ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību Krievijā, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

"Mastercard" norādīja, ka, ņemot vērā "pašreizējā konflikta bezprecedenta raksturu un neskaidro ekonomikas vidi", kompānija "nolēmusi pārtraukt sava tīkla pakalpojumus Krievijā".

Krievijas banku izsniegtajām "Mastercard" kartēm vairs nebūs pieejams "Mastercard" tīkla atbalsts, bet citās valstīs izdotās "Mastercard" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā, teikts "Mastercard" paziņojumā.

Savukārt "Visa" pavēstīja, ka nekavējoties sāks "sadarboties ar saviem klientiem un partneriem Krievijā, lai tuvāko dienu laikā pārtrauktu visas "Visa" transakcijas".

Kad šis process būs pabeigts, "visas "Visa" karšu iniciētās transakcijas Krievijā vairs netiks īstenotas ārpus šīs valsts un visas "Visa" kartes, kuras izsniegušas finanšu institūcijas ārpus Krievijas, vairs nedarbosies Krievijas Federācijā", teikts "Visa" paziņojumā.

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

“Mastercard” izziņojis 15 tehnoloģiju jaunuzņēmumus, kas pievienosies “Mastercard Lighthouse FINITIV” programmas rudens ciklam. Šogad no Baltijas valstīm iekļauti četri jaunuzņēmumi - trīs no Igaunijas un viens no Latvijas.

Pirmajā atlases kārtā tika izvēlēti 24 startupi, bet pēc otrās tika atlasīti tikai 15.

Latvijas jaunuzņēmums Abillio, kas ir digitālā maksājumu platforma brīvstrādniekiem (jeb frīlanceriem), cer ka šī partnerība ļaus attīstīt un piedāvāt Abillio pakalpojumus arī ārpus Latvijas.

“Esam pagodināti par šo iespēju, un ceram, ka programmas Mastercard Lighthouse konsultantu, partneru pieredze un kontakti palīdzēs mums paātrināt izaugsmi un uzsākt darbību jaunos tirgos, piedāvājot mūsu unikālo maksājumu pakalpojumu strauji augošajai freelance ekonomikai,” teic Abillio līdzdibinātājs Mārtiņš Viļums.

Šoruden programma tiks uzsākta Stokholmā, Helsinkos un Tallinā, vienlaikus izmantojot tiešsaistes rīkus, gan rīkojot tikšanās klātienē. Programmas laikā uzņēmumiem būs iespēja satikties ar visiem programmas partneriem un noslēgumā uzstāties un prezentēt sevi investoru priekšā. Papildus jaunizveidotie uzņēmumi saņems padomus no Mastercard mārketinga un komunikācijas komandām, lai nospodrinātu savu zīmolu un komunikāciju.

Krievijas bankas svētdien paziņoja, ka plāno izdot maksājumu kartes, izmantojot Ķīnas maksājumu sistēmu "UnionPay", jo ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" pārtraukušas darbību Krievijā, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Krievijas banku izsniegtajām "Mastercard" un "Visa" kartēm vairs nebūs pieejams "Mastercard" un "Visa" tīkla atbalsts, bet citās valstīs izdotās "Mastercard" un "Visa" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā.

Mastercard un Visa pārtrauc darbību Krievijā 

ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību...

Krievijas bankas "Sberbank" un "Alfa-Bank" pavēstījušas, ka šobrīd strādā pie iespējas izdot "UnionPay" kartes.

American Express pārtrauc darbību Krievijā un Baltkrievijā 

ASV maksājumu karšu kompānija "American Express" pārtrauc darbību Krievijā un Baltkrievijā, svētdien...

Tikmēr krievu ziņu aģentūras norāda, ka "Rosbank", "Tinkoff Bank" un "Moskovskij Kreditnij Bank" arī plāno izdot maksājumu kartes, izmantojot Ķīnas maksājumu sistēmu "UnionPay".

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Mastercard paplašina Google Pay pakalpojumu, kopā ar partneriem to piedāvājot arī karšu turētājiem Austrijā, Bulgārijā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Portugālē un Rumānijā.

Izmantojot pakalpojumu Google Pay, lietotājiem ar piemērotām Android ierīcēm būs iespējams veikt pirkumus veikalos un tiešsaistē. Turklāt tas nodrošinās arī iespēju izmantot savus tālruņus, lai veiktu bezkontakta maksājumus.

Mastercard sniegs šo pakalpojumu sadarbībā ar dažādiem izsniedzējiem un Fintech uzņēmumiem, tai skaitā (bet ne tikai) ar Banca Transilvania, Bunq, CEC Bank, Curve, LHV Pank, Monese, N26, Paynetics, Revolut, Swedbank, Unicredit Bank Romania un Viva Wallet.

Latvijā sadarbības partneri ir N26, Revolut, Curve, Monese un Swedbank. Š

Kopš pandēmijas sākuma bezkontakta darījumu skaits visā Eiropā ir palielinājies līdz gandrīz 80 %. Tā kā patērētāji vēlējās samazināt skaidras naudas izmantošanas biežumu, daudzi sāka dot priekšroku bezkontakta norēķinu iespējai, novērtējot to kā drošu, ērtu un ātru norēķinu veidu – tās ir izmaiņas, kas, domājams, izturēs laika pārbaudi.

Latvijā jau teju 75% iedzīvotāju ir bezkontakta karte, un 23% iedzīvotāju jau ir bezkontakta maksāšanas iespēja telefonā, aprocē, pulkstenī vai citās viedierīcēs, liecina Mastercard un Finanšu nozares asociācijas veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas apkopotajiem datiem (2019., 2. ceturksnī) Latvijā bankas izsniegušas vairāk nekā 1 miljonu bezkontakta karšu. Vērojams 118% pieaugums, ja salīdzina ar tādu pašu periodu pērn.

Bankas Latvijā arvien plašāk piedāvā maksājumus ne tikai ar norēķinu karti, bet arī citām valkājamajām ierīcēm, piemēram, telefonu, aproci, pulksteni u. c. Karšu norēķini pieejami vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu Latvijā. Gandrīz 70% POS termināļu Latvijā ir ar bezkontakta funkciju.

Salīdzinot ar iepriekšējiem “Piik un gatavs” kampaņā veiktās aptaujas datiem, būtiski pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri ikdienas pirkumiem lieto bezkontakta kartes (no 37 % 2018. gada septembrī līdz ~60 % 2019. gada septembrī).

Iedzīvotāji biežāk iepērkas internetā, vienlaikus e-komercijai Latvijā vēl ir liels izaugsmes potenciāls, liecina pētījums.

Vairāk nekā trešdaļa respondentu (39 %) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, un teju 70 % Latvijas iedzīvotāju ir kļuvis svarīgi, ka uzņēmumu preces un pakalpojumus var iegādāties tiešsaistē, liecina "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Aptauja veikta informatīvās kampaņas #viedpircējs ietvaros, kas Latvijā tiek īstenota līdz augustam.

Pēdējos mēnešos vērojams straujš e-komercijas pieaugums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Iepirkšanās internetā kļūst par mūsu ikdienu. Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas veikta 2020. gada maijā atklāj, ka Latvijas sabiedrība jūtas pasargātāka par savu veselību, ja preci iegādājas tiešsaistē, nevis apmeklējot veikalus — to atzīst 70 % respondentu.

Ir noskaidroti pieci jaunuzņēmumi, kuri šogad no Baltijas reģiona ir iekļuvuši finanšu tehnoloģiju atbalsta veicināšanas programmā «Lighthouse Development Program». No 33 dalībniekiem četri uzņēmumi no Latvijas turpinās dalību programmā, iegūstot četras no piecām iespējamām dalības vietām visā Baltijas reģionā.

No Baltijas reģiona izraudzīto uzņēmumu starpā ir «Nordigen», «BeStimulated», «Lahdes», «Globitex» un Igaunijas uzņēmums «Feelingstream». Visi šie uzņēmumi plāno sniegt vai jau sniedz jaunus pakalpojumus finanšu nozarē.

Programmu īsteno AS «SEB banka», «Mastercard» un riska kapitāla fonds «NFT Ventures». Programmas laikā uzņēmēji iegūs tiešo pieeju banku ekspertiem, investoriem un «Mastercard» pārstāvjiem, lai atrastu sadarbības iespējas ilgtermiņā. Programmas uzvarētājs iegūs iespēju uzstāties vienā no Eiropas nozīmīgākajām start-up un tehnoloģiju konferencēm «Slush», kas notiks šā gada 21. novembrī Helsinkos un kuru katru gadu apmeklē vairāk nekā 20 000 ekspertu. Labākais no «Slush» skatuves iegūs apmaksātu ielūgumu uz «Mastercard Start Path» programmas prezentāciju dienu Ņujorkā.

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Starptautiskā maksājumu kompānija «PayPal» paziņojusi par to, ka atsauc atbalstu ASV sociālo tīklu kompānijas «Facebook» veidotajai kriptovalūtai «Libra».

«PayPal» savu paziņojumu izplatīja piektdien pēc ASV biržu slēgšanas, neatklājot konkrētus iemeslus lēmumam izstāties no «Libra Association».

Ziņu aģentūra «Bloomberg» un citi mediji šonedēļ vēstīja, ka spēcīgā politiskā pretestība un regulatoru bažas varētu aizbaidīt daļu no «Facebook» partneriem «Libra» projektā.

«Mēs joprojām atbalstām «Libra» centienus un ceram uz tālāku dialogu par veidiem, kā nākotnē varētu sadarboties,» teikts «PayPal» izplatītajā paziņojumā.

Kompānija uzsvēra, cik nozīmīga ir tās «ilgstošā un augsti novērtētā» partnerība ar «Facebook».

Medijos izskanējis, ka arī «Visa», «Mastercard» un «Stripe» apsver iespējas aiziet no kriptovalūtas veidošanas projekta.

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Pēdējos gados daudz apspriesta digitalizācija, kurai komplektā nāk dažādu maksājumu veikšana ar interneta palīdzību. Bieži vien tādējādi spriests, ka nemaz tik tālu varētu nebūt situācija, kad notiek atteikšanās no skaidras naudas.

Tas arī nozīmējis, ka visai labi klājies tādām finanšu nozares kompānijām, kurām ir ļoti spēcīgas pozīcijas šādā pārskaitījumu tirgū, piemēram, "PayPal Holdings", "Mastercard" un "Visa". Rezultātā "PayPal Holdings" akcijas cena ASV biržā gada laikā palēkusies par 30%, "Visa" – par 44% un "Mastercard" – pat par 53%. Tāpat sevišķi jaunieši, darbojoties ar naudu, gatavi izmantot dažādas jaunas aplikācijas.

Ne viss gan šajā ziņā ir tik viennozīmīgi. Piemēram, "The Wall Street Journal" raksta – kur ir revolūcija, tur ir arī kontrrevolūcija. Proti, pietiekami daudzi cilvēki noraizējušies par blaknēm situācijai, kad zūd iespēja norēķināties ar skaidru naudu. Vēl tiek izcelts, ka šāda situācija vēl vairāk dzīvi sarežģītu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kuri skaidru naudu mēdz izmantot vairāk. Tas turklāt var arī traucēt pietiekami daudzu biznesu darbībai.

Visticamāk, šī raksta iedvesmoti uzreiz nesteigsiet mainīt banku, taču mums ir vairāki labi iemesli, kāpēc to ir vērts darīt, ja īstā sajūta ir atnākusi.

Pirmais un pats svarīgākais – pieejamība

Cik viegli jūs savā bankā varat norunāt tikšanos ar tās vadītāju? Cik bieži kādu finanšu lēmumu pieņemšanai jums piedāvāts bankas augsta līmeņa eksperta viedoklis vai konsultācija? Industra bankā arī bankas vadītājs ir pieejams biznesa klientiem, lai tiktos, piemēram, pirms uzņēmums pieņem lēmumu sākt sadarbību. Vai bankas finanšu direktors, lai palīdzētu pieņemt kādu uzņēmumam būtisku lēmumu, tāpat arī speciālisti e-komercijas, ieguldījumu vai uzņēmumu kreditēšanas jomā. Savukārt ikdienas lietu ērtai kārtošanai mūsu biznesa klientiem katram nozīmēts savs darījumu vadītājs, pieejams zvana attālumā.

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

ASV maksājumu karšu kompānija "American Express" pārtrauc darbību Krievijā un Baltkrievijā, svētdien paziņojusi kompānija.

"Turpinoties Krievijas neattaisnojamajam uzbrukumam Ukrainas tautai, "American Express" pārtrauc darbību Krievijā," norāda "American Express".

Krievijā izsniegtās "American Express" kartes nedarbosies ārzemēs, bet citās valstīs izdotās "American Express" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā.

Tāpat "American Express" pārtrauc visu darbību arī Baltkrievijā

Mastercard un Visa pārtrauc darbību Krievijā 

ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību...

Jau vēstīts, ka sestdien par darbības pārtraukšanu Krievijā paziņoja ASV maksājumu karšu kompānijas "Visa" un "Mastercard".

Krievijā izsniegtās visu šo kompāniju kartes darbosies līdz derīguma termiņa beigām, jo Krievijā visas karšu transakcijas apkalpo Nacionālā maksājumu karšu sistēma, kas pieder Krievijas centrālajai bankai.

Latvijā izsniegts vairāk nekā 1,6 miljoni bezkontakta maksājumu karšu, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie 1.ceturkšņa dati.

Maksājumi ar karti pieejami vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu Latvijā. Bezkontakta kartes PIN kods joprojām ir jāpatur prātā, jo tas nepieciešams pirkumiem virs 50 eiro, un drošības nolūkā ik pa laikam POS terminālis pēc iestrādāta algoritma pieprasīs ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īstais lietotājs.

Kopš marta Latvijā palielināts bezkontakta karšu maksājumu limits bez PIN ievades no 25 līdz 50 eiro.

"Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums liecina, ka teju 75% Latvijas iedzīvotāju ir bezkontakta maksājumu kartes, un vairāk nekā 70% tās lieto ikdienas pirkumiem.

Igaunijā izstrādātā starptautiskā savstarpējo tiešsaistes maksājumu platforma «TransferWise» trešo finanšu gadu pēc kārtas strādājusi ar peļņu, un finanšu gadā, kas noslēdzās martā, peļņa sasniegusi 10,3 miljonus Lielbritānijas mārciņu (11,6 miljonus eiro), kas ir par 66% vairāk nekā iepriekšējā 12 mēnešu periodā.

Kompānijas ieņēmumi pagājušajā finanšu gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu pieauguši par vairāk nekā 53%, sasniedzot 179 miljonus mārciņu.

«Mums patiešām ir svarīgi, lai izaugsme būtu atbildīga un ilgtspējīga. Pieticīgas peļņas sasniegšana nozīmē, ka klienti var apzināties, ka «TransferWise» tirgū ir uz ilgu laiku,» sacīja kompānijas līdzdibinātājs un vadītājs Kristo Kērmans. Viņš paziņoja, ka «TransferWise» klientu skaits pārsniedzis sešus miljonus cilvēku, kas mēnesī savstarpēji veic maksājumus četru miljonu Lielbritānijas mārciņu vērtībā, tādējādi ietaupot vienu miljardu mārciņu gadā, ja salīdzina ar izmaksām, kas par tādiem darījumiem būtu bankās.

Biroju komplekss "Verde" kļuvis par mājvietu vairākiem Latvijas izcelsmes un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Starp tiem ir arī starptautisko maksājumu karšu procesinga kompānija "DECTA", kas kļuvusi par "Verde" otro enkurnomnieku.

Processinga centrs "DECTA" ir starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, Mastercard Inc. un Visa Inc. karšu maksājumu sadarbības partneris, kas nodarbojas ar maksājumu apstrādi. Šogad, uzņēmuma kolektīvam izaugot līdz pat 200 darbiniekiem, tas pārcelsies uz biroju kompleksa "Verde" jaunajām telpām 2300 m2 platībā.

Par "Verde" biroju telpu nomniekiem kļuvuši arī vairāki Latvijā dibināti uzņēmumi. Tā pašmāju finanšu investīciju holdings "ALPPES Capital", kura portfelī ir ieguldījumi tādos uzņēmumos kā "Eleving Group", "Longo Group" un "Wash and Drive", nomās telpas abās "Verde" ēkās ar kopējo platību gandrīz 950 m2. Savukārt ēku projektēšanas uzņēmums "SWETCH" pārcels savu ofisu uz A ēkas 9. stāvu, kur nomās turpat 600 m2.

Kopš Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā banka Citadele filiālēs Baltijā ir saņēmusi vairāk nekā 300 pieteikumus no Ukrainas pilsoņiem – kara bēgļiem.

Vislielākais pieteikumu skaits saņemts Latvijā – 73 %. Savukārt Lietuvā saņemti 26 % no visiem pieteikumiem. Visvairāk pieteikumi saņemti Rīgas filiālēs, otrais lielākais pieteikumu skaits novērots Ogrē un Daugavpilī.

Ukrainas pilsoņiem, kuri meklē patvērumu no karadarbības Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, konta atvēršana ir bez maksas. Lai atvērtu kontu, nepieciešams pieteikt vizīti un ierasties bankas filiālē, līdzi ņemot Ukrainā izdotu ceļošanas dokumentu vai ID, vai Latvijā izdotu termiņuzturēšanās atļauju jeb TUA (ID).

“Vairāku nedēļu laikā esam ne vien saņēmuši Ukrainas pilsoņu pieteikumus teju visās Citadeles filiālēs – Latvijā, Lietuvā un arī Igaunijā, bet arī atvēruši kontus. Visaktīvāk, protams, pieteikumus saņemam Rīgā, tomēr esam novērojuši, ka Ukrainas pilsoņi aktīvi kontu dodas atvērt pēc iekārtošanās pagaidu dzīves vietā kādā no reģionu pilsētām. Atgādinām, ka kontu atvēršana kara bēgļiem ir bez maksas, tomēr, ņemot vērā lielu jauno klientu skaita pieplūdumu, kontu atvēršana prasa ilgāku laiku,” skaidro Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Latvijā.

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Krievijas maksājumu sistēma "Mir" pēc rietumvalstu noteiktajām sankcijām nespēj atrast mikroshēmas savām kartēm un meklē tās Ķīnā, kur Covid-19 uzliesmojuma dēļ sašaurinājusies mikroshēmu ražošana, ziņoja britu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz uzņēmuma vadību.

Nacionālās maksājumu sistēmas (NSPK) valdes loceklis Oļegs Tišakovs paziņoja, ka Krievija saskaras ar mikroshēmu deficītu, jo Āzijas ražotāji koronavīrusa pandēmijas dēļ aptur ražošanu, bet Eiropas piegādātāji ir pārtraukuši sadarbību ar Maskavu pēc sankciju noteikšanas par Krievijas karu Ukrainā.

Viņš sacīja, ka daži Ķīnas piegādātāji ir piekrituši sadarboties ar Krieviju un sertifikācijas process turpinās.

Starptautiskās maksājumu sistēmas "Visa", "Mastercard" un "American Express" martā paziņoja par aiziešanu no Krievijas tās iebrukuma Ukrainā dēļ. Rietumvalstu sankciju rezultātā Krievija arī vairs nevar nopirkt mikroshēmas no Eiropas Savienības vai ASV.

Arvien vairāk uzņēmumu atsauc savu atbalstu ASV sociālo tīklu kompānijas «Facebook» veidotajai kriptovalūtai «Libra», ņemot vērā regulatoru pausto kritiku visā pasaulē.

Kredītkaršu giganti «Visa» un «Mastercard», interneta izsoļu un tirdzniecības kompānija «eBay» un digitālo maksājumu uzņēmums «Stripe» paziņojuši, ka vairs nevēlas būt jaunās valūtas pārvaldīšanai paredzētās organizācijas «Libra Association» dibinātāji.

«Libra Association» apstiprinājusi, ka šie uzņēmumi atsaukuši dalību projektā, taču organizācija turpinās veidot uzņēmumu, organizāciju un citu partneru aliansi, lai panāktu «Libra» ieviešanu.

Šobrīd projektā dalību turpina 23 partneri.

Pagājušajā nedēļā atbalstu «Libra» atsauca arī starptautiskā maksājumu kompānija «PayPal».

«Facebook» jūnijā paziņoja, ka nākamgad laidīs klajā savu kriptovalūtu.

Taču amatpersonas ir paudušas bažas par to, kā jaunā valūta tiks regulēta, jo īpaši par to, kā tiks ievērots regulējums par cīņu pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, kā arī datu privātuma nosacījumi. Tāpat saistībā ar «Libra» ir bažas, ka cilvēki krīzes gadījumos varētu atteikties no nacionālās valūtas, kas sarežģītu valdību centienus pārvaldīt ekonomiku.

Lielbritānijas nebanku finanšu risinājumu zīmols Creditea, kas piedāvā Mastercard maksājumu karšu, norēķinu kontu un kredītlīnijas iespējas, savā darbības pirmajā pusgadā Latvijā ir piesaistījis vairāk nekā 10 tūkstošus klientu.

Creditea mērķis ir kļūt par vienu no vadošajiem nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ar piedāvājumu, kas balstās uz lietošanas vienkāršību, izdevīgumu un sadarbības noteikumu skaidrību.

"Creditea veiksmīgā ienākšana Latvijā apliecina, ka šeit ir būtisks pieprasījums pēc alternatīviem finanšu pakalpojumiem, kas paralēli bankām piedāvā maksājumu un kreditēšanas funkcionalitāti. Mēs redzam, ka klienti Creditea kartes un kredītlīniju izmanto gan kā savu galveno finanšu risinājumu, gan nereti - kā otro vai pat trešo karti un kontu," saka Creditea vadītāja Latvijā Laura Rumbina.

Darījumu statistika atklāj, ka Creditea maksājumu kartes visvairāk tiek izmantotas ikdienas darījumiem - pirkumiem internetā un veikalos, bet visvairāk tiek tērēts par pārtiku un transporta pakalpojumiem.

Darba dienas beigās katrs uzņēmējs vēlas redzēt, vai un cik viņš ir nopelnījis. Ja runājam par e-komerciju, tad te nav nekā svarīgāka par konversiju jeb reklāmguvumu, jo, ja apmeklētājs nekļūst par pircēju, vai vispār ir vērts turpināt?

Laikā, kad nemitīgi pieaug viena pircēja piesaistes cena, visi uzņēmēji sīvā konkurencē cīnās par konversijas paaugstināšanu. Par to, kā uzņēmējam spert pirmos soļus digitālajā vidē un izvēlēties sadarbības partnerus, kas gādās par efektīvu konversiju ar tādu pašu degsmi kā pats uzņēmējs.

Kas notiek Latvijā: pirmais pirkums internetā un plaša e-komercijas platformu izvēle

Šobrīd e-komercija attīstās lēnāk nekā pandēmijas laikā, taču tā joprojām ieņem arvien lielāku daļu no kopējā mazumtirdzniecības apjoma visā pasaulē. Eksperti lēš, ka līdz 2023. gada beigām viens no katriem 5 mazumtirdzniecības darījumiem tiks veikts tiešsaistē.Covid-19 laikā palielinājās to cilvēku skaits, kas pirmo reizi iepirkās internetā.