Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Par godu jaunā albuma Around The World iznākšanai 10.septembrī čellu trio Melo-M aicina piedalīties orientēšanās skrējienā Rīgā ar iespēju laimēt lidojumu ar airBaltic uz Tadžikistānas galvaspilsētu Dušanbē.

Skrējiens sāksies 10.septembrī plkst. 15 un ilgs aptuveni 2.5 stundas.

Desmit dalībnieki, kuri īsākā laikā būs ieguvuši maksimālo punktu skaitu, apmeklējot visus norādītos kontrolpunktus, iegūs iespēju apmeklēt slēgtu afterparty ballīti kopā ar Melo-M, kurā arī tiks izlozēts lidojums.

Melo-M jaunais albums Around The World veidots kā ekspedīcija apkārt zemeslodei, atskaņojot dažādu valstu nacionālajās kultūrās zīmīgus skaņdarbus citādā izpildījumā.

Korporācija McDonald’s šodien paziņoja, ka korporācijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā esošos 19 restorānus tā ir nodevusi DL biznesa vadības struktūrai. DL biznesa vadības struktūra ir franšīzes forma, ko McDonald’s izmanto jau vairāk nekā 20 gadus ar mērķi nodrošināt reģionālās īpašumtiesības un zīmola pilnvērtīgu attīstību.

Korporācija McDonald’s DL biznesa vadības struktūru šobrīd izmanto vairāk nekā 50 valstīs. McDonald’s to uzskata par efektīvu uzņēmējdarbības stimulēšanas veidu, kas uzņēmējiem ļauj pilnībā izmantot zīmola iespējas ikdienā.

Korporācijas McDonald’s Eiropas reģiona prezidents Denis Hennequin (Denis Henekins) to paskaidro šādi: ''Mēs no sirds sveicam Maltas uzņēmēju Melo Hili (Melo Hili), kas jau veiksmīgi strādā ar DL biznesa vadības struktūru Maltā un sasniedzis lieliskus biznesa rezultātus. Mūsu mērķis Eiropas restorānu pārvaldē ir, no vienas puses, saglabāt vietējās restorānu pārvaldes nozīmi, bet, no otras puses, nodrošināt klientiem to McDonald’s augsto kvalitāti, ko viņi sagaida. Vislabākais veids, kā to panākt, ir dot iespēju strādāt ar McDonald’s tādiem biznesa pārstāvjiem kā Melo no Maltas. Vietējais bizness un uzņēmēji ar šo iespēju pilnveido arī savas zināšanas un biznesa domāšanu''.

Ir skaidrs, ka šajā gadā un varbūt pat šajā budžetā ar pašreizējiem samazinājumiem nepietiks. Tā šorīt stundu pirms valdības sēdes, kurā ministri sola galīgi vienoties par šī gada budžeta grozījumiem un nodot tos Saeimai, LTV raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Repše gan neatklāja, kad un uz kuru nozaru rēķina ir plānots vēl vairāk samazināt Latvijas budžetu, tomēr bilda, ka tas nenotiks uz valsts sektorā strādājošo algu rēķina, jo ir citas jomas, kur izdevumus iespējams «nogriezt» vēl vairāk, vēsta delfi.lv. Šodien mēs maksājam par iepriekšējo gadu milzīgajām pārmērībām, vien noteica Repše. Repše atzina, ka, pastāvot tik lielam iekšzemes kopprodukta kritumam un ieņēmumu sarukumam attiecībā pret plānoto, kāds tas patlaban ir Latvijā, valstij teorētiski ir vairāki ceļi, kā atgūties no krīzes. Proti, palielināt nodokļus, atkārtoti aizņemties finanšu līdzekļus no kāda donora vai samazināt izdevumus. Iespējas aizņemties Repše gan pats uzreiz noraidīja.

Finanšu ministrs Einars Repše pieļauj, ka sabalansējot budžetu un izpildot taupības plānu, Latvija jau šī gada beigās varētu sākt atgūties no ekonomiskās krīzes.

Priekšnosacījums tam esot sabalansēt un pārstrukturizēt budžetu, kā arī veicināt ražošanas attīstību, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā norāda E. Repše. Ja tikšot sekmēta uzņēmējdarbība un sabalansēts budžets, Latvija ekonomisko krīzi varot pārvarēt ātrāk nekā citas valstis. Ražošanas attīstības veicināšanai visām valsts iestādēs esot jānodrošina vislielākais labvēlības režīms uzņēmumiem, kas spējīgi nodrošināt eksportu un ražošanu. Tāpat esot jāsagaida ekonomiskās krīzes zemākais punkts.

E. Repše steidz mierināt pesimistus, uzsverot, ka Latvijai nedraud Japānas liktenis, kura ar ekonomisko krīzi cīnījās teju desmit gadus.

«Es esmu no tiem tīģeriem, kas guļ lapu pavēnī, vēro notiekošo, analizē un tad rīkojas,» saka Andris Jēkabsons, radošu korporatīvo risinājumu aģentūras Ideju nams (SIA Baltijas Izklaides aģentūra) valdes loceklis

Viņa vadītais uzņēmums nodrošina visu veidu korporatīvos risinājumus, uzsvaru liekot uz radošumu, detaļām un rezultātu. A. Jēkabsons piedalās laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa Tīģeris 2014.

Apmierināti klienti

«Man gandarījumu sniedz pats darba process un apmierināti klienti. Galvenā vērtība nav kvantitātē un projektu finansiālajā apjomā, bet gan projektu būtības radošais process, kam seko, protams, ne mazāk svarīgais skaitliskais izpildījums. Man svarīgs ir mērķis, ko sasniegt, virzība uz priekšu. Radošā pasaule ir māksla, kurā katram ir sava vieta, laiks un vērtība – gan emocionāla, gan fiziska. Svarīgi, lai man patiktu tas, ko es daru, viss pārējais seko,» saka A. Jēkabsons.

«Perspektīvā redzu nodokļu samazinājumu, taču ne šobrīd,» tā šorīt intervijā Latvijas radio atzina Valda Dombrovska veidojamās valdības potenciālais finanšu ministrs Einārs Repše.

Viņš atzina, ka nodokļu turpmāka palielināšana varētu bremzēt ekonomikas attīstību, kā arī arvien vairāk motivēt uzņēmējus pāriet uz ēnu ekonomiku un būtiski samazināt nodokļu maksāšanu. E. Repše pauda izbrīnu par to, ka Finanšu ministrijai pašreizējos apstākļos nav sagatavotu priekšlikumu, ko īsti piedāvāt, jo priekšlikumi budžeta izdevumu samazināšanai vien esot viņam rādīti par 160 — 170 milj. Ls, kamēr vajadzētu būt par 700 milj. Ls un pat par 1.4 miljardiem Ls.

Priekšlikumi budžeta deficīta samazināšanai, pēc E. Repšes domām, būtu jāsagrupē trīs daļās. Pirmajā — tādi, kurus īstenojot, nerodas nekāds kaitējums, otrajā tādi, kuru īstenošanai ir katastrofālas sekas un kurus nedrīkst īstenot un trešajā — tādi pasākumi, kuri ir sāpīgi un nepatīkami, taču varētu tikt īstenoti. Viņš saprotot, ka grozījumu priekšlikumus Finanšu ministrijas speciālisti nav gatavojuši, jo vispirms bija jāredz, kā pildās budžets, taču E. Repše ir lūdzis viņiem šādus priekšlikumus sagatavot.

«Ja es esmu šeit kaut ko nelikumīgi darījis, bet esmu pārliecināts, ka tā nav, tādā gadījumā es par to atbildēšu,» apliecināja finanšu ministrs Einars Repše.

LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? uz vadītāja jautājumu, vai viņš publiski izrakstīs vekseli un gadījumā, ja valsts tiesas prāvā zaudēs un būs spiesta maksāt kādu naudas summu, atmaksās to no savas kabatas. E. Repše uzsvēra: «Esmu pārliecināts, ka mēs nezaudēsim.» Uz atkārtotu jautājumu, vai finanšu ministrs gatavs parakstīt vekseli, E. Repše piebilda: «Dodiet tik papīru, bet, lūdzu, nenovedīsim lietas līdz absurdam.»

Db.lv jau vēstīja, ka E. Repše izlēma uz valdību otrdien virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā VID ģenerāldirektora Dz. Jakāna atbrīvošanu no amata. Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata. Pārmetumi saistīti ar ministra rīkojumu nepildīšanu.

Ņemot vērā, ka Saeima ir noraidījusi Finanšu ministrijas piedāvātos nekustamā īpašuma nodokļa grozījumus, veidojot 2010.gada valsts budžetu, tā izdevumi būs jāsamazina par 450 milj. Ls.

To, šodien tiekoties ar Tautas partijas Saeimas frakcijas deputātiem, kuri vakar piedalījās mājokļu nodokļa likumprojekta «izgāšanā», paziņoja finanšu ministrs Einars Repše.

Einars Repše. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Einars Repše. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Viņš atgādināja, ka Latvijas saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka valsts budžeta izdevumi 2010. gadā būs jāsamazina par 500 milj. Ls jeb 4 % no iekšzemes kopprodukta.

Lai gan krīzes apstākļos valdības nemēdz mainīt, tāpat kā vētras laikā nemainot kuģa kapteini, tomēr, lai mēs krīzi pārvarētu, jāveido valdība, kura tik tiešām strādātu un īstenotu saprātīgu politiku, intervijā Latvijas avīzei norādījis partijas Jaunais laiks (JL) dibinātājs Einārs Repše.

E. Repše uzskata, ka Saeimas darbs neatbilst šā brīža vajadzībām, tāpēc nekavējoties sastādāma jauna, krīzi risināt spējīga valdība. "No ikdienas notikumiem redzams, ka pašreizējais Ministru kabinets izsmēlis visas potencies," tā E. Repše.

Uz netiešu jautājumu, vai E. Repše būtu gatavs stāties I. Godmaņa vietā, viņš atbild: "Mana partija nepieļauj Godmaņa valdības stutēšanu. Ja Godmaņa kungs grib ar mani mainīties vietām – katrā laikā!"

«Man ir žēl, ka Čehijas Republikas finanšu ministrs Eduards Janota, detalizēti neiepazīstoties ar pašreizējo Latvijas ekonomisko situāciju, no parlamenta tribīnes pauž bažas, vai Latvija spēs atdot starptautisko aizdevumu.»

To norādījis Finanšu ministrs Einars Repše, piebilstot, ka jau vairāk nekā gadu starp Latviju un Čehiju notiekot sarunas par aizdevuma līguma nosacījumiem. Latvijai neesot bijuši pieņemami Čehijas līguma neizdevīgie nosacījumi, jo tie neatbilda Eiropas Komisijas (EK) normām par valsts atbalstu un uzņēmumu konkurētspēju, turklāt bijuši pretrunā ar starptautiskā aizņēmuma programmas nosacījumiem. Latvijas lielākie starptautiskie partneri EK un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir pauduši nepārprotamu atbalstu Latvijas pozīcijai šajā jautājumā.

2008. un 2009. gadā Latvija no EK, SVF, Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kopumā ir saņēmusi 2,29 miljardus latu, no kuriem izlietoti 1,32 miljardi latu, un atlikums Valsts kases kontos ir 0,973 miljardi latu.

Pašlaik skaidra ir summa, par kādu budžeta izdevumi jāsamazina, taču nav skaidrs, uz kā rēķina.

To intervijā Latvijas Radio teica finanšu ministrs Einārs Repše. Viņš uzsvēra, ka zemākais Latvijas ekonomikas punkts būs nākamgad, bet toties ekonomikas atveseļošanās varētu būt straujāka nekā līdz šim domāts.

E. Repše sacīja, ka papildu 90 milj. Ls cerēts iegūt no jaunajiem nodokļiem — kapitāla pieauguma un mājokļa nodokļiem. Pēdējam ir vairāki varianti, no kuriem E. Repše personīgi atbalsta pirmo variantu— 1.5% likmi dzīvokļiem un mājām, nosakot minimālo neapliekamo platību, jo tad lielāks slogs gultos uz luksusa un neapdzīvotiem īpašumiem. «Ja Saeima lems, ka šis nodoklis nav jāievieš, mēs to neieviesīsim, bet tad par lielāku summu būs jāmazina budžeta izdevumi. Šobrīd varam pilnīgi noteikti pateikt — ja nodokļu ieņēmumi tiks palielināti par plānotajiem 90 miljoniem latu, budžeta samazinājums būs nepieciešams tikai aptuveni 409 miljonu latu apmērā. Veselības aprūpei garantēsim 3.4% no IKP. Neko vairāk es šobrīd negribētu cieti solīt, jo samazinājumam būs jāpakļauj visas valdības realizētās funkcijas, jo pretējā gadījumā nepieciešamo summu nesavāksim,» tā E. Repše.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors ne tikai pats atteicās pildīt likumīgus finanšu ministra rīkojumus, bet arī musināja citus VID darbiniekus atteikties no šādu rīkojumu pildīšanas.

To šodien pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes, kurā tiks lemts par Nellijas Jezdakovas iecelšanu par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju, paziņoja finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks).

E. Repše atstādinājis visus VID struktūrvienību vadītājus, kurus laikā no 15. līdz 19. oktobrim ar saviem rīkojumiem bija iecēlis Dz. Jakāns, kurš struktūrvienību vadītāju kandidatūras nebija saskaņojis ar finanšu ministru.

E. Repše stāsta, ka šis ir viens no iemesliem, kādēļ valdībai steidzami jāizlemj jautājums par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja iecelšanu, jo, lai pienākuma izpildītājs iegūtu tiesības parakstīt dokumentus, viņam ir nepieciešams Ministru kabineta mandāts.

Finanšu ministrs Einars Repše, pamatojoties uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas paredz izmaksāt pensijas pilnā apmērā un atmaksāt pensionāriem to pensijas daļu, kas ieturēta kopš 2009. gada 1. jūlija, piedāvā to izmaksāt nekavējoties, sākot ar šā gada februāri, ziņo Diena.

«Ņemot vērā valdības mērķtiecīgo un pārdomāto fiskālo politiku, pašreiz Valsts kasē ir līdzekļi, tādēļ, es piedāvāju pensionāriem ieturēto parādu izmaksāt nekavējoties. Finanšu ministrija veiks visus nepieciešamos darbus, nodrošinot iespēju, lai parādu izmaksātu jau ziemas mēnešos, kad iedzīvotāju izdevumi ir lielāki apkures sezonas dēļ,» norāda E. Repše.

Plānots, ka, lai izpildītu ST spriedumu, būs nepieciešami papildu aptuveni 80 miljoni latu, lai izmaksātu pensionāriem ieturēto parādu, kā arī aptuveni 105 miljoni latu, lai no šā gada 1. marta maksātu pensijas pilnā apmērā. Kopumā ir nepieciešami papildu 185 miljoni latu, kas palielinās valsts budžeta deficītu par 1.5%. Izpildot ST spriedumu, 2010. gada valsts budžeta deficīts nepārsniegs iepriekš panāktās vienošanas ar starptautiskajiem partneriem un būs ap 8.5%.

Finanšu ministrs Einārs Repše Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmes laikā paziņojis par Latvijas plāniem šogad samazināt valsts budžetu par 500 miljoniem latu, kas izsaucis pozitīvas atsauksmes no «kolēģiem»

E. Repše paziņojis, ka šogad Latvija samazinās savus izdevumus par 500 miljoniem latu, bet nākamgad vēl par 500 miljoniem, kas «ir samērojama un saprātīga atbilde uz krīzi,» ziņo Reuters.

«Mēs apgriezīsim ne mazāk kā 10% no valsts IKP, bet tas atrisinās nesabalansēto situāciju un veidos ļoti labu bāzi atveseļošanai (ekonomikas - aut piez.),» uzsver E. Repše.

Tāpat zviedru finanšu ministrs aicināja Starptautisko Valūtas fondu (STF) un starptautisko sabiedrību pastiprināti atbalstīt Latvijas centienus atjaunot savu ekonomiku. «Mums tāpat ir vajadzīgi signāli no starptautiskās sabiedrības, sevišķi SVF, ka viņi ir gatavi atbalstīt un piedalīties šajā operācijā,» tā A. Borgs.

Finanšu ministrs Einars Repše, konstatējot, ka uz jau esošās disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atstādinātais ģenerāldirektors Dzintars Jakāns ir atradies darba vietā, pieņēmis lēmumu ierosināt vēl vienu disciplinārlietu.

«Valsts ieņēmumu dienesta atstādinātais ģenerāldirektors apzināti turpina nepildīt ministra lēmumus, tādējādi ignorējot valsts pārvaldē pastāvošo hierarhiju. Šāda ierēdņa patvaļa nodara kaitējumu visai valsts pārvaldei, kā arī grauj dienesta tēlu visu nodokļu maksātāju acīs,» uzsver E. Repše.

Pamatojoties uz to, ka VID ģenerāldirektors Dz. Jakāns uzdotajā laikā apzināti nav izpildījis finanšu ministra rīkojumus, šā gada 22. oktobrī, E. Repše pret viņu ierosināja disciplinārlietu par pienākumu nepildīšanu, kā arī uz tās izmeklēšanas laiku ir atstādinājis ierēdni no pienākumu pildīšanas.

«Ja mēs gribam vienlaikus saglabāt zemu nodokļu un augstu izmaksu līmeni, tad tas ir strupceļš,» intervijā laikrakstam Diena norāda finanšu ministrs Einārs Repše.

Runājot par to, kad varētu tikt samazināts sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākumu nodoklis E. Repše sacīja: «Es skatos uz 2012. vai 2013. gadu, kad ekonomika sāks atveseļoties, gadu no gada augs ieņēmumi, un mēs varēsim sākt rēķināt ar pozitīviem budžeta papildinājumiem. Tas būtu īstais brīdis, kad varētu pārskatīt šos nodokļus. Patlaban mums nav tādu finansiālu iespēju, un kopumā nodokļu slogs Latvijā ir neliels. Jā, daži nodokļi ir par daudz lieli, taču, ja skatāmies kopumā valstī un pašvaldībās, veidojas aptuveni 30% no nacionālā kopprodukta, un tas ir ļoti zems rādītājs. Vidējais rādītājs Eiropā šajā jomā ir 39.8%.»

Otrdien, 1. septembrī, finanšu ministrs un Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Einars Repše Ķīnas Tautas Republikas vicepremjera Hueja Ljanju (Hui Liangyu) vizītes ietvaros piedalījās Latvijas – Ķīnas ekonomikas forumā.

Uzrunājot klātesošos, E. Repše norādīja: «Šodien mēs tiekamies laikā, kad pasauli skārusi finanšu krīze, tas mums liek meklēt jaunus un radošus veidus, kā stimulēt ražošanu un tirdzniecību. Tādēļ es saredzu lielu potenciālu tirdzniecības saišu stiprināšanai starp Latviju un Ķīnu uz savstarpēja izdevīguma pamata.»

Ministrs uzsvēra, ka Latvija saredz lielu potenciālu sadarbībā ar Ķīnu tādās nozarēs kā transports, tranzīts un loģistika, aviācija, biotehnoloģijas, farmaceitiskie produkti, informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un tūrisms, kā arī perspektīvas ir enerģētikas un augstākās izglītības nozarēs.

«Šobrīd valdība vienojusies ieviest likmi mājokļa nodokļa 0.1.% apmērā – tas ir labs kā sākums, bet domāju, ka pie tā šis nodoklis neapstāsies,» uzsvēris finanšu ministrs Einars Repše.

«Kaut kad nākotnē, varbūt gatavojot 2011. gada budžetu pēc Saeimas vēlēšanām, droši vien atgriezīsies pie šī jautājuma,» intervijā Latvijas Radio norādīja E. Repše. Viņaprāt, attiecībā uz šo nodokli bija iespējams ieviest progresivitātes principu, taču kā kompromisa variants panākta 0.1 % nodokļa likme.

Attiecībā uz 2010. gada budžetu uz žurnālista jautājumu, vai ir izdevies samazināt nelietderīgos tēriņus un izdevumus valsts pārvaldē, E. Repše atbildēja: «Šķiet, ka jā. Varbūt mums ir izdevies samazināt ne tikai nelietderīgos tēriņus, bet kaut kur arī lietderīgos. Katrā ziņā samazinājums noticis niansēti».

Nepieciešamības gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem, lai ķertu dienesta automašīnu lietotājus, kas nav samaksājuši nodokļus par labumu, kas gūts, izmantojot automašīnu personiskām vajadzībām.

To šodien paziņoja finanšu ministrs Einars Repše, reaģējot uz premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) bažām, ka nav paredzēta pietiekami stingra kārtība, kā tiks kontrolēta dienesta automašīnu izmantošana personiskām vajadzībām un nodokļu nomaksa.

Viņaprāt, VID ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem līdzīgi kā Ceļu policija, kuri, apturot dienesta automašīnas, piemēram, brīvdienās vai vietās, kuras «acīmredzami nav saistītas ar darba pienākumu veikšanu», varētu iztaujāt to vadītājus par brauciena mērķi un pārliecināties par to, vai iepriekšējā mēnesī ir nomaksāti nodokļi par dienesta automašīnas lietošanu.