Uzņēmumā Rīgas karte nesen ieceltais valdes loceklis Jānis Meirāns ir arī mātes uzņēmuma Rīgas satiksme valdē un ir oficiāli paziņojis, ka nesaskata interešu konfliktu šajā situācijā un paliks abos amatos
J. Meirāns par Rīgas kartes valdes locekli kļuva pēc Aleksandra Brandava atcelšanas no valdes – pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēdējo, turot aizdomās kukuļošanā, aizturēja. Dienas Biznesa sākotnējo pārdomu pamatā ir fakts, ka jau pieminētais A. Brandavs bija vien Rīgas satiksmes darbinieks un Rīgas kartes valdes loceklis, kurpretī J. Meirāns abos uzņēmos ir valdē, proti, apveltīts ar lielāku varu un ietekmi nekā atceltais. Vien šis apstāklis pēc jau notikušā prasa palūkoties uz amatpersonas darbību kopsakarā ar un ap notiekošo uzņēmumā Rīgas karte, jo vairāk tādēļ, ka 16. jūnijā LTV raidījumam De Facto J. Meirāns strikti norādīja, ka grasās abus amatus saglabāt.
Divi krēsli, trīs auditi?
J. Meirāns šā gada aprīlī, pārņemot valdes locekļa pienākumus, praktiski tūdaļ, paralēli notiekošajām pārbaudēm uzņēmumā, lika uzsākt vēl vienu auditu. Skaidrs, ka uzņēmumā Rīgas karte šobrīd paralēli tiek veikti vai nupat noslēgušies vismaz trīs auditi. Ievērojot, ka Latvijā nav nemaz daudz uzņēmumu, kuri varētu uzņemties šāda uzņēmuma pārbaudi, vairums atkrituši tādēļ, ka jau to dara vai tikko darījuši.
J. Meirāns jau izplatījis publisku informāciju, ka auditu veiks kompānija Deloitte Latvia un tas jāpabeidz šā jūnija laikā. Audita mērķis ir Rīgas satiksmes un Rīgas kartes sadarbības novērtējums. «Kur paliek nauda?» tāds ir J. Meirāna jautājums ziņu aģentūrai LETA, piebilstot, ka izvērtēs visu – līdzšinējo sadarbību, lietderību, pamatotību un citus aspektus. Jāpiebilst, ka gan KNAB izmeklēšana, gan auditi Rīgas kartē sākušies pēc publikācijas žurnālā IR, kuram Rīgas karte vēlāk pārmet par neprecizitātēm aprēķinos. Tādēļ arī jautājums par to, kur palikusi nauda, iespējams, vairāk izriet no preses publikācijas nekā no grāmatvedības dokumentiem.
Cita starpā šāda mēroga auditam laiks ir visai ierobežots, jo sevišķi, ja plāns ir izpētīt pēdējo 10 gadu darbību. Salīdzinoši – Valsts kontrole valsts un pašvaldību uzņēmumos pie līdzīgiem auditiem, pat ar mazāku pārskata periodu, tērē daudz lielāku laiku.
Auditā pēc būtības J. Meirāns uzdod jautājumu – vai Rīgas kartei ir lietderīgi sadarboties ar mātes uzņēmumu Rīgas satiksme (RS), kuram Rīgas kartē (RK) pieder 51% daļu. Jautājumi par naudas plūsmu tiek formulēti paralēli tam, kad Rīgas karti regulāri pārbauda PWC un auditu veic vēl kāda kompānija Conduent Business Solutions uzdevumā.
Pēc visu šo skaitļu iegūšanas, visticamāk, notiks Rīgas kartes īpašnieku kopsapulce.
Ievērojot, ka uz sarunu galda būs trīs dažāda tipa skaitļi par vienu un to pašu uzņēmumu, turklāt viens no valdes locekļiem var pārstāvēt gan RS, gan RK, ir iespējama patiesās ainas kropļošana un manipulācijas ar datiem.
Pēc minētā, iespējams, vietā ir Dienas Biznesa avota norāde, ka J. Meirāna rīcība, pasūtot papildu auditu, izraisa papildu jautājumu: «Vai valdes loceklis maz darbojas, aizstāvot RS un RK intereses, vai arī ir kāds trešais spēlētājs, kas pretendē uz pakalpojumu nodrošināšanu tirgū?»
Visu rakstu lasiet 20. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
