Pagājušās nedēļas beigās investīciju banka AS Lõhmus, Haavel & Viisemann (LHV), kurai pārstāvniecība ir arī Latvijā, Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādei iesniedza pieprasījumu kļūt par kredītiestādi. Ja licence tiks izsniegta, blakus esošajām septiņām bankām Igaunijā parādīsies jauns spēlētājs – LHV Pank, kuru turpmāk vadīs Erki Kilu (Erki Kilu).

Bankas licences iegūšana paplašinātu līdzšinējo LHV pakalpojumu klāstu: klienti varētu noguldīt naudu depozītos un saņemt aizdevumus, kā arī kapitāla piesaiste būtu vienkāršāka. Turklāt, bankas licence nodrošinātu, ka klientu depozīti un ieguldījumi būtu pasargāti vēl labāk, Db.lv informē LHV Latvijas nodaļa.

No 12. maija LHV valdes priekšsēdētāja amatā stājās bijušais Seesam Life Insurance SE valdes priekšsēdētājs Erki Kilu. „Būdams AS LHV Varahaldus uzraudzības komitejas loceklis, es jau iepriekš esmu bijis saistīts ar LHV. Manuprāt, kļūstot par banku un papildinot piedāvāto pakalpojumu klāstu, LHV vēl vairāk nostiprinās savas pozīcijas banku un ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju tirgū“ tā Erki Kilu.

Ventspils tiesa atlikusi Igaunijas kompānijas Lohmus Haavel&Viisemann prasību pret a/s Latvijas Naftas Tranzīts līdz 24. septembrim.

Lietas izskatīšana atlikta, jo tiesa nolēmusi apvienot divas saistītas lietas - minēto Lohmus Haavel&Viisemann prasību pret a/s Latvijas naftas Tranzīts un Vladimira Solomatina un Jaunzēlandē reģistrētās Global Oil Services Limited prasību pret a/s Latvijas Naftas Tranzīts. Abās lietās prasīts atzīt akciju sabiedrības 2007. gada 30. aprīļa akcionāra sapulces lēmumus par spēkā neesošiem.

Db jau rakstīja (11.05.2007.) ka Latvijas Naftas tranzīts (LNT), akcionāru - Skonto nafta, Igaunijas kompānijas Lohmus, Haavel & Viisemann, un Vladimira Solomatina - pilnvarotās personas vērsušās Uzņēmumu reģistrā un lūgušas nereģistrēt 30.aprīlī notikušās LNT akcionāru sapulces lēmumus. Likumīgā kartībā izsludinātā LNT akcionāru sapulce iepriekš noteiktajā vietā un laikā nenotika kvoruma trūkuma dēļ.

Ārpus Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona nekustamo īpašumu megapircējus visvairāk interesē Jelgava, - to rāda Baltic Screen apkopotie dati par šā gada pirmajā pusgadā veiktajiem lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā.

Ceturtā daļa no visiem pirmajā pusgadā fiksētajiem darījumiem, kuru summa pārsniegusi 0,35 miljonus latu, notikusi tieši Jelgavā, un pircēju vidū pārsvarā bijuši Igaunijas uzņēmumi. Turklāt tāpat igauņus interesējuši lieli un dārgi īpašumi arī Kurzemes pusē.

Vēl vienu lielo darījumu grupu ārpus Rīgas veidojuši „formālie” darījumi, kuros dažādu iemeslu dēļ – galvenokārt, lai saņemtu bankas kredītu, - kompāniju īpašnieki vai līdzīpašnieki tām pārdevuši līdz tam pašiem piederējušas ēkas un zemesgabalus.

Ja šīs tendences atbilst pirms pusgada izteiktajām nekustamo īpašumu ekspertu prognozēm, tad kopumā īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Rīgas rajona vismaz lielo darījumu ziņā nav attīstījies tik strauji, kā tika paredzēts.

9:00 notiks Saeimas ārkārtas sēde, kurā deputāti lems par 2009. gada budžeta likuma grozījumu un to pavadošo likumprojektu paketes nodošanu izskatīšanai komisijās un pieņemšanu 1. lasījumā. Notiks arī Saeimas kārtējā plenārsēde, kurā galīgajā lasījumā skatīs Noguldījumu garantiju likuma grozījumus un jauno Pasta likumu.

9.00 Liepājas domes attīstības komiteja lems par mazo un vidējo komercsabiedrību līdzfinansēšanu 2009. gadā.

11:00 Liepājas tiesa skatīs SIA NELSS iesniegto prasību atzīt UPB Nams maksātnespēju.

11:00 Ventspils tiesa skatīs Lohmus Haavel&Viisemann prasību pret a/s Latvijas Naftas Tranzīts. Prasība ir atzīt akcionāru sapulces lēmumus par spēkā neesošiem.

12:00 Čiekurkalna tirgū pilnībā atver Zemnieku tirdzniecības centru.

13:00 Notiek Grindeks rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atklāšanas pasākums.

14:00 Ventspils tiesa skatīs īpašnieka Arta Trauberga pieteikumu atzīt par maksātnespējīgu SIA Kuršu krasts.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Viens no lielākajiem Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Livonia Partners jauna fonda investīciju īstermiņa finansējumam saņems 20 miljonus eiro.

Vienošanās ar Swedbank paredz izmantot līdzekļus īstermiņa investīciju finansēšanai, kas ir viens no pirmajiem šāda veida riska kapitāla fondu finansējumiem Latvijā.

Livonia Partners ir viens no lielākajiem riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Baltijā, kas spējis piesaistīt investīcijas no augstas reputācijas institucionālajiem investoriem. Kopējais jaunā fonda apmērs ir 136 miljonu eiro apmērā un šobrīd tiek piesaistīti papildus investoru līdzekļi. Livonia Partners ir piesaistījuši finansējumu no Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (ERAB), Eiropas Investīciju fonda (EIF), Baltijas un Somijas pensiju fondu pārvaldniekiem u.c. Viens no Livonia Partners lielākajiem investoriem ir arī Swedbank Baltijas pensiju fondi.

Par AS Pasažieru vilciens (PV) jauno valdes priekšsēdi iecelts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, šodien žurnālistus brīfingā informēja valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis Dins Merirands.

Valdē vēl apstiprināti Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Lubāns norādīja, ka valdei ir doti precīzi uzdevumi - rast veidu, kā mazināt uzņēmuma budžeta deficītu, tāpat jālemj par vilcienu nomas iepirkuma iespējamo turpināšanu. Šodien iepazīstoties ar operatīvo finanšu situāciju uzņēmumā, Lubāns sapratis, ka būs arī jāpielieto krīzes menedžmenta metodes. Risinājumu nomas iepirkumam valde piedāvāšot divu nedēļu laikā, bet budžeta deficīta risinājumus mēģināšot rast divu mēnešu laikā.

Lubāns skaidroja, ka vispirms jāizvērtē vilcienu nomas līdzšinējā konkursa procedūra, kā arī iespējamie riski, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Patlaban tikšot izvērtēts, cik pamatotas ir uzvarētāja piedāvātās darījuma summas, un Lubāns neizslēdza iespēju, ka sagatavoto līgumu ar Stadler varētu arī neparakstīt. Taču vispirms esot jāizpēta iepirkuma juridiskais rāmis, tad arī valde sapratīšot, kādā situācijā uzņēmums ir un uz kurieni virzīties tālāk. Attiecībā uz otru pretendentu Hyundai Lubāns norādīja, ka patlaban viņam nav informācijas, kāpēc Hyundai piedāvājums ir noraidīts un cik lieli riski būtu, ja pārskatītu iepirkuma komisijas lēmumus. Par to, cik plašas ir manevra iespējas, uzņēmuma valde SM ziņošot pēc divām nedēļām. Būtiska esot arī abu iepirkuma pretendentu nostāja un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumi. Pagaidām Lubānam nebija informācijas, ka Hyundai ir iesniedzis birojam sūdzību.

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Viestura Silenieka (ZZS) vietā Rīgas brīvostas valdē ieceltā advokāte Inga Antāne praktizē birojā Triniti, kas pārstāvēja Vācijas uzņēmumu Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft (Möbius) brīvostas pārvaldes rīkotajā daudzu miljonu iepirkuma konkursā par infrastruktūras attīstību Krievu salā.

Uzņēmums šajā konkursā palika otrajā vietā, lai gan tā piedāvājums bija par 13 miljoniem latu lētāks nekā uzvarējušajai būvniecības magnāta Gunta Rāvja pārstāvētajai pilnsabiedrībai BMGS S.

Möbius piedāvājuma cena šajā iepirkuma konkursā bija aptuveni 76 miljoni latu, bet BMGS S - gandrīz 89 miljoni latu. Möbius iesniedza sūdzību par konkursa rezultātiem, un pērn decembrī Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza ostai slēgt līgumu ar BMGS S, bet šā gada sākumā Rīgas brīvostas pārvalde atkal atzina BMGS S par uzvarētāju.

Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka I. Antāne strādā juridisko biroju apvienībā Triniti, savukārt Triniti mājaslapā norādīts, ka birojs pārstāv Möbius Rīgas brīvostas pārvaldes rīkotajā slēgtajā konkursā «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra Rīgā, Latvija». Krievu salas projekta kopējās izmaksas ir plānotas aptuveni 105 miljonu latu apjomā, un Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums varētu būt 52 miljoni latu.

Valdība šodien nolēma veikt izmaiņas Rīgas un Ventspils brīvostu valžu sastāvā.

Ekonomikas ministra izvirzītais pārstāvis Artis Stucka atbrīvots no darba Rīgas brīvostas valdē. Viņa vietā ostas valdē iecelts Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Viņš varēs apvienot abus šos amatus un saglabās arī citus amatus, paliekot Valmieras pilsētas kapitāldaļu turētājs SIA VTU Valmiera un SIA Vidzemes slimnīca.

Stucka saglabājis vietu Rīgas brīvostas valdē, bet turpmāk tajā pārstāvēs Satiksmes ministriju. Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš no šī amata atbrīvots.

BAS kapitāldaļu īpašnieku maiņas gadījumā Uzņēmumu reģistra prakse esot visnotaļ apšaubāma un būtībā ļaujot leģitimizēt reiderismu.

To DB sacīja SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijusī valdes locekle Inga Piterniece, kas attiecīgu sūdzību ir iesniegusi arī LR Uzņēmumu reģistra (UR) galvenajam valsts notāram Ringoldam Balodim. «Pēc Komerclikuma nosacījumiem, uzņēmuma dalībnieku maiņu UR var iesniegt tikai esošā, tur reģistrētā uzņēmuma valde, vai tā valde, kuru iecēluši sabiedrības dalībnieki, kurus UR reģistrētā valde ir ierakstījusi dalībnieku reģistrā. Pēc tam, kad dalībnieku maiņa ir reģistrēta, jaunie dalībnieki var mainīt uzņēmuma valdi, ja tā vēlas.

Šajā gadījumā ir noticis pilnīgi savādāk - pieteikumu izmaiņām UR ir iesniegusi jaunā uzņēmuma valde, lai gan esošā valde nav autorizējusi uzņēmuma dalībnieku maiņu. Taču UR šīs izmaiņas mierīgi ir reģistrējis. Kāds tam ir pamatojums?» neizpratnē ir I. Piterniece, norādot, ka šajā gadījumā UR rīcība ir visai apšaubāma un, ņemot vērā pēdējā laikā publiskajā telpā notiekošo diskusiju par uzņēmumu prettiesiskas pārņemšanas jeb reiderisma ierobežošanu, liek domāt, ka šajā konkrētajā gadījumā UR reiderismu tieši leģitimizē. «Es esmu BAS valdē, ja esat ieguvuši tiesības uz BAS kapitāldaļām, vērsieties pie esošās BAS valdes, parādiet šīs tiesības, un dalībniekus nomainīsim. Ja dalībnieku nemainām, tad sūdziet mūs tiesā. Taču mēs tos dalībniekus nomainītu, ja viss uz likuma pamata būtu pareizi izdarīts,» tā I. Piterniece.

Amatu a/s Latvenergo valdē ir atstājis par IT jomu atbildīgais Arnis Daugulis, viņa vietā nākusi finanšu speciāliste Zane Kotāne.

Par to liecina Lursoft publicētā informācija. «Šīs bija Latvenergo valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura rosinātas pārmaiņas uzņēmuma valdē. Zane Kotāne ir specializējusies finanšu lietās, vadījusi vairākas prestižas auditorkompānijas. Tā kā Latvenergo stratēģija ir aktīvāka virzība tirgū, tad tika pieņemts lēmums piesaistīt Latvenergo komandai šādas nozares profesionāli,» Db.lv stāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Viņš skaidroja, ka līdz ar to Latvenergo valdē divās daļās ir ticis sadalīti līdzšinējā valdes locekļa Ulda Barisa pienākumi, kurš turpmāk atbild par uzņēmuma virzību tirgū, bet Zane Kotāne tieši par finanšu jautājumiem. Bez viņiem Latvenergo valdē vēl ir arī Māris Kuņickis, kura kompetencē ir elektroenerģijas ražošanas jautājumi un Arnis Kurgs, kas veic dažādas administrācijas atbalsta funkcijas, bet valdes priekšsēdētāja pienākumus kopš pērnā gada 15. novembra pilda Āris Žīgurs.

Aprīļa sākumā, 1.aprīlī, notikusi zāļu ražotāja AS «Olainfarm» akcionāru sapulce pie uzņēmuma ieejas, tomēr Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegti dokumenti par vēl divām šajā datumā notikušām akcionāru sapulcēm, informē UR.

Kopumā 1.aprīlī UR tika saņemti trīs «Olainfarm» vārdā iesniegti pieteikumi izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā. Aģentūras LETA rīcībā nonākušie UR iesniegtie dokumenti par divām sapulcēm, kuru lēmumus iestāde nav reģistrējusi, liecina, ka abos pieteikumos bijušas dažādas neatbilstības, tostarp vienā no sapulcēm pieņemtie lēmumi ir līdzīgi jau pērn 4.septembrī notikušā akcionāru sapulcē lemtajam.

Publiski zināmajā sapulcē, kas notika pie «Olainfarm» mikroautobusā un kurā pieņemtās izmaiņas reģistrēja UR, pārstāvēti akcionāri, kuriem kopumā pieder 61,5% akciju. Savukārt vēl vienā akcionāru sapulcē, kuru, pēc iesniegtajos dokumentos atrodamās informācijas, vadījis kādreizējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks, piedalījušies akcionāri, kuriem kopumā pieder 72,58% akciju.

Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ gandrīz pilnībā apturētā aviosatiksme ir likusi lidostas "Rīga" valdei apstiprināt ārkārtējus budžeta taupīšanas pasākumus - par 85% tiks samazināti visi investīciju projekti, par 60% - saimnieciskās darbības izmaksas un par 40% - personāla izmaksas.

"Diemžēl valde ir spiesta pieņemt šādus lēmumus, jo lidostas ieņēmumi ir kritiski zemā līmenī - kopš krīzes sākuma ieņēmumu kritums ir sasniedzis 98%. Turklāt pēc ekspertu prognozēm aviācijas nozares atgūšanās notiks ļoti lēni un pakāpeniski. Līdz šim ierastās ceļošanas iespējas tik ātri neatgriezīsies gan vienkāršas piesardzības, gan pārvietošanās ierobežojumu, gan arī krīzes ekonomisko seku dēļ," norāda lidostas "Rīga" valde.

Valde uzsver, ka kapitālsabiedrības pagājušā gada un šā gada sākuma pozitīvie finanšu rezultāti īstermiņā ļauj pilnībā segt darbinieku algas un operatīvās izmaksas. Uzņēmums kopš krīzes sākuma ir optimizējis procesus un samazinājis izmaksas, taču pesimistiskās prognozes par aviācijas nozares atkopšanos Eiropā pēc krīzes beigām liek pieņemt vēl smagākus lēmumus. Tādēļ būtiskas izmaiņas skars arī lidostas "Rīga" personāla politiku.

Rīt, 1.augustā, Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata pienākumus beigs pildīt pašreizējie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Andris Ameriks (GKR) un Nils Ušakovs (S), kā rezultātā valde darbu turpinās bez priekšsēdētāja, kā arī bez priekšsēdētāja vietnieka.

Pēc Brīvostas pārvaldes pārstāves Ingas Šabovicas teiktā, valdes darba reglaments paredz, ka valde sešu locekļu sastāvā ir lemtspējīga un jebkādus lēmumus tā var pieņemt tad, ja vismaz pieci pārstāvji ir vienisprātis. Tā kā līdz ar Amerika un Ušakova aiziešanu paliks tieši seši valdes locekļi, teorētiski darbu būs iespējams turpināt.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina, ka attiecīgā situācija ostas darbu neietekmē, jo valde ir lemtspējīga. «Situācija varbūt ir neikdienišķa, bet tā nekādā veidā veidā ostas ikdienas darbu neietekmē - ne traucē, ne paralizē, ne arī kaut kā maina,» viņš sacīja, piebilstot, ka perspektīvā ostas valdei gan ir jābūt pilnā sastāvā.

Jaunā starptautiskās lidostas Rīga valde varētu tikt iecelta šonedēļ, žurnālistiem otrdien sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Šobrīd mēs ļoti straujā tempā meklējam cilvēkus, kompetentus pārstāvjus [lidostas valdē]. Es varu uzreiz apgalvot, ka tie nebūs nekādā veidā saistīti ne ar politiku, ne politiskajām partijām. Mēs šobrīd uzrunājam profesionāļus, kuriem būtu pieredze vadībā, kuriem būtu pieredze arī aviācijas jomā un finanšu jomā, un kas varētu nekavējoties uzņemties lidostas vadīšanu. Es ceru, ka šīs nedēļas laikā valde tiks nokomplektēta vismaz triju cilvēku sastāvā, lai tā varētu veiksmīgi darboties un turpināt strādāt,» teica Matīss.

Vienlaikus viņš izteica pateicību līdzšinējai lidostas valdei, norādot, ka tā ir paveikusi daudz, tomēr bijuši vairāki jautājumi par lidostas pārvaldību par kuriem valdei un Satiksmes ministrijai (SM) kā akcionāram bijuši atšķirīgi viedokļi. Tostarp akcionārs bijis neapmierināts ar lidostas papildus izdevumiem par advokātu pakalpojumiem tiesisko strīdu risināšanas lietās. «SM viedoklis un mans, kā ministra viedoklis, ir viennozīmīgs - mēs nevaram tērēt 100 tūkstošus eiro advokātiem, ja lidostā ir Juridiskais departaments, un turklāt, ja šīs lietas tiek zaudētas. Un tās lietas ir vienkāršas lietas, piemēram, lietas saistībā ar darbu tiesisko strīdu risināšanu, kas īstenībā ir ļoti vienkāršas lietas un nevar maksāt šādas milzīgas naudas summas,» sacīja Matīss.

Turpmāk Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē būs pieci, nevis septiņi cilvēki. Tāpat tai apstiprināts jauns nosaukums - Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija. Iepriekš organizācijas nosaukums bija Latvijas Startup asociācija "Startin.LV".

Organizācija "Startin.LV", kuras mērķis ir attīstīt Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu un popularizēt jaunuzņēmumu kustību, valdi ievēl reizi divos gados. Uz piecām valdes locekļu vietām pretendēja 12 kandidāti, no kuriem divi arī līdz šim ir bijuši valdē.

Pēdējos divus gadus Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju "Startin.LV" vadīja valde septiņu cilvēku sastāvā. Tajā strādāja Egita Poļanska, Līva Pērkone, Jānis Rozenblats, Dagnija Lejiņa, Jānis Bite, Lauma Gailīte un Sergejs Jakimovs.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē nākamos divus gadus darbu turpinās uzņēmuma "Mailigen" vadītājs Jānis Rozenblats. Pārējiem jaunievēlētajiem biedriem - "Lokalise" līdzdibinātājam Petr Antropov, "Edurio" pārstāvei Agnesei Veckalnei, "Squad Robotics" dibinātājam Didzis Dejus un "Nordigen" līdzdibinātājam Robertam Bernānam šis būs pirmais pilnvaru termiņš Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē. Priekšsēdētāju valde izvēlēsies decembra sākumā.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) pagaidu valde pieņēmusi lēmumu atlaist uzņēmuma Iepirkumu komisiju, apturēt visus iepirkumus līdz rūpīgai izvērtēšanai un līdz šī gada beigām izveidot jaunu Iepirkumu komisiju un attiecīgas vērtēšanas procedūras, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Pagaidu uzskata, ka nepieciešams palielināt sabiedriskā transporta lomu galvaspilsētā, paplašināt RS piedāvāto maršrutu tīklu uz tuvākajām Pierīgas pašvaldībām, veidot vienotu un saskaņotu pasažieru vilcienu, starppilsētu un pilsētas transporta sistēmu, attīstīt stāvparku projektus tramvaju galapunktu tuvumā, veidot jaunas sabiedriskā transporta joslas un citus priekšlikumus pasažieru ērtībai.

Lai stabilizētu uzņēmuma finansiālo situāciju, pagaidu valde norāda, ka nepieciešams pierādīt kreditoriem un partneriem korupcijas risku izslēgšanu un katra darījuma pamatotību un veikt papildu analīzi par katru slēdzamo līgumu un veicamo maksājumu. Tāpat tiks pārvērtēti uzņēmuma investīciju un attīstības projekti, vērtējot to ilgtspēju, visi noslēgtie līgumi un uzņēmuma finansiālās iespējas. Tiks izvērtēta infrastruktūras modernizācijas un kapitālo ieguldījumu atlikšana iespēja, līdz uzņēmuma finanšu situācijas stabilizēšanai. Vienlaikus tiks veikta detalizēta pakalpojumu izmaksu analīze un pašizmaksas saskaņošana ar Rīgas domes Licencēšanas komisiju.

Pirms gada mirušā uzņēmēja Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina atcelta no medikamentu ražotājas AS «Olainfarm» lielākā akcionāra SIA «Olmafarm» valdes, liecina «Firmas.lv» informācija.

Valērija Maligina līdzmantinieču un meitu Nikas Saveļjevas un Annas Emīlijas Maliginas pārstāvis advokāts Haralds Velmers aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši līdzmantinieku vairākuma lēmumam, šā gada 2.janvārī veiktas izmaiņas «Olmafarm» valdē.

Par «Olmafarm» vienīgo valdes locekli Irinas Maliginas vietā iecelta Milana Beļeviča, kura iepriekš bijusi «Olainfarm» padomes locekle.

«Olmafarm» kapitāldaļas starp Valērija Maligina mantiniecēm ilgstoši netika sadalītas, bet Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka kopš 2018.gada 6.novembra akcionāri ir Nika Saveļjeva (33,33%), Anna Emīlija Maligina (33,33%) un mirušais Valērijs Maligins (33,33%).

«Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA sacīja, ka šīs izmaiņas «Olainfarm» darbību nekādā veidā neietekmēs.

Izmaiņas SIA «Silvanols» valdē, tostarp no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvojot Elīnu Maliginu, ir uzņēmuma akcionāru lēmums un tas ir pieņemts, lai veicinātu «Silvanols» izaugsmi un konkurētspēju, informēja «Silvanols» mātesuzņēmumā AS «Olainfarm».

Šī motivācija esot attiecināma arī uz pārmaiņām vēl viena «Olainfarm» meitas uzņēmuma SIA «Longgo» valdē.

No Silvanols valdes priekšsēdētāja amata atbrīvota Elīna Maligina

Salvis Lapiņš saglabās AS Olainfarm valdes locekļa amatu

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Miris Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins

Valdība šodien atbalstīja trīs ministriju rosinātās pārmaiņas Ventspils, Liepājas un Rīgas ostu valdēs, veicot valsts pārstāvju nomaiņu tajās.

Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, sākot darbu jaunajiem ministriem, paziņoja, ka gatavo izmaiņas Liepājas, Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs.

Ekonomikas ministrija pašreizējo tās pārstāvi Liepājas ostas valdē Andri Liepiņu nomainīs pret ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski, Rīgas ostas valdē Ģirtu Greiškalnu nomainīs pret Arti Stucku, savukārt Sandra Sondora-Kukule Ventspils ostas valdē tiks nomainīta pret Gati Ābeli.

Satiksmes ministrija veiks valdes locekļu rotēšanu - Džineta Innusa no Rīgas brīvostas valdes tiks pārcelta uz darbu Ventspils ostā, bet no Ventspils ostas uz Rīgas brīvostu tiks pārcelts Kaspars Ozoliņš.

Rīgas brīvostas valdē šodien akceptētas izmaiņas brīvostas darbinieku prēmēšanas sistēmā, nosakot, ka turpmāk darbinieks gada laikā varēs saņemt ne vairāk kā trīs prēmijas darba algas apjomā, bet brīvostas valde ar atsevišķu lēmumu par īpašiem sasniegumiem varēs piešķirt arī ceturto prēmiju, pastāstīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas pārvaldnieka prēmija turpmāk nebūs līgumā paredzēta summa, bet par to lems brīvostas valde.

Līdz šim darbinieku prēmijas tika aprēķinātas kā procents no ostas apgrozījuma. Mēneša laikā tiks veiktas atbilstošas izmaiņas brīvostas darbinieku līgumos. Šīs izmaiņas tiks ieviestas, balstoties Valsts kontroles ieteikumiem.

Jau ziņots, ka Rīgas brīvostas valde apstiprināja ostas gada pārskatu, tādējādi ostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam automātiski piešķirot vairāk nekā 48 tūkst. latu prēmiju. Prēmija izraisījusi pretrunīgu reakciju, jo Valsts kontrole šogad revīzijā konstatējusi, ka no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostā ir bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 41 miljona latu apmērā.