Dažos aspektos darba tirgus patlaban ir sarežģītāks nekā jebkuras recesijas laikā, norāda ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītāja Dženeta Jellena.

Viņa uzsvērusi, ka centrālās bankas mērķis ir palīdzēt Centrālajai ielai, nevis Volstrītai, un viņa cer to paveikt, primāri veicinot darba tirgus atgūšanos, raksta CNN Money.

Dž. Jellenas teiktais ir būtisks, jo viņa uzsver, ka uzmanība tiks veltīta daudziem ekonomikas faktoriem, ne tikai bezdarba līmenim, un Dž. Jellena minējusi sešas pazīmes, kas liecina par vāju darba tirgu.

Viņa norādījusi, ka algas aug pārāk lēni. Kopš recesijas, darbinieku algas ir augušas vidēji par 2% gadā, kas ir ļoti zems rādītājs. «Zemais algas pieauguma rādītājs ir vēl viens signāls, ka FRS darbs vēl nav padarīts,» viņa uzsvērusi.

ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Dženeta Jellena ceturtdien paziņoja, ka ilgi gaidītais bāzes procentu likmes paaugstinājums varētu tikt pakāpeniski sākts decembrī, lai izvairītos no strauja palielinājuma turpmāk.

Jellena, kura ar runu uzstājās Masačūsetsas Universitātē, norādīja, ka šīs prognozes ir balstītas uz viņas pieņēmumu, ka darba tirgus un valsts ekonomika turpinās uzlaboties, bet inflācija pakāpeniski palielināsies līdz FRS noteiktajam mērķim 2% apmērā.

«Vairums bankas valdes locekļu, tostarp es pati, šobrīd uzskata, ka šo apstākļu sasniegšana, visticamāk, paredzēs bāzes procentu likmes sākotnēju paaugstināšanu šogad, kurai pēc tam sekos pakāpeniska palielināšanai,» sacīja Jellena.

Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi īstenot pakāpeniski procentu likmes paaugstinājumu, pat ja 2% inflācijas mērķis netiek sasniegts.

Kā jau tirgus dalībnieki gaidīja, ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) trešdien paaugstināja dolāra bāzes likmi, raksta Bloomberg.

Tāpat FRS vadītāja Dženeta Jellena deva mājienus, ka turpmākais likmes celšanas temps būs pakāpenisks.

Likme paaugstināta no 0-0,25% līdz 0,25-0,5%.

FRS amatpersonas izteica prognozes, ka nākamā gada beigās atbilstoša likme varētu būt 1,375%, kas liecina, ka ik ceturksni likme tiks paaugstināta par 0,25 procentpunktiem.

FRS paziņojumā teikts, ka komiteja ir novērtējusi, ka darba tirgū šogad vērojami uzlabojumi un tā ir pārliecināta, ka inflācija vidējā termiņā pieaugs līdz 2% mērķium.

Db.lv jau rakstija, ka patlaban ASV bezdarba līmenis atrodas septiņu gadu zemākajā līmeni, un jaunu darbavietu skaits stabili aug, līdz ar to FRS ir pārliecināta, ka darba tirgus turpinās virzīties pilnas nodarbinātības virzienā.

Ceturtdien palielinājās Āzijas akciju tirgus indeksi, reaģējot uz trešdienas ziņām par ASV centrālās bankas lēmumu paaugstināt likmi pirmo reizi kopš 2006.gada.

Japānas Nikkei vērtība palielinājās par 1,6%, Austrālijas akciju indekss pakāpās par 1,6%, bet Ķīnas Shanghai – par 1,7%.

MSCI indekss, kas apkopo Āzijas-Klusā okeāna reģiona valstu akcijas, izņemot Japānu, pieauga par 0,7%.

Db.lv jau rakstīja, ka likme paaugstināta no 0-0,25% līdz 0,25-0,5%.

FRS vadītāja Dženeta Jellena deva mājienus, ka turpmākais likmes celšanas temps būs pakāpenisks.

FRS amatpersonas izteica prognozes, ka nākamā gada beigās atbilstoša likme varētu būt 1,375%, kas liecina, ka ik ceturksni likme tiks paaugstināta par 0,25 procentpunktiem.

FRS paziņojumā teikts, ka komiteja ir novērtējusi, ka darba tirgū šogad vērojami uzlabojumi un tā ir pārliecināta, ka inflācija vidējā termiņā pieaugs līdz 2% mērķium.

Stājoties ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja amatā, Dženeta Jellena atbalsta centrālās bankas pārstāvju politiku un saskata niecīgus riskus, kas var kavēt pakāpenisku FRS aktīvu iepirkumu programmas bremzēšanu, raksta Bloomberg.

Dž. Jellena sacījusi, ka ir pārsteigta par ziņojumiem, kas uzrāda vājāku darbatirgus izaugsmi un vēlas redzēt vairāk datu, pirms izvērtē darba tirgus veselību.

Pasaules finanšu tirgus satricinājumi nerada būtisku risku ASV ekonomikai, viņa uzsver, piebilstot, ka inflācija, visticamāk, virzīsies tuvāk FRS noteiktajam mērķim – 2%, kaut arī nav sasniegusi to jau gandrīz divus gadus.

Dž. Jellena paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un bezdarba līmeņa samazināšanos. Jaunā FRS vadītāja, kura turpinās iepriekšējā FRS vadītāja – Bena Bernankes politiku, vadīs ekonomikas stimulu programmas samazināšanu. Programmas iepirkumi ir veicinājuši FRS bilances palielinājumu līdz 4,1 triljonam dolāru.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) trešdien atkārtoti samazināja aktīvu iegādes programmas apjomu par desmit miljardiem dolāru, lai arī jaunā vadītāja Dženeta Jellena brīdināja, ka bargā ziema negatīvi ietekmējusi valsts ekonomikas atveseļošanos.

ASV Centrālā banka norādīja, ka, īstenojot monetārās stimulēšanas pasākumus, turpmāk tā katru mēnesi iegādāsies vērtspapīrus 55 miljardu dolāru (39,5 miljardu eiro) apmērā.

Tādējādi FRS monetārās stimulēšanas pasākumu apjomu samazinājusi jau trešo bankas sēdi pēc kārtas.

Vienlaikus FRS pieņēma lēmumu bāzes procentu likmi saglabāt 0%-0,25% līmenī.

Jellena trešdien deva mājienu, ka centrālā banka procentu likmi ASV varētu sākt paaugstināt 2015.gada sākumā jeb sešus mēnešus pēc tam, kad tiks pārtraukta monetārās stimulēšanas pasākumu īstenošana.

Tāpat Jellena norādīja, ka FRS ņems vērā vairākus faktorus pirms procentu likmes paaugstināšanas, tostarp informāciju par nodarbinātību, inflāciju un finansiālo situāciju.

ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Dženeta Jellena izteikusies, ka centrālā banka bāzes procentu likmi paaugstinās šogad.

Jellena norāda, ka aizkavējot šo ilgi gaidīto lēmumu varētu tikt radīti riski ASV ekonomikai.

ASV ekonomika, visticamāk, atgūsies no gausās izaugsmes šā gada sākumā un, ja tas notiks, tad procentu likme tiks paaugstināta, vēsta Jellena.

Aprīlī notikušās centrālās bankas sēdes protokols liecina, ka vairums bankas amatpersonu bāzes procentu likmes paaugstināšanas iespēju jūnijā uzskata kā maz ticamu.

Taču dažas bankas amatpersonas uzskata, ka ASV ekonomikas dati atbalsta bāzes procentu likmes paaugstināšanu.

Bāzes procentu likme ASV šobrīd atrodas 0%-0,25% līmenī.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) rīkojusies tā, kā pirms tam paredzēja lielākā daļa ekonomistu – ASV dolāra procentlikmes iestādes septembra sanāksmē mainītas netika. Tiesa gan, šāda situācija tirgus dalībniekus neatturēja uzreiz sākt spekulēt par FRS tālāko rīcību nākotnē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik izskatās, ka šādas spekulācijas būs labs pamats tam, lai finanšu tirgū turpinātos pastiprinātas aktīvu cenu svārstības. Lielākās daļas ekonomistu bāzes scenārijs ir, ka FRS par dolāra procentlikmju palielināšanu izšķirsies šā gada beigās – decembrī. Arī FRS vadītāja Dženeta Jellena preses konferencē to apstiprināja, piebilstot, ka lielākā daļa FRS attiecīgo amatpersonu grib dolāra likmes paaugstināt jau šogad. Ja tā būs, tad tā būtu pirmā dolāra likmju palielināšana deviņu gadu laikā. Daži finanšu tirgus komentētāji norāda, ka šajā laikā finanšu tirgos izaugusi vesela speciālistu un investoru paaudze, kas vēl ne reizi nav piedzīvojusi likmju paaugstināšanas ciklu. Arī šis apstāklis pēc dažu domām varētu nozīmēt paaugstinātu stresa piedevu finanšu tirgos.

Trešdien finanšu tirgus dalībnieku uzmanība vērsta uz ASV, jo vakarā Federālo Rezervju sistēma paziņos monetārās politikas lēmumus.

Kā raksta Business Insider, FRS noslēgs vēsturisku monetārās politikas ēru un sāks jaunu. Trešdien ASV centrālā banka, visticamāk, palielinās bāzes likmi pirmo reizi deviņu gadu laikā, pārtraucot nulles līmeņa procentu likmes režīmu, kas tika ieviests, lai atbalstītu ekonomiku pēc Lielās recesijas.

Eksperti paredz, ka FRS likmi paaugstinās par 25 bāzes punktiem līdz 0,25-0,5%.

Lēmums tiks paziņots plkst.21 pēc Latvijas laika.

Patlaban ASV bezdarba līmenis atrodas septiņu gadu zemākajā līmeni, un jaunu darbavietu skaits stabili aug, līdz ar to FRS ir pārliecināta, ka darba tirgus turpinās virzīties pilnas nodarbinātības virzienā.

FRS vadītāja Dženeta Jellena iepriekš uzsvērusi, ka riski, atliekot monetārās politikas normalizācijas procesu pārspēj tos, kuri pastāv, sākot rīkoties uzreiz. Tādējādi FRS vēlas izvairīties no situācijas, kad tai steidzīgi ir jāceļ likmes, darot to pakāpeniski.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) aizvien pietuvojas bāzes procentu likmes paaugstināšanai, taču trešdien notikušajā sanāksmē pieņemts lēmums to pagaidām vēl saglabāt nemainīgu.

Tādējādi šis būtu pirmais bāzes procentu likmes paaugstinājums kopš 2008.gada finanšu krīzes, kad ASV Centrālā banka to samazināja līdz 0%-0,25%.

FRS trešdien gan norādīja, ka situācija darba tirgū un inflācijas dati pagaidām negarantē iespējas procentu likmi paaugstināt.

Centrālās bankas vadītāja Dženeta Jellena preses konferencē sacīja, ka vairums bankas amatpersonu sagaida, ka procentu likme tiks paaugstināta šogad.

Viņa piebilda, ka jebkurš bāzes procentu likmes paaugstinājums būs pakāpenisks.

FRS cenšas atrast līdzsvaru starp skaidru norāžu sniegšanu finanšu tirgiem par to, kas varētu veicināt procentu likmes paaugstināšanu, vienlaikus neierobežojot tās brīvību reaģēt uz jauniem ekonomikas datiem.

Otrdien zelta cena Londonas biržā pieauga, tuvojoties četru mēnešu augstākajam līmenim, jo Krievijas un Ukrainas konflikta turpināšanās veicina investoru pieprasījumu pēc droša patvēruma, raksta Bloomberg.

Šajā gadā zelta cena ir pieaugusi jau par 12%, atgūstot daļu zaudējumu no pērn ciestā smagākā zaudējuma kopš 1981. gada. Zelta cena palielinās, pat neskatoties uz to, ka ASV Federālo Rezervju sistēma ir paziņojusi par aktīvu iepirkumu programmas apjomu samazināšanu par 10 miljardiem dolāru pagājušajās divās sanāksmēs. Jaunā FRS vadītāja Dženeta Jellena pagājušajā mēnesī paziņoja, ka centrālā banka, visdrīzāk, atbalsta programmas bremzēšanas stratēģiju saglabās.

Otrdien zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm pieauga par 0,6% līdz 1348,39 dolāriem par unci. Zelta cena pirms nedēļas sasniedza 1354,87 dolārus par unci, kas ir augstākā cena kopš pērnā gada oktobra beigām. Savukārt otrdien zelta cena aprīļa piegādēm pakāpās par 0,5% līdz 1348 dolāriem par unci.

Augstākas procentu likmes nenāk par labu akciju tirgum, jo kā liecina vēsturiskie dati, tad pirmie seši mēneši vai pat pirmais gads pēc likmju pacelšanas parasti nenes gandrīz nekādu peļņu no investīcijām, saka LHV Bankas jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs.

Dženeta Jellena gan izteicās, ka procentu likmju celšanas ātrums būs pakāpenisks un diezgan atkarīgs no makroekonomikas datiem, kam nevajadzētu atstāt pārāk negatīvu iespaidu uz tirgu (piemēram trešdienas sesijā akciju tirgus devās rallijā, jo FRS lēmums bija investoriem kā apliecinājums, ka ASV ekonomika ir diezgan labā stāvoklī). Bet ASV akciju tirgum ir ļoti daudz problēmu ar kurām ir jāsaskaras tuvākajos mēnešos un nākamajā gadā: augstā dolāra vērtība, augstākas likmes, zema izejvielu vērtībā, mazāka korporatīvā pēļņa dēļ dārgā dolāra utt, kas liek domāt, ka tirgu ietekmēs daudz un dažādi faktori nākamajos mēnešos un FRS būs tikai daļa no tā, saka eksperts.

Ceturtdien ASV dolāra vērtība pret eiro turpināja pieaugt, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu izteikumiem, kuri signalizēja, ka procentu likmes, visdrīzāk, sāks celt nākamā gada vidū, raksta Bloomberg.

ASV valūta pieauga pret visām 16 lielākajām valūtām pēc tam, kad FRS trešdien paaugstināja savas procentu likmju prognozes un jaunā centrālās bankas vadītāja Dženeta Jellena norādīja, ka aizņemšanās izmaksas varētu sākt pieaugt aptuveni sešus mēnešus pēc tam, kad banka pārtrauks aktīvu iepirkumu programmu.

Dolāra cena pret eiro pieauga par 0,5% līdz 1,3761 dolāram par eiro, par 0,2% pret Japānas jenu un par 0,8% pret Norvēģijas kronu, sasniedzot spēcīgāko līmeni kopš 2009. gada jūlija.

Bloomberg Dollar Spot indekss, kas apkopo ASV dolāra vērtības izmaiņas pret 10 lielākajām valūtām, pakāpās par 0,3%. Pirms tam indekss sasniedza mēneša augstāko atzīmi.

Pirmdien zelta cena saruka līdz trīs nedēļu zemākajam līmenim, jo tirgus dalībnieku vidū valdīja bažas, ka ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmums drīzumā palielināt bāzes procentu likmes, samazinās dārgmetāla vērtību, raksta Bloomberg.

Zelta cena jūnija piegādēm saruka par 0,8% līdz 1325,3 dolāriem par unci Ņujorkas Comex biržā. Pagājušajā nedēļā tā cena samazinājās par 3,1% un 20. martā sasniedza 1321 dolāru, kas ir zemākā cena kopš februāra beigām. Savukārt zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm saruka par 0,8% līdz 1324,67 dolāriem par unci.

Tiesa gan, neskatoties uz pēdējo dienu kritumu, zelta stieņa cena aizvien šajā gadā ir augusi par 10%, jo investoru vidū valda bažas, ka pasaules ekonomikas izaugsme nebūs tik straujā kā iepriekš gaidīts, kā arī Ukrainas un Krievijas konflikta dēļ.

Laika periodā no 2008. gada decembra līdz 2011. gada jūnijam zelta cena pieauga par 70%, jo FRS finanšu sistēmā iepludināja vairāk nekā 2 triljonus dolāru un samazināja likmes, lai veicinātu ekonomikas attīstību. Pērn, tirgus dalībnieku vidū valdot runām, ka FRS sāks bremzēt aktīvu iepirkumu programmu, zelta cena saruka par 28%.

No Eiropas akciju fondiem jau 29.nedēļu pēc kārtas aizplūdušas ievērojamas naudas summas, jo investoru vidū valda pesimisms, ko veicina vājie kompāniju rezultāti un politiskais risks, raksta The Wall Street Journal.

Nauda no šī reģiona fondiem ir aizplūdusi ik nedēļu vairāk nekā sešu mēnešu laikā, un tas ir ilgāks laika periods nekā iepriekš finanšu krīzes laikā.

Aizvadītā gada nogalē daudzi investori ieguldīja Eiropas akciju tirgos, jo viņi gaidīja, kad ASV cels procentu likmes. Augstākas likmes veicina naudas aizplūšanu uz citiem akciju tirgiem, jo tās var iedragāt ASV patērētāju tēriņus, kā arī ietekmēt citus aspektus. Tomēr, ņemot vērā, ka likmes paaugstināšana nesekoja, investoru naudas plūsma ir pagriezusies pretējā virzienā. Tiesa gan. ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītāja Dženeta Jellena aizvadītajā nedēļā deva mājienu, ka centrālā banka varētu paaugstināt īstermiņa procentu likmi jau nākammēnes.

Tirgus dalībnieku vidū uzlabojoties prognozēm par ASV ekonomikas atveseļošanos, zelta cena sarūk, liecina Bloomberg dati.

Trešdien zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm saruka zem 1300 dolāru atzīmes, sasniedzot 1298,68 dolārus, kas ir zemākais līmenis kopš 13. februāra. Pēc tam gan cena nedaudz palielinājās un ceturtdien bija 1304,03 dolāri par unci.

Neskatoties uz pēdējā laika kritumu, cena aizvien ir par 8,2% augstāka nekā gada sākumā, jo Krievijas un Ukrainas konflikts palielināja satraukumu tirgus dalībnieku vidū. Zelta cena ir sarukusi par 1,9% kopš 19. marta, kad ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītāja Dženeta Jellena paziņoja, ka centrālā banka varētu sākt paaugstināt likmes aptuveni sešus mēnešus pēc aktīvu iepirkumu programmas noslēguma.

ASV Federālo Rezervju sistēma trešdienas sanāksmē paziņoja, ka ASV ekonomika ir pietiekami spēcīga, lai centrālā banka oktobrī sāktu samazināt savu 4,5 triljonus dolāru vērto bilanci, pamazām mazinot masīvo stimulēšanas programmu, kas tika ieviesta pēc tam, kad ekonomika ieslīga smagā recesijā pirms gandrīz desmit gadiem, raksta The Washington Post.

FRS sāks savus uzkrājumus samazināt par 10 miljardiem dolāru oktobrī, un nākamo mēnešu laikā šo summu palielinās.

FRS vadītāja Dženeta Jellena uzsvēra, ka pamata ziņojums ir tas, ka ASV ekonomikas rezultāti ir labi.

Saskaņā ar centrālās bankas datiem ASV ekonomikas stāvoklis uzlabojas, jaunu darbavietu radīšanas temps ir spēcīgs, patērētāji turpina tēriņus un biznesa investīcijas pieaug. FRS šogad paredz 2,4% izaugsmi, kas ir augstāka nekā pērn.

FRS nemainīja procentu likmes, kas patlaban ir diapazonā no 1 līdz 1,25%. Taču centrālā banka uzsvēra, ka, pateicoties izaugsmei, līdz gada beigām var gaidīt lēmumu celt likmi, un 2018.gadā tās var tikt paaugstinātas trīs reizes, pieaugot virs 2%.

Dārgmetālu pievilcību mazina runas par likmju kāpumu un joprojām zemā inflācija

Zelts, kuru vēl nesen varēja minēt šā gada cenu pieauguma ziņā pašu veiksmīgāko izejvielu vidū, visai strauji investoru acīs zaudējis savu spožumu. Dzeltenā dārgmetāla vērtība kopš savām septembrī sasniegtajām virsotnēm ir sarukusi par 6% (jeb aptuveni 80 ASV dolāriem) līdz 1270 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš šā gada sākuma, neskatoties uz pēdējā laika neveiksmēm, zelta vērtība gan tāpat ir iespējusi pieaugt par 10%.

Tirgus dalībnieki sākuši samierināties ar realitāti, kad pasaules ietekmīgākās centrālās bankas, visticamāk, turpinās (ASV Federālo rezervju sistēma) vai tikai vēl uzsāks likmju palielināšanas ciklu. Piemēram, no ASV centrālajiem baņķieriem šā gada pašās beigās tiek gaidīts vēl viens lēmums par dolāra likmju paaugstināšanu, kur ASV galvenā baņķiere Dženeta Jellena brīdinājusi, ka var būt riski no situācijas, kad likmes tiek palielinātās «pārāk pakāpeniski». Vidēji tiek lēsts, ka pa likmju paaugstināšanas pogām ASV Federālās rezerves trīs reizes uzspiedīs arī nākamgad. Arī Eiropā, ekonomikai kļūstot straujākai, likmes rekordzemas uzturēt ilgstoši kļūs arvien riskantāk (Eiropas Centrālajai bankai gan vispirms vēl jāierobežo sava eiro drukāšanas programma).

Otrdienu ASV akciju tirgi aizvadīja ar strauju pieaugumu, un Standard&Poor’s 500 sasniedza jaunu rekordaugstu atzīmi, liecina Bloomberg dati.

Optimismu tirgū veicināja ražošanas indeksa pieaugums, kas uzlaboja optimismu tirgū, liecinot, ka ekonomika ir izturējusi auksto ziemu. Lielā mērā akciju tirgus indeksus uz augšu dzina patērētāju un tehnoloģiju kompāniju akciju cenu kāpums.

Rezultātā Standard&Poor’s 500 pieauga par 0,7% līdz 1885,52 punktiem, bet Dow Jones Industrial Average – par 0,5% līdz 16532,61 punktam. Savukārt Nasdaq Composite indekss pakāpās par 1,6%.

Kā liecina jaunākie ASV ražošanas dati, indekss, kas raksturo sektoru, martā pieaudzis līdz 53,7 punktiem, salīdzinot ar 53,2 punktiem iepriekšējā mēnesī.

Tāpat ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītāja Dženeta Jellena uzsvērusi, ka centrālajai bankai vēl kādu brīdi tirgū būs jānodrošina monetārās stimulēšanas pasākumi, jo darba tirgus vēl nespēj strauji atgūties.

Sāk spekulēt par to, kādu politiku varētu īstenot nākamais pasaules ietekmīgākais baņķieris

Pēdējo gadu laikā milzīga ietekme uz tendencēm finanšu tirgū bijusi centrālo banku darbībām un retorikai. Tādējādi mazsvarīgi nav tas, kas atrodas pie pasaules ietekmīgāko monetārās stabilitātes sargu stūres. Jau kādu laiku ASV Federālo rezervju sistēmas priekšnieka amatā ir Dženeta Jellena, kuras vadībā iestāde pārtraukusi dolāru drukāšanas programmu un sākusi palielināt procentlikmes. Tiesa gan, pastāv visai liela iespējamība, ka viņa FRS šefa amatā tomēr netiks apstiprināta uz otru termiņu (formāli termiņš viņai šajā amatā beidzas nākamā gada februārī). Daudz kas šajā ziņā būs atkarīgs no ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma. Tieši viņam būs jāizdomā, kuru kandidātu virzīt apstiprināšanai FRS vadītāja krēslā. Vismaz pašlaik izkristalizējušies četri minētā amata kandidāti.

Pirmdien zelta cena svārstījās ap 1300 dolāru atzīmi, sarūkot no nedēļas augstākās atzīmes, jo investori izvērtēja jaunākos ekonomikas datus un mēģināja prognozēt ASV Federālās Rezervju sistēmas turpmāko politiku, raksta Bloomberg.

Piektdien jaunākie ASV darba tirgus dati liecināja, ka martā radīti 192 tūkstoši jaunu darbavietu, kas ir mazāk nekā 200 tūkstoši, ko prognozēja Blomberg News aptaujātie eksperti. Reaģējot uz šīm ziņām, zelta cena piektdien pieauga par 1,3%, kas bija straujākais kāpums kopš 12. marta un sasniedza 1306,84 dolārus par unci, kas ir augstākais līmenis kopš 27. marta.

FRS vadītāja Dženeta Jellena pagājušajā nedēļā informēja, ka darba tirgus lēnā atveseļošanās norāda, ka vēl kādu laiku nepieciešama labvēlīga monetārā politika, taču iepriekš viņa deva mājienus, ka FRS savu aktīvu iepirkumu programmu varētu noslēgt šā gada otrajā pusē, un procentu likmes sākt palielināt sešus mēnešus pēc programmas noslēguma.

Trešdien zelta cena samazinājās, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka pieaugums līdz divu mēnešu augstākajai atzīmei veicinās pārdošanas vilni investoru vidū, raksta Bloomberg.

Izskatās, ka zelta stieņa cenai būs pirmais ceturkšņa pieaugums kopš 2011. gada, ko daļēji veicināja vardarbība Irākā un spriedze Ukrainā.

Trešdien zelta cena augusta piegādēm saruka par 0,6% līdz 1313,7 dolāriem par unci. Otrdien cena pieauga līdz 1326,6 dolāriem par unci, kas ir augstākais līmenis kopš 15. aprīļa. Savukārt zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm samazinājās par 0,4% līdz 1313,14 dolāriem par unci.

Pagājušajā nedēļā zelta cena pieauga par 3,3%, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas pārstāvju izteikumiem, ka tā vēl kādu laiku saglabās procentu likmi gandrīz nulles līmenī, neskatoties uz aktīvu iepirkumu programmas apjomu samazināšanu. FRS vadītāja Dženeta Jellena uzsvēra, ka centrālā banka plāno turēt bāzes procentu likmi zemu vēl ilgāku laika periodu pēc tam, kad pārstās aktīvu iepirkumus, kas tika samazināti par vēl 10 miljardiem dolāru līdz 35 miljardiem dolāru mēnesī. Pērn šis apjoms bija 85 miljardi dolāru mēnesī.

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) atkal apstiprinājusi, ka bāzes procentu likmi tuvu nullei turēs vēl kādu laiku, tomēr deva mājienus, ka tas varētu notikt ātrāk nekā FRS domāja pirms dažiem mēnešiem, raksta Reuters.

Daudzi ekonomisti un analītiķi gaidīja, ka centrālā banka turpinās izteikt plānus, ko tā sacījusi jau kopš marta, informējot par ekonomikas datu uzlabošanos.

Tomēr FRS vadītāja Dženeta Jellena pēc sanāksmes atkārtoja, ka likmes turēs ļoti zemas ievērojamu laika posmu pēc tam, kad aktīvu iepirkšanas programma tiks noslēgta. FRS paziņoja arī, ka turpina samazināt programmas ikmēneša iepirkumus par 10 miljardiem dolāru. Tādējādi nākammēnes to varētu noslēgt.

FRS vadītāja arī uzsvēra, ka darba tirgus aizvien bremzējas, kas nozīmē, ka nevar pārsteigties ar likmju celšanu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otro gadu pēc kārtas cīņā par pasaules ietekmīgākā līdera titulu žurnāla Forbes sarakstā uzveicis ASV prezidentu Baraku Obamu.

Gadā, kad Krievija ir uzsākusi karu pret Ukrainu un anektējusi Krimu, kā arī noslēgusi vairāku miljardu dolāru vērtu vienošanos ar Ķīnu par gāzes vadu, Putins saglabājis pozīcijas saraksta pirmo vietu.

Obamas prezidentūras laikā šī ir jau trešā reize, kad viņš nav ierindojies pirmajā vietā - divas reizes Obama zaudējis Putinam un vienu - Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam.

«Tātad, kurš ir visietekmīgākais - visvarenais rūsējošās, bet joprojām kašķīgās varas vadītājs vai arī pasaulē visvairāk dominējošās valsts saistītais vadītājs,» vaicā Forbes.

«Otro gadu pēc kārtas mūsu balsis ir tikušas Krievijas prezidentam kā pasaules visietekmīgākajam cilvēkam, viņam seko ASV prezidents Baraks Obama.»