Bijušais Saeimas deputāts un iekšlietu ministrs, kādreizējais LPP priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons šodien izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka partijas Jaunais Laiks līderis Einars Repše, 18.aprīlī raidījumā Kas notiek Latvijā? sakot, ka ir notikusi trīspusēja saruna starp Repši, Lembergu un Jēkabsonu, ir melojis.
Piedāvājam lasīt visu paziņojuma tekstu:
Runājot par pēdējā laikā izveidojušos neapskaužamo politisko situāciju un straujo notikumu attīstību, kas līdzinās karstai izvirduma vulkāna lavai, uzskatu par nepieciešamu šajā paziņojumā sniegt savu viedokli par toreizējo politisko notikumu gaitu, lai kliedētu E.Repšes publiski izteiktos melus par it kā kopēju tikšanos ar Lembergu, Repši un mani pie viena sarunu galda, lai runātu par valdības veidošanu.
Pēc 8.Saeimas vēlēšanām politiskā situācija izveidojās, ka Saeimā iekļuvušie JL un LPP izveidoja sabiedroto bloku. Tajā laikā es biju LPP priekšsēdētājs un izjutu dziļu cieņu un godbijību pret JL līderi E.Repši, taču šīm jūtām nebija lemts turpināties mūžīgi. Valdības veidošanas sākuma stadijā Repše vairakkārt tikās ar mani individuāli un tikšanās reizēs atzina, ka A.Lembergs kategoriski iebilst pret LPP cilvēkiem (konkrēti A.Šleseru un A.Laksu) valdībā, jo baidās, ka A.Šlesers un A.Laksa ar viņu izrēķināsies (iespējams notika otrādāk, jo vēlāk, kad mēs turpinājām konsekventi panākt taisnību, A.Laksa saņēma draudus, kurus drosmīgi ignorēja). Jau priekšvēlēšanu laikā starp Ventspils grupējumu un LPP politiskajā un mēdiju telpā norisinājās karš, tāpēc attiecības starp A.Lembergu un LPP vēl pēc Saeimas vēlēšanām bija naidīgas. Šī iemesla dēļ valdības veidošanas process ievilkās. E.Repše nebija spējīgs noformēt valdību, radot politisku nestabilitāti valstī un neizpratni sabiedrībā.
Lai paglābtos no radušās bezizejas, Repše man piedāvāja tikties ar Lembergu. Sākotnēji šis piedāvājums man šķita savāds un nebija pieņemams, jo tieši cīņa pret oligarhiem un valsts izzagšanu bija LPP prioritātes un pasludinātie mērķi, kas bija tuvi arī man kā toreizējam partijas vadītājam. Diemžēl pēc šāda piedāvājuma noraidīšanas, E.Repše atkārtoti vērsās pie manis ar aicinājumu tikties ar A.Lembergu, jo acīmredzami situācija ar valdības veidošanu draudēja nonākt strupceļā, kas E.Repšem un JL varētu beigties letāli. Vēl toreiz respektējot E.Repši, es piekritu kopīgai sarunai ar A.Lembergu, tomēr uzsvēru, ka tai ir jābūt trīspusējai - starp A.Lembergu, E.Repši un mani, lai izvairītos no vēlākiem pārpratumiem. Bija norunāta vieta un saskaņots laiks, taču trīspusēja saruna nenotika, jo E.Repše beidzamā brīdī piezvanīja, ka neieradīsies. Topošais premjers mani bija "uzmetis". Izslavētais tautas glābējs un miera nesējs bija "uzmetis" savus sabiedrotos un kā zaķpastala aizbēdzis no atklātas sarunas.
Protams, es biju spiests palikt un tikties ar A.Lembergu, lai risinātu radušos bezizejas situāciju valdības veidošanā un nonāktu pie rezultāta, kur beidzot tiktu izveidota konstruktīva, strādāt-spējīga valdība. Šī saruna nebija viegla dēļ spriedzes, ko radīja nesaskaņas starp Ventspils grupējumu un LPP. Teicu A.Lembergam, ka šajā karā uzvarētāju nebūs, būs tikai zaudētājs – Latvijas tauta un sabiedrība. A.Lembergs baidījās, ka LPP ar viņu izrēķināsies. Es teicu, ka bailēm nav pamata, ja vien A.Lembergs skapī neglabā skeletu, un, ka visam ir jānotiek demokrātiskā un tiesiskā ceļā, uzturot nevainības prezumpciju, ja vien netiek pierādīts pretējais. Pēc tam tad arī iestājās t.s. pamiers, kā rezultātā tika izveidota E.Repšes valdība.
Tajā laikā vēl ticēju, ka mani politiskie sabiedrotie gribēja patiesi cīnīties pret oligarhiem un oligarhiju Latvijā. Tad vēl neapjautu, ka politika daudziem ir vienīgi instruments savas bagātības vairošanai, nevis darbs, kas jāveic Latvijas valsts un tautas labā.
Noslēgumā vēlos novēlēt E.Repšem sekmes turpmākajā politiskajā darbībā, būt godīgam pret sabiedrību, atzīt savas kļūdas un turpmāk neizmantot manu vārdu, lai spodrinātu savu tēlu un celtu sev reitingu."