Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

"Ministru kabineta lēmums aicināt AS Merko Ehitus un SIA Merks atkārtoti pretendēt uz Nacionālās bibliotēkas būvniecību arī pēc apsūdzību celšanas Igaunijā saistībā ar augstākā līmeņa politisko korupciju un pēc minēto uzņēmumu iepriekšējas brīvprātīgas izstāšanās no slēgtā konkursa augsto pretkorupcijas standartu dēļ ir vērtējams kā neizskaidrojams, nesaprotams un nesavienojams ar valdības deklarācijā noteiktajiem pretkorupcijas, tiesiskuma un biznesa ētikas veicināšanas standartiem".

Uz to šodien Ministru prezidentam, Kultūras ministrei un v/a J3b direktoram nosūtītajā vēstulē norāda Delna.

Delna vērš amatpersonu uzmanību uz to, ka šāda prakse pakļauj korupcijas aizdomām emocionāli noslogoto Gaismas pils projektu, kā arī valsts starptautisko reputāciju. Jebkādas aizdomas par iespējamu korupciju saistībā ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību grautu jau tā trauslo sabiedrības uzticību Latvijas valsts varas institūciju godaprātam.

Delna aicina Ministru prezidentu, Kultūras ministri un v/a J3b pieprasīt no AS Merko Ehitus un SIA Merks, kā arī Igaunijas tiesībaizsardzības institūcijām visu pieejamo informāciju par krimināllietas gaitu. Delna norāda, ka iestāžu bezdarbība šajā gadījumā būtu klajš 2005.gada 2.septembrī ar Delnu noslēgtā līdzdarbības līguma pārkāpums un sabiedrībai doto pretkorupcijas solījumu ignorēšana.

Komisija, kas valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi izveidota sarunu procesa nodrošināšanai par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veikšanu, saņēmusi pieteikumus no trim sarunu kandidātiem, bet projekta dokumentācija, saskaņā ar kuru varēs sagatavot tehnisko un finanšu piedāvājumu, ir izsūtīta diviem pretendentiem – Nacionālo būvkompāniju apvienībai, kurā ietilpst A/S RBSSKALS, SIA Skonto Būve un SIA Re & Re un piegādātāju apvienībai SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes, liecina sniegtā informācija medijiem.

Komisija esot konstatējusi, ka trešais sarunu pretendents – piegādātāju apvienība SIA Merks un A/S Merko Ehitus neatbilst pretkorupcijas principiem, ko nosaka Kultūras ministrijas, valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi un Sabiedrības par atklātību – Delna 2005. gadā parakstītais līdzdarbības līgums.

Pēc Sabiedrības par atklātību – Delna aicinājuma š.g. 19.februārī valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi pieprasīja informāciju no Igaunijas tiesībsargājošajām iestādēm par A/S Merko Ehitus iespējamo saistību ar kukuļdošanu.

Šonedēļ ir saņemta atbildes vēstule no Igaunijas ģenerālprokuratūras, kas norāda, ka Igaunijā ir ierosināta krimināllieta par vairākkārtēju kukuļdošanu, kuras ietvaros aizdomās turamais ir gan uzņēmums A/S Merko Ehitus, gan tā uzraudzības padomes priekšsēdētājs Tomass Annuss. Saistībā ar kukuļošanu ierosinātās krimināllietas materiāli apkopoti 200 sējumos, lietā ir veikta pirmstiesas izmeklēšana un tā nodota ģenerālprokuratūrai turpmāko tiesisko darbību veikšanai.

Ilggadēja pazīšanās ar ietekmīgiem cilvēkiem, t.sk. Aināru Šleseru un aizturēto Vilni Štramu, iespējams, līdzējusi Merkam kļūt par Latvijas lielāko būvfirmu.

Ilggadēja ceļu krustošanās ar savās jomās ietekmīgiem cilvēkiem, tostarp satiksmes ministru Aināru Šleseru, bijušo Rīgas domes darboni, patlaban par iespējamo kukuļņemšanu aizturēto Vilni Štramu, iespējams, sekmējusi apjomīgu projektu gaitu un ļāvusi Ivara Geidāna vadītājam SIA Merks no kompānijas ar dažu miljonu latu apgrozījumu kļūt par Latvijas lielāko būvfirmu ar 60 milj. Ls apgrozījumu un vairāku miljonu Ls peļņu. Vienlaikus ar projektu virzību arī atbalstu sniegušajiem draugiem finansēs un biznesā veicās labi. Piem., A. Šlesers ticis pie simtiem tūkstošu eiro, bet Viļņa Štrama jaundibināta firma tiek pie lieliem pasūtījumiem, piem., Arēnas Rīga teritorijas attīšanas. Merka vērienīgie darījumi vairākkārt presē pētīti un vairākas no šīm personām, ar kurām ceļi krustojušies, t.sk. A. Šlesers, noliegušas jebkādu interešu lobēšanu un samaksu par to.

Būvfirma "Merks" apsver iespēju būvēt īres namus, intervijā sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

"Merks" vadītājs informēja, ka patlaban ir liela interese par šo segmentu, īpaši gada sākumā ir parādījušies jauni interesenti no Lietuvas un Igaunijas. Latvijā gadā būtu nepieciešams uzbūvēt apmēram 500 īres dzīvokļu, kā tas tagad notiek Lietuvā un Igaunijā.

"Šajā segmentā mēs varētu sevi realizēt, mums ir pietiekami daudz savas zemes, un vērtējam šādas iespējas. Tas nebūs mūsu pamatvirziens, bet, ja būs labas iespējas, mēs apsvērsim arī īres namu būvniecību," teica Bišmeistars.

Viņš piebilda, ka "Merks" kopš 2020.gada, kad sākās Covid-19 pandēmija, mainīja darbības fokusu, vairāk koncentrējoties uz saviem projektiem, tostarp ir izveidots zīmols "Merks mājas", kas nodarbojas ar dzīvokļu tirdzniecību un attīstību. Ja iepriekš gada laikā "Merks" pārdeva 100-120 dzīvokļu, tad pagājušajā gadā tika pārdoti 300 dzīvokļu.

Būvkompānija SIA "Merks" pagājušajā gadā strādāja ar 108,963 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 76,1% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt kompānijas peļņa auga par 39,4% un bija 2,191 miljons eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums pērn bija 113,162 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa auga 11,7 reizes un bija 5,538 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn no "Merks" koncerna būvniecības apgrozījuma privāto pasūtītāju projekti veidoja 79%. Svarīgākie gada objekti bija biznesa centri "Gustavs" un "Elemental Skanste", "Orkla Biscuit Production" cepumu un vafeļu ražotne Ādažos un armijas bāze Ādažos.

Pērn koncerna vadība nolēma neslēgt jaunu projektu būvniecības līgumus ar fiksētu būvniecības cenu, apzinoties izaicinošos tirgus apstākļus ar strauji augošām cenām un savlaicīgu materiālu piegādes problēmām. "Merks" bija gatavs izskatīt būvniecības līgumus ar atvērtās cenas principiem, tomēr tirgū šāda veida līgumi nebija bieži sastopami.

Līdzšinējais SIA «Merks» valdes loceklis un celtniecības direktors Jānis Šperbergs apstiprināts par uzņēmuma padomes locekli, savukārt viņa līdzšinējais vietnieks Andris Bišmeistars apstiprināts par SIA «Merks» valdes locekli un celtniecības direktoru.

«Mēs redzam, ka katru gadu palielinās «Merks» pienesums «Merko Ehitus» grupas kopējam biznesa apjomam, turklāt būtiski pieaug mūsu īpatsvars grupas ietvaros – 2017.gadā Latvija veidoja jau ceturto daļu no grupas kopējā apgrozījuma un paredzams, ka šogad tas būs vēl vairāk. Mēs esam gandarīti, ka to novērtējuši arī grupas akcionāri, un turpmāk Latvijai būs savs pārstāvis uzņēmuma padomē,» saka Oskars Ozoliņš, «Merks» valdes priekšsēdētājs.

Andris Bišmeistars ir absolvējis Rīgas Tehnisko Universitāti ar bakalaura grādu un inženiera kvalifikāciju būvniecībā. 2005.gadā viņš uzsāka darbu «Merks» kā tehniķis inženiertehniskajā nodaļa, strādājot ar projektu dokumentāciju, 2008.gadā kļūstot par būvdarbu vadītāju, bet 2012. gadā – par projektu vadītāju. A.Bišmeistara pārraudzībā bijuši tādi «Merks» celti objekti kā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, dzīvojamais projekts «Mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas Dzintaru prospekts 26 un 28, Jūrmalā» , dzīvojamais projekts «Skanstes Parks» un multifunkcionālais kompless «Z-towers», bet šī gada janvārī A.Bišmeisters pievienojās «Merks» vadības komandai kā celtniecības direktora vietnieks.

Uzņēmumu apvienība Merko Ehitus (Igaunija) un Merks (Latvija) kopīgā vēstulē un pievienotajos materiālos Valsts aģentūrai Jaunie Trīs brāļi apliecina, ka tā piedalīsies konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu un ir gatava ievērot visus Pretkorupcijas deklarācijas principus, Db.lv informēja SIA Merks valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns.

Igaunijas un Latvijas celtniecības uzņēmumu apvienība 2008. gada 14.februārī saņēma Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi vēstuli ar uzaicinājumu apliecināt gatavību piedalīties sarunu procesā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veikšanu.

Savā atbildes vēstulē Merko Ehitus un Merks arī informē potenciālo pasūtītāju par izmeklēšanas procesu, kas tika uzsākts Igaunijā 2007. gada 15.oktobrī. Tajā tiek paskaidrots, ka ne pret A/S Merko Ehitus, ne pret kādu no tās amatpersonām nekādas oficiālas apsūdzības Igaunijā nav izvirzītas un, pretēji Latvijas medijos izskanējušiem ziņām, neviena no uzņēmuma amatpersonām nav bijusi aizturēta.

Publiskajā telpā izskanējušās Igaunijas būvuzņēmuma A/S Merko Ehitus minētās izmaksas Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanai nav uzskatāmas par pamatotām, jo uzņēmums, kuram liegta turpmāka dalība sarunu procesā par bibliotēkas būvdarbu veikšanu, neuzņemas nekādu atbildību par nosauktajiem skaitļiem un to patiesumu, Db. norādīja VA Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi direktors, būvinženieris Zigurds Magone norāda: "Apstākļos, kad uzņēmums neiztur pretkorupcijas kritērijus un nevar būt pretendents sarunu procesam, zūd A/S Merko Ehitus atbildība par nosauktajām summām – kompānijai nav pienākuma parakstīt līgumu, nosauktie skaitļi netiek pakļauti profesionālai ekspertīzei u.tml., tāpēc A/S Merko Ehitus var brīvi minēt visdažādākās summas. Pašlaik publiskajā telpā nosauktās izmaksas 87 miljoni latu aptuveni atbilst būvmateriālu un tehnisko iekārtu izmaksām bibliotēkas ēkā, līdz ar to rodas divi jautājumi – vai nu A/S Merko Ehitus vēlas četrus gadus strādāt par velti un nemaksāt strādniekiem algu, vai arī uzņēmums pēc līguma noslēgšanas nāks pie valdības un ik pēc laika prasīs papildu finansējumu, līdzīgi kā tas ir noticis citos būvobjektos."

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro, norādīja "Merks" Nekustamo īpašumu attīstības direktors Mikus Freimanis.

Lucavsalas kvartālā celtniecību plānots sākt nākamā gada pavasarī, informēja Freimanis. Plānots, ka piecu gadu laikā tiks pabeigts viss kvartāls, bet projekts dalīsies būvniecības fāzēs un pirmie iedzīvotāji mājokļos varētu ievākties aptuveni 2022.gada vidū. Kopumā projektā būs trīs kārtas.

"Savukārt Zaķusala ir apjomīgs projekts un tas tiks realizēts vismaz 10 kārtās. Infrastruktūru plānojam attīstīt jau šī gada otrajā pusē," informēja Freimanis.

Viņš informēja, ka Lucavsalā "Merks" esošajā zemes īpašumā būs tikai dzīvojamās mājas, ar atbalstošām funkcijām - komercplatībām. Biroju ēkas "Merks" zemes īpašumā Lucavsalā nav plānotas. Savukārt Zaķusalā "Merks" izskata iespēju, ka varētu uzbūvēt arī biroju ēku pie Salu tilta.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks mājas” valdes locekļa un izpilddirektora amatā iecelts Roberts Rēboks, informē uzņēmums.

Mikus Freimanis, kurš līdz šim pildīja valdes locekļa pienākumus, atstās uzņēmumu jūlija beigās, lai uzņemtos jaunus profesionālos izaicinājumus.

"Kopīgi ar komandu esam attīstījuši dzīvojamos namus un projektus ar mērķi uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Man ir liels prieks būt daļai no uzņēmuma, kurš ar savu profesionalitāti un inovācijām guvis atzinību gan no nozares ekspertiem, gan iedzīvotājiem, kuri izvēlas “Merks mājas” projektus par savu dzīvesvietu. Pie sasniegtā neapstāsimies – mēs turpināsim attīstīties un nodrošināt iedzīvotājiem piemērotu un augstvērtīgu dzīvesvietu, kas saskan ar viņu dzīves ritmu un vērtībām, vienlaikus stiprinot mūsu pozīciju nekustamo īpašumu tirgū,” saka Roberts Rēboks, “Merks mājas” valdes loceklis.

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" pagaidām vēl neprognozē, kad varētu sākties apjomīgo Zaķusalas un Lucavsalas apbūves projektu būvdarbi, sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

Viņš norādīja, ka pagaidām nevar precīzi pateikt, kad sākses būvniecība, savukārt ar projektēšanu "Merks" ir ticis tālāk.

Lucavsalā dzīvokļu projekts ir gatavs, plānotas trīs kārtas - gan ekonomiskā, gan biznesa, kā arī luksusa klases dzīvokļi. Projekta pirmā kārta ir saskaņota būvvaldē. Projekts kopumā būs pietiekami apjomīgs un ambiciozs, uzsvēra Bišmeistars.

Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā Merks plāno ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro 

Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums SIA "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas...

Savukārt Zaķusalā "Merks" intensīvi sācis infrastruktūras projektus, ir noslēdzies konkurss par pirmās un otrās apbūves kārtas projektēšanu, ko veiks arhitektu birojs "Ruume". Šis projekts vairāk tiek virzīts uz 2023.gadu, teica Bišmeistars.

Iepriekš jau ziņots, ka "Merks" plāno Zaķusalas un Lucavsalas attīstībā ieguldīt vairāk nekā 260 miljonus eiro.

Lucavsalā "Merks" esošajā zemes īpašumā plānotas tikai dzīvojamās mājas, ar atbalstošām funkcijām - komercplatībām. Biroju ēkas "Merks" zemes īpašumā Lucavsalā nav plānotas. Savukārt Zaķusalā "Merks" izskata iespēju, ka varētu uzbūvēt arī biroju ēku pie Salu tilta.

Kopumā Zaķusalā "Merks" plāno uzbūvēt aptuveni 2500 dzīvokļu, bet Lucavsalā - aptuveni 600 dzīvokļu.

Jau ziņots, ka "Merks" 2020.gadā strādāja ar 49,795 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 12,9% un sasniedza 1,638 miljonus eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 49,735 miljoni eiro, kas ir par 46,4% mazāks nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās 5,9 reizes un sasniedza 1,896 miljonus eiro. Dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. Būvkompānija ietilpst Igaunijas "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada kotē Tallinas "Nasdaq" biržā.

Pēc vairākiem neveiksmīgiem būvkompānijas “Merks” mēģinājumiem atrisināt domstarpības ar Salaspils novada domi saistībā ar bērnudārza būvniecības līgumu būvkompānija iesniegusi prasību tiesā, informē uzņēmumā.

Salaspils bērnudārza būvniecību bija plānots pabeigt jau šī gada janvārī, tomēr būvdarbi ievilkušies pašvaldības pasūtītā būvprojekta nepilnību dēļ.

Tajā konstatēta virkne būtisku trūkumu, tajā skaitā atsevišķu būvprojekta sadaļu neatbilstība ugunsdrošības prasībām, ko ir apstiprinājušas atbildīgās valsts institūcijas. Šie trūkumi radījuši nobīdes būvniecības procesa izpildes laikā, neļaujot arī “Merks” iekļauties sākotnējā grafikā. Šīs laika nobīdes Salaspils dome izmantojusi kā argumentu, lai nenorēķinātos par jau paveiktajiem darbiem, kā arī patvaļīgi atkāptos no noslēgto saistību pildīšanas.

“Šobrīd atrodamies strupceļā, jo projektu spējām pabeigt jau 2022. gada pavasarī, tomēr atdūrāmies pret nekvalitatīvu būvprojektu, kurā neatbilstības joprojām netiek novērstas. Turklāt Salaspils dome ne vien nevēlas sadarboties, lai panāktu projekta realizāciju, bet arī neveic norēķinus par padarītajiem darbiem vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā un pieprasa līguma laušanu. Šajā laikā Salaspils domei esam nosūtījuši jau vairākus desmitus vēstuļu, aicinot rast risinājumu, esam iniciējuši vairākas tikšanās, bet joprojām neredzam nekādu pozitīvu reakciju un virzību. Gluži pretēji – esam spiesti strādāt pašvaldības neizlēmības un pretdarbības apstākļos. Ņemot vērā, ka viena no mūsu prioritātēm ir nākamās paaudzes, šim projektam piegājām ar īpašu rūpību. Skumji apzināties, ka arī šajā septembrī gandrīz 300 bērniem izpaliks iespēja apgūt pasauli jaunās, modernās un īpaši bērniem pielāgotās telpās,” atklāj “Merks” valdes loceklis Andris Bišmeistars.

Latvijas lielās būvkompānijas ierēķina ļoti lielus peļņas procentus, taču ilgi tas vairs nevar turpināties.

Tā intervijā Db pauž būvkompānijas Merko Ehitus dibinātājs un lielākais līdzīpašnieks Tomass Annuss. Viņš norāda, ka šī kompānija mēģinās konkurēt ar vietējiem uzņēmējiem, cenšoties iegūt tiesības realizēt kādu no gaidāmajiem lielajiem būvprojektiem.

Cik lielā mērā, jūsuprāt, var uzskatīt, ka Latvijas un Igaunijas ekonomikā valda krīze?

Lai kā to arī negribētos, baidos, ka krīze būs. Tas, kas ir novērojams šodien, nav krīze — tie ir tikai pirmie vēstneši. Domāju, ka reālas grūtības varētu būt nākamgad.

Kādi tam ir iemesli?

Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev 18. aprīlī raksta, ka Latvijas uzņēmuma Merks Igaunijas īpašnieki Merko Ehitus uzskata, ka Latvijā tiek radīti mākslīgi apstākļi, lai nepieļautu, ka Latvijas Nacionālo bibliotēku jeb Gaismas pili celtu Igaunijas kompānija. Merko Ehitus sola tiesāties.

Latvija ir apņēmusies darīt visu, lai attīrītu sevi no korupcijas, kā rezultātā valsts bloķē iespēju Merko Ehitus attīstīt apjomīgo Gaismas pils projektu, raksta Aripaev.

Jaunie 3 brāļi (J3B) direktors Zigurds Magone norādījis, ka tā kā Merko Ehitus ir bijis iesaistīts ar korupciju saistītos noziegumos, kompānijas filiāle Latvijā - Merks - neatbilst noteiktajiem projekta attīstītāja kritērijiem.

Merko Ehitus uzskata, ka tas vien, ka komiteja projekta attīstīšanu uzticējusi Nacionālo būvkompāniju apvienībai, kuras piedāvājums bija ievērojami dārgāks nekā Merks piedāvātais, pierāda, ka viss konkurss ir bijis korumpēts.

Nākamgad būtiskas izmaiņas būvniecības nozarē nav gaidāmas, jo būvniecības nozare ir saistīta ar ilgtermiņa lēmumiem, kam ir zināma laika inerce, pavēstīja "Merko Ehitus" grupas uzņēmumu Latvijā vadītāja un nekustamo īpašumu attīstītāja "Merks mājas" valdes priekšsēdētāja Egija Smila.

Viņasprāt, patlaban redzami vairāki pozitīvi signāli, kas varētu veicināt lēmumu pieņemšanu par labu investīcijām - inflācija ir stabilizējusies, sagaidāms aizdevumu procentu likmju kritums, un prognozēta arī neliela ekonomikas izaugsme. Ir klienti, kuru ekonomiskā situācija nav būtiski ietekmēta, un tie, kuri iepriekš atlika investīciju lēmumus, nākamajā gadā tos, iespējams, realizēs, prognozē Smila.

Šī gada pirmajā pusē būvniecības produkcijas apjoms Latvijā ir saglabājies līdzīgā līmenī kā gadu iepriekš, vērtē Smila. To galvenokārt nodrošina inženierbūvniecības pieaugums, kas kompensē kritumu ēku būvniecībā. Kopumā tirgus aktivitāte ir zema, vērtējot to no būvniecībā esošo objektu apjoma, izsludinātajiem jaunajiem iepirkumiem, kā arī reālo darba veicēju pieejamības.

2007. gadā būvkompānijas Merks apgrozījums sasniedza 60,5 miljonus latu, kas bija par 37% vairāk nekā 2006.gadā, liecina starptautiskās auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers auditētais SIA Merks konsolidētais finanšu pārskats par 2007.gadu.

Uzņēmuma pašu kapitāls 2007. gada beigās veidoja 19,8 miljonus latu, Db.lv informēja , SIA Merks finanšu direktors Oskars Ozoliņš.

"Pērn esam palielinājuši savu tirgus daļu un nostiprinājuši savas vadošās pozīcijas Latvijas būvniecības tirgū. Turklāt aizvadītajā gadā esam veikuši nozīmīgu ieguldījumu, attīstot profesionālus, kvalitatīvus un izmaksu ziņā efektīvus pakalpojumus, kas mums arī turpmāk ļaus ieņemt vadošās pozīcijas būvniecības nozarē, " saka SIA Merks valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns.

No kopējā SIA Merks izpildīto būvniecības darbu apjoma 57% veido sabiedriskās ēkas un būves, 33% - dzīvojamās ēkas, 10% - industriālās un inženiertehniskajās būves. 2007.gadā SIA Merks ekspluatācijā nodevis vairākus nozīmīgus objektus: tirdzniecības centra Spice mēbeļu un interjera centru, A/S Krājbanka jauno centrālo ēku topošajā Skanstes rajonā, biroja ēku Duntes biroji biznesam, 14 dzīvojamo māju kompleksu Jaunbiķeri, tirdzniecības centru Valleta Valmierā. Merka būvētajos un attīstītajos projektos to īpašniekiem nodoti 238 dzīvokļi. 2007.gadā mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kvartāla apbūve Jaunbiķeri Kaivas ielā 29/33, Rīgā un biroja ēka Duntes biroji biznesam Duntes ielā 6, Rīgā ir godalgotas Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotajā skatē Gada labākā būve Latvijā.

Igaunijas būvkompānija Merko Ehitus un tā meitasuzņēmums SIA Merks, pieņemot lēmumu neapstrīdēt tiesā sarunu procesu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, izrādījis atbildīgu attieksmi pret Latvijas valsti un tai nozīmīgā kultūras infrastruktūras projekta īstenošanu, informē aģentūra Jaunie Trīs brāļi (J3B).

Sarunu process ar juridisko personu apvienību Merko Ehitus un SIA Merks par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu tika uzsākts, taču netika turpināts, jo atklājās, ka Igaunijā uzņēmums tiek turēts aizdomās par vairākkārtēju kukuļošanu un tas nav savienojams ar pretkorupcijas principiem, kurus nosaka valsts aģentūras J3B, Kultūras ministrijas un sabiedrības par atklātību Delna parakstītais līdzdarbības līgums.

Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka Merko Ehitus uzņēmumu grupā patlaban tiek veikta pārstrukturēšanās, lai tās saimnieciskā darbība neciestu no potenciālās tiesvedības, kas vērsta pret kompāniju. Gadījumā, ja Merko Ehitus uzsāktu tiesvedību pret Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektu, process, visticamāk, ilgtu vairākus gadus un būtu papildu apgrūtinājums uzņēmumam.

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā, liecina "Merks" mātesuzņēmuma "Merko Ehitus" paziņojums biržai "Nasdaq Tallinn".

Otrdien, 3.augustā, "Merks" ir noslēdzis līgumu ar Lietuvas "Galio Group" ietilpstošo SIA "Gustava parks projekti" par biznesa centra "Gustavs" būvniecību Rīgā, Gustava Zemgala ielā 73.

Tā būs pirmā ēka "Gustava biznesa parka" projektā, kuru kopumā veidos trīs ēkas.

Db.lv jau rakstīja, ka vienu no trijām biroju ēkām biznesa centrā “Gustavs” izīrējis SEB grupas pakalpojumu centrs. Plānots, ka SEB nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platības, lai nodrošinātu vietu vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

SEB biznesa pakalpojumu centrs pārcelsies uz jaunām telpām 

SEB grupas biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir noslēdzis līgumu ar nekustamā īpašuma...

Noslēgtais līgums paredz sešu stāvu biroju ēkas un divstāvu pazemes autostāvvietas celtniecību, kā arī infrastruktūras izbūvi.

Līguma vērtība ir aptuveni 22 miljoni eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis). Būvdarbus plānots pabeigt 2022.gada decembrī.

"Mēs esam priecīgi, ka šis nozīmīgais projekts ir sasniedzis jaunu soli savā attīstībā, iesaistoties ģenerāluzņēmējam “Merks”. “Galio Group” rūpējas par sociālo ietekmi, tāpēc mūsu biroja ēkas Rīgā būs energoefektīvas un videi draudzīgas. Ar biznesa centru “Gustavs” esam izveidojuši tālredzīgu vietu, lai iedvesmotu, uzmundrinātu un atbalstītu jūs –– biznesa centra “Gustavs” nākotnes darbiniekus. Turklāt, arī tā apkārtne –– VEF kvartāls –– ir ļoti veiksmīgi attīstījusies un ir kļuvusi par uzņēmējdarbības rajonu, kur satiekas jaunie profesionāļi. Mēs redzam, ka šis rajons ir ļoti daudzsološs Rīgas nākotnei,” komentē Kaspars Beitiņš, “GALIO Development” valdes loceklis Latvijā.

"Šis ir viens no straujāk augošajiem rajoniem Rīgā, tāpēc esam gandarīti dot arī savu pienesumu tā attīstībā. “Gustavs” biznesa centrs sniedz ieskatu, kādai ir nepieciešams izskatīties jaunākās paaudzes biroju ēkai – dabai draudzīgai, harmoniskai un modernai. Šajā projektā mēs nodrošināsim būvniecības un autoruzraudzības procesus, lai sekmīgi iekļautos vēlamajā būvniecības termiņā un garantētu būves realizāciju atbilstoši izstrādātajam projektam," piebilst Andris Bišmeistars, SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors:

“Gustavs” biznesa centra arhitekti un projekta autori ir SIA “Vilnis Mičulis”. Būvuzraudzību nodrošina SIA “Būvuzraugi LV”.

"Gustava parks projekti" ir reģistrēta 2019.gada maijā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums "Galio Asset Management", bet patiesais labuma guvējs ir Lietuvas uzņēmējs Nerijs Numa (līdz 2020.gadam - Numavičs).

"Merks" pērn strādāja ar 49,795 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 12,9% un sasniedza 1,638 miljonus eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 49,735 miljoni eiro, kas ir par 46,4% mazāks nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās 5,9 reizes un sasniedza 1,896 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. Būvkompānija "Merks" ietilpst Igaunijas "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada kotē Tallinas "Nasdaq" biržā.

Būvfirmas SIA "Merks" īpašniece pagājušajā nedēļā reģistrējusi jaunu kompāniju SIA "Merko būve", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunizveidotās kompānijas pamatkapitāls ir 25 000 eiro, un tās vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Merko Investments", kura ir arī vienīgā būvkompānijas "Merks" īpašniece.

Kompānijas "Merko būve" vienīgais valdes loceklis ir Urmass Somelars, kurš ir arī būvfirmas "Merks" padomes loceklis.

"Merko būves" juridiskā adrese ir Lielirbes ielā 29, Rīgā, kur atrodas tirdzniecības centrs "Spice".

Kompānija "Merko būve" reģistrēta piektdien, 13.janvārī.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Merks" strādāja ar 61,862 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,2% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 4% un bija 1,572 miljoni eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 52,825 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās četras reizes un bija 473 642 eiro.

Būvkompānija Merks uzsākusi jauna dzīvojamā kvartāla celtniecību Rīgā. Projektā Merks Viesturdāzs plānots uzbūvēt trīs 5–7 stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar 350 dzīvokļiem, kā arī sakārtot infrastruktūru. Kopumā plānots investēt vairāk nekā 10 miljonus eiro.

Pirmo ēku, kurā atradīsies 95 dzīvokļi un kura būs vistuvāk parkam, plānots nodot ekspluatācijā 2020.gada pirmajā ceturksnī.

«Ņemot vērā mūsu pieredzi dzīvokļu būvniecībā – šobrīd jau vairāk nekā 1000 ģimenes dzīvo Merks celtajos mājokļos – mēs ar pārliecību varam teikt, ka šis būs uz nākotnes tehnoloģijām atvērts dzīvojamais projekts,» saka Oskars Ozoliņš, Merks valdes priekšsēdētājs.

Projektā Merks Viesturdārzs būs pieejami dzīvokļi no nepilnu 40 m2 studio tipa līdz pat divstāvīgiem četru istabu dzīvokļiem. Katram no dzīvokļiem būs balkons vai terase. Pazemes autostāvvietā paredzēta vieta elektroautomobīļu uzlādes punkta ierīkošanai. Teritorijas apsardze un piekļuve koplietošanas telpām tiks nodrošināta ar mūsdienīgiem drošības risinājumiem. Merks Viesturdāzam projektēta A klases energoefektivitāte.

"Capitalica Asset Management" pārvaldītā fonda uzņēmums Latvijā nolēmis lauzt 48 miljonus eiro vērto līgumu ar būvkompāniju "Merks" par biroju kompleksa "Verde" būvniecību Rīgā, pamatojot, ka "Merks" ir pārkāpis noslēgtajā līgumā paredzētās saistības, Db.lv informēja uzņēmumā.

Pasūtītājs izskata iespēju vērsties šķīrējtiesā par līgumā paredzēto soda naudu un zaudējumu atlīdzināšanu, kas var pārsniegt 3 miljonus eiro.

SIA "Merks" valdes loceklis Andris Bišmeistars norāda, ka uzņēmums nepiekrīt "Capitalica Asset Management" viedoklim un situācijas skaidrojumam, uzskatot to par maldinošu. "SIA "Merks" uzskata "Capitalica" paziņojumā minētos faktus un apgalvojumus par nepamatotiem. Viņaprāt, iespējamai prasībai pret SIA "Merks" nav jebkāda juridiska pamata.

"Līgums, ko 2020. gada 16. jūnijā parakstīja SIA "Merks" un SIA "Hanza 14" par biznesa kompleksa "Verde" būvniecību Rīgā, nestājās spēkā, jo neiestājās līguma spēkā stāšanās nosacījums. Sarunas par jauna līguma parakstīšanu par "Verde" būvniecību ir beigušās, nepanākot vienošanos," skaidro A.Bišmeistars.

Igaunijas Merko Ehitus ar meitu SIA Merks šodien iesniedzis savu piedāvājumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecībai, Dienas bizness novēroja aģentūrā Jaunie Trīs brāļi (J3b).

SIA Merks valdes loceklis Oskars Ozoliņš pastāstīja, ka iesniegtais piedāvājums ir par 87,6 milj. Ls, turklāt kompānijas pārstāvji uzskata, ka summa ir pamatota un pietiekama. O.Ozoliņš arī teica, ka Hansabanka ir devusi 1 milj. Ls garantiju uzņēmuma dalībai šajā konkursā.

Uz jautājumu – vai uzņēmums vēlāk neprasīs papildus finansējumu, O. Ozoliņš pastāstīja, ka uzņēmuma vēsturē tā nekad neesot bijis. Savu piedāvājumu bibliotēkas būvniecībai jau ir izsnieguši arī piegādātāju apvienība SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes, Dienas biznesam pastāstīja PBLC valdes priekšsēdētājs Vitālijs Čaplinskis.

Latvijā Jauniešu garantija ir labi izveidota programma, kas motivē jauniešus iesaistīties darba tirgū, ceturtdien, 27.augustā, iepazīstinot ar pētījuma Ieguldām jauniešos: Latvija rezultātiem, atzina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti.

«Krīze būtiski ietekmēja Latvijas jauniešu situāciju, taču pēdējos gados situācija ir uzlabojusies. Jauniešu, kuri nestrādā vai nemācās, īpatsvars nav augstāks kā vidēji OECD valstīs. Jauniešu garantija ir lieliska iespēja jauniešu atgriešanai izglītībā un nodarbinātībā. Vienlaikus Latvijai ir izaicinājums sasniegt visnelabvēlīgākajā situācijā esošos jauniešus, lai piedāvātu augstas kvalitātes apmācības vai darba pieredzes iegūšanas iespējas,» uzsver OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta ekonomists Sebastians Konigs (Sebastian Königs).

OECD īstenotā pētījuma mērķis bija izvērtēt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši), profilu un aktivizācijas iespējas. Īpaša uzmanība bija pievērsta NEET jauniešu riska faktoriem, pieejamā atbalsta, sociālo un darba tirgus atbalsta programmu efektivitātei, NEET jauniešu bezdarbu ietekmējošajiem faktoriem, esošajam NEET jauniešu aktivizēšanas atbalstam un tā uzlabošanas iespējām (t.sk. pašvaldību sociālo dienestu, izglītības sistēmas un nodarbinātības dienesta loma). Pētījumā ir pieejama plaša informācija par jauniešu situāciju Latvijā.