Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Izraēlā no 1.novembra būs ļauts ierasties tūristiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19, trešdien paziņoja valdība.

Izraēla tiek atkalatvērta vakcinētiem tūristiem pēc tam, kad balstvakcinācijas kampaņai šajā valstī izdevās samazināt inficēšanos ar Covid-19.

Izraēla bija pirmā valsts, kur tika uzsākta masveidīgas balstvakcinācijas kampaņa, un kopš vasaras trešo Covid-19 vakcīnas devu ir saņēmuši vairāk nekā 3,9 miljoni cilvēku.

Augusta beigās un septembra sākumā jaunu Covid-19 gadījumu skaits Izraēlā bija pārsniedzis 10 000 dienā, bet tagad tas ir sarucis līdz dažiem simtiem dienā.

Izraēlas premjerministrs Naftali Benets pagājušonedēļ norādīja, ka tiks atcelti robežas šķērsošanas ierobežojumi.

Valdība trešdien to apstiprināja, paziņojot, ka ceļotāji no jebkuras valsts varēs ierasties Izraēlā, ja viņi varēs uzrādīt vakcinācijas sertifikātu, kas ir jaunāks par sešiem mēnešiem.

Izraēla plāno noteikt stingrākus ierobežojumus, lai cīnītos pret Covid-19 gadījumu skaita palielināšanos, izplatoties jaunā koronavīrusa delta paveidam, ceturtdien paziņoja premjerministra birojs.

Ja šos jaunos plānus apstiprinās parlaments, tad iekštelpu pasākumos ar vairāk nekā 100 cilvēkiem būs ļauts piedalīties tikai tiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19 vai ir to pārslimojuši.

Viņiem arī vajadzēs valkāt sejas maskas, izņemot ēšanas un dzeršanas reizes.

Šo plānu kopīgi izstrādāja premjera birojs, Veselības ministrija un Ekonomikas ministrija.

Veselības ministrija ir paziņojusi, ka tā samazinātu karantīnas laiku tiem, kas kontaktējušies ar inficētiem cilvēkiem, un nevakcinētiem iedzīvotājiem, kas atgriežas valstī, no 10 dienām līdz septiņām dienām, ja ir negatīvs Covid-19 tests.

Izraēla kļuva par pionieri vakcinācijā pret Covid-19, kad tā ieguva miljoniem vakcīnas devu no ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" apmaiņā pret dalīšanos ar plašiem medicīniskiem datiem par šīs vakcīnas ietekmi.

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

Izraēla atver robežas tūristiem, ļaujot tiem, kas tiek atzīti par vakcinētiem, ieceļot valstī no 9.janvāra, pavēstīja Veselības ministrija.

Noteikumu atvieglošana attiecas uz tiem tūristiem, kas neceļo no augsta riska valstīm.

Izraēla aizliedza tūristiem ieceļot valstī, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar Covid-19 vīrusa jaunā un lipīgākā omikrona paveida izplatību.

Pirmie omikrona varianta gadījumi Izraēlā tika apstiprināti novembra beigās.

Pirmdienas lēmums pieņemts pēc ekspertu atzinuma, ka šiem ierobežojumiem vairs nav nozīmes, ņemot vērā omikrona straujo izplatību valstī.

Lēmums par prasību mazināšanu pieņemts pēc premjerministra Naftali Beneta sanāksmes ar ārlietu, iekšlietu, veselības, tūrisma un transporta ministriem.

Tūristiem pēc ierašanās Izraēlā karantīnā jāpavada 24 stundas vai arī līdz brīdim, kad viņu PĶR testa rezultāts ir negatīvs.

Izraēlā pieaugot Covid-19 gadījumu skaitam, valsts ir pastiprinājusi pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus un attiecinājusi tā sauktās "zaļās pases" izmantošanu uz lielāko daļu sabiedriskās dzīves.

Tā sauktais koronavīrusa kabinets trešdienas vakarā nolēma, ka visiem cilvēkiem vismaz trīs gadu vecumā ir jāuzrāda sertifikāts par vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu testu, lai varētu apmeklēt sporta un kultūras pasākumus, kā arī fitnesa studijas, restorānus un konferences.

Jaunais regulējums būs spēkā no nākamās trešdienas.

Pasākumus slēgtās telpās bez sēdvietām varēs apmeklēt līdz 1000 cilvēku, bet ārtelpas pasākumus - līdz 5000 cilvēku. Privātos pasākumos varēs piedalīties līdz 50 cilvēku iekštelpās un līdz 100 cilvēku ārtelpās.

Veikalos ar vairāk nekā 100 kvadrātmetru lielu tirdzniecības platību no pirmdienas ir atļauts tikai viens apmeklētājs uz septiņiem kvadrātmetriem.

Epidemioloģiskajai situācijai Izraēlā uzlabojoties, Eiropas Savienība (ES) atļāvusi tūrisma braucienus no Izraēlas.

ES pandēmijas laikā aizliegusi nesvarīgus braucienus uz bloku no valstīm ārpus savienības robežām, bet dažas valstis ir izņēmums, tostarp Austrālija, Dienvidkoreja un Taizeme.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vakcinācija pret Covid-19 Izraēlā bijusi straujākā pasaulē.

Līdz aprīļa vidum Izraēlā abas "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas devas bija saņēmuši gandrīz pieci miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 70% iedzīvotāju, kas tiek uzskatīts par slieksni pūļa imunitātes sasniegšanai.

Uz ES tūrisma braucienos ļauts doties arī no Ruandas un Singapūras, bet Lielbritānija šajā izņēmumu sarakstā vēl nav iekļauta.

Izraēlas koronavīrusa kabinets ceturtdien vienojās no nākamās nedēļas ieviest 14 dienu karantīnu visā valstī, jo pēdējās dienās ir ievērojami pieaudzis jaunu Covid-19 gadījumu skaits, ziņoja mediji.

Izraēlā trīs dienas pēc kārtas jaunu Covid-19 gadījumu skaits vienā dienā ir bijis lielākais kopš pandēmijas sākuma. Ceturtdien tika reģistrēti 4013 jauni inficēšanās gadījumi.

Karantīna laika ziņā aptuveni sakritīs ar ebreju Jaungada svētkiem "Roš Hašana", kas šogad tiks svinēti no 18.oktobra vakara līdz 20.oktobra vakaram un kuriem sekos divu nedēļu brīvdienas skolās un bērnudārzos.

Valdībai svētdien ir jāakceptē koronavīrusa kabineta lēmums par karantīnu un jānolemj, tieši kad šie pasākumi stāsies spēkā.

Izraēlas veselības ministrs Julijs Edelšteins ceturtdien pavēstīja ziņu vietnei "Ynet", ka viņš atbalsta pilnu karantīnu šo brīvdienu laikā.

Izraēla par Covid-19 vakcīnu iegādi iztērējusi 662 miljonus eiro, Finanšu ministrijas amatpersona otrdien apliecināja parlamenta komitejai.

Valsts kopumā iegādājusies 15 miljonus devu, vēsta tīmekļa medijs "Ynet". Tiesa gan, Veselības ministrijas pārstāvis sakariem ar presi atteicās šo skaitli apstiprināt, aizbildinoties ar konfidencialitātes nosacījumiem.

Amatpersonas iztērējušas 2,6 miljardus šekeļu (662 miljonus eiro) vakcīnu iegādei no vairākiem ražotājiem, tika pausts parlamenta komitejai.

Izraēla līdz šim izmantojusi teju vienīgi "Pfizer/BioNTech" vakcīnu.

Izraēla vidēji par vienu vakcīnas devu samaksājusi aptuveni 44 eiro, un tas ir krietni vairāk nekā samaksājušas daudzas Eiropas valstis.

Beļģijas budžeta valsts sekretāre Eva De Blēkere nejauši tviterī publicēja dažu vakcīnu cenas, atklājot, ka viena "Moderna" vakcīnas deva maksā 15 eiro, bet viena "Pfizer/BioNTech" vakcīnas deva - 12 eiro.

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" drošības apsvērumu dēļ ir atcēlusi visus lidojumus uz un no Telavivas līdz svētdienai, 11.augustam, sacīja "airBaltic" pārstāvis Augusts Zilberts, komentējot iespējamo konflikta izplešanos Tuvajos Austrumos.

Viņš norādīja, ka drošības situācija Izraēlā var būt mainīga, tāpēc lidsabiedrība saglabā elastību un nepieciešamības gadījumā ir gatava lidojumu grafiku mainīt. Attiecīgi pastāv iespējamība vajadzības gadījumā reisus atcelt arī pēc 11.augusta.

Lufthansa grupa drošības apsvērumu dēļ atceļ vairāk reisu uz Tuvajiem Austrumiem 

Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un tās grupas lidsabiedrības drošības apsvērumu dēļ atcēlušas...

Zilberts atzīmēja, ka "airBaltic" nepārtraukti izvērtē aktuālo situāciju Izraēlā, ievērojot Latvijas varasiestāžu un starptautisko institūciju, tostarp apdrošinātāju izdotās rekomendācijas un prasības, kā arī lidsabiedrība uztur ciešus kontaktus ar valsts un starptautiskajām iestādēm, vērtējot iespējamos riskus lidojumiem uz Izraēlu.

Vienlaikus "airBaltic" ir izstrādājusi rezerves procedūras un alternatīvus maršrutus - situācijas eskalācijas gadījumā lidojumus uz Dubaiju nav paredzēts veikt caur Irākas gaisa telpu, bet gan pārlidojot Ēģipti un Saūda Arābiju, norādīja Zilberts.

Kā piemēru viņš minēja svētdienas, 4.augusta, reisu uz Dubaiju, kur bija sagatavotas pārlidojumu atļaujas Ēģiptes un Saūda Arābijas gaisa telpu izmantošanai, un vajadzības gadījumā konkrētais lidojums būtu veikts pa alternatīvo maršrutu.

Turpinoties drošības situācijas saspīlējumam un pastāvot būtiskiem tās eskalācijas riskiem Tuvo Austrumu reģionā, Ārlietu ministrija (ĀM) atkārtoti aicina Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Izraēlu.

Kā informēja ĀM, valsts teritorijā esošos Latvijas valstspiederīgos ministrija aicina sekot situācijas attīstībai un vietējo drošības dienestu rekomendācijām. Valstspiederīgos, kuri ir devušies īslaicīgā braucienā uz Izraēlu, ĀM stingri aicina reģistrēties Konsulārajā reģistrā.

Saistībā ar pastāvošo drošības situāciju reģionā, kā arī pieaugošo eskalāciju starp Izraēlu un "Hizbullāh" Libānas dienvidos, ĀM brīdina patlaban neapmeklēt Libānu. Latvijas valstspiederīgos, kuri atrodas Libānā, ministrija aicina iespējami drīz pamest Libānas teritoriju.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) aviosabiedrība "Emirates" ir aizliegusi pārvadāt savās lidmašīnās peidžerus un rācijas.

"Visiem pasažieriem, kas lido uz, no vai caur Dubaiju, ir aizliegts pārvadāt peidžerus vai rācijas reģistrētajā vai rokas bagāžā," teikts paziņojumā aviokompānijas vietnē.

Ja šādi priekšmeti tiks atrasti, tos konfiscēs Dubaijas policija.

Jau ziņots, ka septembrī Libānā eksplodēja daudzi peidžeri un rācijas, kas piederēja šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" locekļiem. Šajos sprādzienos vismaz 39 cilvēki gāja bojā un apmēram 3000 tika ievainoti, tostarp daži guva smagus ievainojumus. Vairums upuru bija "Hizbollah" locekļi, tomēr bija daži upuri arī starp civiliedzīvotājiem.

Kaujinieki izmantoja peidžerus un rācijas, izvairoties izmantot iekšējā saziņā mobilos tālruņus, kuru sakaros varētu iejaukties Izraēla.

Izraēlas attīstītāja "Electra group" meitasuzņēmums SIA "Unico" rudenī plāno sākt vēl divu māju būvniecību daudzdzīvokļu dzīvojamajā projektā "Deglava gleznotāju rezidence" Pļavniekos, kurā kopumā plānots investēt aptuveni 12 miljonus eiro, informē attīstītāja pārstāvji.

Otrās kārtas tirdzniecībā tiks piedāvāti 142 jauni vienas, divu, trīs un četru istabu dzīvokļi.

Vienlaicīgi ar otrās tirdzniecības kārtas sākšanu tiek pabeigtas pirmās kārtas divas mājas. "Deglava gleznotāju rezidences" kompleksā kopumā tiek plānotas sešas mājas.

Deglava Gleznotāju rezidencē aizvadīti spāru svētki 

Projektā “Deglava Gleznotāju rezidence”, kura ietvaros Pļavniekos top divas 10 stāvu daudzīvokļu...

Projektu pilnībā plānots pabeigt 2025.gadā. Projekta būvdarbus veic SIA "Monum".

Projekta pirmo kārtu, kurā ietilpst divas 10 stāvu dzīvojamās ēkas, 6 352 767 eiro apjomā kreditēja AS "Expobank".

Būvēs divas daudzdzīvokļu mājas Pļavniekos 

AS Expobank piešķīruši ilgtermiņa kredītu 6,4 miljonu eiro apmērā (73,10% no projekta...

Kopuzņēmums "Unico" reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 7 897 340 eiro. Kompānijas kapitālā 98,94% pieder Izraēlā reģistrētai kompānijai "Electra Entrepreneurship Abroad, Limited Partnership", bet 1,06% - Izraēlā reģistrētai kompānijai "A.C. Moore Ltd". "Unico" pēdējos gadus nav guvusi ieņēmumu no pamatdarbības, finanšu gadus noslēdzot ar zaudējumiem, tostarp 2020.gadā "Unico" zaudējumi bija 381 436 eiro.

"Electra group" starptautiskajā portfelī ietilpst dažādas sarežģītības projekti, kas patlaban aptver 17 valstis. Grupa dibināta 1945.gadā un kotēta Telavivas fondu birža kopš 1971.gada. "Electra group" strādā ar projektiem, sākot no dzīvojamām, rūpnieciskām un augsto tehnoloģiju jomām līdz slimnīcām, komunālajiem uzņēmumiem, valsts infrastruktūras un citiem projektiem.

Izraēlā īpašos gadījumos drīkstēs potēt pret Covid-19 arī bērnus vecumā no pieciem līdz 11 gadiem, otrdien paziņoja Veselības ministrija.

Jaunie noteikumi attieksies uz bērniem, kuri ir īpaši pakļauti riskam nopietni saslimt vai nomirt pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu. Starp viņiem ir bērni, kam ir liekais svars vai kas sirgst ar plaušu vai sirds problēmām.

Memorandā veselības apdrošinātājiem teikts, ka netiek runāts par visaptverošu vakcinācijas kampaņu šī vecuma bērniem un ir plānots saglabāt zemu līmeni šādas vakcinācijas pieļaušanai.

Bērni, kas ir deviņus gadus veci vai jaunāki, pašlaik sastāda vislielāko Izraēlas iedzīvotāju grupu, kuri ir šī vīrusa pārnēsātāji. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem šie bērni ir 10% no visiem inficētajiem.

Izraēlā strauji pieaug Covid-19 gadījumu skaits. Otrdien tika reģistrēti 2112 jauni inficēšanās gadījumi, kas ir lielākais skaits vienā dienā kopš marta vidus. Lielākajā daļā jauno gadījumu ir konstatēts lipīgais koronavīrusa delta variants.

Tūrisma operators "Join Up! Baltic" patlaban turpinās ceļojumu programmas uz kūrortiem Ēģiptē, informē uzņēmumā.

Lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas un Ēģiptes Tūrisma pārvaldes ieteikumiem un rekomendācijām.

"Join Up! Baltic" vadītāja Sabina Saikovkaja atzīmē, ka tūristu vidū populārākie kūrorti Hurghadā un Šarm eš Šeihā atrodas tālu no robežām ar Gazu un Izraēlu. Turklāt šīm vietām nav arī lielceļu, kas pilsētas savienotu ar karadarbības zonām.

Vienlaikus Saikovkaja norāda, ka kompānija rūpīgi uzrauga situāciju reģionā, ievērojot visstingrākos drošības pasākumus, lai nodrošinātu maksimālu drošību visiem pasažieriem.

Saskaņā ar "Join Up! Baltic" datiem, šogad pieprasījums pēc ceļojumiem uz Ēģipti pieaudzis par 20%. Ēģipte ir populārākais galamērķis ziemas sezonā.

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Izraēla atcēlusi masku valkāšanas prasību, ņemot vērā, ka inficēšanās ar Covid-19 vīrusu jau kādu laiku saglabājas neliela, vēsta varasiestādes, norādot, ka daži izņēmumi tomēr paliek spēkā.

No otrdienas maskas slimnīcās un aprūpes namos jāvalkā tikai nevakcinētiem apmeklētājiem un darbiniekiem.

Šāda prasība noteikta, ņemot vērā, ka risks inficēties pacientiem un senioriem ir augstāks.

Dānija atceļ prasību par sejas maskām gandrīz visās publiskās vietās 

Dānija no pirmdienas atcēlusi prasību par sejas masku valkāšanu gandrīz visās publiskās...

Maskas jāturpina valkāt cilvēkiem, kas ir ceļā uz karantīnas ievērošanas vietu, kā arī lidmašīnu pasažieriem un apkalpes locekļiem, pirmdienas vakarā pavēstīja Veselības ministrija.

Teju 5,5 miljoni no deviņus miljonus lielā izraēliešu kopskaita ir saņēmuši pirmo Covid-19 vakcīnas devu, bet vairāk 5,1 miljoni - arī otro.

Pēdējo mēnešu laikā strauji sarucis jaunu inficēšanās gadījumu skaits, kā arī to gadījumu skaits, kad slimības gaita noris smagā formā.

Aizvadītās diennakts laikā konstatēti vien četri jauni inficēšanās gadījumi, pirmdien pavēstīja Veselības ministrija.

1.jūnijā Izraēla atcēla lielāko daļu pandēmijas dēļ ieviesto ierobežojumu.

Kopš tā laika masku valkāšana ārpus telpām vairs nav obligāta. Pēdējā laikā dauzi izraēlieši jau pārtraukuši valkāt maskas veikalos.

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Uzņēmums SIA “Lat Eko Food”, kura pazīstamākā preču zīme Latvijas tirgū ir bioloģiskās pārtikas zīmols “Rūdolfs”, piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 7,4 miljonu eiro apmērā.

Saņemtais finansējums izlietots uzņēmuma saistību refinansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām un attīstības mērķiem.

Uzņēmuma galvenais darbības veids ir bioloģiskas bērnu un zīdaiņu pārtikas ražošana. Taču kopš 2015. gada uzņēmums paplašinājis darbību arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražošanā visai ģimenei, to vidū ir smūtiji, kečupi, augļu un dārzeņu krēmi, putras, sulas, humuss, ievārījumi un deserti.

Šobrīd uzņēmuma ražotnē Ādažos, kas izvietota kopumā 3500 m2 platībā, tiek gatavoti vairāk nekā 200 dažādi produktu veidi.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Latvijas un pasaules tirgū, SIA “Lat Eko Food” pērn izdevies saglabāt stabilu izaugsmi: uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,8 miljoni eiro jeb par teju 30% vairāk nekā 2020. gadā. Uzņēmums tādējādi pērn pārspējis sākotnēji uzstādītos mērķus apgrozījuma un ražošanas jaudas celšanai. Līdz ar jaunu ražošanas līniju uzstādīšanu un jaunu produktu izstrādi tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno dubultot ražošanas jaudu un atbilstoši būtiski kāpināt arī uzņēmuma apgrozījumu.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Trešo gadu pēc kārtas kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas. Astotajā vietā ierindojas Lietuva.

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā 

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek...

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi pirmo vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā OECD dalībvalstu vidū, personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 4.vietu, īpašuma nodokļu rādītājā - 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Darbaspēka nodokļu sloga čempioni 

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas...

Jau devīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

Trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD dalībvalstu vidū ir Jaunzēlandei, kurai seko Šveice, Luksemburga, Ungārija, Lietuva, Turcija un Izraēla.

Vācija ieņem 15.vietu, Kanāda - 16.vietu, ASV - 22.vietu, Lielbritānija - 26.vietu, Polija - 28.vietu, bet pēdējo - 38.vietu - ieņem Francija.

Latvija OECD pievienojās 2016.gadā, Igaunija tajā iestājās 2010.gadā, bet Lietuva par OECD dalībvalsti kļuva 2018.gadā.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Koatum" veic klīnisko pētījumu zoba implantam ar pārklājumu, kas novērš iekaisumu procesu attīstību.

"Gribam panākt to, lai rehabilitācijas laiks pēc operācijas ir īsāks un ir mazākas komplikācijas," saka Emīls Sjundjukovs, SIA "Koatum" līdzdibinātājs.

Pērn uzņēmums piesaistīja vēl 300 tūkstošus eiro no Polijas investora "StarFinder". Līdz šim kopumā uzņēmumā ieguldīti 500 tūkstoši eiro. Līdz gada beigām iecerēts pabeigt klīnisko pētījumu, kura rezultāti palīdzēs pierādīt tehnoloģijas efektivitāti un piesaistīt papildu finansējumu uzņēmuma tālākai attīstībai.

"Koatum" nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Kompānijas risinājums ļauj dentālajiem un ortopēdiskajiem implantiem pievienot zāles un dažādas aktīvās vielas. Tas risina problēmu ar mērķtiecīgu vielu nogādi pacienta organismā. Piemēram, kad tiek ievietots implants un lai nebūtu ilgstoši jālieto antibiotikas, zāles var iestrādāt uzreiz implantā. Tādējādi tās uzreiz nonāk vajadzīgajā vietā un atveseļošanās process ir krietni vieglāks. Uzņēmuma šī brīža prioritāte ir dentālie implanti, jo šajā jomā tirgus barjera ir nedaudz zemāka. "Jebkuram jaunuzņēmumam ir jāidentificē tirgus, ar ko sākt strādāt. Ja sāksim ar dentālajiem implantiem, pēc 9 līdz 12 mēnešiem būs gatavs produkts. Ortopēdijā vajadzīgi daudz ilgāki pētījumi," iepriekš izteicies Sergejs Jakimovs, "Koatum" līdzdibinātājs.

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.