Rītiņu ģimene Tukumā ir ienācēji, kas nu jau deviņus gadus pastāvīgi uzņem viesus Salmu darbnīcā un muzejā.

«Mūsdienu cilvēki arvien vairāk attālinās no laukiem un lauku vides. Cilvēki vairs nezina, kas ir salmi, ka tie nāk no labības,» secina Kristīne Zihmane-Rītiņa, kas kopā ar vīru Juri no salmiem un siena gatavo skulptūras.

Šobrīd «Salmu darbnīca» ir Rītiņu pāra pilna laika nodarbošanās, lai gan abiem ir citas profesijas: Juris iepriekš vairāk nekā 25 gadus pavadījis, strādājot televīzijā, bet Kristīne ir zinātniece. Viņa stāsta, ka arī salmu lietu izveide ir vesela zinātne. Tēlu izveide ir radošs process, bet par tehnisko pusi vienmēr ir jādomā līdz: «Kā tu salmus paņemsi, ar kuru galu sāksi. Katras figūras izveidei ir sava tehnoloģiskā puse. Ja mēs veidojam kolekcijas vienā eksemplārā mūsu muzeja papildināšanai, tad var variēt, izmantot arī sarežģītākus paņēmienus. Tām figūrām, ko veidojam vairumā, ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā to darīt. Tiek veikta laika uzskaite, cik minūtēs ko var izdarīt. Protams, tas ir roku darbs un mums tas ir ļoti svarīgi - ekonomēt laiku un darbu padarīt pēc iespējas tehniski vienkāršāku, jo jābūt ir arī rezultātam». Visus izmantotos materiālus meistari ievāc paši savās pļavās un laukos. Nopirkt labu, kvalitatīvu materiālu ir grūti, tam ir jābūt pareizi uzglabātam, smaržīgam, bez piejaukuma.

Uzņēmums “Kärcher” sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūru īstenojis ikgadējo pieminekļa tīrīšanas projektu un tā ietvaros attīrīja un jaunu elpu piešķīra vides skulptūrai “Rīgai 800”, kas atrodas K. Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumā.

Skulptūra tika atbrīvota no sāls un smilšu nosēdumiem, kā arī no izmešu piesārņojuma.

Uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektu realizē brīvprātīgi no saviem līdzekļiem. Vides skulptūras “Rīgai 800” tīrīšanas darbos ieguldīti vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt kopā līdz šim uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektā investējis jau vairāk nekā 10 000 eiro.

“Priecājāmies par iespēju veikt tīrīšanas darbus, lai sakoptu vides skulptūru “Rīgai 800”, kas veidota kā bezgalības simbols, norādot uz Rīgas nebeidzamo attīstību. Esam gandarīti sniegt savu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, veltot šim procesam savu pieredzi, tehnoloģijas un resursus. Šoreiz, lai notīrītu sāls un smilšu nosēdumus, tīrīšanā tika izmantots jaudīgs benzīna augstspiediena tīrītājs ar karsto ūdeni, kā arī piemeklēti specializēti tīrīšanas līdzekļi izmešu piesārņojuma noņemšanai,” stāsta Andrejs Masulis, “Kärcher Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Jelgavā noslēdzies 3.Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls Summer signs, bet skulptūras būs iespējams apskatīt līdz pat 1.septembrim. Festivāla laureāti tika noskaidroti, ņemot vērā pašu mākslinieku vērtējumu un žūrijas vērtējumu.

Festivālā piedalījās 15 tēlnieki no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Somijas, Nīderlandes, Čehijas, Īrijas, Itālijas un ASV un veidoju smilšu skulptūras par tēmu – Brīnumu pasaule (mīti, teikas, pasakas, leģendas).

Saskaņā ar organizatoru sniegto informāciju smilšu skulptūras apskatījis 21 000 apmeklētāju.

Festivāla laureāti:

1.vieta

Andrius Petkus / Lietuva

Ikars

2.vieta

Anique Kuizenga / Nīderlande

Garuda

3.vieta

Niall Andrew Magee / Īrija

Atvars

3.vieta

Jakub Zimaček / Čehija

Valkīra

Papildus žūrijas vērtējumam festivāla atbalstītāji pasniedza savas simpātiju balvas:

AS SEB banka simpātiju balva

Kārlis Īle / Latvija

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) ir iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) par regulatīvās smilšu kastes izveidi inovatīviem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem (FinTech). Saskaņā ar Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019. gadam regulatīvā smilšu kaste ir jāizveido līdz šā gada beigām.

«Inovatīvi FinTech uzņēmumi regulatora uzraudzībā testē jaunus pakalpojumus. Katrs regulators var noteikt savas prasības – vai tā būtu informācijas atklāšana klientiem par riskiem vai ierobežots klientu skaits un darbības termiņš, vai kādi citi noteikumi. Ieguvēji no šī sadarbības modeļa ir abas puses – finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem tā ir iespēja pārbaudīt savas idejas dzīvotspēju, savukārt regulatoram – saprast, vai nepieciešams papildu tiesiskais regulējums,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

LAFPA ir iesniegusi FM un FKTK priekšlikumus par normatīvā regulējuma ietvaru, kas būtu jānosaka, lai regulatīvā smilšu kaste strādātu efektīvi. Asociācijas ieskatā tam jāaptver šādi jautājumi: prasības uzņēmumiem, lai tie varētu kvalificēties regulatīvai smilšu kastei, atbildīgā uzraugošā institūcija, kvalifikācijas procedūra, normatīvo aktu prasību atvieglošana, smilšu kastes darbības termiņi u.c.

Neskaidra nākotne gaida pazīstamās skulptūras Frankfurtē, kas simbolizē Eiropas vienoto valūtu. Vienu no tām nācies noņemt, jo tā traucējusi vietējās lidostas paplašināšanai, bet otra varētu tikt pārdota izsolē.

Abas skulptūras 2001. gadā radīja Vācijas mākslinieks Otomārs Hērls (Ottmar Hörl). Mākslinieks bija iecerējis, ka skulptūras simbolizēs Eiropas vienoto valūtu. Kā vēsta Euobsever, pie Frankfurtes lidostas esošā skulptūra noņemta ar drošību saistītu iemeslu dēļ un, lai atbrīvotu vietu lidostas trešā termināļa paplašināšanai.

Skulptūrai esot salūzis elektriskais apgaismojums un lidosta izskata tās labošanas iespējas, taču pašlaik, lai neapdraudētu cilvēkus, tā noņemta.

Savukārt otra skulptūra atrodas pie četrdesmit stāvu augstā Eiropas Centrālās bankas (ECB) debesskrāpja un pieder Frankfurtes Kultūras komitejai.

Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāta fonda Mākslai vajag telpu un Aigara Bikšes tēlniecības darbs Divi Raiņi, informē LNB.

2014. gadā, izskatot mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Aigara Bikšes pieteikumu par latviešu rakstniekam un dzejniekam Rainim (Jānis Pliekšāns, 1865–1929) veltītas skulptūras izveidi pie Gaismas pils, LNB mākslinieciskā padome apstiprināja projektu kā realizējamu.

2015. gadā ar mērķprogrammas «Raiņa un Aspazijas gads» starpniecību no Valsts Kultūrkapitālā fonda tika piešķirts atbalsts skulptūras veidojuma daļu izveidei, un tapa mākslas darba plastiskā daļa.

2016. gadā skulptūras izveidi nolēma atbalstīt arī Jāņa Zuzāna ģimene un fonds «Mākslai vajag telpu», piešķirot skulptūras īstenošanai nepieciešamos resursus. Tādējādi 2018. gadā, kad Latvijas valsts svinēs simtgadi, tiktu realizēts ar piemiņu saistīts mūsdienu mākslas darbs, kas būtu dāvana, gan LNB, gan Rīgai, gan Latvijai.

Gatavojoties nedēļas nogalē gaidāmajam Ledus skulptūru festivālam Jelgavā, tēlnieki jau sākuši veidot savas individuālās ledus skulptūras, informē Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Skulptūru veidošanai katrs mākslinieks izmantoja vienu 100 x 50 x 25 cm lielu ledus bloku, kurš sver aptuveni 120 kg. Līdz piektdienai, 10. februārim, gatavās skulptūras uzglabās saldētavā.

Skulptori uzsākuši arī komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbus pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. Katrā komandā strādā divi tēlnieki, kuri ledus darbu būvniecībai izmantos vienu lielo ledus bloku (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm). Mākslinieki piedalās konkursā, visiem tiek nodrošināti vienlīdzīgi darba apstākļi un ledus daudzums.

Meistardarbu radīšanai skulptori izmanto visdažādākos instrumentus – sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem un beidzot ar fēniem, gludekļiem, kā arī paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli, kurš ir nepieciešams skulptūras detaļu līmēšanas prcesā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Daudzas valstis importē naftu, metālus un lauksaimniecības produktus, lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem enerģētiku un pārtiku, bet smilšu iegāde vairumam no tām nav starp būtiskākajām importa izejvielām, raksta portāls 24/7 Wall St.

Taču Singapūra ir izņēmums, un valsts kļuvusi par lielāko smilšu importētāju pasaulē. Singapūrai sāk pietrūkt vietas jaunu dzīvojamo un biroju ēku, kā arī ražotņu būvniecībai, tādēļ tai nepieciešamas smiltis, lai spētu paplašināt teritoriju.

Singapūra ir trešā visapdzīvotākā valsts pasaulē, sekojot Makau un Monako. Tā bieži vien ieņem pirmās vietas, vērtējot pēc blīvākajām pilsētām pasaulē, taču tajā pašā laikā ir starp valstīm, kur iedzīvotāji dzīvo visilgāko mūžu.

Kopš kļūšanas par neatkarīgu valsti 1965.gadā Singapūra savu teritoriju ir palielinājusi par 24%. Bez smilšu ievešanas tas būtu neiespējami, taču nākotnē apjomi varētu samazināties, jo kļūst aizvien grūtāk atrast smiltis. Saskaņā ar Business Times informāciju, Singapūras lielākie smilšu piegādātāji, tostarp, Indonēzija un Vjetnama, samazinājuši eksporta apjomus saistībā ar bažām par ietekmi uz vidi un politiskiem apsvērumiem. Arī Kambodža apturējusi smilšu eksportu uz Singapūru, un augošās smilšu importa cenas liek domāt, ka Singapūrai kļūst aizvien grūtāk paplašināties.

8. janvārī Ķīnā noslēdzies viens no pasaules prestižākajiem ledus skulptūru konkursiem, 16 valstu konkurencē, kurus pārstāvēja 68 mākslinieki, šogad pasaules čempionu titulu izcīnījusi Latvijas komanda – Mintauts Buškevics un Kārlis Īle.

Janvāra sākumā jau 27. gadu pēc kārtas Ķīnas ziemeļu pilsētā Harbinā notika pasaules lielākais ledus un sniega skulptūru festivāls, veidojot grandiozas ledus un sniega pilsētas. Festivāla centrālais notikums ir 25. starptautiskais ledus skulptūru konkurss. Šis ir viens no prestižākajiem ledus skulptūru konkursiem pasaulē, uz kuru cīnīties par pasaules čempiona titulu ik gadu ierodas spēcīgākie ledus tēlnieki no visas pasaules. Šogad sacentās 34 komandas no 16 valstīm, kopā 68 mākslinieki.

Šogad Harbinā piedalījās gan vairāki iepriekšējo gadu čempioni, gan arī atzīti tēlnieki no visiem pasaules reģioniem: Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Dienvidkoreja, Ķīna, Mongolija, Tanzānija, Krievija, Taizeme, Malaizija, Čīle, Somija, Dānija, Norvēģija, Francija, Lietuva un Latvija. Pretendentu atlase dalībai konkursā notika pagājušā gada nogalē, kad žūrija izvērtēja iesūtītās skices un iepriekšējos darbus. Tiem, kuri izturēja atlasi, tika dota iespēja pierādīt savus spēkus elitārajā ledus konkursā.

Inese Grīnvalde un Agita Akmentiņa–Kūliņa ar silto smilšu terapiju vēlas palīdzēt bērniem un jauniešiem cīņā ar stresu.

"Manas metodes pamatā būs drošas piesaistes teorija, zināšanas par vecumposmu īpatnībām un pieredze speciālajā pedagoģijā, kā arī sadarbība ar vecākiem. Nodarbības domātas ikvienam bērnam no pusotra līdz 16 gadiem un plānotas reizi nedēļā. Jau ir gatavs smilšu kastes parauga modelis ar apsildāmām smiltīm, ko lietosim ne tikai nodarbībām. Šobrīd ar partnerības "Daugavkrasts" atbalstu top lielā smilšu kaste, ar ko gatavojamies sākt strādāt no septembra. Tajā varēs pildīt uzdevumus un vingrinājumus siltās smiltīs arī laikā, kad aiz loga snieg," stāsta Inese Grīnvalde, SIA "BeATUS" līdzīpašniece.

Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi skolā gan ar bērniem un jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kuri nezina, kas ir vecāku rūpes un siltums, gan bērniem no privātās mācību iestādēm, kuri mīlēti un saņēmuši emocionālu drošību, kā arī ar pusaudžiem, kuri ir no tā sauktajām sociālā riska ģimenēm. "Atrodoties ilgstošā stresā, cieš gan veselība, gan savstarpējās attiecības. Mūs visus, neatkarīgi no veselības, vecuma un sociālā stāvokļa, vieno nepieciešamība pēc emocionāla siltuma," saka I. Grīnvalde.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Noslēdzies Jelgavas Domes rīkotais metu konkurss «Jubilejas zīme «Jelgava 750»», kas paredz pilsētas centrālajā daļā uzstādīt vides objektu – simbolisku jubilejas zīmi. Par labāko astoņu metu konkurencē atzīts tēlnieces Olgas Šilovas un SIA «Archidose» mets «Pilsētas atslēga», vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Jubilejas zīmi «Jelgava 750» O.Šilova iecerējusi kā skulpturālu objektu – pilsētas atslēgu. «Katrai pilsētai ir sava atslēga kā metaforiskais identitātes simbols ar neatkārtojamu piekļūšanas kodu,» atklāj tēlniece. Skulptūras formā iešifrēts pils plāna siluets. Pils nocietinājums veido atslēgas riņķi, kas daļēji iegrimis zemē. Savukārt atslēgas galā attēlots jubilejas gada skaitlis – 750 (1265). «It kā nejauši pazaudēta milzīga atslēga pēkšņi atrodas un sveicina pilsētas ciemiņus, norādot virzienu uz pilsētas centru,» ideju skaidro O.Šilova. Kā iespējamu skulptūras atrašanās vietu autore norādījusi zālienu pie Lielupes promenādes.

Liepājas domei nākas atsaukt ar vērienu iecerēto skulptūru alejas atklāšanu, jo mākslinieki nav skulptūras spējuši laikā pabeigt.

Atklāšana bija iecerēta 24. oktobrī ar vairāku Latvijā pazīstamu mūziķu piedalīšanos, uz atklāšanu bija aicināti visi liepājnieki, dome ieguldījusi naudu reklāmas materiālos un sarīkojuma organizācijā. 21. oktobrī bija plānota preses konference par atklāšanas norisi, un tikai tās laikā mākslinieks Ģirts Burvis informējis pašvaldību, ka darbs nav pabeigts.

Skulptūras atbilstoši Liepājas himnai Pilsētā, kurā piedzimst vējš veido tēlnieki Ģirts Burvis, Gaidis Burvis un Kārlis Īle. Tēlnieku apvienības piedāvātie darbi uzvarēja pašvaldības rīkotajā konkursā. Skulptūru grupu jāveido piecām skulptūrām: Laivinieks, Vārna, Dzintara latvieši, Telefonists un Cilvēku mežs. Tēlnieki termiņā izgatavojuši vien Vārnu. Skulptūru grupa ir projekta «Tūrisma maršruta Liepāja - kā pa notīm pilnveidošana, papildināšana» viena aktivitāte. Projekta kopējās izmaksas ir 865,6 tūkstoši latu, no tā 633 tūkstošus latu sedz ERAF, 45 tūkstošus latu – valsts budžets. Projektā ietvertas vēl citas aktivitātes – Gulbju dīķa rekonstrukcija, M. Ķempes laukuma rekonstrukcija, kā arī mārketinga aktivitātes – audiogidu iegāde, izstāžu apmeklējumi. Skulptūras ir projekta noslēdzošais posms.

Ar balsu vairākumu tika atbalstīta iecere Centrāltirgū , ejā starp piena un gaļas paviljoniem izvietot vides objektu – Teodora Zaļkalna veidotās cūkas skulptūras palielinātu atveidu. Tā lēmusi Rīgas domes Pieminekļu padome.

Db.lv jau vēstīja, ka pērn AS Rīgas centrāltirgus lūdza pašvaldību piešķirt 29,9 tūkstošus latu skulptūras Dižcūka izgatavošanai un uzstādīšanai.

SIA Omni Rīga sagatavotajā tāmē norādīts, ka skulptūras uzmērīšana, fotografēšana un skenēšana izmaksās 400 Ls, digitāla 3D modeļa izgatavošana – 500 Ls, tirgus laukuma 3D modeļa izgatavošana – 750 Ls. Pati kopijas izgatavošana no putu polisterola, špaktelēšana ar poliestera sveķiem, aplīmēšana ar stikla šķiedras audumu, slīpēšana un trīsreizēja krāsošana izmaksās 11 200 Ls, materiāli – 8000 Ls, tāmē ierēķinātas postamenta izgatavošanas un pieminekļa uzstādīšanas izmaksas, kā arī 600 Ls neparedzētiem izdevumiem.

Miķeļdienas gadatirgus ietvaros otro reizi noticis Burkānu festivāls. To rīkoja SIA Rīgas nami un zemnieku saimniecība Ezerkauliņi.

Festivāla devīze «Braucam burkānos!» tika īpaši attēlota burkānu skulptūrās, kuras paredzētas dažādiem «braucamrīkiem». Festivāla laikā notika kopīga «Lielās burkānu skulptūras» būvēšana.

Vienlaikus Rīgas Kongresu nama mazajā zālē visiem pasākuma apmeklētājiem bija iespējams noskatīties filmu studijas Avārijas brigāde veidoto leļļu filmu seriālu Zvēri, kā arī vizināties ar ponijiem, izmēģināt piepūšamās atrakcijas un karuseli.

Kongresu nama foajē darbojās radošā darbnīca bērniem, kurā ikviens varēja iemēģināt roku, veidojot mini skulptūras no dārzeņiem. Visi festivālā izmantotie burkāni pēc pasākuma tika nogādāti Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari zirgiem.

Liepājas būvvalde akceptējusi tēlnieka Ģirta Burvja izstrādāto skulptūras grupu Vārna un Dzintara latvieši tehniskās shēmas. Skulptūras iekļaus tūrisma maršrutā Liepāja - kā pa notīm.

Akceptētās skulptūru shēmas ir daļa no plānotajām skulptūru grupām, kas atainos Liepājas himnas Pilsētā, kurā piedzims vējš tēlus. To izveidi paredz projekts «Tūrisma maršruta Liepāja – kā pa notīm pilnveidošana, papildināšana». Projekta īstenošanai piesaistīti ERAF līdzekļi.

Db jau rakstīja, ka pērn metu konkursā piecu skulptūru grupai Pilsētā, kurā piedzimst vējš no septiņiem iesniegtiem darbiem prēmēja sešus, bet par uzvarētāju atzina autoru grupas – tēlnieku Ģirta un Gaita Burvju un Kārļa Īles skulptūras. Projekta ietvaros rekonstruēts arī Jūrmalas parka Gulbju dīķis un M. Ķempes laukums. Projekta kopējās izmaksas ir 866,6 tūkstoši latu, no tām ERAF līdzekļi - 678 tūkstoši latu. Kājāmgājēju maršrutu Liepāja - kā pa notīm pilsētā izveidoja 2008. gadā, to iezīmē bruģa segumā iestrādātas metāla notis.

Šodien, 28. maijā mazo jelgavnieku vērtējumam tiks nodots 3. Starptautiskā Koka skulptūru simpozija tēlnieku veikums – piecās Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādēs notiks koka skulptūru atklāšana sadarbībā ar Jelgavas izglītības pārvaldi.

Jau no 18. maija koka skulptūru tēlnieki griež, veido un zāģē, lai iepriecinātu mazo jelgavnieku sirdis, stāstīja pilsētas pārstāve Marta Zīverte.

Pirmsskolas izglītības iestāžu Pīlādzītis, Varavīksne, Saules bērnu dārzs, Pūčuks un R.Lazdiņas privātās sākumskolas Punktiņš audzēkņiem skulptūras esot īpaši mīļas, jo to tapšanas procesam bērni ir sekojoši līdzi ik dienu.

Šodien skulptūras tiks atklātas, un bērniem tiks dots starts uz tām apsēsties, pakāpties un izmantot savās rotaļās. Visas skulptūras būs funkcionāli pielietojamas arī turpmāk.

Pēterburgā dzīvojošā krievu mākslinieka Denisa Prasolova darbu sērijas Pirmā ekipāža (2016) skulptūra Sems, kas Kronvalda parkā tika uzstādīta pagājušā gada rudenī Tēlniecības kvadriennāles ietvaros, tiks pārcelta uz Avārijas brigādes parku.

Laikmetīgās tēlniecības festivāls Tēlniecības kvadriennāle Rīga notiek reizi 4 gados, un pagājušajā rudenī, no 10.septembra līdz 28.oktobrim, pilsētā pulcēja 24 starptautiskus māksliniekus. Festivāls norisinājās Vāgnera zālē un Rīgas pilsētvidē. Publiskajā telpā, atbilstoši saskaņojumiem, tika izstādīti septiņi dažādu mākslinieku darbi, tajā skaitā arī Kronvalda parkā esošais mākslinieka Denisa Prasolova pērtiķis-kosmonauts Sems.

Darbu grupa ir veltījums kosmosa izpētē boja gājušajiem, kopā 42, dzīvniekiem.

Skulptūras Sems saskaņojums beidzās šī gada aprīlī, taču, ņemot vērā skulptūras popularitāti, pasākuma organizatori jau pavasarī uzrunāja atbildīgās instances un vēlējās to uzdāvināt pilsētai. Līdz pat rudenim norisinājās sarunas ar Rīgas pilsētu par iespēju skulptūrai palikt parkā vai atrast citu vietu Rīgā, taču vienoties neizdevās un šobrīd tā ir atradusi jaunas mājas, un tuvāko divu nedēļu laikā tiks pārvietota uz Avārijas brigādes parku.

Jelgavas Uzvaras parkā ieradušās smagās automašīnas ar ledus blokiem, sniega pūtēji pūš sniegu, tiek kalts un slīpēts - tas nozīmē, ka 16. Starptautiskā Ledus skulptūra festivāla darbi ir sākušies, Db.lv informēja Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Kultūra, kas ir ledus skulptūru festivāla organizētāja.

Ledus skulptūru festivāls noritēs no 7. līdz 9. februārim, un tajā varēs aplūkot 50 ledū kaltus mākslas objektus. Šogad festivāla tēma ir «Brīnumzeme», un darbus veidos vairāk nekā 30 tēlnieki no astoņām valstīm.

Lai mākslinieki varētu radīt skulptūras, tiek lietots speciāli mākslīgi sasaldēts ledus, kuru iegūst no trīs reizes destilēta ūdens, to lēnā sasaldēšanas procesā to nepārtraukti maisot. Pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem, sākotnēji plānotais festivāla ledus apjoms ir palielinājies, jo jelgavniekiem bija iespēja izzāģēt dabīgi sasalušo ledu no Jelgavas ūdenskrātuvēm.

Patlaban ledusdizains.lv tehniskā komanda papildu ir izzāģējusi un nogādājusi Uzvaras parkā 45 tonnas dabīgi sasalušā ledus, veidojot no tā ledus slīdkalniņu.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Baznīcas tornim, labiekārtotiem Lielupes un Driksas krastiem ar promenādēm un gājēju tiltu, kā arī atpūtas zonai Pasta salā nākotnē jākļūst par Jelgavas vizītkarti

Pilsētvides un publiskās ārtelpas sakārtošana Jelgavā ir viena no pēdējo gadu prioritātēm, kas uzsvērta arī pilsētas attīstības plānos. Jelgava tiecas kļūt atpazīstama un cenšas radīt jaunu pilsētas vizītkarti tās vietā, kas neatgriezeniski pazaudēta vēl II Pasaules kara laikā. Šobrīd Jelgavā jau ir pabeigti un vēl tiek realizēti vairāki vērienīgi pilsētvides projekti, kam jāveido jauno pilsētas tēlu.

Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Gunita Osīte uzsver, ka pēdējo gadu aktivitātes pilsētā varējušas notikt, galvenokārt pateicoties Eiropas struktūrfondu atbalstam. Aktivitātes “Nacionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” ietvaros kopumā Jelgavas pašvaldībai projektu īstenošanai pilsētvides konkurētspējas, sasniedzamības, pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai maksimāli pieejamās ERAF attiecināmās izmaksas ir vairāk nekā 18 miljoni latu. Aktivitātes ietvaros jau ir atbalstīti pieci projekti, kopējā noslēgto līgumu summa sasniedz 19,9 miljonus latu, no tiem 15,9 miljonus finansē ERAF, pārējo summu veido Jelgavas pašvaldības un valsts finansējums.