Uzņēmuma īpašniekam regulāri būtu jāizvērtē katras atsevišķās uzņēmuma daļas darbība un tās attīstība, uzdodot sev jautājumu, vai tā nes gaidīto atdevi, vai tomēr tā jāpārdod, lai veicinātu citu aktīvu straujāku attīstību, intervijā norāda EY partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols.
EY veiktais pētījums atklāj, ka 84% aptaujāto uzņēmumu vadītāju nākotnē plāno pārdot kādu daļu sava uzņēmuma.
Fragments no intervijas
Kas ir faktori, kuru dēļ būtu jāapsver ideja atbrīvoties no daļas aktīvu?
Katrā lielā uzņēmumā būtu rūpīgi jāanalizē, kā veidojas uzņēmuma vērtība un kurai no uzņēmuma daļām vai meitasuzņēmumiem ir labākais rezultāts – vai nepieciešams tajos turpināt investēt, vai tomēr sasniegta maksimālā vērtība, ko šis īpašnieks spēj attīstīt konkrētajam objektam. Jāpārdod būtu tās uzņēmuma daļas, kuras tik strauji vairs neaugs un kuru vērtība vairs nepalielināsies, ļaujot tās attīstīt citiem īpašniekiem, savukārt no pārdošanas iegūtos līdzekļus ieguldīt citās investīcijās. Šādā veidā kopējā uzņēmumu grupas vērtība tiktu palielināta.
63% pētījumā aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka viņi pārāk ilgi bijuši īpašnieki konkrētam biznesa virzienam, līdz ar to atdeve un vērtības pieaugums nav vairs tik liels. Protams, šie lēmumi jāsabalansē ar konkrētiem ekonomikas cikliem un to, cik pieprasīti ir uzņēmumi attiecīgajā brīdī, kāda ir to vērtība. Tomēr praksē novērojams, ka gan lielu korporāciju, gan vidusmēra uzņēmumu īpašniekiem ir tendence turēties pie visiem aktīviem, kuros tie ir investējuši, un nedomāt par iespēju kaut ko ar laiku pārdot un investēt citur, un daudzi paši šo faktu atzīst.
Kur pārsvarā tiek ieguldīti iegūtie līdzekļi?
Lielākoties pārdošanas procesi ir vērsti uz to, lai iegūtu naudas līdzekļus investīcijām jaunu ģeogrāfisku vietu apgūšanai vai jaunos tehnoloģiskos risinājumos, ne tik daudz, lai izmaksātu dividendes akcionāriem.
Vai šobrīd ir vērts izskatīt iespēju pārdot aktīvus?
Globāli patlaban ir piemērots laiks aktīvu pārdošanai – šobrīd gan aktivitāte darījumos, gan uzņēmumu vidējie novērtējumi ir salīdzinoši augstā līmenī, kas saistīts ar samērā lielo brīvās naudas daudzumu, ko uzkrājušas pašas korporācijas, kas pieejami no privātā kapitāla fondiem vai aizņēmumiem bankās pasaulē.
Daudzās lielās korporācijās tas ir jau standartizēts process, ka, piemēram, katru pusgadu tiek izpētīts, cik vērta ir katra grupas vienība un vai laiks būtu to gatavot pārdošanai. Pirms uzņēmuma pārdošanas šī daļa ir kārtīgi jāsagatavo un tikai tad jāsāk piedāvāt pārdošanai.
Cik ilgs laiks vidēji paiet no lēmuma par darījuma veikšanu līdz noslēgumam?
Parasti laiks no lēmuma pieņemšanas līdz notikušam darījumam teorētiski ir 3-4 mēneši, bet praksē reālāk vērojams, ka tie ir 9-12 mēneši. Ja šis process ievelkas no gada līdz diviem, tad tas jau ir cits darījums, jo uzņēmums šajā laikā jau ir mainījies. Esam saskārušies arī ar šādiem gadījumiem, kad, piemēram, nepieciešamas vairāku valstu konkurences iestāžu atļaujas un tās ilgi jāgaida, kaut arī puses savā starpā ir vienojušās. Daudz laika prasa arī pārdodamā uzņēmuma izdalīšana no grupas. Ja tā ir viena struktūra vai atrašanās vieta, parasti šiem uzņēmumiem nav pilnībā atsevišķas vadības, nepieciešamās infrastruktūras, sistēmu un līgumu, lai viss spētu strādāt atsevišķi. Tieši atdalīšana, lai uzņēmums spētu strādāt pilnīgi patstāvīgi jaunā īpašnieka vadībā, nereti ir sarežģītākais process, un nepieciešama pieredze, lai šādu darījumu sagatavotu.
Bieži saskaramies ar situācijām, kad pircējs atnāk pie uzņēmuma īpašnieka un saka, lai viņš pārdod uzņēmumu, izsakot savu piedāvājumu. Taču novērojumi liecina, ka augstāku pārdošanas cenu var panākt nevis tad, kad atnāk pircējs un piedāvā savu cenu, bet tad, kad tiek vadīts strukturizēts pārdošanas process, uzņēmuma īpašnieks runā ar dažādiem pircējiem, liek viņiem solīt – tad darījuma izdevīgums tiek palielināts.
Visu rakstu lasiet 27. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!