Veikalu sortimentā esošo griķu piegādātājvalstis gada laikā mainījušās – ja vēl pērn Krievija bija viena no lielākajām griķu importētājām, tad šobrīd kā griķu izcelsmes valsts uz iepakojuma visbiežāk figurē Kazahstāna.
Dienas Biznesa lasītāji pamatoti uzdod jautājumu, kādus griķus ēdam – Krievijas vai Kazahstānas, jo pat valsts institūciju atbildes nesakrīt. Importētājs pārliecināts, ka piegādātā prece tiešām ir no Kazahstānas.
Neimportējam, nē - importējam!
Runājot par griķiem no Kazahstānas vai no Krievijas, parasts veikala apmeklētājs uzreiz nevar apgalvot, kā runājot par apaļkoku importu no Kirgizstānas, sak, viņiem jau tādi neaug! Kazahstanā griķi aug un tīri labi, un globālajā tirgū valsts ir labi pamanāms spēlētājs. Proti, nav tieša pamata uzreiz pieņemt, ka Latvijā ienākošai precei izcelsmes valsts norādīta, lai tirgotājus preventīvi pasargātu no reputācijas riskiem, jo sankcijām pandēmijas superprodukts – griķi - nav pakļauti.
Pārpratumi, visticamāk, veidojas nezināšanas un pretrunīgu datu dēļ. Tā Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departaments, sniedzot atbildi par griķu importu no Kazahstānas, izsakās lakoniski: “Latvija neimportē griķus no Kazahstānas.” Runa ir par datiem līdz pērnā gada novembrim. Komentējot lielākos griķu piegādātājus Latvijai, ZM norāda, ka pērn līdz novembra beigām visvairāk griķu Latvijā piegādāts no Lietuvas – aptuveni 61% un no Krievijas – nepilni 35%. Pārējās valstis var neņemt vērā. Savukārt, ja skatās pēc izcelsmes valsts, tad gandrīz puse griķu nākot no Krievijas, no Lietuvas - 45%, vēl no Polijas - 5%. Proti, daļa Krievijā audzēto griķu Latvijā tikuši ievesti caur Lietuvu. “Ar griķiem no Kazahstānas viss ir kārtībā!” tieši tā skan VID atbilde, ko pamato griķu importa dati no VID Muitas pārvaldes. Laikā no Krievijas agresijas sākuma Ukrainā pērn februārī līdz šodienai griķi no Kazahstānas Latvijā ievesti aptuveni 2,8 miljoni kilogramu.
Datu līkločos
Ekonomikas ministrija, atbildot Dienas Biznesam, norāda uz savu ekspertu slēdzieniem par Krievijas un Kazahstānas importa apjomu izmaiņām, proti, Krievijas apjoms kopumā dilst, bet Kazahstānas - ne tik strauji aug. Pēc detalizētiem datiem par lauksaimniecības produkcijas ainu EM ieteic vērsties Zemkopības ministrijā. Jāpiebilst, ka kopējā analīze parāda sankcionēto produktu aiziešanu no Krievijas eksporta uz Latviju, kas būtiski kropļo priekšstatu par nesankcionētās Krievijas preču daļas kustību.
Visu rakstu lasiet 14.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!