No 72 maijā iesniegtajiem siltumapgādes projektiem 62 ir apstiprināti ar nosacījumiem, bet 10 noraidīti kā neatbilstoši ES fondu programmas nosacījumiem. Projektu faktiskā gatavība tam, lai durtu lāpstu zemē, ir tikai 7% no kopējā skaita, kas neatbilda gaidītajam, – Ekonomikas ministrija pavasarī prognozēja augstas gatavības projektu iesniegšanu.

Pirmo divu atlases kārtu projektos gāzes katlu maiņai izmantoto līdzekļu apjoms ir vien puse līdz šim līgumos rezervētā Kohēzijas fonda finansējuma. Savukārt uz pašvaldības ēku un infrastruktūras siltināšanas darbiem projektu pēdējā kārtā bijis tik daudz, ka 4,9 miljoni eiro sākotnēji šķita par maz, bet pēc vairāku projektu pārtraukšanas bija jārīko atkārtots konkurss par 8,2 miljoniem ERAF naudas.

Ar apņēmību paspēt vēl šosezon

Viss sākās drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – martā. Visticamāk, par gāzes dārdzību saprotams viss bija jau pērnā gada rudenī, un tādēļ Ekonomikas ministrija (EM), atbildot uz siltumražotāju, pašvaldību, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Finanšu ministrijas vēstulēm, rakstīja ar VARAM oficiāli saskaņotu atbildi Par SAM 4.3.1. projektu Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē 3. kārtas mērķi un projektiem. Vēstules jēga ir visiem norādīt, ka 68 miljoni Kohēzijas fonda naudas ir pieejami un, formalitātes izpildot maijā, jau vasarā ir iespējams būvēt šķeldas vai granulu katlus gāzes katlu vietā. “... Līdz ar to var secināt, ka potenciālajiem projektu iesniedzējiem pieejamais laiks ir bijis samērīgs ar SAM 4.3.1. trešās kārtas mērķi – sniegt atbalstu katlumāju projektiem, kuri var tikt operatīvi īstenoti īsā laika periodā. Turklāt projektu sagatavošanas nosacījumi ir pietiekami labi zināmi, jo daudzi potenciālie SAM 4.3.1. trešās kārtas projektu iesniedzēji ir īstenojuši projektus arī SAM 4.3.1. otrajā kārtā pēc gandrīz identiskiem nosacījumiem,” šī gada aprīlī vēstulē pieminētajiem rakstīja EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.