protokollēmumu, ar kuru valdība bija atbalstījusi likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējās deklarēšanas paplašināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Finanšu ministrija (FM) rosināja nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Gaidāmā nodokļu reforma būtiski pasliktinās autoratlīdzību saņēmēju materiālo stāvokli, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja vairāki opozīcijas deputāti.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāka skatīt priekšlikumus grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis interesējās, kā gaidāmā reforma ietekmēs autoratlīdzību saņēmējus, īpašu vērību pievēršot tam, vai summa, ko iedzīvotāji, kas strādā šajā nodokļu režīmā, saņems "uz rokas".

Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Astra Kaļāne, skaidrojot gaidāmās izmaiņas uz 100 eiro lielu autoratlīdzību, netieši atzina, ka neto ienākums, pieaugot sociālajām iemaksām, samazināsies. "Ja pēc esošās sistēmas iedzīvotājs saņems uz rokas 90 eiro, tad otrā gadījumā - 75 eiro," pauda Kaļāne.

Dombrovskis uzsvēra, ka piedāvātais regulējums nostādīs autoratlīdzību saņēmējus materiāli ievērojami sliktākā stāvoklī, savukārt solīto sociālo apdrošināšanu viņi saņems vien tad, kad iestāsies šāds gadījums. Politiķa ieskatā būtu nepieciešams domāt arī par saprātīgāku pārejas periodu.

Autoratlīdzību regulējums tiks uzlabots, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Levits žurnālistiem norādīja, ka viens no sarunas tematiem ar premjeru bijis par nepilnībām piedāvājumā reformēt autoratlīdzību sistēmu.

Prezidents stāstīja, ka otrdien tikšanās laikā ar kultūras personu apvienību pārstāvjiem tika konstatēts, ka autoratlīdzību sistēmas maiņā ir "zināmas kļūdas vai nepilnības". Kā piemēru Levits minēja tās personas, kurām ik mēnesi būtu jāmaksā sociālais nodoklis 170 eiro apmērā neatkarīgi no gūtajiem ieņēmumiem.

Arī Kariņš atzina, ka viņš autoratlīdzību jautājumā ir konstatējis "nepilnību", tāpēc koalīcijas partneri trešdien pārrunās iespējamās izmaiņas regulējumā, savukārt Saeima tiks aicināta precizēt izmaiņas likumos.

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir jāveic ikvienam Latvijas pilsonim, jo jebkuram ir jābūt sociāli nodrošinātam, neatkarīgi, vai persona darbojas kultūras vai kādā citā nozarē, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Vaicāts, kā komentē kultūras nozarē strādājošo pausto argumentu, ka minimālo sociālo iemaksu veikšana viņiem tāpat negarantēs labas vecumdienas, kultūras ministrs atbildēja, ka "frāze par labām vecumdienām ir mazliet demagoģiska". "[Viņi] novecos un gūs arī labumu," apgalvoja Puntulis.

Viņš atzina, ka līdzšinējais nodokļu režīms atļāva kultūras nozarē strādāt un pelnīt, bet nebūt sociāli nodrošinātam. "Šāda situācija nedrīkst būt, un mums tā ir jāmaina," uzsvēra politiķis.

FM izstrādātajās izmaiņās nodokļos tika rosināts ar 2021.gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām.

FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norādīja, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos, arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.

Autoratlīdzību saņēmējiem vēl uz trim gadiem plānots turpināt piemērot līdzšinējo nodokļu nomaksas kārtību, informē Kultūras ministrija (KM).

KM ar koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz trim gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību, kas ļaus viņiem arvien nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam.

Pārmaiņas autoratlīdzību saņēmēju nodokļu nomaksā tiek atliktas jau vairākus gadus pēc kārtas.

"Autoratlīdzības ļauj tūkstošiem Latvijas radošo personību un mākslinieku saņemt atlīdzību par padarīto darbu vienkāršā veidā. Tādēļ Kultūras ministrija piedāvā turpināt līdzšinējo autoratlīdzību saņemšanas kārtību, kas paredz - arī tie radošie cilvēki, kas nebūs reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, aizvien būs sociāli nodrošināti," izteikusies kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajās izmaiņās nodokļos rosināts ar 2021.gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām.

FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norāda, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.

Ar izmaiņām nodokļos rosināts paredzēt, ka no 2021.gada vairs nav speciālais režīms autoratlīdzībām. Plānots, ka turpmāk autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību, proti, tādu pašu nodokļu režīmu kā algota darba ienākumam. "Tāpēc autoratlīdzības kā īpašs ienākumu veids Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā vairs netiks izdalīts," uzsvēra FM.

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Kultūras ministrijas priekšlikumu izmaksāt dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem, pēc valdības sēdes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem dīkstāves pabalsts būs 75% apmērā no līdz šim saņemtiem ienākumiem. Savukārt mikrouzņēmumos strādājošie varēs saņemt dīkstāves pabalstu 50% apmērā no līdz šim saņemtajiem ienākumiem.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka daudz radošo personu īpaši smagi skāruši ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi attiecībā uz publiski pieejamo kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumu norisi, kā arī uz interešu izglītības programmu īstenošanu, kā rezultātā ir atcelti vairāk nekā 1600 publiski pasākumi.

Puntulis vērsa uzmanību uz to, ka šīs personas ir veikušas normatīvajā regulējumā noteiktās sociālās iemaksas, taču tām nav iespējas pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Tāpat uz tām nav attiecināmi valdības līdz šim noteiktie atbalsta mehānismi Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas skartajiem, tāpēc izstrādāts īpašs atbalsta mehānisms.

Par Latvijas valsts simtgades svētku koncertu «Mīlestības vārdā. 18+» autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 57 000 eiro, no kuriem vairāk nekā 17 000 eiro saņēmis mākslinieks Jānis Šipkēvics, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

Šipkēvica autoratlīdzības summu veido viņa paša kā mākslinieka dalība šajā pasākumā (11 500 eiro), koncerta mākslinieciskās daļas izpildproducēšanas pakalpojumu nodrošināšana (4399 eiro), kā arī saturiskās koncepcijas izstrāde (1176 eiro).

Videografiku autors Gatis Mūrnieks par koncertu nopelnījis aptuveni 6400 eiro, mūziķis Reinis Sējāns - teju 6000 eiro. Sociālajos tīklos plaši apspriestā jaunā izpildītāja Evija Vēbere par divu dziesmu izpildījumu saņēmusi 666 eiro, bet, piemēram, grupas «Prāta vētra» dalībnieks Renārs Kaupers - 1000 eiro. Jānis Jubalts, kurš arī ir «Prāta vētras» biedrs un uzstājās šajā koncertā, raidījumam veidotājiem norādīja, ka autoratlīdzību nav saņēmis vispār, jo uzstājies draugu aicināts.

Ar Igaunijas jaunuzņēmuma Fanvestory palīdzību mūziķu autoratlīdzību daļas varēs iegādāties arī fani

No 29. novembra fani Latvijā varēs iegādāties mūziķa Justa jaunākās dziesmas autoratlīdzību daļu. Ar šo projektu darbību Latvijā uzsāk Igaunijā bāzētais jaunuzņēmums Fanvestory, kas faniem vēlas atvērt autoratlīdzību tirgu.

Fanvestory ir platforma, kurā satiekas mūziķi un fani, dodot iespēju iegādāties daļu no dziesmas, tādējādi fani var ne tikai finansiāli atbalstīt savu iemīļoto mākslinieku, bet arī laika gaitā nopelnīt no autoratlīdzības kopā ar pašu autoru. Šāda sadarbība pilnībā maina mākslinieku un fanu attiecības, radot finansiālas iespējas abām pusēm, stāsta Birgita Karus (Brigit Karus), Fanvestory līdzdibinātāja un vadītāja. Savukārt māksliniekiem šis ir veids, kā personalizēt attiecības ar saviem faniem un piedāvāt tiem kaut ko nebijušu – daļu savas dziesmas, kam ir vairāk nekā tikai sentimentāla vērtība.

2020. gada 6. oktobrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums “Par nodokļu piemērošanu autoratlīdzību saņēmējiem” un pieņemts protokollēmums, kas skar nodokļu režīma izmaiņas attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 9. oktobra sēdes darba kārtību, 2020. gada 9. oktobrī ir paredzēts izskatīt ar valsts budžeta likumprojektu saistītos jautājumus, tai skaitā likumprojektus "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" un "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā".

Visas izmaiņas augstāk minētajos normatīvajos tiesību aktos tiešā veidā būtiski negatīvi ietekmēs preses izdevēju darbības nozari, un neviena no minētajām izmaiņām nav tikusi apspriesta ar nozares pārstāvjiem.

Minētās izmaiņas ir izstrādātas sasteigti, neiedziļinoties preses izdevējdarbības specifikā un neņemot vērā dramatiskās sekas, kādas tā atstās uz nozari.

Ierēdniecības līmenī vēl turpinās diskusijas, vai autoratlīdzību nodokļu režīma jauno regulējumu ieviest no 2021.gada vidus vai 2022.gada, pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistus informēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Politiķis akcentēja, ka politiskā vienošanās jau ir panākta iepriekš un pašlaik par vairāk administratīviem jautājumiem turpinās diskusijas ierēdniecības, valsts sekretāru līmenī.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Vairākos jautājumos - par nodokļa apjomu, par tā griestiem un citos - vienošanās ir panākta, norādīja Puntulis.

Vaicāts par to, kā panākt, lai gaidāmās izmaiņas nenoved pie daudzu kultūras darbinieku izvēles vairs nestrādāt sava talanta jomā, kultūras ministrs norādīja, ka ir jāatrod risinājums tiem, kuri nevarēs samaksāt šo sociālo nodokli. Savukārt atsevišķi ir jāatšķir tā grupa, kura nevēlas maksāt šo nodokli, pauda politiķis.

Tas vēl ir atvērts jautājums, kā atšķirt abas šīs grupas, lai nesodot palīdzētu tiem, kuri nevarēs veikt šo sociālā nodokļa maksājumu, skaidroja politiķis. Puntulis norādīja, ka par to Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) medijiem jau vairākkārt ir sniedzis skaidrojumu.

Kariņš sarunā ar žurnālistiem pievienojās Puntuļa paustajam un norādīja, ka Covid-19 izplatības laikā viena no gūtajām mācībām ir, ka ne visi cilvēki ir sociāli pasargāti. Tāpēc, pilnveidojot nodokļu sistēmu, jāatdala tie, kuri nespēj samaksāt nodokli mazo ienākumu dēļ, no tiem, kuriem ir prāvi ienākumi, bet kuri nelabprāt maksā nodokli atbilstošā apmērā, skaidroja premjers.

Valdībai ir jāraugās, kā mēs varam nāk pretī tiem cilvēkiem, kuri nespēj nopelnīt kaut vai minimālo algu, norādīja valdības vadītājs. Politiķis pauda, ka šādā situācijā jāpiedāvā papildu izglītības un mobilitātes iespējas. Kariņš uzsvēra, ka valdība vairāku gadu garumā plāno pazemināt standartnodokļus, tāpēc iedzīvotāji sajutīs, ka samazinās arī sociālais nodoklis.

Valdības vadītājs norādīja, ka ikviens no mums izmanto tos pašus ceļus, veselības aprūpes pakalpojumus vai izglītību bērniem, tāpēc taisnīgi, ka visi maksā vienādus nodokļus. Reizē izņēmums ir jātaisa, lai nāktu pretī tiem cilvēkiem, kuri nevis negrib maksāt nodokli, bet nespēj nopelnīt minimālo algu. Valdības plāni paredz izveidot taisnīgāku sistēmu, uzsvēra Kariņš.

Jau vēstīts, ka nākamajā gadā alternatīvajiem nodokļu maksāšanas režīmiem tiek plānots piemērot minimālās sociālās iemaksas.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas (LGA) pārstāvji pauda, ka Finanšu ministrijas piedāvātie ierosinājumi izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem joprojām ir nepārdomāti un kaitīgi kultūras un grāmatniecības nozarēm.

"Mūsu dati liecina, ka autortiesību saņēmēji vai nu nevēlas, vai nemaz nevar veidot mikrouzņēmumus vai kļūt par pašnodarbinātām personām. Tas nozīmē, ka izdevējdarbības projektu autoratlīdzību pozīcija sadārdzināsies aptuveni par 47%," lēš LGA.

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Ministru kabineta 3. oktobra sēdē atbalstīti grozījumi Imigrācijas likumā, nosakot, ka pēc to spēkā stāšanās visiem termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) saņēmējiem, kuri TUA būs saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās, atkārtotas TUA pieprasīšanas gadījumā būs jāveic iemaksa valsts budžetā 5 000 eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, nosacījums par 5000 eiro iemaksu valsts budžetā netiek piemērots tiem ārzemniekiem, kuri pieteikumus TUA saņemšanai bija iesnieguši, balstoties TUA izsniegšanas nosacījumiem, kas bija spēkā līdz 2016. gada 1. jūlijam, kā arī ja TUA pieprasīšanas pamats bija bezprocentu valsts vērtspapīru iegāde.Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem tiek sakārtota TUA izsniegšanas sistēma Latvijā, nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus visiem atkārtotas TUA saņēmējiem, kā arī nodrošinot papildu finansējuma iekasēšanu valsts budžetā.

Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai, taču plānots, ka tie stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par 2021.gada nodokļu reformas atcelšanu".

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "2021. gads sākās ar kārtējo jauno nodokļu reformu, kad tika veikti grozījumi trīs galvenajos nodokļu likumos: "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"(IIN), "Par valsts sociālo apdrošināšanu"(VSA) un Mikrouzņēmumu nodokļu likumā. Šī nodokļu reforma palielina nodokļu slogu Covid-19 pandēmijas laikā, ieviešot obligātās minimālās sociālās iemaksas, kas jāmaksā no saviem līdzekļiem. Tā tiek īstenota uz mazāk aizsargāto cilvēku rēķina – mikrouzņēmumu (MU) un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem, pašnodarbinātajiem. Tas novedīs pie krīzes gan kultūras, gan vairākās citās nozarēs, kuras līdz šim izmantoja darba specifikai atbilstīgus nodokļu regulējumus. Īstenota šajā nepiemērotajā laikā, nodokļu reforma nesniedz cilvēkiem nepieciešamo sociālo drošību. Tā skar fiziskās personas, kuras nodarbojas ar profesionālo darbību un mazā biznesa pārstāvjus; tā radīs papildus administratīvo slogu arī darba devējiem. No 2021. gada 1.janvāra nodokļu reformas rezultātā tiek atcelts patentmaksas nodokļu režīms. No 1.jūlija nodokļu reforma paredz – ieviest izmaiņas nodokļu maksātāja statusā un nodokļu režīmā privātpersonām, kas palielinās nodokļu likmi no 15% uz 54.09% apmērā MU un SIA darbiniekiem, kuriem tiek atcelts MUN maksātāja statuss; palielināt nodokļu likmi no 20% uz 25% un 40% apmērā autoratlīdzības saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem; ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par tiem MU un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par MK noteikto minimālo darba algu 500 eiro apmērā."

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums.

Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošos profesiju pārstāvjiem, un, vai jaunais regulējums bija nepieciešams?

Nepieciešams domāt ilgtermiņā

Neraugoties uz to, ka aizvadītā gada beigās radošo profesiju pārstāvji protestēja pret gaidāmajām izmaiņām, tostarp iznākot ielās ar ķieģeļiem, objektīvi raugoties, izmaiņas bija nepieciešamas, jo autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem nebija nekādas sociālās aizsardzības. Lai gan īstermiņā samazinās tā ienākumu daļa, ko saņem autors, ilgtermiņā tas sniedz garantijas slimības gadījumā vai, piemēram, dodoties pensijā. Daudzi no mums vēlas “saņemt vairāk šodien”, tomēr es aicinātu domāt arī par nākotni.

Pēc topošās koalīcijas deputātu ierosinājuma autoratlīdzības saņēmējiem uz gadu pagarināta iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma šādus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuru sākotnējo variantu iesniedza deputāti no visām trim topošās koalīcijas partijām. Oficiāli tika pieņemti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie precizētie grozījumi.

Līdz 2023.gada 31.decembrim pagarināts likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumos paredzētais laiku, kad autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, skaidrots grozījumu anotācijā.

Nodokļus - gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas - par viņiem nomaksās ienākuma izmaksātājs: 25% apmērā no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro un 40% apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Pirmdien stājas spēkā grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas veikti, lai mazinātu iespēju veidoties IIN parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem.

Grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un darbiniekam neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu.

Tāpat nodokļa maksātājam plānots nodrošināt iespēju EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis IIN 20%, bet gan 23% likme. Līdz šim VID to nodrošināja, ja nodokļa maksātājs iesniedzis rakstveida iesniegumu.

Speciālajā nodokļu režīmā strādājošo, piemēram, mikrouzņēmumu, patentmaksu veicēju un autoratlīdzību saņēmēju plašāka iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), komentējot attiecīgo Veselības ministrijas (VM) ieceri.

Jau ziņots, ka VM plāno viena procentpunkta sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

"Citos nodokļu režīmos nodarbināto personu plašāka iesaiste valsts nodrošināmo pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, tomēr ir jārēķinās, ka atsevišķiem režīmiem procentuāla maksājuma noteikšana var nebūt vienkārša," norāda LDDK.

LDDK vērš uzmanību, ka sarežģījumi ar procentuāla maksājuma noteikšanu varētu būt patentmaksu veicējiem, jo tā nav tieši sasaistīta ar personas ikmēneša ienākumiem, tāpēc šajos gadījumos ir jānosaka fiksēts lielums vai teorētiski jāpieņem kaut kāds sagaidāmais ienākums.

Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pārejas noteikumiem no 2020.gada pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, vienlaikus paredzot to atsaisti no minimālās mēneša darba algas, aģentūra informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Ministrijā norādīja, ka, ja no UGF šogad uzturlīdzekļi bērnam līdz septiņu gadu vecumam tiek izmaksāti 103,20 eiro apmērā ik mēnesi, tad nākamgad tie būs 107,50 eiro. Bērnam no septiņu gadu vecuma līdz 21 gadu vecumam šobrīd uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 122,50 eiro apmērā ik mēnesi, savukārt no 2020.gada tiks maksāti 129 eiro.

TM arī atzīmēja, ka ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (UGFA) ir ieviesusi vairākus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, lai veicinātu atgūto līdzekļu pieaugumu, piemēram, kriminālatbildības piemērošanu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma, transportlīdzekļa un kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un citus. Attiecīgi minēto pasākumu rezultātā ir būtiski palielinājies atgūto parādu kopējais apmērs.

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem - gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Veselības ministrija (VM) rīkojuma anotācijā norāda, ka, neskatoties uz to, ka pašlaik Latvijā ir novērojama Covid-19 gadījumu samazināšanās tendence, kā arī pakāpeniski samazinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, joprojām pastāv augsti riski atkārtotam saslimstības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku perioNo 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).