Latvijā tuvākajos gados ienāks vairāki miljardi un 2-3 gadus ekonomikai vajadzētu būt labā situācijā. Taču šie līdzekļi jāizmanto ar apziņu, ka tā ir vienreizēja dāvana, un nākotnē mums tādas iespējas vairs nebūs. Tādēļ jādomā, kurās nozarēs ieguldīt līdzekļus, lai tie mums nestu augļus ilgtermiņā. Piemēram, vai tās viesu mājas, kas ir sabūvētas, dos gaidīto atdevi ilgtermiņā. Protams, tūrisms ir jāveicina, taču neuzskatu, ka finansējums ir ieguldīts nozarēs, kas veicinātu ilgtermiņa attīstību, intervijā Dienas Biznesam piektdien norāda ABLV Bank valdes loceklis Māris Kannenieks.
Fragments no intervijas
Vai Latvijas ekonomika var augt bez ES fondiem?
ES fondi pēdējos gados ir ieplūduši Latvijā un virzījuši IKP izaugsmi, taču nevajag aizmirst, ka ES līdzekļi ir vienreizējs pasākums. Tiklīdz uz pusotru gadu finansējums apstājas, bremzējas arī ekonomika, piemēram, apstājas būvniecības nozare, celtnieki sēž bez darba un domā, kā lai izdzīvo līdz brīdim, kad ieplūdīs jauni līdzekļi un varēs plānot attīstību. Man vairāk rada bažas, kas notiks pēc 4-5 gadiem, kad šīs dāvanas būs beigušās.
Kas notiks, kad šo līdzekļu vairs nebūs?
Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES donoru skaits samazinās. Iepējams, ka Lielbritānija kā donors vēl paliks, tikai nav zināms uz cik ilgu laiku un uz kādiem noteikumiem. Jebkurā gadījumā arī donoru ekonomikās nav tie spožākie laiki, un, ja šajās ekonomikās ar augšupeju klāsies švaki, tad agri vai vēlu tām nāksies pārskatīt savus maksājumus un ieguldījumus “kopējā katlā”. Latvijā tuvākajos gados ienāks vairāki miljardi un 2-3 gadus ekonomikai vajadzētu būt labā situācijā. Taču šie līdzekļi jāizmanto ar apziņu, ka tā ir vienreizēja dāvana, un nākotnē mums tādas iespējas vairs nebūs. Tādēļ jādomā, kurās nozarēs ieguldīt līdzekļus, lai tie mums nestu augļus ilgtermiņā. Piemēram, vai tās viesu mājas, kas ir sabūvētas, dos gaidīto atdevi ilgtermiņā. Protams, tūrisms ir jāveicina, taču neuzskatu, ka finansējums ir ieguldīts nozarēs, kas veicinātu ilgtermiņa attīstību. Tas, kā un kur labāk ieguldīt, ir miljonu vērts jautājums bet cilvēkiem, kas izvērtē projektus, kuros investēt, kā vienam no galvenajiem izvērtēšanas kritērijiem jābūt dabiskās konkurētspējas priekšrocībām, orientējoties uz šo nozaru atbalstu.
Tad, jūsuprāt, lielāks uzsvars jāliek uz pakalpojumu sektoru?
Mēs varam izpārdot savus kokus, un, lai arī tiek teikts, ka izcērtam mazāk koku nekā tie izaug, tomēr, ļoti iespējams, ka mežu struktūra pasliktinās. Kokapstrādē pozitīvs piemērs ir “Latvijas finieris”, kas globāli konkurē un perfekti izmanto dabiskās konkurētspējas priekšrocības, radot produktu ar augstu pievienotu vērtību. Bet ļoti daudz kokmateriālu, simtiem tūkstošu kubikmetru, tiek eksportēti uz Ķīnu. Un šis jautājums jāskatās plašāk – vai tiešām tas ir labākais, ko mēs varam eksportēt, jo varbūt tieši Ķīnā no šiem kokiem tiek radīta pievienotā vērtība un tālāk tie tiek pārdoti ievērojami dārgāk, dodot pienesumu Ķīnas, un nevis Latvijas, ekonomikas un iekšzemes kopprodukta pieaugumam. Ja izvesto koku apjomi aug ļoti strauji, varbūt ir jāuzliek kādi ierobežojumi. Protams, pastāv brīvā tirdzniecība, taču katrai valstij pirmkārt jādomā par savām interesēm. Mūsu valstij tas ir raksturīgs trūkums - mēs pārāk daudz domājam par to, lai labi izskatītos citu acīs un mazāk - par savām interesēm. Izskatās, ka mēs apzināti izvairāmies no diskusijām Eiropas un globālā līmenī, jo tad jau pastāv iespēja, ka mūsu viedoklis ne vienmēr uzreiz tiks uztverts ar skaļiem aplausiem un uzslavām. Šai uztverei jāmainās! Nekas, ka saņemsim mazāk starptautisku uzslavu, bet cieņa pret mums tikai pieaugs, ja agresīvāk aizstāvēsim savas un savas valsts cilvēku intereses.
Visu interviju Pakalpojumu eksports var palīdzēt augt lasiet piektdienas, 14.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!