Pamatojoties uz aizdomām par iespējamu atsevišķu komersantu negodprātīgu rīcību ar piešķirtajām atļaujām ražot elektroenerģiju koģenerācijā, Ekonomikas ministrija (EM) veiks gan pieslēguma atļauju izsniegšanas kārtības, gan obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmēju auditu, informē ministrijā.

Lai valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijā būtu caurspīdīgs un bez krāpniecības iespējām, EM izstrādā grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī gatavo priekšlikumus iesniegšanai Ministru prezidentam tuvāko desmit dienu laikā.

«Situācija ar elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, kāda tā ir patlaban, attīstījusies kopš 2009. gada, un to ietekmējuši daudzi faktori un politiskas izšķiršanās. Ja aizdomas par krāpniecības mēģinājumu apstiprināsies, šis būs kliedzošs gadījums, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto normatīvo bāzi savtīgās interesēs, pakļauj aizdomām visu nozari, liek apšaubīt valsts atbalsta piešķiršanas godprātību un smagi iedragā sabiedrības uzticību valsts pārvaldes rīcībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija uzņemas atbildību un, iesaistot līdzatbildīgās institūcijas, izstrādā tādu risinājumu kompleksu, kas sabiedrības interesēs fundamentāli sakārtos nozari, izslēdzot krāpniecības iespējas un padarot valsts atbalsta saņemšanu caurspīdīgu,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu noteikt iekšējās peļņas normu 9% apmērā tiem komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem (AER) vai augstas efektivitātes koģenerācijā, lai novērstu līdz šim īstenoto komersantu pārsubsidāciju jeb nesamērīgi lielu atbalstu.

EM skaidro - ja konkrētās elektrostacijas iekšējās peļņas norma būs virs 9%, tad ministrija, izmantojot cenas korekcijas koeficientu, samazinās attiecīgajai elektrostacijai izmaksājamo obligātā iepirkuma summu.

Valdība šodien atbalstīja noteikumus par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, un noteikumus par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER, un cenu noteikšanas kārtību. Abos noteikumos paredzētas izmaiņas esošajos atbalsta nosacījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no AER un augstas efektivitātes koģenerācijā.

EM ieskatā, iekšējās peļņas normas ieviešana sniegs iespēju salīdzināt atdevi no dažādiem elektrostaciju projektiem visā atbalsta periodā. Papildus tam šī metode ļaus veikt izvērtējumu par dažādu vienas tehnoloģijas elektrostaciju ražošanas izmaksām un modelēt nākotnes projekcijas attiecībā uz šādu elektrostaciju attīstības iespējām pēc atbalsta perioda beigām.

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Ministru kabinets šā gada 20. jūnijā atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr.221 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, atbalsta aprēķināšanas formulu koģenerācijā saražotajai elektroenerģijai piemērojot situācijai pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas.

Izmaiņas aprēķinos attieksies uz 95 dabasgāzes koģenerācijas stacijām ar elektrisko jaudu līdz 4 MW, kurām piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

Ar izmaiņām aprēķina formulā dabasgāzes koģenerācijas stacijām tiek saglabāts pašreizējais elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas princips un netiek palielināts esošais atbalsta līmenis.

Pašreizējā iepirkuma cenas aprēķina formulā esošais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs sastāv no dabasgāzes tirdzniecības cenas un tirdzniecības, pārvades, uzglabāšanas un sadales pakalpojuma tarifa. Taču, kā zināms, līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu no 2017. gada 3. aprīļa vairs nav SPRK apstiprināts dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs (izņemot saistītajiem lietotājiem).

Lielajiem ražotājiem elektroenerģijas tarifu sadārdzina ne tik daudz atjaunojamie energoresursi (AER), cik koģenerācija no dabasgāzes, apgalvo Latvijas biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

«Jau tā saspringtajā enerģētiskajā situācijā, kad acīmredzami un apzināti tiek noniecināti atjaunojamie energoresursi un neatzīta to loma tautsaimniecības attīstībā, Jūs savā laikrakstā, līdzīgi kā daudzi citi, tai skaitā, diemžēl, arī LR Ekonomikas ministrija, runājat puspatiesībās un publicējat nepareizi tulkotus faktus, kas sabiedrībā rada kļūdainu priekšstatu par reālo situāciju.»

Tā savu nostāju pauž A. Kārkliņš, komentējot DB 15.janvāra rakstu Metalurģija cenšas pārcirst tirgus žņaugus. A. Kārkliņš apstrīd rakstā minētos KPMG pētījuma datus par OIK daļu elektroenerģijas tarifā.

Saistībā ar televīzijas kanālā TV3 raidījumā «Nekā Personīga» izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, Ekonomikas ministrija iesniegusi pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret AS «Sadales tīkls» un SIA «Rīgas Enerģija» par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Saskaņā ar izsniegto atļauju SIA «Rīgas Enerģija» līdz 2017. gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, t.i. AS «Sadales tīkls», parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai AS «Sadales tīkls» uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas,» skaidro ministrijā.

Tomēr raidījuma «Nekā Personīga» filmēšanas laikā uzņēmuma SIA «Rīgas Enerģija» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.

Tādēļ Ekonomikas ministrija lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Ekonomikas ministrija (EM) pastiprinās atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas staciju uzraudzību, lai izslēgtu potenciālu krāpniecību ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Lai nākotnē maksimāli novērstu negodprātīgas rīcības iespējamību obligātā iepirkuma piemērošanā atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas elektrostacijās, EM izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību, rosinot būtiski pastiprināt šī procesa uzraudzību.

Ministrija rosina noteikt, ka trīs mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā komersantam būs jānoslēdz līgums ar publisko tirgotāju. Ja šāds līgums netiks noslēgts, komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) kategoriski iebilst pret Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem noteikumu projektiem, kas paredz būtiski pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, intervijā Latvijas Radio sacīja LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

Kā sacīja Irbe, noteikumu projekti tādā redakcijā, kā tos paredzēts izskatīt pirmdien Ministru kabineta komitejā, ir vērsti uz klaju vēlmi atrast atkāpes no normatīvajiem aktiem un obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atņemt ražotājiem jebkurā gadījumā.

LAEF pārstāvis pauda, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāpasaka atklāti, ka «mēs nevēlamies jūs [atjaunojamās enerģijas ražotājus]».

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, izstrādājot šos noteikumu projektus, tie nav apspriesti ar atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pārstāvjiem. Ar nozari arī nav runāts par to, vai un kā rīkoties, lai varētu atteikties no OIK.

Kā sacīja Irbe, OIK «varbūt nebija aizgājis paredzētajā virzienā», bet no valsts puses neesot veiktas nekādas darbības, lai rastu citus virzienus. Vienlaikus LAEF vadītājs sacīja, ka nozarei esot skaidri risinājumi OIK sistēmas izmaiņām, par kuriem esot iespējams runāt.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai (EM), kurā apstrīd EM izsludinātā iepirkuma Elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai uzdevumu un noteikumus.

LAEF lūgusi EM anulēt iepirkuma konkursu bez rezultāta un izsludināt jaunu iepirkumu ar pārstrādātu darba uzdevumu.

«Jau iepriekš esam pauduši bažas par EM vilcināšanos iesaistīt atjaunojamās enerģijas nozari valsts jaunās atbalsta sistēmas izstrādes praktiskajā procesā. Baidāmies, ka nepilnības šā iepirkuma noteikumos var novest pie virspusēju rezultātu ieguves, kas nepatiesi parādītu, ka gaidāmā elektroenerģijas cenu kāpuma galvenais iemesls ir atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, nevis no fosiliem energoresursiem koģenerācijas stacijās. Tādēļ esam lūguši Ekonomikas ministriju anulēt izsludināto konkursu un izsludināt jaunu iepirkumu ar precizētu un papildinātu darba uzdevumu,» skaidro Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Valmierā piektdien, 22.maijā atklāta AS Valmieras Enerģija jaunā bio kurināmā katlumāja. Projekta kopējās izmaksas ir teju 2,6 miljoni eiro, no kuriem puse ir piesaistītais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, teikts paziņojumā medijiem.

Jaunā katlumāja siltumu sāks ražot līdz ar jaunās apkures sezonas sākumu. Siltā ūdens sagatavošanu 2015. gada vasaras sezonā nodrošinās AS Valmieras Enerģija koģenerācijas iekārta.

Uzstādot bio kurināmā apkures katlu, uzņēmums daļēji pārgājis no dabasgāzes izmantošanas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, sasniedzot 81% īpatsvaru atjaunojamo energoresursu izmantošanā katlumājā Dzelzceļa ielā 7.

Jaunajā katlumājā uzstādīts viens ūdens sildāmais katls un vides prasībām atbilstošs dūmu kondensācijas ekonomaizers, kas palielina katlumājas kopējo efektivitāti un atbilstību vides prasībām, pat ievērojami pārsniedzot tās. Jaunā katlu māja vasaras periodā nodrošinās karstā ūdens sagatavošanu Valmieras pilsētas Gaujas kreisā krasta iedzīvotājiem. Šķelda būs pamata kurināmais, bet siltuma slodzes pīķi nodrošinās jau esošie dabasgāzes katli.

Vissmagāk valdības pieņemto noteikumu grozījumi skars mazo HES nozari, kritiska situācija arī biogāzes stacijām, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens grozījumus valdības noteikumos, kuri ierobežo atbalstu atjaunojamās enerģijas (AER) nozarei, sauc par «godīgu modeli», kurā «rasts līdzsvars starp sabiedrības, tautsaimniecības un nozares interesēm». Savukārt Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs Jānis Irbe īpašu godīgumu kārtējos pret nozari vērstajos normatīvo aktu grozījumos nesaskata, vēl vairāk – to rezultātā paredz plašus nozares uzņēmumu bankrotus, kuri vissmagāk skars mazo HES nozari, taču tie draud arī citām, piemēram, biogāzes nozarei. Mazajiem AER uzņēmumiem ir nozīme vides uzturēšanā, piemēram, biogāzes stacijas veic arī attīrīšanas iekārtu lomu pie lopu fermām, tāpēc to darbības apturēšana var nozīmēt pat lokālu vides katastrofu, uzsver nozares pārstāvji.

Normatīvo aktu pretrunu dēļ samazinātā – 5% – subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme elektrības ražotājiem no biogāzes var būt grūti izcīnāma un pierādāma

Tādējādi subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumā paredzētās 5% likmes vietā šiem ražotājiem var nākties «samierināties» ar divreiz lielāku – 10% – nodokļa likmi. Lai saņemtu SEN nodokļa atlaidi, elektroenerģijas ražotājiem jāaizpilda un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) sākotnējais iesniegums, pierādot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas procesa atbilstību SEN likmes piemērošanai. LAD pēc šo dokumentu saņemšanas mēneša laikā pārbauda nodokļa maksātāja atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pirms tam LAD ir jāizvērtē atbalsta pretendenta atbilstība šīs atlaides saņemšanai. Pēc Ekonomikas ministrijas pārstāves Evitas Urpenas sacītā, ministrija saņēmusi papildu ziņas par 11 uzņēmumiem, kuriem iepriekš noteiktās 10 % SEN likmes vietā tiks noteikta samazinātā – 5% SEN likme. Viņa arī aicināja uzņēmējus vērsties pie atbildīgajām iestādēm un noskaidrot visus neskaidros jautājumus. Šī nav vienīgā problēma, kas skar atjaunojamās enerģijas ražotājus. Kā zināms, Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi SEN ieviešanu, tāpēc pat vēl neesot skaidrs šī nodokļa liktenis. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs DB teica, ka tas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Valsts policija (VP) pēc Ekonomikas ministrijas (EM) iesnieguma sākusi kriminālprocesu par AS «Sadales tīkls» un SIA «Rīgas enerģijas» rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.

VP preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apstiprināja, ka kriminālprocess sākts par krāpšanas mēģinājumu lielos apmēros. Lieta sākta par faktu, un to izmeklē Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde.

Aizdomās turētā statuss šobrīd nevienai personai nav piemērots.

Enerģijas publiskais tirgotājs: Sagaidāma OIK samazināšanās

Sadales tīkls: Atļauja ir tikai viens posms no elektrostacijas pieslēgšanas procesa

#Mūsu politikas un valstiski nozīmīgu jautājumu risināšanas kultūras līmeņa paraugstundu varējām vērot gadumijā.

Mūsu politikas un valstiski nozīmīgu jautājumu risināšanas kultūras līmeņa paraugstundu varējām vērot gadumijā – aizvadītā gada izskaņā Ekonomikas ministrija steidza risināt problēmas, kuras «dūrās mugurā» saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes turpmākajām izpausmēm.

DB jau ziņoja, ka laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, EM lūgusi sniegt atzinumu par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un cenu noteikšanu. Dokumenta saskaņošanas termiņš bija vien dažas dienas un izsauca pamatotu biznesa sabiedrības nosodījumu. Dažas dienas pēc gadskaitļu maiņas pie valdības vadītāja un ekonomikas ministra traucās pasta baloži gan no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, gan zemniekus apvienojošās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, lai skaidri paustu abu nozīmīgo «flangu» kritisko attieksmi pret šādiem «zem eglītes» it kā klusi un nemanāmi paslidinātiem pārsteigumiem. Tomēr neba baložiem ir tādas spējas, lai apturētu neglītus procesus, kas kā notekūdeņi strauji aizplūst pa pašu politiķu paslepšus izliktām renēm. Lai atkal nenonāktu situācijā, ko varētu raksturot vienīgi ar frazeoloģismu «izlietu ūdeni nesasmelsi », nepieciešams vest pie prāta valdības «orākulus », kas gatavojas steidzamības kārtībā skatīt Ministru kabineta noteikumus par koģenerācijā saražoto elektroenerģiju un valsts stuti tās ražotājiem. LTRK prezidents Aigars Rostovskis trāpīgi izvēlējies sinonīmu, valdības steidzamību nodēvējot par aizmugurisku rīkošanos.

Ministru kabinets otrdien,10.aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām.

Valdība atbalstīja EM izstrādātos grozījumus divos noteikumos - Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā un Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību.

Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.

Lai nodrošinātu precīzu saražotās elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā uzskaiti, pēc EM rosinājuma, tiks noteikts, ka attiecīgā uzskaite par saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju veicama vismaz reizi dienā un par izmantoto kurināmo uzskaite veicama reizi mēnesī un šie dati uzglabājami vismaz piecus gadus.

Ja tiktu realizēta tikai trešdaļa visas piešķirtās zaļās elektroenerģijas kvotas, līdzšinējā 1,23 santīma vietā ikviena kilovatstunda elektroenerģijas izmaksātu 10 reizes dārgāk jeb 9,83 santīmus.

Kā vēsta raidījums Nekā Personīga, ja tiktu realizēta tikai aptuveni trešdaļa visu piešķirto kvotu, sanāktu, ka kopumā pēc katram zaļās enerģijas veidam paredzētā paaugstinātā tarifa patērētājiem katru gadu nāktos maksāt par biomasas elektrostacijās saražoto enerģiju 15,7 miljonus latu, par biogāzes - 54,5 milj. latu, par vēja - 20,4 milj. latu, par HES - 6,2 milj. latu.

Kopā tas nozīmētu, ka zaļās enerģijas slogs uz patērētājiem gadā tuvotos 100 miljoniem latu (97,3 milj. Ls). Taču, ja realizētu visas izsniegtās kvotas par obligāto iepirkumu, tai skaitā koģenerācijas stacijās, tad ik gadu patērētājiem tas izmaksātu ap 450 miljoniem latu.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens nosūtījis vēstuli Valsts kancelejai, atsaucot no turpmākas virzības Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, informē Ekonomikas ministrija.

Ar šiem grozījumiem tika rosinātas izmaiņas esošajā atbalsta sistēmā koģenerācijas stacijām, kas izmanto biogāzi vai biomasu, mainot tām elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulu, kas nebūtu atkarīga no dabasgāzes cenas. Grozījumi attiektos uz aptuveni 25 komersantiem.

Pirms grozījumu tālākas virzības ekonomikas ministrs vēlas detalizēti iepazīties ar situāciju atjaunojamās enerģijas nozarē.

«Lai veicinātu izmaksu efektīvu un ilgtspējīgu atjaunojamo energoresursu attīstību Latvijā, nepieciešams pārskatīt esošos atbalsta nosacījumus komersantiem, nodrošinot sabiedrības un tautsaimniecības interesēm piemērotāko risinājumu,» uzsver A.Ašeradens.

Ekonomikas ministrijas pasūtītais un Prudentia Energy Markets veiktais pētījums tapis rekordīsā laikā, publiskots novēloti un nerada pārliecību par tā atbilstību faktiskajai situācijai Latvijā

Apmēram mēnesi pēc asas diskusijas izraisījušo Ministru kabineta (MK) noteikumu (Nr. 221 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā; Nr. 262 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību) grozījumu pieņemšanas, kas skar atjaunojamo energoresursu nozari, administratīvi ierobežojot tās ienākumus, publiskots Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtītais Prudentia Energy Markets pētījums Metodiskās vadlīnijas par iekšējās peļņas normas (IRR) aprēķināšanu pārkompensācijas novēršanai komersantiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Lai gan kā pētījuma datums ir minēts 20. maijs, tas publiskots vien augusta pirmajā pusē, krietnu laiku pēc to valdības noteikumu grozījumu pieņemšanas, kuru pamatošanai pētījums it kā tika pasūtīts.

Pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām no amata atkāpies AS «Sadales tīkls» valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Atbilstoši jaunākajai informācijai mainīta 6. rindkopa

Kā liecina «Sadales tīkla» mātesuzņēmuma AS «Latvenergo» paziņojums biržai «Nasdaq Riga», «Sadales tīkla» akcionāru sapulce šodien izskatīja Lūsvera iesniegumu par atkāpšanos no valdes locekļa amata un nolēma viņu no attiecīgās pozīcijas atsaukt.

Lūsvera kompetencē bija uzņēmuma attīstības jautājumi, tajā skaitā elektroenerģijas pieslēgumu procesa darba organizēšana.

«Latvenergo» norāda, ka saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas, iespējams, negodīgi centušies panākt atļauju elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, «Latvenergo» valde uzdeva «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim nodrošināt pilnīgu apstākļu noskaidrošanu. Tāpat «Sadales tīkls» sadarbojas ar Ekonomikas ministriju, veicot pārbaudes koģenerācijas stacijās, un ir iesniedzis pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu izvērtēt situāciju.

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers, kurš nesen nonāca mediju uzmanības lokā saistībā ar iespējamu interešu konfliktu, ir nolēmis atstāt amatu, liecina LOK trešdien izplatītais paziņojums.

Šādu lēmumu viņš esot pieņēmis, "uzņemoties atbildību, kā arī lai pasargātu Latvijas sportistus un arī savu ģimeni no aizkulišu intrigām un nepamatotiem apvainojumiem".

Tikmers norāda, ka pēdējā laikā ap viņa vārdu tikušas "prasmīgi organizētas puspatiesībās balstītas runas un izteiktas aizdomas", radot greizu priekšstatu par viņu un LOK darbu. Viņaprāt, šādi izpaudusies cīņa par krēsliem LOK un resursu pārdali, kas tai sekošot.

"Aizkulišu cīņas, savstarpējie aizvainojumi un aizdomu ēna noteikti neveicina veselīgu sportisku garu un rezultātu sasniegšanu. Ir skaidrs, ka laiks, kad visi vienoti strādājām komandā, ir noslēdzies," norāda Tikmers.

Viņš atzīst, ka savā darbā ir pieļāvis kļūdas, taču esot strādājis godprātīgi un neesot pārkāpis nevienu normatīvo aktu, kā arī nekad neesot turējies pie krēsla, jo prioritārs esot darbs Latvijas sportistu sasniegumu atbalstam.

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības SIA «Rīgas enerģija» un AS «Latvijas energoceltnieks» darbiniekiem lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.

Prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka pagājušā gada oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi kāda uzņēmuma valdes locekļus par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības uz svešu mantu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās lielā apmērā.

Tāpat šī uzņēmuma valdes locekļi saukti pie kriminālatbildības par dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Prokuratūra šī uzņēmuma nosaukumu neatklāja, taču aģentūrai Zināms, ka apsūdzētas tiek divas personas, kas iespējamā nozieguma izdarīšanas brīdī ieņēma «Rīgas enerģijas» valdes locekļu amatus.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) draud sūdzēties Eiropas komisijā (EK) par to, ka Ekonomikas ministrija (EM) ar komosiju nav saskaņojusi atbalstu dabasgāzes koģenerācijai.

«EK oficiālā vēstulē LAEF ir skaidrojusi, kā tiek saprasts valsts atbalsts enerģētikas jomā, un ar šo atzinumu esam iepazīstinājuši gan EM, gan Finanšu ministriju. Diemžēl neesam guvuši nekādu apstiprinājumu tam, ka EM līdz šim izmaksāto atbalstu elektroenerģijas ražotājiem ir saskaņojusi ar EK, un arī pēdējie tās sagatavotie Ministru kabineta noteikumu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā grozījumi paredz atbalstu dabasgāzes koģenerācijai, kas pēc būtības nav pieļaujams,» norāda juridiskais konsultants ZAB Adversus partneris Sandis Bērtaitis.