Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma grozījumi ir krēslu stumdīšana, lai mainītu tajos sēdošos, ko lobē augsta ranga amatpersonas. Jautājums ir – kāpēc?
Dienas Bizness jau rakstīja, ka finanšu nozares jeb, precīzāk, vairāku komercbanku pārstāvis laikrakstam pauda bažas par to, ka pieminētos likuma grozījumus kāro augstu, ietekmīgu amatpersonu grupa, pirmkārt nosaucot bijušo finanšu ministri, šobrīd opozīcijas deputāti Danu Reiznieci-Ozolu, Finanšu nozares asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci finanšu politikas jautājumos Līgu Kļaviņu, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieci Guntu Razāni. Norobežojoties no anonīmiem apgalvojumiem, ka pieminētās amatpersonas veido organizētu grupējumu ar mērķi mainīt FKTK vadību un vadīt banku likvidēšanas procesus, lai gūtu labumu, tomēr jāsecina, ka ir pietiekami daudz publisku avotu, kas apliecina viņu konkrētu rīcību šī viena mērķa labā, ko daļēji apstiprina arī politiķu viedokļi patlaban.
Lobisti Finanšu ministrijā
Finanšu ministrijas viedoklis vienmēr ir bijis noteicošais naudas lietās. 2017. un 2018. gadā, kad pēc ASV finanšu uzrauga FinCEN norādēm sākās jezga par naudas atmazgāšanu Latvijā un diskusijas par ABLV Bank likvidācijas modeli, tobrīd finanšu ministre bija Dana Reizniece-Ozola. Šie gadi ministres amatā un pozīcija, ka ABLV Bank ir likvidējama, to nododot maksātnespējas administratoru varā, ļauj izteikt aizdomas par viņas dalību procesā, jo vairāk tādēļ, ka ministre nav bijusi vienīgā kaislīgā ABLV Bank šādas likvidācijas aizstāve Finanšu ministrijā.
Ievērojot, ka likuma grozījumu debašu laikā 2. maijā D. Reizniece-Ozola izteicās pret to pieņemšanu un FKTK politizēšanu, būtu aplami tūdaļ un bez ierunām ticēt anonīmām finanšu nozares pārstāvja norādēm, ka tieši bijusī ministre virza un kontrolē visu procesu gluži kā «mafijas boss». Līdztekus bijušās ministres opozicionārajiem izteikumiem Saeimā, viņas bijusī padotā L. Kļaviņa no Finanšu ministrijas publiski turpina aktīvi aizstāvēt likuma grozījumu pašreizējo redakciju, kas pamatā paredz FKTK vadības nomaiņu, kā arī ar to saistītos riskus, kas pieļauj tiešu politisku ietekmi uz FKTK, – pēc būtības tirgošanos ar banku drošības jautājumiem, t.i., ietekmi.
To, ka labums no ABLV Bank likvidācijas procesa uzraudzības darījumiem ir iespējams pat šobrīd, liecina norādes par to, ka advokātu kantori un auditori par atvesto klientu maksā piesaistīšanas procentu, un valsts amatpersonas šajā sarakstā nav izņēmums.
Saeimas debatēs 2. maijā pat pozīcijā esoši deputāti norādīja uz to, ka grozījumi ir nepilnīgi un P. Putniņa atstādināšana būs pretrunā kaut vai Saeimas iepriekšējam lēmumam par viņa apstiprināšanu amatā uz sešiem gadiem, tomēr neviens nenorādīja uz korupcijas riskiem, ko paredz pašreizējais Saeimas lēmums.
Kurš būs pirmais upuris?
No vēstures zināms, ka noticis vismaz viens nopietns mēģinājums panākt citādu ABLV Bank likvidācijas shēmu, nekā tas ir šobrīd. Maksātnespējas administrators bija vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, lai gūtu pasaules ietekmīgākās valsts politiķu un finanšu uzrauga FinCEN atbalstu. Tā savulaik vēstīja TV raidījums Nekā personīga. Kumoss bija divus miljardus ASV dolāru vērtais ABLV bank portfelis, un visiem bija skaidrs, ka uz ASV ir nosūtīts grupas pārstāvis, nevis individuālais komersants ar lielām ambīcijām. Augstā līmeņa afēra neizdevās, un, ievērojot ABLV Bank akcionāru advokāta Jāņa Kārkliņa pēdējos izteikumus Dienas Biznesam šā gada 2. maija laikrakstā, var secināt, ka īpašnieki jūtas droši esošajā situācijā, proti, ir paļāvība uz jau pieņemto FKTK lēmumu par bankas pašlikvidācijas noteikumiem.
Lūkojoties perspektīvā, ir vēl vairākas bankas, kuras varētu būt interesants likvidācijas mērķis. Tādēļ saprotams ir finanšu sektora pārstāvja teiktais Dienas Biznesam, ka pie FKTK vadības maiņas ir iespējami ļoti dažādi notikumu scenāriji, jo kārdinājums iedzīvoties ir ārkārtīgi liels. Iepriekš ABLV Bank lielāko akcionāru advokāts Jānis Kārkliņš medijos paudis, ka viņa rīcībā ir fakti, kas norāda, ka notikusi ilgstoša un mērķtiecīga darbība, lai panāktu bankas piespiedu likvidāciju. Bija skaidras norādes uz lobijiem un pārmetumi citiem advokātu birojiem un pat starptautiskam auditoram, tomēr izvērstāki pierādījumi nesekoja. Pieņēma ABLV Bank pašlikvidācijas modeli.
Šobrīd par līdzīgām darbībām Dienas Biznesam satraukumu pauž citu banku pārstāvis, norādot, iespējams, uz tām pašām personām, kuras šobrīd vēlas nomainīt FKTK vadītāju pirms laika. Viņš uzsvēra, ka vēlas ievērot anonimitāti, jo uzskata, ka pēc FKTK vadības maiņas būs jautājums tikai par to, «kura no bankām būs pirmais upuris uz lobiju grupējuma maksātnespējas altāra».
«Atklājot savu vārdu, es norādītu arī uz bankām, kuras ir uzdrīkstējušās runāt, un tā norādītu, pret ko jāvēršas pirmkārt,» laikrakstam uzsvēra trauksmes cēlējs.
Visu rakstu lasiet 15. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/2
Fragments no DB 15.maija numura vāka
#2/2
DB 15.maija numura vāks
